Augšlīgatnes dzelzceļa pārejas brīdinājuma zīme

Augšlīgatnē, dzelzceļa līnijas Rīga – Ieriķi 65. kilometrā 2009. gada janvārī gājējiem atklāja jaunu dzelzceļa pāreju. Neviens, izņemot pašus Līgatnes novada iedzīvotājus, to nebūtu pamanījis, ja vien Miljons.com administratori neizceltos ar ceļazīmju jēgas nesaprašanu. Piecus gadus vēlāk, kad LSM.lv publicē gājēju pārejas fotogrāfiju, to pamanu es.

Augšlīgatne. Gājēju pāreja pār dzelzceļu. Foto: Veronika Simoņenkova.
Augšlīgatne. Gājēju pāreja pār dzelzceļu. Foto: Veronika Simoņenkova.

Pirmais, ko gribējās izdarīt, bija paķert spirta marķieri, iekāpt mašīnā un veikt steidzamu valodas kļūdas labojumu, paralēli izpelnoties kriminālatbildību. Veselais saprāts guva virsroku un es sākumā nolēmu noskaidrot, kā tāds teksts vispār tur parādījās.

Liriska atkāpe eParaksta faniem. Lai noskaidrotu, kas, kad un kāpēc ir uzstādījis šo zīmi, aizsūtīju elektroniski parakstītu vēstuli Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai un divu nedēļu laikā saņēmu gana izsmeļošu atbildi.
vēstule VDzTI (*.pdf) un atbilde no VDzTI (*.edoc ar pielikumiem)

Gājēju pāreju projektēja Limbažu uzņēmums PRO-BET (dokumentus parakstīja J. Roops un D. Skrastiņš), bet apstiprināja Līgatnes pagasta padome un Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija. Tā kā autors tieši tādai zīmei bija vai nu Roops vai Skrastiņš.

Pašam bija grūti noformulēt, kāpēc «Uzmanību vilciens!» ir aplams uzraksts. Tāpēc (ceru, ka sēžat) palīgā nāca ultramodernā un atsaucīgā Liepājas Universitātes valodniecības profesore Linda Lauze. Ir aizdomas, ka viņa ir sastopama pilnīgi visos sociālajos tīklos un visos arī komunicē. «Uzmanību vilciens!» ir sarunvalodas atgremojums, kam zīmē nebūtu jāparādās. Analīzes procesā radās gan «Uzmanību, vilciens!», gan «Uzmanību! Vilciens!». Bet, pat iedziļinoties gramatikas zinātnes hiphopā par  izteiksmes komunikatīvo tipu un runas aktu, nav iespējams tekstu «Uzmanību vilciens!» pareizi uzrakstīt, saglabājot uzstādītās zīmes vēstījuma jēgu.

Apskaidrība atnāca, netīšam nobraucot gar Brīvības ielas tramvaju depo.

Sargies auto zīme pie tramvaju depo uz Brīvības ielas.
Sargies auto zīme pie tramvaju depo uz Brīvības ielas.

Izrādās, ka jau 1960. gada 11. februāra laikrakstā «Cīņa» rakstā «Sargieties no vilciena!» Čiekurkalna stacijas priekšnieks stāsta par «Sargies vilciena» zīmēm uz dzelzceļa pārejām. Kas vēl interesantāk, tad arī tagad šādas zīmes uzstāda. Piemēram, Rīgā, Krustpils ielā.

Sargies vilciena zīme Krustpils ielā.
Sargies vilciena zīme Krustpils ielā.

Man bija slinkums vēlreiz tramdīt VDzTI, lai noskaidrotu, kad ir uzstādīta zīme Krustpils ielā. Tomēr ceru, ka inspekcija ņems vērā manus novērojumus un turpmāk nepieļaus projektus, kuros zīmēs tiek izmantota prasta sarunvaloda.

Atsevišķi apspriedām izsaukuma zīmes nepieciešamību. Zīmju noformējumam ir sava specifika, kur no izsaukuma zīmes jāatsakās. Galvenā priekšrocība — samazinās nelietderīgās informācijas apjoms. Pagājušā gadsimta zīmju autori to zināja, tāpēc «Sargies auto» ar izsaukuma zīmi būs atrodams vien tādās zīmes, kas radītas astoņdesmitajos un vēlāk.

Par to, ka rakstīt visus tekstu ar burtiem augšējā reģistrā ir stulbums, es jau esmu rakstījis citā kontekstā. Un arī uz zīmēm tas attiecas, jo samazinās lasīšanas ātrums. Būtu forši turpmāk pie Latvijas sliežu ceļiem redzēt latviski pareizi uzrakstītu un pareizi noformētu tekstu.

Augšlīgatnes dzelzceļa pāreja. Zīme «Sargies vilciena» mrserge.lv versijā.
Augšlīgatnes dzelzceļa pāreja. Zīme «Sargies vilciena» mrserge.lv versijā.

P.S. Miljons.com kļūdījās, pasmejot par pārejas plānotājiem. Gājēju ceļš nevar krustot dzelzceļu, tieši tāpēc tam bija pirms dzelzceļa pārejas jābeidzas un pēc dzelzceļa jāsākas atkal. Līgatnes pašvaldība sabijās un demontēja šīs zīmes. Ja toreiz pietika pacietības ņemties ar gājēju ceļa zīmju noņemšanu, varbūt tagad Līgatnes pašvaldībai pietiks pacietības, lai uzstādītu latviešu valodā pareizi uzrakstītu brīdinājuma zīmi?

Eiro simbola un saīsinājuma pareizrakstība. Kas mainījies gadu pēc maniem ieteikumiem

Pareiza eiro simbola lietošana tekstā.
Pareiza eiro simbola lietošana tekstā.

