Tēla maiņa, rebrendings, jauna seja. To sauc dažādos vārdos. Tam līdzi nu jau ikurāt moderni ir likt klāt arī vēstījumus, kas raksturo šīs pārmaiņas. «Virzība ar jaunu skatu uz nākotni», «Tuvāk saviem klientiem», «Vienkāršāk un saprotamāk», «Svaigs skats» un tā tālāk. Katrā ziņā katrai produkta tēla maiņai ir loģisks un saprotams pamatojums. Pat tādos gadījumos, ja tas ir saistīts tik vien kā ar vecā, jau apnikušā tēla uzfrišināšanu. Lielisks vietējā zīmola vizuālās uzfrišināšanas piemērs ir Zelta zivtiņa, kas kosmētiskus sīkumus labo reizi pāris gados.
Īsāk sakot, doma ir skaidra — ja tēls tiek mainīts, tad tam ir jābūt ar kaut kādu tālejošu mērķi un adekvāti pamatotam. Un te mēs nonākam līdz lietas būtībai. Pavisam nesen kādreizējais laikraksts «Rīgas Balss» un tagadējais laikraksts «Rīgas Apriņķa Avīze» izdomāja mainīt seju.
Rīgas apriņķa avīze. Laikraksta galviņa un logo 2013. gada aprīlī.
Jā, vecais laikraksta logotips jeb galviņa, kā mēs to dēvējam šaurajās aprindās, tiešām nav tas modernākais un prātīgākais. Tas prasās pēc kosmētiskā remonta.
Laikraksta Rīgas Apriņķa Avīze jaunā galva jeb logo 2014. gada jūnijā.
Un te nu nāk svaigā ideja. Latvijas aizņem pāris Āfriku vietu uz globusa kaut kur ap vienu no poliem un ap to vietu, kur vēlētos redzēt Rīgu, tiek ielikts trekns sarkans pleķis. Rebrendinga sapulcē, apspriežot jauno tēlu, tas sarkanais pleķis droši vien tika stādīts kā pēctecība no vecā logotipa.
Virzamies tālāk. Nemaz ne tik senā pagātnē (aptuveni divus gadus atpakaļ) pasauli ieraudzīja arī portāls Apriņķis.lv, kas bija tendēts uz Pierīgas ziņu atspoguļošanu.
Rīgas apriņķa portāls Apriņķis.lv. Logotips.
Es biju cieši saistīts ar šī portāla izstrādes procesu un logotips, tāpat kā liela daļa no realizētā portāla izskata ir mans darbs vai arī manu ideju realizācija. Un tieši tāpēc man ir skumji skatīties uz to, ka Apriņķis.lv ir pārņēmis no savas drukātās māsas tēla maiņas procesu un kļuvis par kaut ko vārdiem neaprakstāmi stulbu.
Rīgas apriņķa portāls. Apriņķis.lv jaunais logo.
Tieši tā iemesla dēļ, ka biju saistīts ar projekta izstrādi, man ir ļoti grūti šobrīd objektīvi spriest par sviestu, kas ir tapis. Bet es tiešām zinu, ka mēs kopīgiem spēkiem varam darīt kaut ko lietas labā. Manuprāt, gan portāls, gan avīze līdz ar vizuālā tēla maiņu ir pelnījusi arī modernus un mūsdienīgus reklāmas saukļus, ko izmantot ikdienā. Paldies Dairim un Vitai, kas piedalījās sākumposmā.
«Savs Sarkanais laukums pie Ziemeļpola»
«Zemei riņķī, Rīgai riņķī, riņķim riņķa spēks… Mūsu spēks ir apriņķī»
«Lai par maz neliktos, ziņojam apriņķī un pasaulē»
Es nesaprotu, kāds var būt iemesls tam, ka pašvaldības ierobežo tās simbolikas izmantošanu. Tam nav nekāda loģiska pamatojuma un no tādu noteikumu izdošana vienīgi kaitē pašvaldībai.
Jūrmalas pilsētas simbolikas — devīzes —, oriģinālais un mrserge.lv variants
Ropažu novada saistošajos noteikumos «Par Ropažu novada simboliku un tās izmantošanu» aprakstā par novada karoga lietošanu teikts: «4.2. Aizliegts: (..) 4.2.3. izgatavot un lietot Ropažu novada karogu dekoratīvos nolūkos kā novada simbolu bez Ropažu novada domes atļaujas.» Tur tālāk vēl atsevišķi par galda karodziņiem ir minēts, ka nedrīkst arī formu un proporcijas mainīt.
