Atmiņas par darbošanos ar Corel Draw. Blogam pieci gadi.

Renārs savā blogā nesen iemeta informāciju par UniConvertor. Teorētiski šitam brīnumam būtu jādarbojas uz veselas čupas dažādu operētājsistēmu, konvertējot lērumu dažādu formātu no viena uz otru. Libre Graphics World ir detalizēts apraksts par šo programmu (uz šo aprakstu paši izstrādātāji, starp citu, atsaucas tā vietā, lai sniegtu pilnīgu specifikāciju).

Import filters:

  • CorelDRAW ver.7-X3,X4 (CDR/CDT/CCX/CDRX/CMX)
  • Adobe Illustrator up to 9 ver. (AI postscript based)
  • Postscript (PS)
  • Encapsulated Postscript (EPS)
  • Computer Graphics Metafile (CGM)
  • Windows Metafile (WMF)
  • XFIG
  • Scalable Vector Graphics (SVG)
  • Skencil/Sketch/sK1 (SK and SK1)
  • Acorn Draw (AFF)

Export filters:

  • AI (Postscript based Adobe Illustrator 5.0 format)
  • SVG (Scalable Vector Graphics)
  • SK (Sketch/Skencil format)
  • SK1 (sK1 format)
  • CGM (Computer Graphics Metafile)
  • WMF (Windows Metafile)
  • PDF (Portable Document Format)
  • PS (PostScript)

(no izstrādātāju mājaslapas)

Protams, ka es teju piečurāju bikses aiz laimes, kad ieraudzīju iespēju konvertēt no *.cdr uz *.ai. Par šādu konfekti es jau ļoti ļoti sen biju sapņojis. Bet nu protams, ka, vismaz priekš manis, šis pasākums beidzās ātri un bez panākumiem — UniConvertor atteicās vispār darboties, izmetot kaut kādu kļūdu ar paziņojumu pie jebkāda programmas izsaukšanas varianta. Сука.

Bet tas netraucēja man izmēģināt, vai tiešām Adobe Illustrator tagad spēj atplēst Corel Draw 9 un vecāku versiju taisītos failus. Lieta tāda, ka savulaik a/s «Dienas mediji» paspārnē sanācis ar šo kaku un tieši šo versiju strādāt, tāpēc diezgan daudz veco *.cdr failu saglabājies un ir interese tajos ieskatīties. Izrādās, ka ver gan vaļā, un gandrīz bez gļukiem. Pat tādus failus, kuros ievietoti ir rastra attēli apvienojumā ar vektoriem. Vienīgi jebkādus caurspīdīgumus vai citus efektus gan nomet nost. Bet nu neba jau mums par to bēdāties.

Nu un sakarā ar to biju izracis 2003. gadā taisītās preses kartes Jelgavas redakcijai (iznāca un vēl joprojām zem viena jumta iznāk divas avīzes — «Zemgales Ziņas» un «Novaja Gazeta»). Pilnīgi nagi niezēja nedaudz pačakarēties, pie reizes pārbaudot atsevišķo elementu dzīvotspēju (lasi — vai *.cdr fails ir korekti atplēsts uz Illustrator).

Zemgales Ziņas. Preses karte. 2003. un 2010. gads.
Zemgales Ziņas. Preses karte. 2003. un 2010. gads.

Tā, uz šo brīdī visiem vajadzētu jau būt aizmirsušiem, par ko ir šis raksts un es varu muldēt arī par citām tēmām.

Tā, ja būsiet tik tālu izlasījuši, tad gan jau arī tas šķitīs būtiski — blogam pieci gadi aiz muguras. Patiesībā īstā dzimšanas diena un pirmais ieraksts šādā veidolā un tieši šajā adresē ir datējams ar 15. septembri, jo pirms tam es rakstīju par visu iespējamo SV.LV, kas vēlāk pārtapa par kultūras portālu un tagad ir pārvērties par fotoarhīvu.

Instant Origami

Atsaucoties uz iepriekš rakstīto par mudakiem, aiz neko darīt, netīšām atradu caur mana RSS lasītāja sadali Spamliste darboni, kas publicējis saiti uz fantastisku mājaslapu — Instant Origami. Mans favorīts ir the dragon. Šai sakarā gribētu piebilst, lai kāds nepārprot — esmu liels laicīgās mākslas piekritējs, tikai man nepatīk, kad mākslu taisa ar maniem vēl nepublicētiem komercdarbiem.

Lai jums priecīgas brīvdienas!

P.S. Dodos gan uz Fontaine Festival, gan Blomi, gan Positivus. Pa vidam vēl centīšos pagūt tikt uz Dziesmu un Deju svētkiem un 11. jūlijā būšu sastopams klubā «Četri Balti Krekli», jo tur būs grupas Iļģi koncerts, bet pirms un pēc koncerta — pie sevis kafejnīcā «Leningrad».

Esmu vieglā šokā par «Zemgales ziņām» un PGM

Līdz manīm gan vēl nav nonākušas pašas avīzes, bet viens no maniem klientiem sūdzas pēdējā mēneša laikā jau divas reizes par sūdaino kvalitāti, kādā tiek drukāta Jelgavas avīze «Zemgales Ziņas». Ja es vēl varu saprast to, ka dažkārt PGM (Poligrāfijas grupa Mūkusala) ir taisījuši lažas, tad man neticās, ka tās turpinās vesela mēneša garumā — viņus vienkārši nožņaugtu par to.

