Sasāpējušie jautājumi par ceļu satiksmi Latvijā

Sagadījies tā, ka šogad jau esmu nobraucis gandrīz 20 000 km. Vairākas reizes pabijis ārpus Latvijas gan sniegavētrā, gan lietusgāzē, gan atkalā, gan miglā. Biju uz bāņiem, grants ceļiem, pilsētās un pamatīgos laukos. Stūrējot paguvu daudz ko apdomāt par ceļu satiksmi dažādās valstīs un salīdzināt to ar Latviju. Brīdinu, šis ir raksts par to, ka viss ir slikti un mēs paši pie tā esam vainīgi.

Jaunie Ceļu satiksmes noteikumi

2014. gada 10. aprīlī Anrija Matīsa vadītā Satiksmes ministrija solīja, ka 1. janvārī spēkā stāsies jaunie Ceļu satiksmes noteikumi. Nu jau tiek plānots, ka martā CSN projekts varētu no vienu birokrātu kabinetiem izkustēties pie citiem. Tai pat laikā Dreiliņos, Ozolu ielā jau vairākus mēnešus stāv jaunā parauga ceļazīme «Dzīvojamā zona», puse Rīgas piepičkāta ar 808. papildzīmes variācijām, dzīvojamā zona tiek paskaidrota ar absurdām papildzīmēm un Vanšu tilts virzienā no Nacionālā teātra vispār ir gājēju un velosipēdistu ceļš. Un termins «velojosla» mūsu valstī arī likumiski neeksistē, bet uz brauktuvēm ir gan. Un tas viss tikai tāpēc, ka ceļu būvnieki un uzturētāji vieglprātīgi atļaujas izmantot satiksmes noteikumus, kas neeksistē (lasi—ir tikai projekts). Un nevajag stāstīt par Latvijas valsts standartiem, tiem ir rekomendējošs raksturs un tie ir saistoši vien tad, kad tas ir atrunāts likumā vai MK noteikumos (attiecīgi minot aktuālo redakciju).

Valsts policijas jocīgā attieksme

Vienreiz jau par to nobrīnījos pagājušā gada Jāņos. Gadumijā organizētajos alkošoferu meklēšanas reidos tas tikai apstiprinājās. Tu vari braukt ar zagtu transporta līdzekli, bez autovadītāja apliecības, būt meklēšanā. Galvenais, lai tu būtu skaidrā. Ja uz Dienvidu tilta pārvada stāv divdesmit policijas darbinieki, bet plūsmā ir tikai piecas mašīnas, es neredzu nekādu problēmu vismaz vizuāli pārliecināties par dokumentu esamību. Bet, protams, pieķeršana braukšanā reibumā valsts budžetam nes daudz lielākus ienākumus, kā meklēta noziedznieka vai transportlīdzekļu zagļa notveršana.

Kaudzītei tepat piemetīšu arī netīšām noķerto kadru ar Rīgas Satiksmes šoferu bezatbildīgo braukšanu Rīgas ielās. Par šādiem gadījumiem galvaspilsētā policijai un Rīgas domes Satiksmes departamentam īpaši bieži atgādina. Bet neviens no Valsts policijas nekad neko nekomentē, nepaskaidro un padziļināti neinteresējas, ja vien nav Panorāmas sižetu vai citu žurnālistu saceltās ažiotāžas.

Ceļu uzturētāji ir jāsēdina cietumā par slepkavībām

«Skaisto» gada sākuma statistiku man vispār ir grūti sagremot. Īpaši, ja avāriju iemesli tiek veiksmīgi retušēti, pieminot bembistu ātrumrekordus, kas tika fiksēti pagājušā gada vasarā. Bet runa bija par ugunsdzēsēju automašīnu, kas janvāra atkalā uz nekopta ceļa uzgāzās virsū vieglajam autiņam. Nepareizi izvēlētais ātrums tika minēts arī avārijā uz P89, kur vieni ātrie glāba otrus, kas cieta avārijā, braucot uz izsaukumu. Atgādināšu, ka nevienā operatīvajā transportlīdzeklī nebrauc vakar tiesības nolicis tīnis. Es pirmajā reizē nenokārtoju C kategorijas braukšanas eksāmenu, jo pārvietojos bīstami lēni (30 km/h ar kravas mašīnu pilsētas centrā). Un arī mācoties citas kategorijas mani īpaši brīdināja, ka braukt par 20 km/h lēnak kā maksimāli atļautais ātrums ir bīstami. Īpaši bīstami tas esot ārpus apdzīvotām vietām. Tur, kur neviens netīra ceļus un ir jāuzmin, ka ir atkala.