Ropažu novada pašvaldības simbolikas (karoga) oriģinālais variants un mrserge.lv versija dekoratīviem nolūkiem.
Bet visu pārspēj Stopiņu novada saistošie noteikumi «Par Stopiņu novada simboliku». Ja neskaita to, ka «6.2. Logo izmērs: augstums 38mm, platums 60mm. (..)» un nav skaidrs, ko darīt, ja klients saka «make this logo bigger», absolūtākais sviests ir «7.3. Stopiņu novada dome izskata fizisko un juridisko personu iesniegumus par atļauju piešķiršanu lietot Stopiņu novada logo attēlu dažādu svinīgu pasākumu, sarīkojumu, ielu gājienu noformēšanai, ēku fasāžu, iekštelpu noformēšanai publisko pasākumu norises vietās, kā arī jebkurā citā gadījumā.» Īsāk sakot, varēja vienkārši uzrakstīt, ka jebkurā gadījumā jāraksta iesniegums domei, kuru jāizskata nākamajā sēdē.
Stopiņu novada simbolika (logo) nesaskaņotā oriģināla izmantošana un mrserge.lv versija. Foto: Pluume.lv
Tātad visos manos piemēros ir attiecīgo pašvaldību saistošo noteikumu pārkāpumi, kurus tad katra pašvaldība var traktēt pēc sava prāta. Tad kāds ir nolūks vispār pašvaldībai veidot savu simboliku? Teorētiski tam vajadzētu kalpot pašvaldības atpazīstamības veicināšanai.
Labi, pieņemsim, ka simbolika darbojas kā preču zīme. Bet vai tiešām mēs varam nopietni apsvērt ideju par to, ka, teiksim, Stopiņu novada pašvaldība pēkšņi sāks pelnīt vērā ņemamu naudu par tās simbolikas izmantošanu? Ja nu vienīgi administratīvajos aktos pašvaldības teritorijā, un ne vairāk. Bet arī šī tendence ātri beigsies, kad nevienam vairs nebūs vēlme to izmantot.
Savukārt, ja Stopiņu novada karogu izmantos kā motīvu tapetēm veikalā Babītes centrā, absolūti visiem par to būs nospļauties. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka izdodot saistošos noteikumus par pašvaldības simbolikas izmantošanu vienīgais, kas tiek panākts — ierobežota pašvaldības simbolikas izmantošana pašvaldības teritorijā.
Pašvaldības simbolikas (karoga, logo, ģērboņa u.c.), izmantošanu nedrīkst ierobežot, to ir jāveicina. Jāveicina, izstrādājot tehniski saprotamus nosacījumus, kā simboliku lietot. Tehniskajiem nosacījumiem pievienojot sakarīgus izmantošanas piemērus. Un jābauda, ka pat pavisam ar novadu nesaistītiem cilvēkiem ir prieks staigāt nevis D&G t-kreklā, bet ar Ropažu zelta cīruļiem uz vēdera.
Man jau kopš marta pastkastē stāv viens e-pasts, kas atzīmēts, kā svarīgs. Loģiski, ka es jau sen ar to e-pastu esmu apradis un uzskatu to par tikpat neatņemamu GMail izskata sastāvdaļu, kā Invite a friend saite labās slejas apakšā vai reklāmas bloks. Visiem augstāk minētajiem nepievēršu uzmanību. Tomēr, sakarā ar vēlmi patīrīt pastkasti no nevajadzīga satura, saņēmos un atvēru vēlreiz šo e-pastu.
Mani visvairāk interesēja tas, ko par šo konkursu domā citi, tāpēc manu vēlmi piedalīties visvairāk ietekmēja tieši vēlme apskatīties, ko būs saražojuši citi viedie. Nolikums VUGD mājaslapā vairs nav pieejams, ir vien palikusi ziņa par izsludināto konkursu.
Štrunts par to, piecas dienas vēlāk saņēmos, pasēdēju pie aliņa un saveidoju vairākas skices, no kurām veiksmīgāko nosūtīju kā pieteikumu konkursam:
Pieteikuma darbs ir pielikumā.
Logo ir krāsainā versija ikdienas lietošanai.