Kad Latvijai tuvojās eiro reforma, publicēju ieteikumu par pareizu eiro simbola lietošanu latviešu valodā «Pareizrakstības nodarbības #6. Eiro simbola pareiza rakstīšana». Tobrīd neviena latviešu valodas pareizrakstību sargājoša institūcija to nebija spējusi izdarīt, vien gļēvi minēja muļķīgus un neloģiskus ieteikumus. Protams, bez ievērības nevar atstāt arī 2010. gada piezīmi par mērvienību rakstīšanu. Par valūtas simbola un saīsinājuma pareizrakstības problēmām (rakstīšanu pirms vai pēc skaitļiem) «Pareizrakstības nodarbības #3. Kā pareizi rakstīt mērvienības un citus apzīmējumus.»

2014. gada martā Valsts valodas centrs tā vietā, lai nodarbotos ar muļķībām, beidzot pievērsās sabiedrībai aktuāla jautājuma sakārtošanai un komisijas sēdē vienbalsīgi nolēma, ka latviešu valodā gan valūtu vārdiskie apzīmējumi (eiro, dolārs, rublis), gan saīsinājumi (EUR, USD, RUB), gan simboli (€, $, ₽) rakstāmi aiz skaitļa, atdalot to ar atstarpi.

Šis gads iet uz beigām un būtu interesanti saprast, kas notiek šajā lauciņā.

Latvijas Avīze vispār nav sapratusi, kas ir eiro saīsinājums.
Latvijas Avīze nav sapratusi, kas ir eiro saīsinājums.
Tele2 eiro simbolu lieto gan pirms, gan pēc skaitļa. Reklāmas aģentūras, kas apkalpo Tele2, laikam vēl nav sapratušas, ka jāpieturas pie vienota pieraksta veida.
Tele2 eiro simbolu lieto gan pirms, gan pēc skaitļa. Reklāmas aģentūras, kas apkalpo Tele2, vēl nav sapratušas, ka jāpieturas pie vienota pieraksta veida (un, vēlams, pie pareizā pieraksta veida).

Eiropas Savienības oficiālajā Iestāžu publikāciju noformēšanas rokasgrāmatā nekas nav mainījies vismaz pāris gadus. Droši vien, ka vēl pāris gadus superoficiālākā valodas institūcija uz pasaules, kas atbild par latviešu valodu, lietos aplamu pierakstu un ieteiks to lietot citiem.

Kopsummā virzās uz labo pusi, bet pielietojums vēl joprojām klibo. Ja redzat nepareizu eiro simbola vai saīsinājuma lietošanu, nepaslinkojiet un iebakstiet autoram.

Dienas piedāvājums cafe Leningrad. Eiro simbola pareizs pieraksts.
Dienas piedāvājums cafe Leningrad. Eiro simbola pareizs pieraksts.

Pareizrakstības nodarbības #8. Eiro simbola pareiza rakstīšana. Otrā daļa

Par valūtas simbola un saīsinājuma pareizrakstības problēmām (rakstīšanu pirms vai pēc skaitļiem) pirmo reizi rakstīju 2010. gadā «Pareizrakstības nodarbības #3. Kā pareizi rakstīt mērvienības un citus apzīmējumus.»

Atkārtoti — kā reiz pirms mūsu nacionālās naudas vienības maiņas 2013. gadā «Pareizrakstības nodarbības #6. Eiro simbola pareiza rakstīšana» un pēc tam vēlreiz «Pareizrakstības nodarbības #7. Ls ir mērvienība un saīsinājums». Īsāk sakot, pietiekami daudz, lai jūs šo bildi jau būtu iegaumējuši un sāktu pielietot ikdienā.

Pareiza eiro simbola lietošana tekstā.
Pareiza eiro simbola lietošana tekstā.

Valsts valodas centrs, ne bez Latvijas Bankas līdzdalības, beidzot ir nācis pie prāta un sācis strādāt sabiedrības labā. Droši vien apzinoties savu 20 gadus ilgušo lažu, VVC tagad vienkārši to negrib atzīt un visiem publiski izziņot.

20.02.2014 | «Par vēlamo EUR pierakstu»
Pēc Latvijas Bankas iniciatīvas 2014. gada 19. februārī notika tikšanās, kurā piedalījās Valsts valodas centra, Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas speciālisti un kuras laikā tika noteikts — Eiropas valūtas oficiālais saīsinājums (valūtas kods) EUR kā vēlamais variants turpmāk latviešu valodā rakstāms aiz summas ar saistīto atstarpi. Piemēram: 25,33 EUR (divdesmit pieci eiro un trīsdesmit trīs centi). Saskaņā ar šo lēmumu ir veiktas izmaiņas Valsts valodas centra mājaslapā 28.01.2014. publicētajā informācijā “Eiropas vienotā valūta – eiro, euro vai savādāk?”

Informāciju par Valsts valodas centra jaunumiem nav iespējams iegūt savādāk, kā vien netīšām ielūkojoties VVC mājaslapas aktualitāšu publikācijās. Nav manītas nedz publikācijas presē, nedz interneta portālos, nedz kāda preses relīze par šo visnotaļ būtisko jautājumu. Nemaz nerunājot par to, ka varētu RSS uztaisīt lapai, ko prasa 171. MK noteikumi «Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā». Tieši tāpēc arī es ātrāk par to neko nezināju un pavēstu tikai tagad.

