Es neatceros, kādā veidā, bet pie manis nonāca Latvijas reklāmas asociācijas sagatavotā prezentācija par mediju reklāmas tirgu Latvijā (*.pdf). Teorētiski jau nekas īpašs, cipariņi un grafikas. Bet grafikas priekš manis gan ir kaut kas īpašs. Kad tiku līdz šim šedevram, man gandrīz acis iztecēja.
Ne velti mūsu sabiedrība, kas ikdienā rij nost tonnām reklāmas, nespēj latviski uzrakstīt «albums», «tualete» vai «mobilais tālrunis», kur nu vēl saprast, kā un kuras interpunkcijas zīmes būtu jālieto. Tie kretīni, kas veido šāda paskata grafikas, veido arī mūsdienu latviešu valodu. Bet patiesībā varēja parādīt vienkārši, uzskatāmi un vispār pat neminot ciparus (procentiem, starp citu, vispār ir ļoti nosacīta nozīme un tas ļoti cieši ir saistīts ar manu iepriekš rakstīto par liela un maza salīdzināšanu).
Vismaz ir skaidrs, ka drukātajos medijos reklāmas tirgus ir būtiski samazinājies, nedaudz samazinājies arī videi, TV un internetam pieaudzis, bet kino un radio praktiski nav mainījies.