Atsevišķi izveidota arī melnbaltā versija, kas izmantojama reti (piemēram, lietošanai sūtot faksu vai ikdienas dokumentācijai).
Ja ir nepieciešama papildus informācija, formāta korekcijas vai kas cits, lūdzu padodiet ziņu.
112 ārkārtas palīdzība logo. Mr.Serge versija.
No VUGD preses nodaļas pārstāves Lotas Plezeres pāris dienas vēlāk saņēmu e-pastu, ka darbs ir pieņemts un tikšu informēts, ja esmu starp finālistiem.
Savukārt e-pasts, par kuru es rakstīju iepriekš, tika saņemts 16. martā.
Labdien!
Paldies, ka piedalījāties VUGD rīkotajā konkursā „Mans 112 logo”! Tomēr, iesūtīto darbu nebija pietiekami daudz, lai veiktu finālistu atlasi. Tātad uzvarējusi draudzība! Nosūtām Jums balviņu – bezmaksas Latvijas Ugunsdzēsības muzeja apmeklējuma karti, lai Jūs un trīs Jūsu draugi varētu apmeklēt gan muzeju, gan pēc tam arī blakus esošo ugunsdzēsības daļu, kur varēsiet iekāpt īstā ugunsdzēsēju auto! Lūdzam apmeklējumu izmantot līdz šī gada 1.jūnijam.
Ar cieņu,
Marita Masule
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste
Tel. 67075868, 27899607
Sekojiet mums arī: Twitter.com/@LR_Iem_VUGD
Facebook.com/250099918339201
Apliecinājums VUGD muzeja apmeklējumam.
Tātad, kā jau jūs varējāt noprast, līdz muzejam es tā arī neaizvilkos un trīs mani draugi palika bez iespējas iekāpt īstā ugunsdzēsēju mašīnā. Lota un Marita izdarīja savu darbu korekti, nav kur piesieties. Atsevišķs respekts VUGD Preses un sabiedrisko attiecību daļai par iniciatīvu ik pa laikam veikt dažādas sabiedrības informēšanas aktivitātes (video no ugunsgrēka mājā vien ir ko vērts).
Problēma slēpjas iekš fakta, ka līdz pat šai dienai man tā arī nav bijusi iespēja ieraudzīt nevienu citu darbu, kas tika iesniegts šim konkursam un, līdz ar to, ir bijusi diezgan bezjēdzīga vakara alus pļumpēšanas aktivitāte vienatnē ar darba galdu.
Varbūt tomēr uzrodas kāds, kurš arī ir piedalījies šajā konkursā un vēlētos padalīties ar saviem darbiem kā arī iespaidiem par to, kādas sajūtas pārņēma jūsu trīs draugus, iekāpjot īstā ugunsdzēsēju mašīnā?
Janvāra sākumā bija tas prieks ciemoties Jelgavā. Zviedru Volvo bija kaut kas sabojājies un nācās to atstāt gādīgās autodakteru rokās, dodoties Rīgas virzienā ar vilcienu. Jelgavas stacija ir nedaudz mainījusies kopš brīža, kad esmu tur bijis pēdējo reizi. Izveidots tāds kā muzejs ar dažādām vilciena esamības liecībām un vecām maršrutu shēmām. Virs kasēm ir uzstādīti elektroniskie tablo, kas pilnībā ir aizvedinājuši projām man tik ļoti mīļos flip-dot paneļus.
Tabulas, kā jau tabulas. Īstu datoriķu garadarbs. Jo ja jau tehniski informācija tiek izvadīta kā tabula, tad tas noteikti ir uzskatāmi jāparāda. Vēl, bez šaubām, arī vecais labais triks ar tekstu pasvītrošanu «īpašai» izcelšanai. Vienīgā foršā lieta, kas ir adaptēta no ārpuslatvijas elektroniskajiem tablo un, kas līdz šim Latvijā nekur nav manīta — laiks līdz vilciena aiziešanai.
