Ir visnotaļ saprotams, ka Latvijā ar rakstību un valodniecību saistītas organizācijas vispār nevēlas ne ar vienu komunicēt, kur nu vēl kādam kaut ko izskaidrot publiski. Tāpēc sabiedrībā rodas ļoti daudz abstraktu ideju, muļķīgu pieņēmumu un slimu secinājumu. Kad Kaspars, atsaucoties uz manu rakstu par € simbola pareizu lietošanu latviešu valodā, sadrukāja savu viedokli «€, jeb kas tad īsti ir mūsu valūta?», biju patiesi priecīgs, jo tika uzsākta diskusija par šo visnotaļ neviennozīmīgo jautājumu. Protams, es joprojām palieku pie sava un uzskatu, ka eiro simbols pareizi ir jāraksta, novietojot to pēc skaitļa un atdalot skaitli un simbolu ar atstarpi.
Un manas domas par pareizu pierakstu arī ir mainījušās, jo vēl trīs gadus atpakaļ pieļāvu, ka starp skaitli un simbolu, ja tehniski nav iespējams ielikt šauro atstarpi, to vispār var nelietot (Pareizrakstības nodarbības #3. Kā pareizi rakstīt mērvienības un citus apzīmējumus.). Šobrīd pavisam droši varu apgalvot, ka atstarpi vajag likt jebkurā gadījumā. Nav mainījušās domas vienīgi par to, kur šis simbols būtu novietojams.
Kas man nav skaidrs, ir Kaspara raksta diskusijas dalībnieku aprobežotais, nepamatotais un analfabetiskais izteiksmes veids par elementārām patiesībām, kuras ir vienkārši uzzināt, atejot no datora un atverot grāmatas (tādas kantainas uzpariktes ar daudz lapām, kas no vienas puses ir savstarpēji savienotas).
Vai valūta ir mērvienība?
Sāksim ar to, kas vispār ir valūta. Saīsinājumus, kas tika lietoti vārdnīcās, esmu uzrakstījis pilniem vārdiem.
Valūta [itāļu valuta vērtība, cena] – 1. valstī pieņemta naudas sistēma un šās valsts naudas vienība (piemēram, lats, dolārs, franks);
(Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, izdevniecība Avots, 2005.)
Pāriesim pie latviešu valodas bībeles, un noskaidrosim, kas ir mērs un mērvienība.
Mērs 1. Lielums, ko izmanto par vienību mērīšanā.
Mērvienība No līdzīgu lielumu kopas izvēlēts lielums, ko izmanto par vienību mērīšanā.
(Latviešu valodas vārdnīca, izdevniecība Avots, 2006.)
Tā kā mums ir iespēja salīdzināt Latvijā pieņemtās naudas vienību dažādu daudzumu, tad top skaidrs, ka viena šāda vienība ir uzskatāma par mērvienību. Un tā kā šajā konkrētajā mirklī mēs pavisam droši zinām, ka 1 € ir 0,702804 Ls, tad varam apgalvot, ka arī eiro ir mērvienība, ar kuru var izmērīt jebkuru daudzumu Latvijā pieņemtas naudas vienību ekonomisko vērtību.
Vai Ls ir saīsinājums?
Es, protams, varētu pastāstīt par onkuļiem un tantēm visā pasaulē, kas veido dažādas organizācijas, apvienojot spēkus jaunu simbolu starptautiskā atdzīšanā, bet tam ir maz sakara ar Latvijas lata saīsinājumu, jo neviena no šīm organizācijām nekad nav saņēmusi pieteikumu lata simbola apstiprināšanai. Tāds simbols vienkārši nekad nav ticis radīts. Krievijas rublis, piemēram, arī tikai 2007. gadā ieraudzīja savu simbolu, kuru Krievijas banka vēl joprojām nav apstiprinājusi, bet visdažādākās organizācijas, kas saskaras ar rubļa simbola lietošanu, vienkārši vienojās savā starpā, ka to lietos.
Kāpēc es tad es nestāstu par tantēm un onkuļiem visā pasaulē? Tāpēc, ka 1996. gadā Latvijas Republikas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs parakstīja dokumentu Ministru kabineta noteikumi Nr. 154 «Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi», kura lielāko daļu ir veidojis jurists Viktors Šadinovs. Viņš stāvēja klāt arī pie šo noteikumu jaunās versijas izstrādes. Uzsveru — neviens valodnieks vai ar latviešu valodu saistīta instance nekad šos noteikumus nav izstrādājusi.
2010. gada 15. oktobrī steidzamības kārtā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 916 «Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība», ko parakstīja Aizsardzības ministrs, tieslietu ministra pienākumu izpildītājs Imants Viesturs Lieģis. Steidzamībai bija pamats, jo 2010. gada 1. jūlijā stājās spēkā «Dokumentu juridiskā spēka likums» un vecie MK noteikumi līdz ar to vairs nebija spēkā.
Ministru kabineta 916. noteikumiem 1. pielikums ir «Saīsinājumi, kurus var neatrunāt dokumentā». Šī pielikuma 1. punkta 1.2. apakšpunkts skaidri norāda, ka Ls ir saīsinājums Latvijas latam, un ir rakstāms kopā ar summu cipariem, t.i. Ls kā saīsinājumu var lietot vienīgi tad, ja blakus ir skaitlis.