14.03.2014 | «Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmums par valūtu nosaukumu pierakstu»
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 12. marta sēdē (prot. Nr. 33, 2. §) vienbalsīgi nolēma atbalstīt ieteikumu turpmāk konsekventi ievērot teksta vienību loģisko secību latviešu valodā un visus valūtas vienību nosaukumus – gan vārdiskos apzīmējumus (lati, dolāri, mārciņas, kronas, jenas, rubļi, eiro, u. c.), gan valūtu kodus (LVL, AUD, CAD, NZD, USD, GBP, DKK, NOK, SEK, JPY, RUR, EUR u.c.), gan grafiskos simbolus ($, £, ¥, € u. tml.) – norādīt aiz summas (ar saistīto atstarpi), kā jau minēts iepriekš, proti, Valsts valodas centra 21.02.2014. informācijā “Kā turpmāk pareizi norādīt valūtu kodus?” un 28.01.2014. informācijā “Eiropas vienotā valūta – eiro, euro vai savādāk?”.

Skaidrs, ka Eiropas Savienības Publikāciju birojs noteikumos par naudas vienību attēlošanu vēl joprojām guļ un par to neko nezina, turpinot uzskatīt, ka € vispār ir tikai ilustratīva nozīme. Pareizrakstības nodarbībās #6 ir saglabātā ES Publikāciju biroja mājaslapas kopija gadījumam, ja brīnums tomēr notiek.

Man liels prieks par komentētājiem, kas ir piedalījušies diskusijās bloga publikācijās par pareizrakstību. Šoreiz pat Valsts valodas centrs ir atzinies, ka pareizrakstība latviešu valoda ir veidojama, balstoties uz loģiku, nevis uz juristu un finansistu pieņēmumiem par to, ka «tā jau vienmēr ir bijis». VVC, lai pamatotu pašiem sev, kāpēc viņi divdesmit gadus neko nav darījuši, bija nepieciešamas veselas trīs publikācijas savā mājaslapā. Šajā publikācijā pievērsiet uzmanību tieši vārdam «loģika».

21.02.2014 | «Kā turpmāk pareizi norādīt valūtu kodus?»
Kā jau minēts iepriekš (Valsts valodas centra 20.02.2014. informācijā), Eiropas Savienības vienotās valūtas starptautiskais kods EUR latviešu valodā turpmāk rakstāms aiz summas ar saistīto atstarpi.
Ieteikums attiecas arī uz visu pārējo valūtu kodiem (USD, GBP, SEK, PLN, RUR u. tml.), kurus līdz šim bija pieņemts norādīt pirms naudas summas cipariem (skat. V. Krūmiņa, V. Skujiņa “Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata”. Rīga: Valsts kanceleja, 2002, 98. lpp.; V. Skujiņa “Latviešu valoda lietišķajos rakstos”, Rīga: “Zvaigzne ABC”, 1999, 20. lpp.).
Tomēr, izvērtējot līdzšinējā regulējuma lietderību un pamatotību, kā arī konsultējoties ar Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas speciālistiem, Valsts valodas centrs ir secinājis, ka nav loģiski norādīt valūtas kodu pirms summas, ja izrunā to nosauc aiz summas (piemēram, raksta USD 25, bet izrunā “divdesmit pieci ASV dolāri”). Šāda atkāpe no teksta vienību loģiskās secības latviešu valodā jeb izņēmuma regulējums turpmāk nebūtu atbalstāms.
Tādēļ ieteicams turpmāk konsekventi ievērot teksta vienību loģisko secību latviešu valodā un visus valūtas vienību nosaukumus – gan vārdiskos apzīmējumus (lati, dolāri, mārciņas, kronas, jenas, rubļi, eiro, euro u. c.), gan valūtu kodus (LVL, AUD, CAD, NZD, USD, GBP, DKK, NOK, SEK, JPY, RUR, EUR u.c.), gan grafiskos simbolus ($, £, ¥, € u. tml.) – norādīt aiz summas ar saistīto atstarpi.

Eiro simbola un ISO standarta pareizrakstība latviešu valodā ir ieguvusi pavisam jaunu, kā valodnieki teiktu, loģisku veidolu. Tagad atliek līdz saknei izskaust «euro» lietošanu, un vismaz ar valūtu un tās pareizrakstību latviešu valodā beidzot viss būs kārtībā.

Tehniski par € simbola lietošanu

 — simbols (ALT + 0128)
EUR
 — ISO standarts (ISO 4217)
U+20AC — Unicode kods
€ — HTML kods
€ — HTML nosaukums
ALT+0128 — simbola ievade no tastatūras

Ja vajag lietot latviešu valodu un ir Windows, var uzstādīt klaviatūras izkārtojuma Laacz Apostrofs svaigāko versiju un tad € simbols slēpsies zem kombinācijas Labais Alt taustiņš + 4.

Ja ir atsevišķā ciparu tastatūra, tad eiro simbolu var ievadīt, pieturot kreiso Alt taustiņu un tai laikā uz ciparu tastatūras uzsitot 0128. Pēc šīs kombinācijas nospiešanas atlaiž Alt taustiņu un simbols parādās.

Ja lieto glāstekrānus, tad pārsvarā gadījumu vienkārši jāpietur taustiņš, zem kura atrodas (vairumā gadījumu) dolāra $ zīme. Tāpat kā burti ar garumzīmēm, kaut kur papildus izvēlnē būs noslēpies arī € simbols.

Starp skaitli un € simbolu ir jābūt atstarpei. Atstarpei vajadzētu būt nesadalāmai jeb saistītai (non-breaking space). Tomēr, ja ir redzams, ka pielietotajā garnitūrā vai atsevišķā fontā atstarpe jau ir iestrādāta (ir acīmredzams attālums starp skaitli un eiro simbolu), tad atstarpi lietot nevajag. Latviešu valodas pareizrakstība nosaka atstarpes lietojumu, tomēr primāri to nosaka cilvēka veselais saprāts, gaume un zināšanas.

