Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas informācijas tablo

Rīgas centrālās stacijas flip-dot informācijas panelis. Foto: Jānis Vilniņš.
Rīgas centrālās stacijas flip-dot informācijas panelis. Foto: Jānis Vilniņš.

Ja ticēt informācijai, tad Jelgavā jaunie informācijas tablo tika uzstādīti 2009. gada 7. janvārī. Es pie viņu apskates gan nokļuvu stipri vēlāk un paudu savu viedokli rakstā «Rokdarbi. Sveiciens Pasažieru vilcienam.». Arī par Rīgas Centrālās stacijas lieliskajiem flip-dot paneļiem pieminēju rakstā «Par tabulām un rāmjiem».

2011. gada 19. oktobrī «Latvijas Dzelzceļš» izsludināja atklātu konkursu par Rīgas Centrālās pasažieru stacijas apziņošanas infrastruktūras rekonstrukciju.Tur ir viens tāds akurāt ļoti interesants fakts. Nē, es neko nesajaucu datumos, konkursa piedāvājumu izvērtēšana notika tai pašā dienā, kurā ir izziņots konkurss.

Konkursa piedāvājumu atvēršana notiks: 2011.gada 19.oktobrī, plkst.10.00. Rīgā, Gogoļa ielā 3, 301. kab. Piedāvājuma dokumenti iesniedzami līdz 2011.gada 19.oktobrim, plkst.09.40., Rīgā, Turgeņeva ielā 14, 5.stāvs, 533. kabinets (VAS «Latvijas dzelzceļš» Iepirkumu birojs).

Pēc tam vairs nav grūti komentēt faktu, kā Babītes novadā reģistrētais SIA «Telemaks» jau 2010. gada 20. decembrī varēja savā mājaslapā publicēt informāciju par uzvaru šajā konkursā.

Ar lepnumu paziņojam, ka pēc ilgstoša organizatoriska darba un projektēšanas procesa SIA «Telemaks» kolektīvs veiksmīgi izpildīja un nodeva pasūtītājam (VAS «Latvijas Dzelzceļš») projektu «Rīgas centrālas pasažieru stacijas vizualas-audio informatīva sistēma» objektā Rīgā, Stacijas laukums 2.

Projekta ietvaros tika izstrādāta sistēma, kas perspektīvā nomainīs esošo veco padomju laiku tehnisko mantojumu — informācijas tablo sistēmu, kas ir krietni novecojusi un jau tagad atrodas avārijas stāvoklī. Iespējams jau pavisam drīz Rīgas iedzīvotāji un viesi, kas izmanto dzelzceļa pakalpojumus, ieraudzīs centrālā stacijā modernus LED tehnoloģijas tablo ar izsmeļošo informāciju par vilcieniem un to kustību, kas noteikti atvieglos dzīvi visiem braucējiem un stacijas lietotājiem.

Projekta izstrāde prasīja vairākus mēnešus objekta apsekošanai, tehnisko risinājumu izveidei, analīzei un saskaņojumiem ar LDz un pilsētas pašvaldības struktūrām!

Reālajā dzīvē tas šobrīd izskatās šādi.

Rīgas centrālās stacijas jaunie informācijas tablo.
Rīgas centrālās stacijas jaunie informācijas tablo. 2013. gada janvāris.

Un cik es varu noprast pēc ierakstiem tviterī, tad tādi tie karājas jau vairākus mēnešus. Es domāju, ka dažiem censoņām ekonomiskās žurnālistikas jomā būtu gaužām interesanti to visu papētīt, bet mani interesē kas pavisam cits.

Salīdzināsim veco flip-dot informācijas tablo ar jauno, vēl nestrādājošo LED vienkrāsas spuldžu tablo (izskatās, ka tas ir tas pats oranžsarkanais LED, kuru izmanto arī Rīgas starptautiskā autoosta).

Informācijas blīvums jaunajā tablo ir 17 rindas trijās kolonnās. Vecajā, flip-dot panelī bija tikai 16 rindas trijās kolonnās, piedevām vēl dažas rindas bija aizņemtas ar statisko, nemainīgo informāciju un norādīja uz maršrutu virzienu grupu («Uz Jelgavu», «Uz Ērgļiem», utt.). Katrai maršrutu grupai bija arī savs krāsu kodējums. Pat ja mēs pieņemsim, ka arī jaunajā variantā ideālajā sistēmā šī grupēšana tiešām tiks ievērota, būs zudis ļoti būtisks parametrs — krāsu kodējums —, kuru, es pieļauju, izstrādātāji nemaz nav ņēmuši vērā un tas ir saprotams. Ja nemaldos, tad ap 2000. gadu parādījās pasažieru dzelzceļa maršrutu shēma, kurā virzieni vairs netika kodēti.