Kā Tavā izvilkuma par “valūta” skaidrojumu teikuma beigās pirms iekavām skadri un gaiši teikts – valūta ir vienība (nevis mērvienība). Un “vienība” ir “Atsevišķa sistēmas, iedalījuma sastāvdaļa”. Valūta (Lats) ir atsevišķas sistēmas (naudas) iedalījuma sastāvdaļa. Nevis mērvienība.
Mērvienība attiecas uz fizikālu lielumu kopām, no kurām izvēlas vienu, ko izmantot kā mērvienību. Gluži kā Tavā izvilkumā par mērvienībām skaidrots. Lats nav no līdzīgu lielumu kopas (kas tad tas būtu), ko izmanto par vienību mērīšanā. Mērvienības labāks skaidrojums būtu šis ” Fizikāla lieluma noteikta vērtība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu mērīšanas procesu vai rezultātu”.
Teikums “Tā kā mums ir iespēja salīdzināt Latvijā pieņemtās naudas vienību dažādu daudzumu, tad top skaidrs, ka viena šāda vienība ir uzskatāma par mērvienību” makes sense, bet ne tā kā Tu to skaidro. Jā, viena šāda vienība ir uzskatāma par mērvienību, bet tas nav lats – tā ir nauda. Un Lats, joprojām, ir vienība.
Lats ir vienība, nevis mērvienība.
Kā jurists, “Ls” rakstu aiz skaitļa kā saīsinājumu, savukārt “LVL” pirms skaitļa kā naudas vienību, kā tas ir pieņemts starptautiskajā praksē. Tā kā manā izpratnē € simbols apzīmē naudas vienību “EUR”, tad tas rakstāms pirms skaitļa, kas, starp citu, arī ir starptautiskā prakse.
Proti, precizējot domu, manuprāt, autors, piemērojot analoģiju, jauc “Ls”, kas tiešām ir latviešu saīsinājums, ar “LVL”, kas ir starptautisks naudas vienības apzīmējums.
LVL, tāpat kā EUR nav apzīmējums, tas ir valūtas kods pēc ISO 4217 standarta un tiek pielietots finanšu, tai skaitā banku sektorā. Pirmie divi burti apzīmē valsts vai valūtas zonas saīsinājumu pēc ISO 3166-1 standarta, pēdējais burts apzīmē šīs ekonomiskās zonas valūtas nosaukumu kā tādu (katrai ekonomiskajai zonai vai valstij tie ir īpaši rezervēti). http://en.wikipedia.org/wiki/ISO_4217 Tev vajag izlasīt vienīgi sadaļu Code formation.
Labi, sauksim to par kodu, bet tas nemaina domu, ka € simbols aizstāj kodu, nevis ir saīsinājums.
Vispār jau prakse dažādās valstīs ir dažāda. Angliski € raksta pirms skaitļa, bet franči pēc un lieto komatu. 5,0 €.
Nu nav būtiski, kā tu to sauc, būtiski ir tas, ka EUR un € nav viens un tas pats. EUR pirms skaitļiem lieto tāpēc, ka finanšu jomā jābalstās uz dažādu valūtu salīdzināšanu plašākā spektrā.
Valūtas simbols neaizstāj ISO kodu ar specifisko pielietojumu, valūtas simbols aizstāj valūtas saīsinājumu, lai ikdienā to būtu ērti lietot un to nevarētu sajaukt ar kādu citu saīsinājumu. Piemēram, eiro saīsināti būtu e., bet 123,45 e. ir grūti saprotams multilingvālā ekonomiskajā zonā, tāpat kā $ saīsinājums d. būtu grūti saprotams Amerikas dolāra multilingvālajā ekonomiskajā zonā. Tieši tā paša iemesla dēļ rub. saīsinājums nav ērts lietošanā un krievi izdomāja, ka nepieciešams simbols. Ls ekonomiskā zona ir vienīgi Latvija ar vienu nacionālo valodu, rakstību un alfabētu, tāpēc neviens nekad neiespringa uz simbola izstrādi, jo tas vienkārši nebija nepieciešams.
Tavs pieņēmums par ISO standarta aizvietošanu ar simbolu ir aplams, bet tas, kur novietot simbolu — pirms vai pēc skaitļa —, tas nekur nav reglamentēts, es no savas puses piedāvāju latviešu valodā to novietot pēc simbola, pamatojoties uz to, kādā secībā mūsu valodā tiek rakstīti skaitļi un to mērvienības.
Laikam jau bezjēdzīgi strīdēties.. Tu pats atzini, ka euro saīsinājums būtu liekams aiz skaitļa, savukārt € liek pirms skaitļa (starptautiskā prakse), tādēļ ir pilnīgi skaidrs, ka € neaizstāj euro saīsinājumu “e.”
Bez šaubām, var jau izdomāt, ka latviešu valodā vajadzētu darīt pretēji starptaustiskajai praksei, bet neredzu iemeslu to darīt.
Tas, ko es tev mēģinu paskaidrot ir tas, ka nav tādas starptautiskas prakses. Ir latviešu valoda un latviešu valodai ir latviešu valodas prakse. Ja jau starptautiska prakse, tad, piemēram, dators mums būtu jāsauc kompjūters, utml. Katrai valodai ir savi noteikumi un savi principi. Arī naudas vienības simbolu ļoti daudzās valodās nenovieto pirms skaitļa.
“Viens lats” vienība.
Lats, lati – mērvienība.
Jūti atšķirību?