pareizrakstības nodarbības

Pareizrakstības nodarbības #8. Eiro simbola pareiza rakstīšana. Otrā daļa

Par valūtas simbola un saīsinājuma pareizrakstības problēmām (rakstīšanu pirms vai pēc skaitļiem) pirmo reizi rakstīju 2010. gadā «Pareizrakstības nodarbības #3. Kā pareizi rakstīt mērvienības un citus apzīmējumus.»

Atkārtoti — kā reiz pirms mūsu nacionālās naudas vienības maiņas 2013. gadā «Pareizrakstības nodarbības #6. Eiro simbola pareiza rakstīšana» un pēc tam vēlreiz «Pareizrakstības nodarbības #7. Ls ir mērvienība un saīsinājums». Īsāk sakot, pietiekami daudz, lai jūs šo bildi jau būtu iegaumējuši un sāktu pielietot ikdienā.

Valsts valodas centrs, ne bez Latvijas Bankas līdzdalības, beidzot ir nācis pie prāta un sācis strādāt sabiedrības labā. Droši vien apzinoties savu 20 gadus ilgušo lažu, VVC tagad vienkārši to negrib atzīt un visiem publiski izziņot.

20.02.2014 | «Par vēlamo EUR pierakstu»
Pēc Latvijas Bankas iniciatīvas 2014. gada 19. februārī notika tikšanās, kurā piedalījās Valsts valodas centra, Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas speciālisti un kuras laikā tika noteikts — Eiropas valūtas oficiālais saīsinājums (valūtas kods) EUR kā vēlamais variants turpmāk latviešu valodā rakstāms aiz summas ar saistīto atstarpi. Piemēram: 25,33 EUR (divdesmit pieci eiro un trīsdesmit trīs centi). Saskaņā ar šo lēmumu ir veiktas izmaiņas Valsts valodas centra mājaslapā 28.01.2014. publicētajā informācijā “Eiropas vienotā valūta – eiro, euro vai savādāk?”

Informāciju par Valsts valodas centra jaunumiem nav iespējams iegūt savādāk, kā vien netīšām ielūkojoties VVC mājaslapas aktualitāšu publikācijās. Nav manītas nedz publikācijas presē, nedz interneta portālos, nedz kāda preses relīze par šo visnotaļ būtisko jautājumu. Nemaz nerunājot par to, ka varētu RSS uztaisīt lapai, ko prasa 171. MK noteikumi «Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā». Tieši tāpēc arī es ātrāk par to neko nezināju un pavēstu tikai tagad.

14.03.2014 | «Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmums par valūtu nosaukumu pierakstu»
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 12. marta sēdē (prot. Nr. 33, 2. §) vienbalsīgi nolēma atbalstīt ieteikumu turpmāk konsekventi ievērot teksta vienību loģisko secību latviešu valodā un visus valūtas vienību nosaukumus – gan vārdiskos apzīmējumus (lati, dolāri, mārciņas, kronas, jenas, rubļi, eiro, u. c.), gan valūtu kodus (LVL, AUD, CAD, NZD, USD, GBP, DKK, NOK, SEK, JPY, RUR, EUR u.c.), gan grafiskos simbolus ($, £, ¥, € u. tml.) – norādīt aiz summas (ar saistīto atstarpi), kā jau minēts iepriekš, proti, Valsts valodas centra 21.02.2014. informācijā “Kā turpmāk pareizi norādīt valūtu kodus?” un 28.01.2014. informācijā “Eiropas vienotā valūta – eiro, euro vai savādāk?”.

Skaidrs, ka Eiropas Savienības Publikāciju birojs noteikumos par naudas vienību attēlošanu vēl joprojām guļ un par to neko nezina, turpinot uzskatīt, ka € vispār ir tikai ilustratīva nozīme. Pareizrakstības nodarbībās #6 ir saglabātā ES Publikāciju biroja mājaslapas kopija gadījumam, ja brīnums tomēr notiek.

Man liels prieks par komentētājiem, kas ir piedalījušies diskusijās bloga publikācijās par pareizrakstību. Šoreiz pat Valsts valodas centrs ir atzinies, ka pareizrakstība latviešu valoda ir veidojama, balstoties uz loģiku, nevis uz juristu un finansistu pieņēmumiem par to, ka «tā jau vienmēr ir bijis». VVC, lai pamatotu pašiem sev, kāpēc viņi divdesmit gadus neko nav darījuši, bija nepieciešamas veselas trīs publikācijas savā mājaslapā. Šajā publikācijā pievērsiet uzmanību tieši vārdam «loģika».

