Rokdarbi. Līdzvērtīgu fotogrāfiju izkārtošanas principi un sveiciens LTV ziņu dienestam

Pieļauju, ka viens no grūtākajiem uzdevumiem, ar ko saskaras dizaineri un maketētāji, ir daudzu portretu sakārtošana, nepadarot to par garlaicīgu kaudzīti ar attēliem. Ar to saskaras gan sociālo tīklu zīmētāji, gan viedtālruņu kontaktu sarakstu dizaineri, gan arī klasisko sejiņu galeriju maketētāji.

Cilvēkiem ir dažāda sejas forma, fotogrāfijas nāk no ļoti dažādām vietām un ir grūti piemeklēt vienāda rakursa un rakstura bildes, pinkaini mati un plikpauris blakus izskatās dīvaini, izteikts dubultzods ir sejas turpinājums, bet liels ādamābols tāds nav. Un tā tālāk. Iemesls apjukt ir pamatots.

LTV raidījuma «Tiešā runa» vizuālais pieteikums sociālajos tīklos.
LTV raidījuma «Tiešā runa» vizuālais pieteikums sociālajos tīklos.

Klasiskā 5:7 proporcija (ielu aptauja) portretfotogrāfiju kaudzītei ir garlaicīga. Tā rodas no fona atdalītās galvas, izgrieztas sejas (dienvidparks) kā arī Latvijā pēdējos gados populārās ovāli un apaļi izgrieztas portretbildes (pogas). Viens tāds piemērs kā reiz pagadījās LTV Ziņu dienesta tviterkontā, piesakot raidījumu Tiešā runa. Visnotaļ skaidri uzstādīts uzdevums, bet, apjūkot fotoarhīva piedāvātajās iespējās, maketa veidotājs uztaisīja haosu.

LTV raidījuma «Tiešā runa» vizuālais pieteikums sociālajos tīklos. Sarkanais aplis parāda fotogrāfijas formu, gaiši sarkanie pleķīši ir cilvēku sejas.
LTV raidījuma «Tiešā runa» vizuālais pieteikums sociālajos tīklos. Sarkanais aplis parāda fotogrāfijas formu, gaiši sarkanie pleķīši ir cilvēku sejas.

Pirmkārt, attēli nav vienādi nedz pēc lieluma, nedz pēc formas. Bet to vēl varētu norakstīt uz paviršību. Kas ir daudz svarīgāks: cilvēku seju izmērs dažādās bildēs. Māris Pūķis starp Aivaru Lācaru un Andu Rožukalni izskatās speciāli samazināts. Un visa augšējā portretu rinda padarīta mazāk svarīga par apakšējo.

Lai situāciju labotu, portreti ir jāizlīdzina pēc seju lieluma. Man gan neizdevās atrast visas bildes, kuras izmantoja LTV (un nebija arī fotožurnālista, kam pajautāt), bet šajā gadījumā tas tikai pierāda teorijas darbspējīgumu.

LTV raidījuma «Tiešā runa» vizuālais pieteikums sociālajos tīklos. Mr.Serge piedāvātais variants.
LTV raidījuma «Tiešā runa» vizuālais pieteikums sociālajos tīklos. Mr.Serge piedāvātais variants.

Praktiski portretu līdzināšanai kā atbalsta punktus jāizmanto acis un muti. Var izmantot arī zodu, bet sanāks čakars, ja būs bārdainie jālīdzina. Varētu izmantot pieri, bet čolkas atkal nāk modē un dažiem plikpauriem nevar pateikt, kur kādreiz mati bijuši. Tomēr arī tad vajag saprast, ka nāksies manuāli veikt nelielas korekcijas, jo mēs neesam Mattel rūpnīcā štancēti.

Ko noteikti nevajadzētu darīt ar portretiem: neproporcionāli staipīt attēlu, griezt nost pieri vai zodu, mest bildi spoguļattēlā (par to kādreiz atsevišķi pastāstīšu) vai citādi ietekmēt attēla patiesumu.