Pareizrakstības nodarbības #7. Ls ir mērvienība un saīsinājums

Ir visnotaļ saprotams, ka Latvijā ar rakstību un valodniecību saistītas organizācijas vispār nevēlas ne ar vienu komunicēt, kur nu vēl kādam kaut ko izskaidrot publiski. Tāpēc sabiedrībā rodas ļoti daudz abstraktu ideju, muļķīgu pieņēmumu un slimu secinājumu. Kad Kaspars, atsaucoties uz manu rakstu par € simbola pareizu lietošanu latviešu valodā, sadrukāja savu viedokli «€, jeb kas tad īsti ir mūsu valūta?», biju patiesi priecīgs, jo tika uzsākta diskusija par šo visnotaļ neviennozīmīgo jautājumu. Protams, es joprojām palieku pie sava un uzskatu, ka eiro simbols pareizi ir jāraksta, novietojot to pēc skaitļa un atdalot skaitli un simbolu ar atstarpi.

Pareiza eiro simbola lietošana tekstā.
Pareiza eiro simbola lietošana tekstā.

Un manas domas par pareizu pierakstu arī ir mainījušās, jo vēl trīs gadus atpakaļ pieļāvu, ka starp skaitli un simbolu, ja tehniski nav iespējams ielikt šauro atstarpi, to vispār var nelietot (Pareizrakstības nodarbības #3. Kā pareizi rakstīt mērvienības un citus apzīmējumus.). Šobrīd pavisam droši varu apgalvot, ka atstarpi vajag likt jebkurā gadījumā. Nav mainījušās domas vienīgi par to, kur šis simbols būtu novietojams.

Kas man nav skaidrs, ir Kaspara raksta diskusijas dalībnieku aprobežotais, nepamatotais un analfabetiskais izteiksmes veids par elementārām patiesībām, kuras ir vienkārši uzzināt, atejot no datora un atverot grāmatas (tādas kantainas uzpariktes ar daudz lapām, kas no vienas puses ir savstarpēji savienotas).

Vai valūta ir mērvienība?

Sāksim ar to, kas vispār ir valūta. Saīsinājumus, kas tika lietoti vārdnīcās, esmu uzrakstījis pilniem vārdiem.

Valūta [itāļu valuta vērtība, cena] – 1. valstī pieņemta naudas sistēma un šās valsts naudas vienība (piemēram, lats, dolārs, franks);
(Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, izdevniecība Avots, 2005.)

Pāriesim pie latviešu valodas bībeles, un noskaidrosim, kas ir mērs un mērvienība.

Mērs 1. Lielums, ko izmanto par vienību mērīšanā.
Mērvienība No līdzīgu lielumu kopas izvēlēts lielums, ko izmanto par vienību mērīšanā.
(Latviešu valodas vārdnīca, izdevniecība Avots, 2006.)

Tā kā mums ir iespēja salīdzināt Latvijā pieņemtās naudas vienību dažādu daudzumu, tad top skaidrs, ka viena šāda vienība ir uzskatāma par mērvienību. Un tā kā šajā konkrētajā mirklī mēs pavisam droši zinām, ka 1 € ir 0,702804 Ls, tad varam apgalvot, ka arī eiro ir mērvienība, ar kuru var izmērīt jebkuru daudzumu Latvijā pieņemtas naudas vienību ekonomisko vērtību.

Vai Ls ir saīsinājums?

Es, protams, varētu pastāstīt par onkuļiem un tantēm visā pasaulē, kas veido dažādas organizācijas, apvienojot spēkus jaunu simbolu starptautiskā atdzīšanā, bet tam ir maz sakara ar Latvijas lata saīsinājumu, jo neviena no šīm organizācijām nekad nav saņēmusi pieteikumu lata simbola apstiprināšanai. Tāds simbols vienkārši nekad nav ticis radīts. Krievijas rublis, piemēram, arī tikai 2007. gadā ieraudzīja savu simbolu, kuru Krievijas banka vēl joprojām nav apstiprinājusi, bet visdažādākās organizācijas, kas saskaras ar rubļa simbola lietošanu, vienkārši vienojās savā starpā, ka to lietos.

Kāpēc es tad es nestāstu par tantēm un onkuļiem visā pasaulē? Tāpēc, ka 1996. gadā Latvijas Republikas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs parakstīja dokumentu Ministru kabineta noteikumi Nr. 154 «Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi», kura lielāko daļu ir veidojis jurists Viktors Šadinovs. Viņš stāvēja klāt arī pie šo noteikumu jaunās versijas izstrādes. Uzsveru — neviens valodnieks vai ar latviešu valodu saistīta instance nekad šos noteikumus nav izstrādājusi.

2010. gada 15. oktobrī steidzamības kārtā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 916 «Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība», ko parakstīja Aizsardzības ministrs, tieslietu ministra pienākumu izpildītājs Imants Viesturs Lieģis. Steidzamībai bija pamats, jo 2010. gada 1. jūlijā stājās spēkā «Dokumentu juridiskā spēka likums» un vecie MK noteikumi līdz ar to vairs nebija spēkā.

Ministru kabineta 916. noteikumiem 1. pielikums ir «Saīsinājumi, kurus var neatrunāt dokumentā». Šī pielikuma 1. punkta 1.2. apakšpunkts skaidri norāda, ka Ls ir saīsinājums Latvijas latam, un ir rakstāms kopā ar summu cipariem, t.i. Ls kā saīsinājumu var lietot vienīgi tad, ja blakus ir skaitlis.

1.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumiem Nr.916. Saīsinājumi, kurus var neatrunāt dokumentā.
1.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumiem Nr. 916. Saīsinājumi, kurus var neatrunāt dokumentā.

Pareizrakstības nodarbības #6. Eiro simbola pareiza rakstīšana

Tuvojoties brīdim, kad Latvijas latu vairs nebūs un nāksies vien lietot valstī eiro, aktuāls ir jautājums par to, kā tad pareizi rakstīt eiro, kur lietot EUR, un kurā vietā bāzt eiro simbolu € blakus skaitļiem.