21.02.2014 | «Kā turpmāk pareizi norādīt valūtu kodus?»
Kā jau minēts iepriekš (Valsts valodas centra 20.02.2014. informācijā), Eiropas Savienības vienotās valūtas starptautiskais kods EUR latviešu valodā turpmāk rakstāms aiz summas ar saistīto atstarpi.
Ieteikums attiecas arī uz visu pārējo valūtu kodiem (USD, GBP, SEK, PLN, RUR u. tml.), kurus līdz šim bija pieņemts norādīt pirms naudas summas cipariem (skat. V. Krūmiņa, V. Skujiņa “Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata”. Rīga: Valsts kanceleja, 2002, 98. lpp.; V. Skujiņa “Latviešu valoda lietišķajos rakstos”, Rīga: “Zvaigzne ABC”, 1999, 20. lpp.).
Tomēr, izvērtējot līdzšinējā regulējuma lietderību un pamatotību, kā arī konsultējoties ar Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas speciālistiem, Valsts valodas centrs ir secinājis, ka nav loģiski norādīt valūtas kodu pirms summas, ja izrunā to nosauc aiz summas (piemēram, raksta USD 25, bet izrunā “divdesmit pieci ASV dolāri”). Šāda atkāpe no teksta vienību loģiskās secības latviešu valodā jeb izņēmuma regulējums turpmāk nebūtu atbalstāms.
Tādēļ ieteicams turpmāk konsekventi ievērot teksta vienību loģisko secību latviešu valodā un visus valūtas vienību nosaukumus – gan vārdiskos apzīmējumus (lati, dolāri, mārciņas, kronas, jenas, rubļi, eiro, euro u. c.), gan valūtu kodus (LVL, AUD, CAD, NZD, USD, GBP, DKK, NOK, SEK, JPY, RUR, EUR u.c.), gan grafiskos simbolus ($, £, ¥, € u. tml.) – norādīt aiz summas ar saistīto atstarpi.

Eiro simbola un ISO standarta pareizrakstība latviešu valodā ir ieguvusi pavisam jaunu, kā valodnieki teiktu, loģisku veidolu. Tagad atliek līdz saknei izskaust «euro» lietošanu, un vismaz ar valūtu un tās pareizrakstību latviešu valodā beidzot viss būs kārtībā.

Tehniski par € simbola lietošanu

€ — simbols (ALT + 0128)
EUR — ISO standarts (ISO 4217)
U+20AC — Unicode kods
€ — HTML kods
€ — HTML nosaukums
ALT+0128 — simbola ievade no tastatūras

Ja vajag lietot latviešu valodu un ir Windows, var uzstādīt klaviatūras izkārtojuma Laacz Apostrofs svaigāko versiju un tad € simbols slēpsies zem kombinācijas Labais Alt taustiņš + 4.

Ja ir atsevišķā ciparu tastatūra, tad eiro simbolu var ievadīt, pieturot kreiso Alt taustiņu un tai laikā uz ciparu tastatūras uzsitot 0128. Pēc šīs kombinācijas nospiešanas atlaiž Alt taustiņu un simbols parādās.

Ja lieto glāstekrānus, tad pārsvarā gadījumu vienkārši jāpietur taustiņš, zem kura atrodas (vairumā gadījumu) dolāra $ zīme. Tāpat kā burti ar garumzīmēm, kaut kur papildus izvēlnē būs noslēpies arī € simbols.

—

Starp skaitli un € simbolu ir jābūt atstarpei. Atstarpei vajadzētu būt nesadalāmai jeb saistītai (non-breaking space). Tomēr, ja ir redzams, ka pielietotajā garnitūrā vai atsevišķā fontā atstarpe jau ir iestrādāta (ir acīmredzams attālums starp skaitli un eiro simbolu), tad atstarpi lietot nevajag. Latviešu valodas pareizrakstība nosaka atstarpes lietojumu, tomēr primāri to nosaka cilvēka veselais saprāts, gaume un zināšanas.

Pareizrakstības nodarbības #5. Gada bezjēdzīga minēšana tekstā.

Datuma pieraksts skrejlapā par tikšanos Silakrogā.

