Iededzies par Latviju

Jau pirms kādām pāris nedēļām sēdējām Ļeņingradā un kaut ko štukojām savā nodabā par akciju «Iededzies par Latviju!». Pateicoties prāta aptumšojumam un Sirkes jaunkundzes iedvesmojošajai klātbūtnei toreiz tapa ideja par skaistāko enerģijas dzēriena Burn akciju, kāda vien var būt. Diemžēl ideju pārdot neizdevās, jo tā arī nesaņēmos atrast, kas šo enerģijas dzērienu Latvijā pārstāv no mārketinga viedokļa, tāpēc, kamēr vēl ir aktuāli, vēlējos iemest vides reklāmas stendu skices.

Iededzies par Latviju. Burn un kūlas dedzināšana.
Iededzies par Latviju. Burn un kūlas dedzināšana.

Fona fotogrāfija no Vides projektu mājaslapas.

Iededzies par Latviju. Burn un La Roccas degšana.
Iededzies par Latviju. Burn un La Roccas degšana.

Fona fotogrāfija no Archija Webloga.

Šitā to tēmu varētu turpināt mūžīgi. Ja kādam ir interese, piedāvāju lejuplādēt sagataves failu (PSD, 1,5 MB)

Noklusēto parametru labošana veidojot jaunus dokumentus Adobe programmās

Kaut gan man tas vienmēr ir šķitis pavisam pašsaprotami, esmu sastapies ar ļoti daudziem cilvēkiem, kas vēl joprojām nav izmantojuši Adobe Creative Suite paketes programmu noklusēto dokumentu izveidošanas iespējas.

Kas tad ir šie noklusētie dokumenti? Tad, kad jūs izvēlaties File -> New… vai arī vienkārši noklikšķiniet CTRL+N, tiek izvadīts dialoga logs, kurā jūs varat definēt jauna dokumenta izveides parametrus. Viens no raksturīgākajiem čakariem ir InDesign, kurā noklusēti stāv Letter dokumenta formāts un pavisam nesaprotamas atkāpes no lapas malām. Tā nu cilvēki katru reizi ņem un labo šos parametrus, definējot sev vajadzīgo. Kaut gan patiesībā jau pašā sākumā var nodefinēt noklusētās vērtības tieši tādas, kādas jūs visbiežāk izmantojiet.

Kā saglabāt Adobe InDesign noklusēto dokumenta izmēru
Kā saglabāt Adobe InDesign noklusēto dokumenta izmēru

Kā jau redzams no ilustrācijas, viss, kas ir nepieciešams, pie saglabāšanas izvēlēties, lai tiek pārrakstītas Default dokumenta vērtības.

Otra lieta, kas nav nemaz tik mazsvarīga — pēc šī paša principa jūs varat izveidot desmitiem dažādu citu jau gatavo dokumentu paraugu, tādējādi atvieglojot darbu sev divos gadījumos (palabojiet, ja kļūdos):

1. Vairs nav nepieciešamība katru reizi ievadīt parametrus

2. Tiek saglabāti visbiežāk lietotie formāti un tāpēc nav jāmeklē, cik liels tad bija reklāmas laukums klientam kaut kāda preses izdevumā vai kāds bija kolonnu skaits korporatīvajā dizainā konkrēto darbu veikšanai.

Tikai jāatceras, ka veidojot jaunu dokumentu sagataves, vajadzētu izvēlēties pietiekami saprotamus veidus, kā aprakstīt šīs sagataves, jo «A4 divas slejas» tipa dokumentu sagatavju nosaukumi ļoti ātri sāks šķist samērā neatpazīstami brīdī, kad jums jau būs vairāk kā divdesmit dažādas sagataves.

Quark tagad atbalsta InDesign un InCopy

Dikti sen nebiju lietojis QuarkXPress. Pa šo laiku ir parādījusies arī InCopy draudzene QuarkCopyDesk un vēl daži labumi. Nav ne mazākās sajēgas, kā tas ir ietekmējis visus tos, kas tiešām Quark lieto. Man līdz šim vienīgais, kas ir bijis vajadzīgs — ik pa laikam nozagt jauno Q2ID versiju, lai varētu ar XPress radītajiem failiem kaut cik operēt.

Bet šajās dienās Quark ir pārsteidzis ne vien mani, bet arī uzņēmuma akciju turētājus un vēl dažus labus, paziņojot, ka ir iznācis jauns bezmaksas papildinājums, ar kura palīdzību tagad būs iespējams brīvi operēt ar InDesign un InCopy veidotajiem datiem, savukārt MS Word videi tagad ir pielāgots drag&drop (līdz ar to arī Copy&Paste) režīms, kurš jau labu laiku ir pieejams InDesign lietotājiem (man tas savulaik izglāba, strādājot ar kādas apdrošināšanas kompānijas formām, kuras gribēja nevis PDF, bet *.doc formātā).

Paši Quark par to raksta:

Benefits by Customer:

  1. Agencies are better equipped to satisfy their customers’ requests, whether a customer uses QuarkXPress or InDesign.
  2. Marketing departments can easily collaborate with business partners such as agencies, pre-press, and print service providers.
  3. Magazine and newspaper publishers can create one workflow system for multiple publications using both QuarkXPress and InDesign.