Latviešu valodas aģentūra sniedz skaidrojumu vien par ISO standarta pareizu rakstīšanu latviešu valodā:

Naudas vienību apzīmējumus USD, RUR, LVL (lata starptautisko apzīmējumu) u. tml., kā arī Ls (lata apzīmējumu Latvijas Republikas teritorijā) un tātad arī Eiropas Savienības naudas vienības starptautisko apzīmējumu EUR lietvedības dokumentos parasti raksta pirms attiecīgās naudas summas cipariem, piemēram, USD 100, LVL 354, EUR 556. Sīkākās naudas vienības šādos gadījumos parasti tiek norādītas kā decimāldaļas, piemēram, EUR 789,35. Aiz summas cipariem raksta naudas vienību pilnos nosaukumus, piemēram, 100 dolāri, 354 lati, 556 eiro. (Sk. arī Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 20).
Avots: valoda.lv biežāk uzdotie jautājumi

Frāze «parasti raksta» man uzreiz atgādina kriminālziņās ierasti lasīto «ir, iespējams, vainīgs».

Eiropas Savienības Publikāciju birojs kārtējo reizi visu interpretē tikai tā, lai birokrātiem būtu ērti, uzsverot, ka visos juridiskajos tekstos ir lietojams ISO apzīmējums EUR, pēc kura seko atstarpe un summa.

Ja ar naudas vienību ir minēta summa, lieto ISO kodu “EUR”, kam seko saistītā atstarpe un summa ciparos.
Avots: Iestāžu publikāciju noformēšanas rokasgrāmata. 7.3.3. Noteikumi par naudas vienību attēlošanu, saglabātā kopija *.pdf.

Kas pats interesantākais, tad Publikāciju birojs uzskata, ka eiro simbola € lietošana vispār ir pieļaujama tikai ilustratīvos gadījumos.

Euro simbolu (€) lieto ilustrācijās. Tomēr to var lietot arī populāros izdevumos un reklāmas izdevumos (piemēram, pārdošanas katalogos).

Tas, bez šaubām, liekas jocīgi. Kāda jēga no eiro simbola, ja to vispār nelieto? Es uzskatu, ka eiro simbols € ir jālieto, tāpēc vajadzētu saprast, kā to pareizi rakstīt.

Tehniski par € simbola lietošanu

— simbols
EUR
— ISO standarts (ISO 4217)
U+20AC — Unicode kods
€ — HTML kods
€ — HTML nosaukums
ALT+0128 — simbola ievade no tastatūras

Visās garnitūrās eiro simbols € vēl neeksistē, bet teju katra jaunā garnitūra to atbalsta un lielākā daļa garnitūru veidotāju iekļāvuši esošajās eiro simbolu. Microsoft, piemēram, to ar visām savām garnitūrām izdarīja jau 2009. gadā.

Praktiski par € simbola lietošanu

Paliksim pie tā, ka mēs ikdienā nerakstām juridiskos dokumentus un viss, ko radām, ir ilustratīvie materiāli (galu galā Latvijas lata naudaszīme arī par tādu nākamgad kļūs). Latvijas Vēstnesī 2013. gada 18. februārī atrodams Lidijas Dārziņas raksts «Kā lietot „eiro” un „euro” latviešu literārajā valodā», kuru izlasot, kā minimums, iestājas smadzeņu sprādziens. Pat valodnieki paši nespēj saprast, ko darīt ar eiro simbolu.

Mans personīgais ierosinājums ir € simbolu lietot ikdienā (tieši tāpat, kā lietot eiro, nevis euro) un novietot to aiz skaitļa, starp skaitli un eiro simbolu ieliekot atstarpi.

Nedaudz par atstarpi. Bez šaubām, daudzās garnitūrās jau būs iestrādāta gan pareiza atstarpe pirms € simbola, gan arī sakārtota burtu pāru tabula, tomēr ne vienmēr tas tā būs. Gadījumā, ja acīmredzami skaidrs, ka garnitūrā tas nav iestrādāts, labāk eiro simbolu no cipara atdalīt manuāli.

Pareiza eiro simbola lietošana tekstā.
Pareiza eiro simbola lietošana tekstā.

Savukārt birokrāti, valodnieki un pārējie burta kalpi, kas nav bijuši spējīgi gadiem ilgi saprast, kā pareizi lietot Eiropas Savienībā oficiāli atzītu valūtas simbolu, tagad var vienīgi vērot, kā tas tiek lietots ikdienā. Valodnieku aizstāvjiem par vēsturisko pēctecību simbolu rakstīšanā gribētu oponēt ar to, ka mums nekad nav naudai bijis atbilstošs simbols un vienīgā pēctecība, ko varam pārņemt, ir vācu vai krievu valodas rakstība. Abās € ir rakstāms ar atstarpi aiz skaitļa.

Ls ir saīsinājums, kuru valodnieki bez pamatojuma izdomāja uzspiest rakstīt pirms skaitļiem, balstoties uz finanšu un juridisko dokumentāciju, nevis ikdienas lietojumu un latviešu valodas vēsturi.

Pareizrakstības nodarbības #5. Gada bezjēdzīga minēšana tekstā.

Datuma pieraksts skrejlapā par tikšanos Silakrogā.
Datuma pieraksts skrejlapā par tikšanos Silakrogā.