Atsevišķi noteikti ir jāatzīmē absolūti bezjēdzīgās lietas. Ja ir jādodas kāda braucienā ar vilcienu, tad ir tikai divi varianti: 1) es braucu līdz gala stacijai, 2) es braucu līdz kādai stacijai, kas ir maršrutā uz galastaciju un man ir būtiski ne tikai tas, uz kurieni vilciens dodas, bet arī kas tas ir par vilcienu (ir vilcieni, kas visās pieturās neapstājas). Tātad man nav būtiski, kur tas vilciens savu maršrutu sāk, būtiski ir zināt, uz kurieni tas dodas. Otra lieta ir pienākšanas laiks. Tā kā panelis ir dinamisks, tad attiecīgi mainās arī atiešanas laiks, ja kaut kas notiek (piemēram, avārija uz sliedēm vai laikapstākļi vai aizkavēt vilciena atiešanu). Līdz ar to laiks, kad vilciens pienāks, it īpaši maršrutos, kur tu nenobrauc tikai 5-10 minūtes, ir ļoti relatīvs jēdziens, kas maršruta laikā var mainīties. Teiksim notika kaut kāds negadījums Jelgavas stacijā un vilciens sāka kustību 5 minūtes vēlāk. Vilciena vadītājs, sazinoties ar dispetčeri līdz Rīgai var nokļūt arī laicīgi, neiekavējot šīs piecas minūtes, toties starpstacijās tas laiks, kas rādīsies kā pienākšana galastacijā būs nepareizs, jo maršruta sākumā stacijās rādīsies laiks ar 5 minūšu nobīdi, savukārt tuvojoties galastacijai, tas atkal izlīdzināsies līdz pareizajam. Tieši tāpēc arī šo laiku nekad dinamiski cenšas nerādīt.
Nu un tad vēl arī secība, kādā tas viss notiek. Būtiskākā informācija ir atiešanas laiks. Pēc tā tiek kārtots saraksts un pēc tā arī tiek meklēts vajadzīgais vilciens. Vilciena tips un numurs ir būtisks, ja ir nopirkta biļete uz kādu konkrētu vilcienu vai arī gadījumā, ja nebrauc līdz gala stacijai un tad pēc biļetes var salīdzināt, kurš ir īstais vilciens. Atiešanas ceļš, bez šaubām, ir īpaši būtisks, lai saprastu, cik ilgi līdz vilcienam no vietas, kur šobrīd skatās uz tablo laiku ir jādodas (Latvijas mērogā gan tas ir būtiski vienīgi dažās stacijās). Tikai tad seko virziens, kur vilciens dodas, kam seko gaidīšanas laiks līdz atiešanai.
Daži jautās, kāpēc es nenovietoju virzienu kā primāro meklēšanas elementu. Tas tāpēc, ka uz tablo tiek rādīti vienīgi tuvākie četri vilcieni, līdz ar to noorientēties, pārskrienot pāri četriem vārdiem ir vienkārši, savukārt skaitļus salīdzināt cilvēkam ir daudz grūtāk, tāpēc tos ir būtiskāk grupēt kopā, lai varētu vieglāk salīdzināt.
Pēdējais un būtiskākais, kas ir mainīts, salīdzinot ar šobrīd funkcionējošo tablo — būtiski palielināts burtu lielums un kontrasts, lai arī omes un opīši varētu orientēties laikā un telpā.
Nu un vēl es īsti līdz galam nesapratu iemeslu, kāpēc uz tablo tiek rādīts vilciens, kas jau ir aizgājis. Varbūt kāds var padalīties pieredzē, kad tāds rādījums ir noderējis?
Neticu, ka esmu vienīgais, kam šīs ir sasāpējušās problēmas, bet sakarā ar to, ka negribu jūs nomocīt ar nenormāli daudz un dažādiem sasāpējušiem jautājumiem, uzskaitīšu uz šo brīdi man vissāpīgākos.
1. Kontaktformas un e–pasti uzņēmumu mājaslapās.
Atceros tos laikus, kad katra sevi cienoša mājaslapa obligāti saturēja kontaktformu saziņai. Turpat, ja nebija kontaktforma, noteikti bija e–pasta adrese vai kas līdzīgs. Man arī ir e–pasta adrese minēta, uz kuru varat sūtīt savas pārdomas. Vienīgais, kas man ļoti nepatīk (bet pats savulaik par to sajūsminājos pārpeļķes uzņēmumu mājaslapās) — man nav nekāda uzticības momenta tām. Nav ne mazākās nojausmas, kad tad uz manis uzdoto jautājumu kāds atbildēs.