Vai jūs zināt, kā izskatās trafarēta valsts ceļu uzturētāja automašīna? Cik bieži uz valsts galvenajiem autoceļiem (par citiem nemaz nerunāju) redzat ceļu uzturētāju transportu, kas izbrauc ceļus, lai apsekotu to stāvokli? Igaunijā, Lietuvā, Polijā, nemaz nerunājot par Vāciju, tādas automašīnas parādās arī uz vietējās nozīmes ceļa stundu pēc būtiskas laikapstākļu pasliktināšanās. Jebkurā diennakts laikā. Piemēram, janvārī nokļuvu Polijā nakts laikā sniegputenī uz šī ceļa.

Kaut arī visā posmā sastapu labi ja divdesmit automašīnas, nepilnu četru stundu laikā saskaitīju trīs sniega tīrītājus un divus trafarētos bulkuvāģus, kas apsekoja šo ceļu. Un tas bija ārpus apdzīvotām vietām kaut kad starp pusnakti un rīta gaismu.

Īpaši pasliktinoties laikapstākļiem, Lietuvā uz ātrgaitas ceļiem izbrauc policijas ekipāžas, kas ar zili-sarkanajām bākugunīm piebremzē satiksmi. Es biju trāpījis atkalā, nevienu avāriju uz ceļa nemanīju, toties biju spiests nomest no 110 līdz 70 un droši turpināt ceļu kopā ar citiem piebremzējušiem autiņiem. Tieši tāpēc tie arī ir preventīvi pasākumi. Nevis drošības sēdes par pareizas krāsas un atspīduma vestēm vai alkošoferu vainošana avārijās uz nekoptiem ceļiem.

Tie visi ir politiski lēmumi, bet politiķi ir pārāk gļēvi

Uzskaitītie piemēri nav utopiska tiekšanās pēc perfekcijas. Tā ir vienkārša vēlme sagaidīt, lai atbildīgās iestādes ir atbildīgas. Pēc mana aizrādījuma, bērnu slimnīcas «Dzīvojamo zonu» ar visu papildzīmi klusiņām demontēja, jo nespēja izdomāt nevienu attaisnojumu tās eksistencei. Bet neviens nedemontēs gājēju pāreju dzīvojamā zonā pretim RTU galvenajai ēkai, kamēr nebūs Satiksmes ministrijas stingras nostājas šajā jautājumā. Ak pareizi, SM jau neatbild par to, kas notiek ielās, tā tikai ievieš noteikumus. Atbild pašvaldības iestāde, kurai sūdzēties ir bezjēdzīgi, jo cita pašvaldības iestāde šādās strīdus situācijās gūst ienākumus. CSDD vispār neko neietekmē (arī oficiāli to sniegtās atbildes ir bezjēdzīgs ūdens), bet ceļu uzturētājus visas iepriekšminētās iestādes aizstāv. Bet mums vajadzētu braukt lēnāk, braukt prātīgāk, vēlreiz pārlasīt satiksmes noteikumus. Noteikumus, kurus katrs var interpretēt, jebkurš var izdomāt savus vai aizbildināties ar standartiem, kuriem ir ierobežota pieejamība.

Arī Valsts kanceleja apstiprina, ka CSN mūsu valstī var interpretēt jebkurš to piemērotājs. Un tiesa ir vienīgā iespēja apstrīdēt absurdu. Bet ir taču skaidrs, ka sākt ilggadēju tiesas prāvu ar Satiksmes ministriju, jo tā klaji ņirgājās par ceļu satiksmes dalībniekiem ir muļķīgi. Tikpat labi saprotams, ka biznesa nišu atradušās pašvaldības nekad negribēs šķirties no iespējas sodīt vadītāju par likumā neatrunāto ceļazīmju, velojoslu vai tramvaju luksoforu nezināšanu.

Tāpēc arī dzīvojam ar dubultiem standartiem.