Mani ļoti kaitina nepamatota liekvārdība tekstos. Vēl vairāk nekā bezjēdzīga saīsinājumu lietošana. Ir atsevišķs liekvārdības piemērs, kas kaitina visvairāk. Tā ir gada pieminēšana tekstos, kam ir īstermiņa nozīme: afišās, paziņojumos, preses relīzēs, ziņās un apskatos par notikumiem un citos tamlīdzīgos tekstos. Piemēram, šis kļūdainais datuma pieraksts paziņojumā par tikšanos Silakrogā. Kāpēc, ja pasākums plānots tuvākajā sestdienā, šeit būtu jāmin arī gads, kad tas notiks? Kādu informatīvo labumu tas nes? Ko no tā iegūst lasītājs?

Datuma pielietojums Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes mājaslapā.
Datuma pielietojums Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes mājaslapā.

Vēl stulbāk par iepriekšējo piemēru ir lietot saīsinājumu «š.g.» vai pilno formu «šī gada». Ļoti izbrīna, ka piemēru man izdevās atrast tādas iestādes mājaslapā, kurai būtu jāizglīto par pareizu valodas lietojumu. Izanalizēsim sīkāk šo piemēru, lai ir skaidrs, kāpēc tas ir muļķīgi.

LU SZF mājaslapas jaunumu sadaļā tiek publicēta aktuālā informācija. Tā tiek publicēta vairāk vai mazāk regulāri, līdz ar to ir neiespējami 2013. gada martā pirmajā lapā atrast informāciju par 2012. gada martu. Raksts tiek iesākts ar virsrakstu «Par SZF darba laikiem no š.g. 25.marta līdz 1. aprīlim», kam seko publikācijas datums un raksta teksts. Ja jau tiek minēts publikācijas datums, tad ir arī skaidrs, par kura gada darbalaikiem ir runa. Pavisam neticami būtu, ka 2013. gada 25. martā tiktu publicēta informācija par 2014. gada darbalaikiem. Bet, pieņemsim, ka tā būtu. Tad virsraksta «š.g.» vietā parādītos «2014. gada». Šādā un vienīgi šādā gadījumā gada minēšana datumā būtu loģiska un pamatota.

Cits piemērs. Ir gadumijas laiks. Decembra vidū mēs publicējam informāciju par to, kas notiks konkrētos datumos decembra beigās un janvāra sākumā. Vai šajā gadījumā būtu jāmin arī gads? Nē. Jo notikumi, kas seko viens otram, nevar radīt apjukumu, norādot uz, teiksim, nākamā gada decembri.

Kad vajadzētu lietot pilno datuma pierakstu, kā arī apzīmējumu «šī gada»?

Oficiālos paziņojumos, kam ir saistoša nozīme (var lietot tikai gada pilno pierakstu). Piemēram, ja pašvaldība paziņo par nākamā gada budžetu, tad ir jāsaka konkrēts gads, par kuru budžetu ir runa. Ja namu pārvalde ziņo par ilgstošiem remontdarbiem vai plānotiem pasākumiem, kas norisināsies ilgstoši (piemēram, atkritumu izvešanas grafiks). Šeit gan arī ir jāatzīmē, ka, ja namu pārvalde ar lapiņu pie durvīm vai pastkastē paziņo par to, ka 5. augustā būs atslēgts ūdens, jo tiks veikti remontdarbi, gadu nav jāmin. Ja man namu pārvalde paziņos 2013. gadā par 2014. gada 5. augusta remontdarbiem un, kad 2014. gada 5. augustā es sūdzēšos par to, kāpēc es nezināju (būšu pamatoti gada laikā jau par to aizmirsis), man būs taisnība, jo namu pārvalde nav darījusi visu iespējamo, lai informētu sabiedrību.

Tekstos, kur ir runa par vairāku gadu datiem vai arī tiek salīdzināti dažādi gadi. Šādā gadījumā var lietot arī apzīmējumus «šī gada», «nākamā gada» un «iepriekšējā gada», lai literāri bagātinātu tekstu (izvairītos no atkārtošanās). Teiksim, preses relīzē par rūpnīcas vairāku gadu būvniecības noslēgumu būtu tikai pamatoti minēt gadus, tādējādi precizējot, kad ir notikuši konkrētie notikumi.

Dokumentos un piemiņas/apliecinājuma simbolos. Šis laikam ir saprotams visiem. Ir svarīgi, kad dokuments ir tapis vai kad ticis apliecināts ar parakstu. Tas pats attiecas arī uz piemiņas vai apliecinājuma simboliem — diplomiem, medaļām, piemiņas zīmēm. Ja sportists sacensībās ir ieguvis diplomu un vēlāk tos rāda saviem bērniem, viņam pašam būtu būtiski zināt, kurā gadā tas tika piešķirts.

Jebkurā elektroniskā publikācijā, ja tā ir no iepriekšējā kalendārā gada. Šis ir viens no būtiskākajiem. Kad strādāju pie viena portāla komentāru sistēmas funkcionālā apraksta, kā reiz saskāros ar to, kā pareizi datēt komentārus. Tātad, šeit shēma ir gaužām vienkārša. Šodien mēs komentāra aprakstam rakstam tikai laiku, vakar un līdz gada sākumam mēs rakstam datumu un laiku. Agrākiem komentāriem mēs rakstam gadu, mēnesi un laiku.

Tai pat laikā, ja runa ir par publikācijām (lasi — rakstiem). Jebkura publikācija, kas tiek tiek drukāta, apskatīta arhīva skatā (vai atvērta) vai saglabāta uz datora, tad ir vai nu jāmin pilnais publicēšanas datums (gads, datums, laiks), vai arī ir jābūt redzamam, kad šī publikācija ir drukāta, apskatīta vai saglabāta (drukāšanas gadījumā paraksti ar to nodarbojas pārlūks, lapas augšējā vai apakšējā malā izdrukājot datumu un saiti uz konkrēto lapu).