Pārpeļķes kompānijas vēl joprojām bieži vien raksta, ka uz e–pastiem atbild diennakts palīdzības dienests vai arī ir pieminēts, kādos laikos uz to atbild. It kā elementāra lieta, bet es jau sevi kuro reizi esmu pieķēris pie domas, ka es vispār ignorēju e–pastu un kontaktformas kā saziņas formu ar uzņēmumiem, it īpaši, ja e–pasts ir kaut kāds info@blah…
2. Tehnisku štrumentu apraksti
Šai gadījumā visi noteikti atminās video par to, kas notiktu, ja Microsoft sāktu ražot iepakojumus Apple produkcijai. Pirms kāda laika man bija nepieciešamība iegādāties portatīvajam sakarīgu bezvadu peli (man jau tā vadu pietiek somā). Un liels bija mans izbrīns, ka datorveikala pārdevējs, ar mani kopā pētot peļu iepakojumus, tā arī nespēja atbildēt uz jautājumu, kāpēc Logitech 34Ls pele ir sliktāka par tās pašas firmas 65Ls peli. Zināja teikt tikai to, ka to dārgo visi datorspēļu fani pērkot. Yeah, right. Tieši šis parametrs man ir noteikti noteicošais.
Piemēram, pusi no kastes aizņēma uzraksts «microgear technology», kas nozīmē neko vairāk, kā maziņu bīdāmo sūdiņu peles apakšā, ar kuru regulē to, cik ļoti man tikšķ vai netikšķ rullītis. Un kā gan man neienāca prātā, ka šāda «megatehnoloģija» varētu maksāt 31Ls vairāk?
Tas pats attiecas arī uz daudziem citiem štrumiem, kuriem pat speciāli ir izveidotas mājaslapas ar salīdzinājumu tabulām. Tikai tāpēc, ka no iepakojuma neko nevar saprast. Varbūt tā ir kaut kāda īpaša tehnika, kā panākt to, lai tavu preci pērk tikai internetā?
Starp citu, Ļebedjevs ar savu tagu mākoni uz iepakojuma nav diez ko labāks par Logitech un Microsoft kopā ņemtajiem.
3. Lielveikali un to kases
Tas, kāpēc lielveikalos ir daudz kases, domāju, nevienam jau sen nav noslēpums — pēc kaut kādas tur regulas noteikumiem, ir jābūt noteiktam skaitam ar kasēm attiecībā pret veikala tirdzniecības zāles platību.
Man nav nekādu iebildumu pret to, ka lielākā daļa no Maximas kasēm ir slēgtas, jo es pēdējā laikā cenšos iepirkties tikai Sky. Tur mani nepamet sajūta, ka kasieres kaut kur malā stāv un gaida zemo startu, lai varētu skriet pie klienta un izsist viņam čeku — vienīgie, kas šajā veikalā mani ieved diskomfortā, ir apsargi un cenas garšīgiem vīniem (nepārprotiet, cenas patiesi ir zemas un tāpēc pārāk bieži gribas tos pirkt).
Bet atgriezīsimies pie tipiskas Maximas vai Rimi. Es atceros, ka savulaik bija kaut kādas lampiņas pie kasēm, lai zini, kura strādā (vēl Padomju Savienības laikos Maskavas GUM‘ā tādas redzēju). Vienā no lielveikaliem tādas redzēju arī tagad. Bet, sakarā ar to, ka mūsdienās elektrību taupa tikai uz Rīgas ielām, lielveikalos pie kasēm viemēr ir ļoti gaišs. Un ja šīs signāllampas tiešām arī tiek iedegtas brīdī, kad kase ir vaļā, to neviens nevar ieraudzīt, jo no baltās gaismaskastes spīdošā dienasgaisma nav pamanāma.
4. BMW, Mecedes Benz un Lexus autovadītāju — manas ģimenes slepkavu tops un citi sīkumi, tai skaitā policijas darbinieki un taksisti
Šodien jau kārtējo reizi divdesmit minūšu laikā uz ielas man gandrīz izdevās iekļūt avārijā.
Tipiskākais variants: es ieturu pietiekamu distanci, lai lietus laikā varētu bez «mēmajiem» noreģēt uz priekšā braucošo, bet man pamanās kāds priekšā ielīst.
Otrs tipiskākais variants ir kreisais pagrieziens ar 50 km/h ātrumu uz pārpildītas ielas, nerādot pagriezienu. Tieši aizmugurē braucošais jūtas ļoti patīkami.