Mani ļoti kaitina nepamatota liekvārdība tekstos. Vēl vairāk nekā bezjēdzīga saīsinājumu lietošana. Ir atsevišķs liekvārdības piemērs, kas kaitina visvairāk. Tā ir gada pieminēšana tekstos, kam ir īstermiņa nozīme: afišās, paziņojumos, preses relīzēs, ziņās un apskatos par notikumiem un citos tamlīdzīgos tekstos. Piemēram, šis kļūdainais datuma pieraksts paziņojumā par tikšanos Silakrogā. Kāpēc, ja pasākums plānots tuvākajā sestdienā, šeit būtu jāmin arī gads, kad tas notiks? Kādu informatīvo labumu tas nes? Ko no tā iegūst lasītājs?

Datuma pielietojums Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes mājaslapā.

Vēl stulbāk par iepriekšējo piemēru ir lietot saīsinājumu «š.g.» vai pilno formu «šī gada». Ļoti izbrīna, ka piemēru man izdevās atrast tādas iestādes mājaslapā, kurai būtu jāizglīto par pareizu valodas lietojumu. Izanalizēsim sīkāk šo piemēru, lai ir skaidrs, kāpēc tas ir muļķīgi.

LU SZF mājaslapas jaunumu sadaļā tiek publicēta aktuālā informācija. Tā tiek publicēta vairāk vai mazāk regulāri, līdz ar to ir neiespējami 2013. gada martā pirmajā lapā atrast informāciju par 2012. gada martu. Raksts tiek iesākts ar virsrakstu «Par SZF darba laikiem no š.g. 25.marta līdz 1. aprīlim», kam seko publikācijas datums un raksta teksts. Ja jau tiek minēts publikācijas datums, tad ir arī skaidrs, par kura gada darbalaikiem ir runa. Pavisam neticami būtu, ka 2013. gada 25. martā tiktu publicēta informācija par 2014. gada darbalaikiem. Bet, pieņemsim, ka tā būtu. Tad virsraksta «š.g.» vietā parādītos «2014. gada». Šādā un vienīgi šādā gadījumā gada minēšana datumā būtu loģiska un pamatota.

Cits piemērs. Ir gadumijas laiks. Decembra vidū mēs publicējam informāciju par to, kas notiks konkrētos datumos decembra beigās un janvāra sākumā. Vai šajā gadījumā būtu jāmin arī gads? Nē. Jo notikumi, kas seko viens otram, nevar radīt apjukumu, norādot uz, teiksim, nākamā gada decembri.

Kad vajadzētu lietot pilno datuma pierakstu, kā arī apzīmējumu «šī gada»?

Oficiālos paziņojumos, kam ir saistoša nozīme (var lietot tikai gada pilno pierakstu). Piemēram, ja pašvaldība paziņo par nākamā gada budžetu, tad ir jāsaka konkrēts gads, par kuru budžetu ir runa. Ja namu pārvalde ziņo par ilgstošiem remontdarbiem vai plānotiem pasākumiem, kas norisināsies ilgstoši (piemēram, atkritumu izvešanas grafiks). Šeit gan arī ir jāatzīmē, ka, ja namu pārvalde ar lapiņu pie durvīm vai pastkastē paziņo par to, ka 5. augustā būs atslēgts ūdens, jo tiks veikti remontdarbi, gadu nav jāmin. Ja man namu pārvalde paziņos 2013. gadā par 2014. gada 5. augusta remontdarbiem un, kad 2014. gada 5. augustā es sūdzēšos par to, kāpēc es nezināju (būšu pamatoti gada laikā jau par to aizmirsis), man būs taisnība, jo namu pārvalde nav darījusi visu iespējamo, lai informētu sabiedrību.

Tekstos, kur ir runa par vairāku gadu datiem vai arī tiek salīdzināti dažādi gadi. Šādā gadījumā var lietot arī apzīmējumus «šī gada», «nākamā gada» un «iepriekšējā gada», lai literāri bagātinātu tekstu (izvairītos no atkārtošanās). Teiksim, preses relīzē par rūpnīcas vairāku gadu būvniecības noslēgumu būtu tikai pamatoti minēt gadus, tādējādi precizējot, kad ir notikuši konkrētie notikumi.

Dokumentos un piemiņas/apliecinājuma simbolos. Šis laikam ir saprotams visiem. Ir svarīgi, kad dokuments ir tapis vai kad ticis apliecināts ar parakstu. Tas pats attiecas arī uz piemiņas vai apliecinājuma simboliem — diplomiem, medaļām, piemiņas zīmēm. Ja sportists sacensībās ir ieguvis diplomu un vēlāk tos rāda saviem bērniem, viņam pašam būtu būtiski zināt, kurā gadā tas tika piešķirts.