Kopsavilkums

— «š.g.» nelietojam nekad
— «šī gada» lietojam tikai tad, ja tekstā jau ir minēts gads un negribas atkārtoties
— gadu nerakstām, ja notikumi notiek pāris mēnešu periodā pirms vai pēc publikācijas
— vienmēr datumu cenšamies rakstīt bez gada. Ja, pārlasot tekstu ir skaidrs, ka cilvēks var sajaukt vai pārprast, tikai tad pieliekam gadu
— nejaucam dokumenta izveides/apstiprināšanas datēšanu ar datuma pieminēšanu dokumentā

Pareizrakstības nodarbības #4. Vēlreiz par datuma saīsinātā pieraksta lietošanu.

Kad 2007. gadā blogā uzrakstīju savas pārdomas par datuma un laika pierakstu rakstā «Pareizrakstības nodarbības #2. Kā rakstīt datumu un laiku?», tas izraisīja lielas diskusijas. Un tas ir saprotams, jo līdz tam neviens nebija aizsācis diskusiju par šo tēmu publiski. Visi pieņēma par normu to, ko kāds referents kaut kur valdības mājās Microsoft Word dokumentā bija iedrukājis un ar Tildes pareizrakstības rīkiem pārbaudījis.

Liriskai atkāpei. Es pēdējā mēneša laikā aktīvi sekoju Iļjas Birmana un Ļebedjeva studijas darbinieku rakstiem par jaunā Maskavas metro shēmas izveidi. Nu jau konkurss ir finiša taisnē, abi darbi ir iekļuvuši finālā. Birmans savu metro shēmu ir zīmējis un pilnveidojis sešus gadus, Ļebedeva studija ar dažādu dizaineru piedalīšanos pie metro shēmas strādāja četrus gadus. Nu vēl tur ir RIA veidotā shēma, kas tapa pāris nedēļās, bet to es vispār neņemu vērā.

Bet nu atgriežamies pie tēmas. Viens no Ļebedeva studijas direktoriem ved aizraujošu dienasgrāmatu LiveJournal. Bez šaubām, pēdējie ieraksti kā reiz ir tieši par metro shēmas izstrādi. Mani īpaši ieinteresēja raksts «В прямом эфире: схема метро. Файнал-файнал-нью-нью.».

Если хочешь никогда не сдать файл, просто назови его rabota_final.pdf

Потом будут:
rabota_final_new.pdf
rabota_final_new2.pdf
rabota_final_new2_new.pdf
rabota_final_new2_new_new.pdf
rabota_final_new2_new_new_last_final_2_new_last.pdf

Ребята со стажем сразу называют файлы так:
rabota_017_river.pdf
rabota_018_square_proebali.pdf
и т.д.

Еще есть секрет с датами – файлы лучше называть 2013.01.17_rabota.pdf, а не 17.01.2013_rabota.pdf. А то через месяц проекта они все начинают в папке странно сортироваться.

Ar new, final, last failu nosaukumu versijām man arī sanāk slimot ik pa laikam. It īpaši strādājot pie pavisam absurdiem maketiem — ielūgumiem un citiem «it kā trīsdesmit minūšu» projektiem.

Bet īpaši būtiska Ludviga raksta citātā ir pēdējā rindkopa par datuma pierakstu faila nosaukumos. Atgādināšu vēlreiz, ka, manā skatījumā, pieraksts gads.mēnesis.datums. ir vispareizākais pieraksts, kāds vien ir iespējams. Un ne tikai saistībā ar pareizu failu kārtošanos mapē. Vēlreiz mudinu izlasīt rakstu «Pareizrakstības nodarbības #2. Kā rakstīt datumu un laiku?» un arī komentārus.

Labi, nenocietos. Man noteikti tas ir jāpasaka: es pirms sešiem gadiem par to jau rakstīju, ibio!

Pareizrakstības nodarbības #3. Kā pareizi rakstīt mērvienības un citus apzīmējumus.

Kārlis Ulmanis man te atrakstījis vēstuli:

Sveiki!
Gribēju uzvaicāt vai Tev ir zināma literatūra, kurā tiktu parādīta pareizrakstīga, ka starp ciparu un gramiem (36 g) ir jāliek atstarpe. Varbūt Tev stāv prātā un ir zināms kur meklēt?

Uzreiz ir skaidrs, ka zinu, kur meklēt. Meklēt vajag visur sev apkārt, jo vienīgie noteikumi, kas latviešu valodā vispār kaut ko stāstīja par latviešu valodas rakstības praktiskajiem jautājumiem, bija Ministru Kabineta izdotie notiekumi nr. 154. «Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi», kas jau labu laiku ir zaudējuši spēku. Cik man ir izdevies kaut ko pameklēt, tad šobrīd šo jomu Latvijā vispār nekas neregulē. Savukārt Ministru kabineta iekārtas likumā (uz kura pamata 154. noteikumi ir atcelti) vairs par dokumentu noformēšanu vispār neviens nerunā, tātad, tagad visi var darīt tā, kā nu viņiem ienāk prātā.

Pirmsokupācijas Latvijā visi visus saīsinājumus un mērvienības rakstīja ar atstarpēm.

Lauksaimniecības tirgus ziņas. 1936. gads. Avots: periodika.lv
Lauksaimniecības tirgus ziņas. 1936. gads. Avots: periodika.lv
Ekonomists. 1938. gads. Avots: periodika.lv
Ekonomists. 1938. gads. Avots: periodika.lv

Amerikāņi, savukārt, praktiski visos tekstos un vienmēr ir rakstījuši skaitļus kopā ar saīsinājumiem vai mērvienībām. Gadījumos, kad šķita, ka tomēr atstarpe prasījās, tad vienmēr tika lietots nesaīsinātais variants, t.i., «24 tons», nevis «24t», kas varētu maldināt.