Trešais variants: no ieskriešanās joslas vai mazāk svarīga ceļa uzbraukt uz Krasta ielas, kur es braucu ar 70 km/h. Bez emocijām uzsākt braukt (nevis jau braukt ar tādu pašu ātrumu kā es) un, pat ļoti iespējams, momentāli pārkārtoties uz trešo joslu, jo tur ir pierastāk.
Nemaz nerunāju par to, ka uz Brīvības, Barona, Čaka ielām un Aspazijas bulvāra malā noparkojusies mašīna pirms izbraukšanas neuzskata par nepieciešamu apskatīties, vai aizmugurē kāds nebrauc.
Vēl arī policija Vecrīgā, kas var paziņot kravas automašīnai, ka tā nedrīkst iekraut/izkraut kravu, neuzbraucot uz gājēju ietves. Par tiem man vismaz ir prieks, jo tagad paši varēs izbaudīt, kādas pēc tam paliek ietves (tiem, kas tankā — tagad Vecrīgā būs jaunas kājinieku patruļas.)
Topu noslēdz taksisti, kuri no manis jau ir norāvušies ne reizi vien. Jā, es esmu tas, kurš zvana Ceļu policijai un sūdzas par konkrētu elementu izdarībām, piemēram, gājēju pāreju, dzelzceļa pārbrauktuvju un sarkanās gaismas ignorēšanu no jūsu puses. Mani var atrast Ļeņingradā. Paņemiet līdzi tiesības un automašīnas tehnisko pasi. Arī šoreiz policiju izsaukšu es.
Es uzskatu, ka Rīgas satiksmē valda haoss un man piebalsos jebkurš «laucinieks», kuram braukāšana uz galvaspilsētu ar savu transportu ir vairāk galvassāpes, nekā komforts.
Šodien nopriecājos par to, ka Salīdzini.lv esot uzlabojuši savu dizainu. Tā kā ziņu izlasīju tālrunī kādā no RSS ziņu avotiem, tad tikai tagad uzzināju, kas tad tur izmainījies. Absolūti nekas. Tas vēl joprojām ir ārpus jebkādas salīdzināšanas iespējām briesmīgs.
Tas, ko es jau sen vēlējos šajā projektā, ir patiešām inovācijas dizainā, kas atvieglotu šī projekta lietošanu:
1) meklēšanas rezultātu apskate dažādos griezumos (tikai teksts rindās, tikai veikalu nosaukumi, utml.)
2) alternatīvas vai līdzīgi produkti blakus meklēšanas rezultātiem
3) AJAX ievades formā ar palīgu preces izvēlē
4) lietotāja autorizācija ar saglabātu meklēšanas vēsturi (tai skaitā ar meklētās preces cenu izmaiņām)
5) kvalitatīva informācija par produktiem. Utml.
Tas, kas ir izdarīts tagad — izveidots preču katalogs. Šī dizaina lieta ir vajadzīga veikalu īpašniekiem, lai saprastu, kā veidot automātiski preču klāsta katalogus meklētājiem un nav nekāds kardināls solis pretim ikdienas lietotājiem.
Lūdzu, nē, pieprasu — nomainiet paziņojumu par dizaina maiņu pret paziņojumu, ka beidzot esat saņēmušies un uztaisījuši briesmīgu vēdekli ar visnodrāztāko Web 2.0 teksta noformējumu, izdomājuši saukli un to ielikuši lapā. Bet tam nav nekāda sakara ar dizainu.
Jau pēc publicēšanas uz ātru roku uzmetu variantu, kas BlackHalt, Kirila un citu datubāžu izmantošanas utilizatoru rokām būtu panākams un lietojams (tas ir mājiens).
Salidzini.lv meklēšanas forma
Šai gadījumā īpaši gribu paskaidrot apakšējo daļu — revolucionāri būtu ieviest blokus ar informācijas atlasīšanas iespējām. Funkcionālie bloki, kurus pašrocīgi varam pielikt, noņemt, izveidot (identiski tam, kā īr iGoogle lapā). Un patiesībā šiem blokiem īpaša nozīme ir tieši pēc pirmās meklēšanas rezultātu parādīšanās — atlasot jau tiešām vajadzīgo. Un sev saglabāt tikai to atlases iespēju, kura man tiešām ir vajadzīga. Lūk tas, manuprāt, būtu uzlabots, jauns dizains.