2010. gada pasažieru vilciena kustības shēma Latvijā.
2010. gada pasažieru vilciena kustības shēma Latvijā.

Kā redzams, tad šajā shēmā vienīgais uzsvars ir tikai uz dzelzceļa transporta veidu (dīzeļvilcieni, elektrovilcieni un maršruti, kur kursē abu veidu transports). Pasažieriem, pēc būtības, tas nesniedz nekādu informāciju. Tas ir tāpat, kā likt shēmā paskaidrojumus tam, kādas markas cigaretes pīpē dažādu sastāvu vadītāji.

Toties kaut kad vēlāk ir parādījusies jau nedaudz sakarīgāka shēma. Pieļauju, ka šī tika zīmēta līdz ar jauno «Pasažieru vilciena» logo, tāpēc datēšu to ar 2012. gadu.

2012. gada Latvijas pasažieru vilcienu maršrutu shēma. Foto no technolirik.livejournal.com
2012. gada Latvijas pasažieru vilcienu maršrutu shēma. Foto no technolirik.livejournal.com

Te jau parādās arī krāsu kodējums dažādiem maršrutiem, kam gan nav sakara ar to krāsu kodējumu, ko savulaik izmantoja flip-dot paneļos un navigācijā Rīgas Centrālajā stacijā.

Kāpēc tad tas krāsu kodējums ir tik nozīmīgs? Rīgas centrālajā stacijā ar tās 10+ peroniem, izejām un ieejām uz tiem, krāsu kodējums ir viens no retajiem veidiem, kā norādīt uz pareizo iekāpšanas peronu cilvēkiem, kas dzelzceļu izmanto reti. Tas ir aktuāli ar Torņakalna pieturā, starp citu. Korejietim, turkam vai tam pašam slāvam ir daudz grūtāk atcerēties svešā alfabētā rakstītu galastacijas nosaukumu, toties krāsu atcerēties ir gaužām vienkārši. Ne velti to visā pasaulē izmanto sabiedriskā transporta līniju apzīmēšanai.

Atgriezīsimies pie jaunajiem paneļiem. Kaut gan ar debīlo Samsung Galaxy S III kameru nav iespējams normālā kvalitātē uzņemt pat tik elementāru bildi, tomēr nojausma radīsies, ja aplūkosim jaunā informācijas paneļa fragmentu.

Rīgas centrālās stacijas jaunā informācijas paneļa fragments.
Rīgas centrālās stacijas jaunā informācijas paneļa fragments.

Ja saprogrammēt pašu paneļu vadību un sasaistīt to ar dzelzceļa iekšējām sistēmām spēj katrs otrā kursa fizmats, tas nenozīmē, ka informācijas izvades noformējumu arī ir jāuztic šai personai. Kopējā estētiskajā baudījumā iedziļināties man vienkārši nav vēlmes. Bet  kaut vai tas, ka nevar bez saīsinājumu lietošanas uzrakstīt divus vārdus, kur nu vēl tas, ka ir palicis Microsoft Word autocorrect saīsinājumam «nr.», liek šaubīties par mēnešiem ilgo strādāšanu pie informācijas paneļiem, kā to mājaslapā aprakstīja SIA «Telemarks».

Paņemsim to pašu fragmentu un uzliksim virsū piemēru informācijai.

Rīgas centrālās stacijas jaunā informācijas paneļa fragments ar informāciju.
Rīgas centrālās stacijas jaunā informācijas paneļa fragments ar informāciju.

Skaidri redzams, ka, gadījumā, ja būs jānorāda vilciena atiešanas kavēšanos, to nevarēs normāli izdarīt. Varat vien prātā izdomāt, kā šāds LED lampiņu skaistums izskatīsies, kad viss panelis būs piebāzts ar informāciju un cik vienkārši tajā būs orientēties. Skaidrs arī tas, ka šie paneļi būs absolūti nepiemēroti, teiksim, pienākošo vilcienu atainošanai, bet paskaidrojumu iznešana ārpus mainīgās informācijas padarīs neloģisku kādas citas informācijas atainošanu (piemēram, paziņojumi par jauniem vai atceltiem reisiem).