Negribu tagad te izplūst ar pāragriem secinājumiem, bet piekrītu domai, ka tas varētu veicināt tirgus paplašināšanos šim produktam, jo vajadzēs tikai vienu programmu paketi, lai redzētu un spētu koriģēt dažādu drukāto dizaineru darbus, neizmantojot komentēšanu PDF dokumentos vai ilgas telefonsarunas, nerunājot par bakstīšanu monitorā pār plecu.

ServiceNet ir šaraškina kantora, neiesaku

Sitācijas apraksts:

Nezināmu iemeslu dēļ manam laptopam pirms teju diviem mēnešiem nobeidzās ekrāna matrica. Aizsūtīju uz savu mīļoto un loloto NDD datortehnikas salonu, kur man pateica, ka jāsūta ir laptops uz garantijas pārbaudi un tas var aizņemt kādu laiciņu. Loģiski, ka man dators ir vajadzīgs ikdienā, līdz ar to sarunāju, ka man uz to laiku iedod kaut kādu tur Acer mazulīti palietot, lai nepalieku bez darba instrumenta. Bučas, NDD, paldies jums par to.

Izrādījās, ka garantija uz šādu problēmu neattiecās, jo ir aizdomas, ka es ar skrūvgriezni, āmuru vai cirvi pats esmu sabojājis to matricu. Protams, ka es tam piekritu, jo ko gan citu man atliek darīt. Galvenais, lai mans laptops man ir atpakaļ. NDD bija uz vietas kaut kāda cita mistiska matrica no savādāka ražotāja, ko man arī iebuhņīja iekšā. Tomēr, kaut kādu iemeslu dēļ tā matrica līdz galam nedraudzējās ar manu datoru un ekrāns ir tāds dzeltens kā arī ir vērojami spēcīgi gļuki vietās ar paaugstinātu blakus laukumu kontrastu (līdzīgi, kā digitālajā fotogrāfijā ir aberācija). Nu ko, es džekiem saku — pohuj rudzi, pasūtiniet man jaunu Samsung matricu un es par to maksāšu. Tā kā NDD sadarbojās ar ServiceNet, tad mēģinam pasūtināt caur viņiem. Piezvanot mūs pasūta trīs mājas tālāk un saka, lai rakstot e–pastu. Uz e–pastu atbild pēc otrā mēģinājuma un jau ir pagājušas divas nedēļas. Atbilde ir izsmeļoša: «Mēs jums matricu nepārdosim, ja gribat nomainīt, vediet pie mums». Pidarasi. Atkal gaidīt divas līdz desmit nedēļas? Un ja nu atkal kaut kas noiet greizi?

NDD man iesaka mēģināt pašam ar ServiceNet sazvanīties un sarunāt. Tieku tiktāl, ka telefoniski runāju jau tieši ar to meistaru, kuram mans laptops būtu jāremontē. Sākas murgi par kaut kādu tur diagnostiku, kuru var uztaisīt stundas laikā, tikai jāierodās ciemos pie viņiem. Tā arī izdaru. Uz vietas man kaut kāda sieviešu dzimuma pārstāve paziņo, ka es varu iet pupās ar savu «stundas laikā» un samērā agresīvā tonī piebalso arī kaut kāds vīriešu dzimuma fruktiņš. Uz manis teikto par to, ka man viss jau ir sarunāts, seko atbilde, ka es neesot pie pilna prāta, jo tas var aizņemt trīs un vairāk dienas. Bet, kad es saku, ka man dators ir vajadzīgs darbam un tās trīs dienas takš var izvērsties arī par trim mēnešiem, man paziņo, ka tā tiešām arī var būt. Apgriežos 180 grādos, pie sevis nomurminu «kuces» un aizeju projām, no sirds aizcērtot durvis.

Tālāk seko interesantākais. Šodien piezvanu uz Samsung palīdzības līniju Lielbritānijā, jo Latvijā tā arī neatrodu, kam zvanīt. Megalaipnā meitene otrā galā uzklausa manu problēmu, liek pagaidīt piecas minūtes. Vēl man ir jānosauc savs vārds un kontakttālrunis, jo tādas lietas viņi reģistrējot sistēmā (lai vēlāk man konfektes uz Ziemassvētkiem sūtītu, padomāju es). Pēc gaidīšanas meitene priecīgā balsī paziņo, ka man tiešām nevajadzētu sasieties ar ServiceNet, bet doties uz M.Shafro & Co, jo tie tak esot lieliski šajā ziņā.

Cik man personīgi ir bijusi saskarsme ar šo kantori, neko nevaru daudz par viņiem pateikt, kā vienīgi to, ka ir nedaudz dārgāki par pārējiem tirgus spēlētājiem. Toties sazvanoties tiek noskaidrots, ka man ir jāatnāk ciemos, lai viņi var apskatīties, kādu matricu vajag pasūtināt un visu izdarīšot nedēļas laikā. Laptops paliks pie manis un problēmu nebūs. Pagaidām jūtos patiesi laimīgs. Rīt iešu pie viņiem ciemos un redzēsim, kā šī divu mēnešu epopeja beigsies.

Katrā ziņā, ja jums kādreiz ir tā, ka kaut kas ir vajadzīgs no ServiceNet, sākumā pameklējiet, vai tiešām Latvijā nav neviena cita, kas jums varētu palīdzēt. Reāli bezcerīgs kantoris.

Zelta rudens, ibio

Beidzot saņēmāmies un aizlaidām projām no Rīgas, lai paskatītos uz krītošām lapām un koku pārvērtību brīnumiem. Sigulda ir forša. Kā tajā dziesmā no Edžiņa dzīvokļa repertuāra. Bildes var apskatīties manas mīļotās sievietes galerijā, bet tuvākajā laikā, iespējams, vēl kaut kas jauns nāks klāt arī no citiem fotografētājiem.

Tualete. Zolotaja Sigulda.
Tualete. Zolotaja Sigulda.

Es pats nebildēju, toties vēlāk vakarā pastrādāju Katie Melua koncertā. Skaists koncerts. Viņa dzied un izskatās dzīvē vēl labāk, nekā likās. Nevienas lažas vai negāciju, pat korķī nebija jāstāv. Vienīgi tas atbalss arēnā, bet nu tas jau tāpat bija skaidrs.

Par grafiku veidošanu un nepieciešamībām

Aizvadītājā nedēļā pavadīju samērā neinteresantu diennakti, pildot mājasdarbus «Lietišķo programmu paketes» priekšmetā. Sasodīti asprātīgie pasniedzēja uzdevumi MS Word & Excel vidē mani nespēja nebeigt tracināt. Interesantākais bija veidot grafikas un piepičkāt tās ar bezgaumīgiem foniem un bildēm. Nebija jau tālu jāmeklē, lai pilnu tīklu atrastu ar dažāda veida informāciju par vēl bezjēdzīgākām grafikām.

The piece of pie I have eaten already
The piece of pie I have eaten already

Kā arī, bez šaubām, šis skaistums.

Things Swiss make holes in
Things Swiss make holes in

Šis viss nāk no GraphJam. Tur vēl vesela kaudze ar vājprātu, bet, kā izrādās, ir daži cilvēki, kas nepaslinko un no tā visa uztaisa patiesi skatāmu video ar savā ziņā pat ļoti ļoti skaistām atziņām.

Rokdarbi #14. Sakārtojam drukas iekārtas shēmu

Es piedāvāju prātvēderiem nopelnīt garšīgo labumiņu par šī uzdevuma veikšanu, tomēr necik tālu neviens netika. T.i. — uz e–pastu man atnāca daži neveikli mēģinājumi, bet nekas vairāk. Līdz ar to es pasludinu, ka Rokdarbu konkursā neviens nav uzvarējis, bet savu stāstu izklāstīšu tālāk.

Vēlreiz apskatīsimies uz attēla oriģinālu.

Adana pirmās drukas iekārtas uzbūves shēma.
Adana pirmās drukas iekārtas uzbūves shēma.

Kas ir tas, kas pirmais mums ir acīmredzamais? Pareizi — tiek izmantota divkrāsu druka. Tālāk? Pareizi — tika uztaisīta filma, bet bija aizmirsts uz tās uzlikt drukas iekārtas sastāvdaļas, tāpēc to izdarīja ar roku vēlāk. Protams, sanāca pabriesmīgi, jo līnijas viena ar otru ņirb kopā un katrai no tām ar pirkstu jāvelk līdzi.

Droši vien ka acīgākie pamanīja arī to mazo tekstu zem attēla — patiesībā, tas ir viens no svarīgākajiem tekstiem šajā lapā. Tieši tāpēc man nav skaidrs, kāpēc šis teksts atrodas lapas apakšā ar tik nenozīmīgu novietojumu lapā, ka nemaz negribas tam pievērst uzmanību.

Pieņemsim, ka mums ir nedaudz vairāk iespēju un naudas, nekā tas bija šīs konkrētās lapas veidotājam. Mēs aizejam ar ilustrācijas filmu uz laboratoriju un palielinam to nedaudz lielāku. Tad mēs aizejam pie mākslinieka un liekam viņam uz atsevišķas filmas uzzīmēt mums punktus, kas apzīmētu konkrētas deļas. Tad mēs dodamies pie jaukās meitenes–salicējas, kas mums uzdrukā vajadzīgos tekstus un izdrukā uz filmas.

Pēdējais posms — sākumā uz lapas nodrukājam melno krāsu (mūsu drukas iekārtu), pēc tam nodrukājam otru filmu, uz kuras ir zaļā krāsa, pirms tam palūdzot izbalināt uz melnās filmas vietas, kas pārklājas ar zaļo krāsu, lai varētu kaut ko salasīt.

Adana printing machines salabots variants
Adana printing machines salabots variants

Un man ir arī Adana Printing Machines salabotais variants PDF formātā, ja kāds grib apskatīties, kā es to izdarīju.