Jebkurā elektroniskā publikācijā, ja tā ir no iepriekšējā kalendārā gada. Šis ir viens no būtiskākajiem. Kad strādāju pie viena portāla komentāru sistēmas funkcionālā apraksta, kā reiz saskāros ar to, kā pareizi datēt komentārus. Tātad, šeit shēma ir gaužām vienkārša. Šodien mēs komentāra aprakstam rakstam tikai laiku, vakar un līdz gada sākumam mēs rakstam datumu un laiku. Agrākiem komentāriem mēs rakstam gadu, mēnesi un laiku.

Tai pat laikā, ja runa ir par publikācijām (lasi — rakstiem). Jebkura publikācija, kas tiek tiek drukāta, apskatīta arhīva skatā (vai atvērta) vai saglabāta uz datora, tad ir vai nu jāmin pilnais publicēšanas datums (gads, datums, laiks), vai arī ir jābūt redzamam, kad šī publikācija ir drukāta, apskatīta vai saglabāta (drukāšanas gadījumā paraksti ar to nodarbojas pārlūks, lapas augšējā vai apakšējā malā izdrukājot datumu un saiti uz konkrēto lapu).

Kopsavilkums

— «š.g.» nelietojam nekad
— «šī gada» lietojam tikai tad, ja tekstā jau ir minēts gads un negribas atkārtoties
— gadu nerakstām, ja notikumi notiek pāris mēnešu periodā pirms vai pēc publikācijas
— vienmēr datumu cenšamies rakstīt bez gada. Ja, pārlasot tekstu ir skaidrs, ka cilvēks var sajaukt vai pārprast, tikai tad pieliekam gadu
— nejaucam dokumenta izveides/apstiprināšanas datēšanu ar datuma pieminēšanu dokumentā

Atkal mācīsimies lietot pieturzīmes

Ļoti labi, ka epopeja ir atradusi turpinājumu, kaut gan vēl joprojām palieku pie viedokļa (kuru paudu rakstā «Pareizrakstības nodarbības #1. Par tām «strīpiņām»»), ka katram no mums ir sava taisnība.

Brutālu atšķirību starp dažiem simboliem jau pirms manis ļoti labi aprakstīja Ļebedjevs rakstā «§ 97. Тире, минус и дефис, или Черты русской типографики».

Pirms kāda laiciņa šo tēmu atkārtoja ar savām idejām par pareizību kodolfizikas noslēpumu apsēstais rakstā «Kāda starpība starp defisi, domuzīmi un īso domuzīmi?».

Bez šaubām, šīs nav beigas un ar jaunām idejām un vēsmām ir nācis klajā vēl viens autors no DesignBlog rakstā «Svītru kods».

Tad nu tā, visu cieņu DesignBlog autoriem (cik noprotu, tad tie tur ir vairāki), bet šis ieraksts, manā skatījumā, ir vienkārši elementārs atražojums, kurā ir pa pilnam rupju un muļķīgu kļūdu. Iesākumam, piemēram, varētu palasīt manu otro pārdomu sēriju par pareizrakstību latviešu valodā.

Un aizmirstiet, lūdzu, par tiem MK noteikumiem, man jau ir apnicis par viņiem diskutēt. Lai nu par ko man būtu jādusmojās uz Šķēli un Tautas partiju, tad par šo es visnotaļ dusmojos visvairāk.

Bet es vēlreiz gribētu pastāstīt jums par to, kāpēc un kad domuzīme nav jāatdala no abām pusēm ar atstarpi. Prātīgi un rūpīgi veidotajās garnitūrās, it īpaši tagad, kad mums ir OpenType, fontu veidotāji jau ir iezīmējuši attālumus abās pusēs domuzīmei. To, vai tas tiešām ir izdarīts, var ļoti elementāri pārbaudīt: uzrakstiet rindā uzreiz vairākas domuzīmes pēc kārtas. Ja starp domuzīmēm būs acīm redzama atstarpe, tad šajā garnitūrā tā jau ir iestrādāta un atsevišķi vēlreiz atsist neko nevajag, pretējā gadījumā gan ir domuzīme ir jāatsit, bet arī tur ir savas nianses, par kurām noteikti jums kādreiz uzrakstīšu vairāk, jo atstarpes, tieši tāpat, kā mīļās labās strīpiņas, ir daudz un dažādas.

————————————

––––––––––––––––

————————–