Skaidrākam salīdzinājumam, strādājošs piemērs no kādas lidostas.

Pienākošo un izejošo reisu informācijas panelis Austrālijas lidostā.
Pienākošo un izejošo reisu informācijas panelis lidostā.

Šis piemērs ir vairāk kā divas reizes platāks un ir projektēts tā, ka ir iespēja pievienot arī papildinformāciju, piemēram, pienākšanas laika vietā norādīt, ka reiss kavējas. Arī te ir saīsināts nosaukums «Stansted airprt», ko varētu nedarīt, ja kolonnu ar platformām pabīdītu par vienu simbolu, bet tas netraucē uztvert maksimums septiņas rindas ar informāciju. Rīgā tādas būs septiņpadsmit, trijās slejās. Kas pats būtiskākais, šo paneli jebkurā mirklī var izmantot jebkādas informācijas norādīšanai, jo tam nav statiskas papildinformācijas.

Es piedāvāju lapiņas ar tekstu «Nestrādā!!!», kas tagad ir pielipinātas pie katra no jaunajiem LED paneļiem, nomainīt pret lapiņām ar tekstu «Nevajag». Pēc tam varētu uzstādīt atpakaļ renovētus flip-dot paneļus, vienkārši pielāgojot tos pašreizējiem apstākļiem un nepieciešamībām, ja jau lielos ekrānus LDz nevar atļauties (nav runa par plazmas wide-screen-super-hd-smart-youtubefriendly, bet gan visparastākajiem krāsainajiem LED ekrāniem, kādus ir ierasts redzēt, piemēram, koncertos).

Starp citu, «Latvijas Dzelzceļš» mājaslapā un arī portāliem preses relīzēs ir reklamējis to, ka Siguldā ir vismodernākā stacija Latvijā.

«Patlaban Siguldas stacija ir kā eksperimentālais modelis, kur viss ir modernizēts, un tā ir kā paraugs, kādas nākotnē varētu izskatīties stacijas. Tiesa, izmaiņas šajā virzienā ir ļoti finansiāli ietilpīgas, tāpēc jebkurām izmaiņām jābūt pamatotām. Siguldas stacija pašlaik ir svarīga kā eksperimentāls modelis, jo tas dod iespēju pārbaudīt, kā kopumā lietas darbojas, kas vēl jāpilnveido vai jāmaina, kad tiks modernizētas jau pārējās stacijas,» intervijā aģentūrai BNS sacīja a/s «Pasažieru Vilciens» valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis. Delfi, 2012. gada 6. novembris.

Einārs Špics aka @eininsh atsaucās uz manu lūgumu tviterī un nobildēja man visu vismodernāko, kas Siguldas stacijā pieejams.

Siguldas stacijas modernais tablo. Foto: Einārs Špics.
Siguldas stacijas modernais tablo. Foto: Einārs Špics.

Loģiski, ka šis informācijas tablo ir identisks šausmām, kuras es rediģēju pirms gada saistībā ar Jelgavas staciju. Vienīgā izmaiņa — logotipu nomainījuši. Bet viss pārējais kā bija sūds, tā arī palika.

Nobeigumā. Mani ļoti izbrīna, cik atšķirīga ir komunikācija a/s «Pasažieru vilciens» un a/s «Latvijas Dzelzceļš». It kā uzņēmumi darbojas vienā nozarē, vienā paspārnē un vispār es pieļauju, ka tikai katrs desmitais zina, ar ko atšķiras viens no otra. Bet, ja no «Pasažieru vilciena» informāciju var dabūt piecu minūšu laikā, tad «Latvijas Dzelzceļš» neatbildēs nekad. Īsāk sakot, otrajam tu esi dziļi pie kājas. Bet ne par to bija šis stāsts.

P.S. Kad es «Pasažieru vilciena» tvitera kontam paprasīju, lai atsūta jauno vilcienu maršrutu shēmu, nez kāpēc konta apkalpotājs vien spēja pajautāt «Kādiem nolūkiem?» un shēmu tā arī neatsūtīja. Varbūt no «Latvijas Dzelzceļa» kāds padomu iedeva ar mani nesarunāties, vai? Vēlāk vakarā gan atrakstīja tvītu, ka uz e–pastu varot rakstīt un pāris dienu laikā atbilde būšot. Redzēs, ko gan atsūtīs.

