Sprādziens Spilves ielā 43 un karšu lietošana Latvijas medijos

Šodien ap 17:39 Rīgā, Spilves ielā 43 nogranda sprādziens piecstāvu dzīvojamās mājas trešajā stāvā. Evakuēti cilvēki, vismaz astoņi ir cietuši. Pēc pirmajām aplēsēm, pie vainas varētu būt bijusi mājās glabātā pirotehnika.

Pirmais zināmais avots par šo notikumu ir @vampins7 tvīts:

17.39 bija sprādziens, 17.49 bija klāt ugunsdzēsības dienests, bet pagāja vel brīdis kamer mašīnas tika pie dzīvokļa. Dega aptuveni 12min

Pavisam neilgi pēc tam parādījās ziņa nra.lv «Rīgā Spilves ielā 43 noticis sprādziens;deg dzīvoklis un gaitenis», kas bija vienīgie, kas līdz pat šim brīdim ir minējuši precīzu daudzdzīvokļu mājas adresi. Tālāk jau sekoja daudzi un pēdējā interesantā informācija ir LSM.LV «Daudzdzīvokļu mājā sprāgst pirotehnika».

Un tagad pafantazēsim. Sēžam mēs krogā kaut kur Valmierā, dzeram vakara alu. Tā kā alus ir sūds un kompānijas nav, bakstāmies telefonā, lasot jaunākās ziņas. Iļģuciemā dzīvo divdesmit bērnības čomi, divas pustrakas kursabiedrenes un mammas draudzene – invalīde, bet ziņās neviens pat nevar pateikt, kurā vietā sprādziens ir noticies. Zvanām uz 112 un trobelējam vienus no valstī vissliktāk apmaksātajiem darbiniekiem ar stāstu par saviem radurakstiem un kāpēc ir svarīgi zināt adresi. Pierakstām adresi, veram vaļā Google kartes, lai ar Street View palīdzību mēģinātu iztēloties, vai tajā rajonā kādreiz ir būts un vai tā nav tā māja, kurā dzīvoja viena no kursabiedrenēm.

Kāpēc Latvijā žurnālistikā neizmanto kartes, kas ir ļoti ērts un informatīvs veids, kā pastāstīt par notikuma norises vietu? Parastas kartes izveidei ir jāpatērē tikpat laika, cik YouTube video ievietošanai pie ziņas (kas vēl ir jāatrod). Aizpeļķes provinces laikrakstu mājaslapās kartes liek pat pie ziņām par pazudušiem kaķiem, kur nu vēl šāda mēroga notikuma ar cietušajiem.

Spilves iela 43. Rīgā, kur 26. martā notika sprādziens. 10 minūšu veidojums.
Spilves iela 43. Rīgā, kur 26. martā notika sprādziens. 10 minūšu veidojums.

Es ļoti ceru, ka kartogrāfija kādreiz būs jaunais haips Latvijas medijos un vismaz daži to iemācīsies lietot ikdienā, lai nav jālūkojas uz nemākulīgām pseidoinfografikām, kuras taisīt Latvijā praktiski neviens neprot.

Rokdarbi. Vizualizācijas spēks. Ārkārtas situācija Latvijas novados.

Šī, iespējams, ir viena no absurdākajām dienām Latvijas masu medijos.

Ņemot vērā sinoptiķu informāciju par laika apstākļiem un to prognozēm, kā arī izvērtējot sabiedrībai nodarīto un turpmāko iespējamo kaitējumu, ārkārtas situācija izsludināta Rēzeknes, Viļānu, Kārsavas, Ciblas, Dagdas, Krāslavas, Preiļu, Līvānu, Ludzas, Riebiņu, Aglonas, Zilupes, Daugavpils, Ilūkstes, Vārkavas, Jēkabpils, Krustpils, Viesītes, Aknīstes, Salas, Neretas, Kokneses, Pļaviņu, Jaunjelgavas, Ērgļu, Madonas, Cesvaines, Lubānas, Varakļānu, Skrīveru, Aizkraukles, Amatas, Līgatnes, Vecpiebalgas, Cēsu, Priekuļu, Jaunpiebalgas, Raunas un Pārgaujas novadā. Savukārt pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma sarakstā tika iekļauts arī Ventspils novads. (Avots: apollo.lv)

Neviens, absolūti neviens masu medijs, kuru esmu apskatījies šonakt, nav spējis sniegt elementārāko.

Latvijas novadi, kuros 6. janvārī elektrības padeves traucējumu dēļ izsludināts ārkārtas stāvoklis.
Latvijas novadi, kuros 6. janvārī elektrības padeves traucējumu dēļ izsludināts ārkārtas stāvoklis.

Un uzreiz ir skaidrs, ka reāli pusei no Latvijas šobrīd ir dirsā un šī situācija tikai pasliktināsies.

Šādas vizualizācijas izveidošana aizņem ne vairāk kā piecas minūtes, bet jēga, salīdzinot ar to citātu, ko iekopēju no Apollo — nesalīdzināmi lielāka. Tā vietā mēs ikdienā vēl joprojām redzam pīrāgus, dumjas stabiņdiagrammas un citus sūdus.

Mums izdevās, viņiem — ne

Gribējās nedaudz sev asti pacelt, jo kurš gan cits, ja ne pats.

Pirms neilga laika taisīju ar kolēģiem reklāmas kampaņu jaunajam NDD datorsalonam Jelgavā. Viens no svarīgākajiem pasākumiem reklamēšanā bija bezmaksas wi-fi pieslēguma ielas izveide, par ko paguva papļāpāt lokālie un nacionālie mediji no sirds (starp citu, viss strādā un nemaz neplāno nestrādāt!).

Protams, ka tā jau arī domājām, ka mūsu idejai būs sekotāji un Latvijā sāks (beidzot) nopietni pievērsties šai aktuālajai problēmai, lai tā vairs nebūtu problēma. Tagad to plānoja ieviest arī Eurolines, žēl tikai, ka oficiālajā prezentācijā viņiem nekas nesanāca. Jo galvenais ir neko nesasteigt un visu pārbaudīt.