Tramvaja luksofors Barona ielā pirms Aspazijas bulvāra un Ceļu satiksmes noteikumi.
Tramvaja luksofors Barona ielā pirms Aspazijas bulvāra un Ceļu satiksmes noteikumi.
Gājēju un velosipēdistu ceļš Kr. Valdemāra ielā pie Nacionālā teātra un Vecrīgā.
Gājēju un velosipēdistu ceļš Kr. Valdemāra ielā pie Nacionālā teātra un Vecrīgā.
Gājēju pāreja un apstāšanās aizliegums ar CSN neeksistējošu papildzīmi.
Gājēju pāreja un apstāšanās aizliegums ar CSN neeksistējošu papildzīmi.
Valodnieku cīņas uz Čaka ielas.
Valodnieku cīņas uz Čaka ielas.

13 doma par “Sasāpējušie jautājumi par ceļu satiksmi Latvijā”

  1. Par ceļu uzturēšanu.
    Vēlā 31.decembra vakarā braucu no Rīgas uz Tallinu. Rīga – Salacgrīva – dikti OK ceļš. Braucot posmā Salacgrīva – Pērnava, sākās melnais ledus. To posmu braucu vairāk kā stundu, ne ātrāk kā 70 km/h. Neviena kaisītāja, avārijas gan bija. Pērnava – Tallina. 4 vai 5 kaisītāju mašīnas. Jaungada vakarā ap 20iem-22iem. Mašīnu un braucēju maz. Bet ceļus kaisa.
    Vēl novērojums – gan pie mums, gan pie ziemeļu kaimiņiem, lielveikalā Prisma var nopirkt riepas. Barum, respektīvi, pat ne tās sliktākās. Protams, nevjadzētu riepas pirkt lielveikalā, bet tas nu lai paliek uz katra paša sirdsapziņas, kur tās pirkt. Ne par to stāsts. Nevienā mūsu prismā neesmu redzējis radžotās riepas. Tur redzēju tikai tādas – varbūt parastās bija izpirktas, bet arī uz ielām auto ar radzēm uzkrītoši vairāk.
    Negribu teikt, ka Igaunijā viss ir labāk un ka te viss ir slikti. Bet kaimiņiem noteikti ir cita attieksme un pieeja lietām.

  2. Visā visumā piekrītu, ir pilnīgs bardaks mūsu valstī attiecībā uz ceļazīmēm un CSN interpretāciju. Tikai tā pieminētā Jāņu akcija pret alkoholiķiem gan man šķita OK. Ja visiem sāktu pārbaudīt dokumentus, tad satiksme tiktu pamatīgi iebremzēta, un viņi paši nevarētu tik daudzus vadītājus pārbaudīt. Nozagta mašīna, protams, ir neforši, taču līķis (dēļ dzērājšofera) ir vēl daudz neforšāk.

  3. es labi atminos batālijas internātos par faktu, ka šoferīšiem ir jāapstājas un jāiepūš. grūti iedomāties kas notiks ja būs vēl jāparāda auto tehniskā pase un tiesības. gan jau kāds grūtgalvis izdomās iesniegt lietu Satversmes tiesā :)

  4. Avārijas izraisa bezsmadzeņu braucēji vidēji 100 dienā, un visi skaidrā. Dzēržjšoferu ķeršana ir prosta kampaņa, lai novērstu uzmanību nototālās bezdarbības.

  5. Tikai ar atļaujām vai izņemot ar atļaujām :D Galvenais, ka tās zīmes maksā naudu taču :D

  6. Nu jā, Latvijā pilnīgs sviests ar ceļu satiksmi.
    Vien, lai kāds nesāktu domāt, ka tas tramvaja luksofors tik tiešām ir tas tramvaja luksofors, kas minēts CSN, paskaidrošu, ka bildē esošais luksofors tiek lietots tikai kā informatīvs instruments tramvaja vadītājiem, kas parāda, kādā stāvoklī pārslēgtas pārmijas.

    Bildē konkrēti redzams, ka tās pārslēgtas pa labi – pagriezienam pa labi uz Aspazijas bulvāri. BET šis luksofora rādījums nenozīmē, ka konkrētajā mirklī tramvajam ir atļauts braukt šajā virzienā – tam tramvajs izmanto turpat esošo parasto luksoforu (Aspazijas un Barona krustojuma gadījumā) vai CSN minēto tramvaja luksoforu (Juglā).