Mēģināju noskaidrot, kas ir par vainu un kāpēc tik traki briesmīgi tiek nodrukātas ne vien uz viendabīgiem foniem liktas sīkas vektordetaļas, bet arī pilnkrāsu bildes. Pēc pirmajām aplēsēm vienīgais, ko izdevās izlobīt telefoniski skaidrojoties ar klientu — pastāv iespēja, ka maketi tiek sadirsti, nemaz nenonākot līdz PGM. Kaut kāds mudaks (atkal pieņēmums, bet visticamāk, vārdā Endijs Zariņš, jo tieši tāda persona avīzes mājaslapā ir norādīta kā atbildīgā par reklāmas maketiem) visus PDF sagatavotos maketus, pirms likšanas avīzes gala maketā, pārveido no PDF uz JPG formātu, tādējādi iznīcinot jebkādas iespējas normāli nodrukāt vektorus.

Visa šā sakarā atcerējos kādas senas skaistas dziesmas vārdus: «Man gribas kliegt, bet vai tu spēsi sadzirdēt…». Sasodīts, un kur lai rod stimulu kvalitatīvi strādāt šitādā bardakā?

Jaunie talanti

Skatoties uz to, kas notiek CGImage forumā, sāk pārņemt neviltots prieks par jaunajiem mazajiem censoņām, kas to vien dara, kā pa naktīm sēž un knabinās gar datorgrafikas programmām, bet pa dienu piezīmē savas fizikas klades. Vienīgais, kas šķiet pavisam nesaprotams ir tas, uz ko šie jaunie censoņi iet?

Gadus desmit atpakaļ, ņemoties ap diskotēku plakātiem un pelnot pirmo naudiņu vasarās kūdras purvā kraujot briketes, nekad nebiju aizdomājies, ka kaut kad vēlāk plakātu zīmēšana kļūs par ienākuma avota veidošanas stimulu tieši šādā veidā. Tagad, atskatoties uz toreiz darīto atmiņā vien ataust prieks, ka varēšu beidzot iegādāties sev datoru, lai varētu pa naktīm dzenāt Age Of Empires, nevis priecāties par Digger, kas tolaik jau bija «noiets etaps». Bet plakātus veidoju tāpēc, ka tāpēc varēja bez maksas iekļūt naktsklubā vecumā, kad man tur visnotaļ vēl nevajadzēja atrasties.

Savukārt acīgie Jelgavas tipogrāfijas darbinieki pamanīja, ka «šeku reku kaut kas jauns parādījies» un burtiski izraka mani no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas (toreiz vēl skolas – proģimnāzijas) sola un aicināja pabakstīties gan datoriem nopietnāk. Tā nu tapa pirmais uzzīmētais ovāls iekš Corel Draw un notika pirmā filtra lietošana iekš Adobe Photoshop. Pēc tam pirmā šampanieša dzeršana, nododot nu tiešām smieklīgu skrejlapu un laba drauga iegūšana toreizējā Jelgavas Fotolukss veikalā. Kopīgi tiek nodibināta viena no pirmajām Latvijas digitālajām studijām, sniedzot tādus pakalpojumus kā fotogrāfiju retušēšana, dažādu salikumu (layout) veidošana, fotografēšana un izglītošana. Laikam jau mans mūžīgais citātas par Platona skolu un tās fantastisko teicienu «Ja nemāki pats, tad sākumā iemāci to citam» nostrādāja, jo mācot studentiem datorgrafikas pamatus tiek arvien dziļāk un dziļāk rakts datoru pielietošanā vizualizācijas darbiem. Tad nāk prieks par Adobe Photoshop 5.5 iznākšanu, Corel Draw 9 versiju, pirmā saskare ar Macromedia Freehand, kuru tolaik lietoja vai nu tie, kuriem tas nācis mantojumā ar no Zviedrijas ievestiem humpaldatoriem, vai arī tie ir Mākslas Akadēmijas studenti, kuriem kāda man nezināma dunduka dēļ bija jāmācās strādāt tieši ar šo vektorgrafikas programmu.

Pēcāk man traģiski nācās atvadīties no Fotoluksa Digitālā salona īpašnieka, kas gāja bojā autokatastrofā. Sākās pirmās aktivitātes masu mediju lauciņā – darbošanās ap un par LLU laikrakstu «Plēsums», pēcāk Jelgavas avīzēm «Zemgales Ziņas» un «Novaja Gazeta», kurām piebiedrojās vēl kaudzīte ar pašmāju avīzēm, paralēli apgūstot arī tādas lietas, kā interneta mājaslapu veidošana, poligrāfijas specifiku, interjera dizainu un reklāmdizainu tā visplašākajā nozīmē.

Galu galā tas, ko es gribēju ar to visu patiekt ir tas, ka tajā brīdī, kad taisīju pirmo plākātiņu ar uzrakstu «Diskotēka» man nebūt nenāca prātā, ka kādreiz kļūšu par freelance artist ar no tā izrietošajām sekām, kur nu vēl par savā ziņā atzītu freelance journalist. Arī dators tika pirkts tikai tāpēc, ka gribējās uzspēlēt. Tomēr šo lietu savstarpējā mijiedarbība un sakārtotība noveda līdz tam, kas esmu tagad. Tāpēc mans ieteikums jaunajiem un spējīgajiem – necentieties atrast sev ļoti augsti apmaksātu pastāvīgu darbu pēc tam, kad esat iemācījušies sakārtot slāņus iekš Photoshop vai arī spējuši izburties cauri Bezjē līkņu komplicētībai. Turpiniet rakt tālāk un priecājaties par to, ka ir bijusi iespēja uzzīmēt logotipu apmaiņā pret divriteņa pedāļiem mammas draudzenes vīra lietoto preču veikaliņam, jo varbūt tieši šī veikaliņa izkārtne būs jūsu turpmāko gaitu pirmais kilometra stabiņš.