Papildināts. Šodien atsūtīja atbildi uz manu e–pastu no «Pasažieru vilciena».

Labdien!
Pielikumā nosūtam Jums AS „Pasažieru vilciens” maršrutu shēmu. Lūdzam šo shēmu nepavairot, neizmantot komerciāliem nolūkiem, kā arī neizmantot, lai mestu ēnu uz uzņēmuma darbību vai reputāciju. Īsāk sakot, ievērojiet autortiesības un citus LR likumus.
Ar cieņu,
AS „Pasažieru vilciens”

Latvijas dzelzceļa pasažieru vilciena maršrutu shēma.
Latvijas dzelzceļa pasažieru vilciena maršrutu shēma.

10 thoughts on “Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas informācijas tablo”

  1. Runājot par tehnoloģijām: man patīk visnemodernākā — „split-flap“, to var gan skaidri izlasīt, gan dzirdēt, ka ekrāns tiek pārmainīts :)

  2. Sergej, beidz taču vienreiz tēlot baisāko UX/UI lietpratēju. Praktiski visos Tavos pēdējos ierakstos par lietojamību, Tavi piemēri bija moderni, bet ļoti slikti uztverami un nelietojami. Saprotu, ka esi uzsācis būvēt savu reputāciju jau labu laiciņu atpakaļ, bet šādi diemžēl tu to tikai sagrauj. Pietam katrā ierakstā tā liekā un nevajadzīgā agresivitāte un negācijas – liekas, ka esi pamodies pēc smaga dzertiņa un ienīsti visu pasauli :)

  3. 1) “Telemaks” savā mājas lapā nekomentē uzvaru iepriekšminētajā konkursā (vispār viņi komentē darbu izpildi nevis uzvaru konkursā). Objekta nosaukums taču atšķiras.

    2) no kurienes ir grābts apgalvojums, ka “konkursa piedāvājumu izvērtēšana notika tai pašā dienā, kurā ir izziņots konkurss.”? Par konkursa izziņošanas datumu LDz mājas lapas konkursu arhīvā, uz kuru dota saite, nav nekādas informācijas. Arhīvā konkursi ir grupēti pēc piedāvājumu atvēršanas datumiem.

  4. Nosaukums: «Centrālās stacijas apziņošanas sistēmas rekonstrukcija (2011.10.19)»
    Virsraksts: «VAS “Latvijas dzelzceļš” izsludina atklātu konkursu par
    Rīgas centrālās pasažieru stacijas apziņošanas infrastruktūras
    rekonstrukciju.»
    Es nezinu, kā man vēl ir jāskatās uz šo, bet vienīgais publikācijas datums, kas figurē, ir nosaukumā — 2011. gada 19. oktobris.

  5. Bet “Telemaks” ir projektējuši objektu ar nosaukumu «Rīgas centrālas pasažieru stacijas vizualas-audio informatīva sistēma» (pieņemu, ka kļūdas te ielaiduši paši). Nav gluži tas pats, kas “Rīgas centrālās pasažieru stacijas apziņošanas infrastruktūras rekonstrukcija”.

    Ja pieņem, ka nosaukumā figurējošais datums ir (arī) konkursa izsludināšanas datums (jeb publikācijas datums), nevis (tikai) piedāvājumu atvēršanas datums, tad pilnīgi visi LDz konkursi ir izsludināti un piedāvājumi atvērti vienā un tajā pašā dienā, ko var redzēt, paskatoties citus konkursu tajā pašā arhīvā. Savukārt šeit rodamās publikācijas par aktuālajiem konkursiem tad sanāk veiktas nākotnē – http://www.ldz.lv/?object_id=956

  6. Nu bet ko lai tad dara, pēc kā tad vēl vadīties? Likums nosaka, ka visiem publiskajiem iepirkumiem ir jābūt pieejamiem mājaslapā. Tātad, pēc informācijas, kas pieejama mājaslapā, ir arī jāvadās.

    Par «Telemarks» tāpat nekas līdz galam nav skaidrs, bet, kā jau minēju rakstā, mans mērķis nav iepirkumu uzraudzīšana, es rakstu par jauno tablo, kas ir sūds, salīdzinot ar veco.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *