Es nesaprotu, kāds var būt iemesls tam, ka pašvaldības ierobežo tās simbolikas izmantošanu. Tam nav nekāda loģiska pamatojuma un no tādu noteikumu izdošana vienīgi kaitē pašvaldībai.
Teiksim, saistošajos noteikumos «Par Jūrmalas pilsētas simboliku» ir atsevišķi minēts: «Aizliegts izmainīt noteiktos devīzes burtu fontus.»
Ropažu novada saistošajos noteikumos «Par Ropažu novada simboliku un tās izmantošanu» aprakstā par novada karoga lietošanu teikts: «4.2. Aizliegts: (..) 4.2.3. izgatavot un lietot Ropažu novada karogu dekoratīvos nolūkos kā novada simbolu bez Ropažu novada domes atļaujas.» Tur tālāk vēl atsevišķi par galda karodziņiem ir minēts, ka nedrīkst arī formu un proporcijas mainīt.
Bet visu pārspēj Stopiņu novada saistošie noteikumi «Par Stopiņu novada simboliku». Ja neskaita to, ka «6.2. Logo izmērs: augstums 38mm, platums 60mm. (..)» un nav skaidrs, ko darīt, ja klients saka «make this logo bigger», absolūtākais sviests ir «7.3. Stopiņu novada dome izskata fizisko un juridisko personu iesniegumus par atļauju piešķiršanu lietot Stopiņu novada logo attēlu dažādu svinīgu pasākumu, sarīkojumu, ielu gājienu noformēšanai, ēku fasāžu, iekštelpu noformēšanai publisko pasākumu norises vietās, kā arī jebkurā citā gadījumā.» Īsāk sakot, varēja vienkārši uzrakstīt, ka jebkurā gadījumā jāraksta iesniegums domei, kuru jāizskata nākamajā sēdē.
Tātad visos manos piemēros ir attiecīgo pašvaldību saistošo noteikumu pārkāpumi, kurus tad katra pašvaldība var traktēt pēc sava prāta. Tad kāds ir nolūks vispār pašvaldībai veidot savu simboliku? Teorētiski tam vajadzētu kalpot pašvaldības atpazīstamības veicināšanai.
Labi, pieņemsim, ka simbolika darbojas kā preču zīme. Bet vai tiešām mēs varam nopietni apsvērt ideju par to, ka, teiksim, Stopiņu novada pašvaldība pēkšņi sāks pelnīt vērā ņemamu naudu par tās simbolikas izmantošanu? Ja nu vienīgi administratīvajos aktos pašvaldības teritorijā, un ne vairāk. Bet arī šī tendence ātri beigsies, kad nevienam vairs nebūs vēlme to izmantot.
Savukārt, ja Stopiņu novada karogu izmantos kā motīvu tapetēm veikalā Babītes centrā, absolūti visiem par to būs nospļauties. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka izdodot saistošos noteikumus par pašvaldības simbolikas izmantošanu vienīgais, kas tiek panākts — ierobežota pašvaldības simbolikas izmantošana pašvaldības teritorijā.
Pašvaldības simbolikas (karoga, logo, ģērboņa u.c.), izmantošanu nedrīkst ierobežot, to ir jāveicina. Jāveicina, izstrādājot tehniski saprotamus nosacījumus, kā simboliku lietot. Tehniskajiem nosacījumiem pievienojot sakarīgus izmantošanas piemērus. Un jābauda, ka pat pavisam ar novadu nesaistītiem cilvēkiem ir prieks staigāt nevis D&G t-kreklā, bet ar Ropažu zelta cīruļiem uz vēdera.
Jā, par to OS noklusēto fontu pielietošanu kaut cik glītos dizaina māstergabalos man sirds jau sen uz mirkli iesmeldzas, it īpaši uz Arial saimes burtu sastumšanu un uzskatīšanu par labu esam. Taču, gaume, zināma lieta, tāpat kā dibens, ir dalīta. :D
Bet kā tad ar autortiesību likuma 6.2 pantu?
Autortiesības neaizsargā: valsts apstiprinātos, kā arī starptautiski atzītos oficiālos simbolus un zīmes (karogus, ģerboņus, himnas, apbalvojumus), kuru lietošanu nosaka atsevišķi normatīvie akti;
Īsti nesapratu, ko tu ar to domā.
Pēc manas izpratnes, Autortiesību likuma 6.2. pants nav saistošs pašvaldību oficiālajai simbolikai, ja simbolika ir atrunāta pašvaldības saistošajos noteikumos.
Valsts līmenī vai tad to to nekur neapstiprina?
Saistošie noteikumi vienmēr tiek apstiprināti VARAM