Starp citu, tāds pats princips tiek izmantots arī logotipu izkārtošanā maketos. Tikai šajā gadījumā jāņem vērā nevis acis un mute kā portretiem, bet gan logo laukums jeb vizuālais svars.

2009. gada Cafe Leningrad pasākuma plakāts. Logotipi izkārtoti pēc svara principa.
2009. gada cafe Leningrad pasākuma plakāts. Logotipi izkārtoti trīs rindās, katrā rindā ievērojot vizuālā svara principu.

Tā kā jau šķita, ka viss ir skaidrs, tāpēc sajaukšu galvu. Ne vienmēr vajag izmantot vienlīdzības principu. Dažkārt tas ir pārāk garlaicīgs risinājums. Fotogrāfijas var būt dažādas pēc izmēra, bet tām var būt līdzvērtīgs atveides princips.

Laikraksta «Die Zeit» pirmā lapa 2015. gada 1. oktobrī.
Laikraksta «Die Zeit» pirmā lapa 2015. gada 1. oktobrī.

Visi portreti Die Zeit pirmajā lapā ir vienlīdz nozīmīgi, tomēr tie ir izkārtoti dažādos izmēros, lai maketa kopskats nebūtu garlaicīgs. Būtiski pievēst uzmanību konsekvencei: katra izmēra attēlos cilvēkiem sejas būs vienāda lieluma.

Paņēmienu, kad līdzvērtīgu vizuālo informāciju sakārto dažāda izmēra loģiskā mozaīkā, izmanto arī kvalitatīvu interneta veikalu lapās, jo tad preču skenēšana vairs nav monotoni garlaicīga.

P.S. Ja cilvēks aiziet uz fotobūdiņu, lai pašrocīgi uztaisītu dokumentu foto četros eksemplāros, tad viņš ir uztaisījis pašportretu. Selfijs ir murgs, ko lobē stilīgie Rīgas lokālos krafta alu pārdzērušies velofašisti.

Ko LTV Ziņu dienests spēj izdarīt 3 mēnešu laikā

Pirms 3 mēnešiem rakstā «Kā izvairīties no teksta mehāniskas spiešanas. Sveiciens LTV ziņu dienestam» rakstīju par to, cik ļoti ienīstu cilvēkus, kas mehāniski kropļo tekstu, kā piemēru minot LTV Ziņu dienesta produkciju. Man tā arī neizdevās noskaidrot, kam personīgi ir jāiebaksta acīs absurda laža, kas tiek translēta ēterā un saglabāta nākamām paaudzēm arhīvos.

Ir grūti atrast, kura acīm jācieš no bakstīšanas. Vienīgais, ko var uzzināt, par LTV, ir šī 2013. gadā Beltes apstiprinātā struktūra. un no tās īsti nav skaidrs, kurš no melnajiem klucīšiem tiek nodarbināts ar grafiku LTV Ziņu dienesta sarkanajam klucītim.

LTV struktūra, ko 2013. gada 11. jūlijā apstiprināja Ivars Belte.
LTV struktūra, ko 2013. gada 11. jūlijā apstiprināja Ivars Belte.

Vēl ir LTV vērtību un principu uzskaitījums. No tā īpaši jāizceļ punkti «unikāls un pievilcīgs programmu saturs» un «modernās tehnoloģijas sekmīgai misijas izpildei». Pie tā arī pieturēsimies.

Es ticu, ka pirms trim mēnešiem arī LTV gaiteņos uzzināja, ka mehāniski spiest tekstu ir slikti. Uzzināja arī to, kā šo situāciju nesāpīgi labot. Kas notika tālāk, ir šokējoši (kā tagad ir moderni rakstīt):

Televīzijas inovācija grafiskā dizaina jomā.
Sarkans punkts ar melnu ēnu un pseidotelpiskuma efektu.

Jep. 2015. gadā kāds no melno vai sarkano klucīšu brigādēm (skatīties shēmu iepriekš) ir iemācījies Photoshop izmantot slāņu efektus un nomainīt skrejošā teksta rindā trīs zvaigznītes ar grafisku simbolu.

LTV ziņu dienesta galviņu grafiskā revolūcija.
LTV ziņu dienesta sižeta galviņas grafiskā revolūcija.

Nu re, vismaz kaut kāds progress, teiksiet jūs. Skrejošā rinda joprojām līp klāt pie sižeta nosaukuma rubrikas, toties tagad nav zvaigznītes. Un paskat, arī nosaukums sižetam izskatās vieglāk nolasāms (to gan beigās norakstām uz YouTube video kompresiju). Gan jau, ka būs padomājuši arī par saspiestajiem tekstiem.

Aitas un LTV ziņu dienests. Mehāniski izkropļots teksts sižeta nosaukumam.
Aitas un LTV ziņu dienests. Mehāniski izkropļots teksts sižeta nosaukumam.

Situāciju glābj vienīgi tas, ka ir tāds «Datorgrafikas nodaļa» melnais klucītis, kas ir kopā ar «Stila nodaļa», «Autotransports nodaļa» un «Satura adaptācijas nod.» (nosaukumi atstāti oriģinālrakstībā). Varbūt viss spiesto tekstu saturu ražo un adaptē sarkanā klucīša «Satura ražošanas daļa» šoferi un frizieri?

Skrejošajai rindai var izmantot gan bumbiņas, gan ķeksīšus, gan punktu, gan logotipu un pat četrus punktus pēc kārtas. Galvenais ir nebojāt tekstu, mehāniski saspiežot vai izstiepjot burtus.

Dažādu pasaules malu TV ziņu galviņu skrejošās rindas un nesabojātie burti.
Dažādu pasaules malu TV ziņu galviņu skrejošās rindas un nesabojātie burti.

Kā izvairīties no teksta mehāniskas spiešanas. Sveiciens LTV ziņu dienestam

Par mehāniski saspiestu tekstu maketos vajadzētu cietumā sēdināt. Pastāv loģiskas robežas, kuras ievērojot, var manipulēt ar teksta garumu. Brutāla mehāniska spiešana nav viena no tām. Un LTV ziņu dienests pēdējā laikā ar to slimo pārāk bieži.

LTV ziņu dienesta titri ar un bez surdtulkotāja.
LTV ziņu dienesta titri ar un bez surdotulkotāja.

Iemesls Munkevica sižeta nosaukuma tirāniskai spiešanai ir labi redzams, ja pieliekam kadru no cita sižeta, kurā ir surdotulkotājs. Ja arī par Munkevicu stāstītu ar surdotulku, sižeta nosaukums būtu palīdīs zem surdotulkotāja loga. Mazāk redzams ir tas, ka arī Bauskas sižetam teksts ir saspiests.

Pastāv vēl divi neloģiski risinājumi. Sižeta nosaukuma teksts ir šķībi novietots un nav ne pret ko nolīdzināts. Kāpēc gan tad neizmantot vietu kreisajā pusē un nepabīdīt tekstu vēl vairāk? Otrkārt, ja jau ir vēlme padarīt tekstu vieglāk lasāmu, rakstot to ar kapitēļiem, tad asāka ēna tikai palīdzētu. Tā panāktu lielāku kontrastu un labāku lasāmību.

Bet atgriezīsimies pie saspiestā teksta. Problēmu var atrisināt, vienkārši paceļot surdotulka logu virs virsraksta. Un nedaudz paretinot tekstu, tas izskatīsies daudz labāk.

LTV ziņu dienesta materiāli ar pārstrādātu virsraksta bloku un paceltu surdotulka logu.
LTV ziņu dienesta materiāli ar pārstrādātu virsraksta bloku un paceltu surdotulka logu.

Tas, ka surdotulks aizņems dažus pikseļus vairāk, ir nieks. Ap surdotulka logu sižetā var kaut vai bruņurupuči pāroties, neviens to nepamanīs, jo skatīsies uz žestikulējošo tanti, kas taisa jocīgas grimases. Un svarīgo informāciju logs aizsedz arī tagad.

LTV ziņu dienesta Thrombo ASS sižets ar aizsegtiem skaitļiem.
LTV ziņu dienesta Thrombo ASS sižets ar aizsegtiem skaitļiem.