    Lai arī abi tramvaju luksofori nav ne drusciņ līdzīgi un noturēt vienu par otru būtu ļoti grūti, jāpiekrīt Sergejam, ka noteikumos tomēr būtu jāpaskaidro, kas šie tādi ir un ka attiecas tikai uz tramvaja (vai trolejbusa, ja RS kādu dienu sadomās modernas pārmijas likt arī trolejbusiem, lai tad tās varētu šķērsot uz līdz pat 60 km/h, nevis 15, kā tagad.) vadītāju.

    Pie reizes varētu pierakstīt par citām tramvaju, trolejbusu zīmēm, kas var jaukt autovadītāju prātu:
    “Priekšroka pretim braucošajam”, kas attiecas tikai uz tramvaju: https://www.google.lv/maps/@56.939888,24.127028,3a,15y,106.73h,95.15t/data=!3m4!1e1!3m2!1spkttXMo2m09oJiG85Fc1qg!2e0?hl=lv

    Un citas figņas, kas attiecas tikai uz tramvajiem, trolejbusiem
    https://www.google.lv/maps/@56.939882,24.126473,3a,15y,260.68h,96.56t/data=!3m4!1e1!3m2!1sUsjEVqjxbHc8Jsl1MZfODw!2e0?hl=lv

  7. Diemžēl, no mūsu atbildīgajām iestādēm var sagaidīt tikai darbības imitāciju. Joprojām gaidu policijas atbildi uz tviterī uzdoto jautājumu par komentāriem par policistes izpildīšanos Jelgavā. Protams, uz neērtiem jautājumiem atbildēt nav tas pats, kas publicēt lielīšanos par noķertajiem likumpārkāpējiem. Tas nekas, ka joprojām ik pa brīdim dzird par policistiem, kas spiež rakstīt atteikšanās ierosināt lietas, lai nebojātu statistiku.
    Arī CSDD (sadarbībā ar tiem pašiem policistiem) taisa troksni un darbības imitāciju, piecas dienas pirms CSN ziemas beigām rīkojot reidus riepu pārbaudei. Zaķīši, pēdējās dienās gaisa temperatūra ir virs nulles un braukšana ar vasaras riepām vai sūdīgu protektoru nav tik šokējoši, kā jums to tviterī gribās parādīt. Prātīgi gan tas nav, bet arī nāves grēks nav. Savukārt sarīkot šādu protektoru pārbaudes akciju kad tas tiešām būtu aktuāli – ziemas sākumā nez kāpēc nevarēja.

    Par Rīgas pašvaldības policijas atteikumiem braukt un sodīt autovadītājus, kas acīmredzami noparkojušies uz (apsnigušas) zaļās zonas vispār nerunāšu. Ja arī šobrīd likumos ir caurumi kas ļauj tādus sodus apstrīdēt – salabojiet likumdošanu. Ieviesiet zīmi “zaļā zona” vai kā citādi izskaidrojiet kur parkoties nedrīkst. Tagad toties lieliski var redzēt sekas – zālāja vietā pagalmā ir dubļu peļķe.

  8. Keeerai taisnība. Es ar cenšos par to atgādināt, ka ne jau dzērājšoferi taisa avārijas, bet smadzeņu invalīdi un pie stūres guļošie!
    Cilvēks ar 1 promili uztaisa mazāk avāriju nekā pamuļķi skaidrā!
    Vajadzētu stingrākus sodus par stulbumu kā arī par stulbuma UN alkohola kombināciju!
    Par alkoholu tagad ķer tikai lai varētu iekasēt naudu. Tas nav nekāds noslēpums.

  9. Jā, mūžīgā Latvijas problēma – ceļi, it sevišķi pavasarī.

  10. Tagad pat sākuši skatīties auto tehnisko stāvokli CP, sviests, 15% no pārbaudītajiem esot izkrituši pārbaudē un saņēmuši sodu…

  11. Es gan teiktu, ka ir ok,ka čeko tehnisko stāvokli, savādāk zināmi gadījumi, kad rats nolūzt utml!

Komentāri ir slēgti.