Atvainojos. Gribēju kaut ko par citiem «jaunajiem dizainiem» arī pateikt, bet man šobrīd kaut kā aizmirsās, kas vēl bija svarīgi. Nu re, atcerējos. Jau nedēļu mēģinu saprast, kā var pārdot par vairākiem desmitiem tūkstošu latu kaut ko tādu, ko ir slinkums pat noprezentēt piecdesmit santīmu robežās. Un šis ir tikai viens uzskatāms piemērs, bet tādu ir tūkstošiem.
Nē, man šodien nav ļoti slikts noskaņojums — šo irakstu tapinu jau labu laiku, metot ārā kādu no punktiem un liekot kaut ko citu, aktuālāku vietā.
Nu tā, sākšu apdāvināt jūs Ziemassvētkos. Pirmā noderīgā lieta būs īpaši noderīga tiem, kas strādā presē — ticiet man, nākamgad noderēs — pilnā 2008. gada olimpisko spēļu simbolika vienā AI failā.
Jā, es par spīti likšu visus vektorus AI failos — lai tie korelisti iet iesālās.
Amerikāņu BusinessWeek ir cietis pārmaiņas — tagad skaisto serif logotipu ir nomainījis Univers garnitūrai līdzīgais sans-serif strikti nostādītais, majestātiskais uzraksts, kuram kāds ārzemju kritiķis ir piedēvējis statusu «no bullshit logo». Man patika vairāk doma par to, kā tika sakārtotas iekšlapas — viss tiek dalīts skaistos blokos un līdz ar to pastiprina uzmanības pievēršanu katram no virsrakstiem, tomēr man pavisam nav skaidrs, kāpēc bija nepieciešams visu rakstīt kapitēlijos — vai tiešām amerikāņi vēl joprojām nav sapratuši, KA ŠĀDUS TEKSTUS LIELOS DAUDZUMOS IR GRŪTI LASĪT?
Ar milzīgu izbrīnu šorīt atverot Logotypes.lv uzzināju, ka tas vēl joprojām ir pie dzīvības, kaut arī jau labu laiku nav atjaunots. Ja neskaita DienasHotLine serveri, man nav zināms neviens cits resurss, kur var mēģināt atrast Latvijā tapušos/izmantotos logotipus.
Lietuviešiem arī atradu resursu, kur šo to var sameklēt. Bite bija, tad jau tik švaki kā latviešiem vektorizuoti ženklai ir logotipai neklājās.
Tiem, kas kaut cik rubī spāņu valodu, noderēs šis spāņu logotipu resurss — La Logoteca. Žēl vienīgi, ka viss ir kretīniskajā *.sit formātā, mani tas StuffIt vienreiz nomocīs līdz baltajām pelītēm, kā to jau panāca HotLine.
Globāli gan tā situācija ir nedaudz patīkamāka.
No jaunajiem censoņiem noteikti ir jāpiemin AllFreeLogo.com. Kaut arī resurss ir pavisam svaigs, tas priecē ar savu funkcionalitāti. Ja vēl novāktu visas tās reklāmas nost, vispār būtu kaifs, ne izpārdošana.
Stipri vecākai paaudzei pieder BrandsOfTheWorld.com. Te ir gan logotipi, gan arī stilu grāmatas, gan arī dažāda veida sakārtojums, tai skaitā — pēc valstīm. Latvijai te pieder pusotrs simts dažādu logotipu.
Vēl ir tāds resurss, kas sevi definē kā: «Free logotypes made by designers for designers» un brīdina, ka «Those are not a clip-art!». Laipni lūgti logotypes.designer.am.
Vēl bija vairāki ļoti jauki resursi, bet diemžēl, kā es skatos, tie visi ir veiksmīgi vai nu pārdoti (kam gan negribētos domena vārdu — findlogo.com) vai arī nomiruši dabīgā nāvē, jo kādam ir beidzies entuziasms. Atdzīšos, man kādu laiku atpakaļ arī bija ideja par tādas bāzes veidošanu, bet kaut kā rokas par īsām vai arī mērķi īsti tam neredzu.
Ja kādam ir vēl kādi labi resursi padomā, lūdzu droši papildiniet manu sarakstu, tas noteikti kādam vēlāk varētu noderēt, savukārt es no saviem Bookmarks varu beidzot izmest vienu lieku folderīti.
Netīšam, blandoties pa dažādiem zināmiem un nezināmiem resursiem, uzdūros uz fantastisku komiksu par to, kā ir radies zemāk redzamais 2008. gada olimpisko spēļu logo.