Īsāk sakot, LTV ziņu dienesta darbinieki varētu izvest uz ielas titru licēju un ļaut visiem televīzijas šoferiem pārbraukt pāri viņa rokām uzsist viņam pa pakausi un iemācīt normāli tekstus likt. Turklāt, ja jums šķiet, ka šis ir vienreizējs risinājums unikālā situācijā, tad jūs maldaties. Jebkurā maketā ar jebkādiem ierobežojumiem var atrast veidu, kā nespiest burtus mehāniski.

Rokdarbi. Remontējam LTV ziņu dienesta kļūdu, kuru remontēja Onkulis

Nu tā, Onkulis te publiski mums izteicās par to, ka ir šaize LTV Ziņu dienestam ar dizainēšanu. Nu ir ir tāda lieta, es pat zinu, kāpēc tā šaize radās (ja es ko tādu avīzē būtu izdarījis, man ne tikai pizdi izrakstītu, bet būtu vēl visa redakcija ar šampi gadu jābaro).

Problēmas būtība ir faktā, ka grafika, kas vizualizēja Latvijas ārējā parāda izmaiņas, tika zīmēta no rokas un redaktors nepamanīja, ka infantīls, kas sēdēja pie grafikas zīmēšanas, vispār neskatījās cipariņos. Tad nu tā, skatamies, kas bija sākumā.

LTV Panorāma. Valsts ārējais parāds. Oriģinālais variants.
LTV Panorāma. Valsts ārējais parāds. Oriģinālais variants.

Tad nāca Onkulis ar savām piezīmēm.

Galvenās kļūdas:

  • skaitliskajām vērtībām un stabiņu augstumiem, nav gandrīz nekādas sasaistes
  • salīdzinot katrus divus stabiņus redzams, ka vienāds naudas daudzums tiek apzīmēts ar atšķirīgu y ass vērtību
  • februāra stabiņš ir augstāks par maija stabiņu, lai gan skaitļi apgalvo pretējo
  • vizuāli redzamā tendence ir maldinoša

Un iznāca šādi.

LTV Panorāma. Valsts ārējais parāds. Onkulis.com variants.
LTV Panorāma. Valsts ārējais parāds. Onkulis.com variants.

Tālāk man niezēja rokas un izdevās arī šādas tādas lietiņas pielabot.

  • Visi teksti ir uzrakstīti augšējā reģistrā, īpaši apgrūtinot lasīšanu
  • Nevajadzīgi tiek izmantots raibs fons, uz kura pensionāriem jāmēģina atrast burti. Gribējāt dramatismu? Lieciet melnu fonu, ibio!
  • Absolūti bezjēdzīgi tiek atkārtotas divas lietas: 1) «valsts parāds»; 2) gads. Abas utilizējam un izmantojam tikai virsrakstā. Vēl varētu utilizēt arī 4 miljardus un rādīt tikai daļskaitļus, bet šobrīd neienāca prātā, kā to panākt, nesarežģījot uztveri.
  • Papildus dramatiskumam uztaisām grafiku ar krāsu gradāciju.
  • Novietojam grafikas virsrakstu tā, lai tas netraucē LTV1 logo, tai pat laikā saglabājot «drošās zonas», kas vajadzīgas TV standartiem.
LTV Panorāma. Valsts ārējais parāds. Mr. Serge variants.
LTV Panorāma. Valsts ārējais parāds. Mr. Serge variants.

Un vispār, ja es kaut cik nebūtu slinks, uztaisītu to visu arī animācijā tā, lai ir tās pāris sekundes uz ko skatīties un priecāties, nevis raudāt un dusmoties.

Areče vēl jums arī iespēja to sižetu noskatīties, ja kādam vēl nav sanācis.

Papildinājums. Pēc Šulca ļoti prātīgās piezīmes, veicām nedaudz uzlabojumus grafikā.

LTV Panorāma. Valsts parāds. Mr. Serge un Šulca variants.
LTV Panorāma. Valsts parāds. Mr. Serge un Šulca variants.