Šis modelis, kad atstarpes nelieto, darbojās arī mūsdienās praktiski visās dzīves sfērās. Tiem, kam vēl nepieleca, paskaidrošu, ka visa pašlaik lietotā pareizrakstība (lasi—veids, kā mēs lietojam datoru un visu ar datoru saistīto) ir tapusi no ASV sešdesmitajos gados pieņemtās rakstības, kas ir adaptēta datoriem. Savukārt pēc tam nevis datori tika adaptēti lokālajām dažādu valodu vajadzībām, bet gan valodas tika adaptētas datoriem. Tā arī radās priekšstats, ka viss būtu jālieto tieši tā, kā tas mums parādās, piemēram, Tildes gramatikas labotājā.

Latvijas avīze, piemēram, lieto atstarpes starp skaitļiem un mērvienību, izdevniecības Avots grāmatā «Pareizrakstības un pareizizrunas rokasgrāmata» atstarpes tiek lietotas, Ministru Kabineta izdotajos dokumentos tas atšķiras no dokumenta uz dokumentu, līdz ar to nekādas noteiktas saistības atrast mūsdienu latviešu valodas lietojumā nevar.

Es, personīgi, piedāvāju un pats cenšos lietot pavisam vienkāršu formulu, pēc kuras saprast, vai vajag lietot atstarpi, vai arī nevajag.

Ja skaitlis tiek lietots kopā ar starptautiski pieņemtu apzīmējumu vai saīsinājumu, tādu kā dollāra zīme, procenta zīme, sekundes, minūtes, grāda utt. apzīmējumiem, tad atstarpe starp skaitli un apzīmējumu vai saīsinājumu nav jālieto vai, ja ir iespēja, jālieto sestdaļatstarpe, kas ir pieejama praktiski jebkurā modernā maketēšanas programmā.

Atstarpes lietošana saīsinājumiem. Teksts no www.la.lv
Atstarpes lietošana saīsinājumiem. Teksts no www.la.lv

Savukārt saīsinājumiem, kas ir pieņemti lokāli latviešu valodā, starp skaitli un saīsinājumu atstarpe būtu jālieto. Tai skaitā arī Latvijas valsts naudas saīsinājumam «Ls».

 Atstarpes lietošana saīsinājumiem, ja tie ir tikai latviešu valodā lokāli pieņemti.
Atstarpes lietošana saīsinājumiem, ja tie ir tikai latviešu valodā lokāli pieņemti.

Vēl derētu atzīmēt, ka, lietojot atstarpi šādos gadījumos, būtu vērts izmantot nesadalāmo atstarpi (non–breaking space), lai, veidojot maketus, nerastos situācijas, kad skaitlis paliek vienā rindā, bet mērvienība pārnesās nākamajā.

Atkal mācīsimies lietot pieturzīmes

Ļoti labi, ka epopeja ir atradusi turpinājumu, kaut gan vēl joprojām palieku pie viedokļa (kuru paudu rakstā «Pareizrakstības nodarbības #1. Par tām «strīpiņām»»), ka katram no mums ir sava taisnība.

Brutālu atšķirību starp dažiem simboliem jau pirms manis ļoti labi aprakstīja Ļebedjevs rakstā «§ 97. Тире, минус и дефис, или Черты русской типографики».

Pirms kāda laiciņa šo tēmu atkārtoja ar savām idejām par pareizību kodolfizikas noslēpumu apsēstais rakstā «Kāda starpība starp defisi, domuzīmi un īso domuzīmi?».

Bez šaubām, šīs nav beigas un ar jaunām idejām un vēsmām ir nācis klajā vēl viens autors no DesignBlog rakstā «Svītru kods».

Tad nu tā, visu cieņu DesignBlog autoriem (cik noprotu, tad tie tur ir vairāki), bet šis ieraksts, manā skatījumā, ir vienkārši elementārs atražojums, kurā ir pa pilnam rupju un muļķīgu kļūdu. Iesākumam, piemēram, varētu palasīt manu otro pārdomu sēriju par pareizrakstību latviešu valodā.

Un aizmirstiet, lūdzu, par tiem MK noteikumiem, man jau ir apnicis par viņiem diskutēt. Lai nu par ko man būtu jādusmojās uz Šķēli un Tautas partiju, tad par šo es visnotaļ dusmojos visvairāk.

Bet es vēlreiz gribētu pastāstīt jums par to, kāpēc un kad domuzīme nav jāatdala no abām pusēm ar atstarpi. Prātīgi un rūpīgi veidotajās garnitūrās, it īpaši tagad, kad mums ir OpenType, fontu veidotāji jau ir iezīmējuši attālumus abās pusēs domuzīmei. To, vai tas tiešām ir izdarīts, var ļoti elementāri pārbaudīt: uzrakstiet rindā uzreiz vairākas domuzīmes pēc kārtas. Ja starp domuzīmēm būs acīm redzama atstarpe, tad šajā garnitūrā tā jau ir iestrādāta un atsevišķi vēlreiz atsist neko nevajag, pretējā gadījumā gan ir domuzīme ir jāatsit, bet arī tur ir savas nianses, par kurām noteikti jums kādreiz uzrakstīšu vairāk, jo atstarpes, tieši tāpat, kā mīļās labās strīpiņas, ir daudz un dažādas.

————————————

––––––––––––––––

————————–

Pareizrakstības nodarbības #2. Kā rakstīt datumu un laiku?

Ar pastiprinātu interesi vēroju, kā Latvijas interneta vidē, drukātajos medijos, lietišķajā un ikdienas sarakstē cilvēki cenšas atveidot datumu un laiku. Katrs izdomā savus veidus, kā pasniegt, principā, elementāru lietu — datumu un/vai laiku.

Datuma pieraksta veidi

Continue reading “Pareizrakstības nodarbības #2. Kā rakstīt datumu un laiku?”