Ir kaut kāda neliela aizdoma, ka Holivuda lēnām iet uz galu. Vai varbūt smadzenēs ir noticis kaut kāds tikšķis, jo sāk interesēt Eiropas kino, saturīgi seriāli un brīvajā laikā arvien raujos prom no kustīgām bildītēm, priekšroku dodot burtu lasīšanai vai klausāmām baudām.
Tarantīno jaunajā filmā «The Hateful Eight», kuru neviens bez šaubām vēl nav redzējis, ja izmet ārā kadrus, kur visi aktieri pēc kārtas atkārto vienu frāzi, kā arī apgraiza viena un tā paša filmētā skata atkārtošanu, no trijām stundām pāri paliks vien kāda 30 minūtes Agatas Kristi stilā ieturēta stāsta ekranizācijas.
Zvaigžņu karu pēdējās filmas «Star Wars: The Force Awakens» sižetu var izstāstīt trīs paplašinātos teikumos. Dūda uz planētas-miskastes atrod robotu, kuram fleškā ir kartes fragments. Dūdu satiek nēģeris un viņi kopā atrod lāzerzobenu un citu robotu, kuram arī ir kartes fragments. Ik pa laikam pašaudoties un pastresojot, dūda pēc saliktajiem kartes fragmentiem nokļūst uz salas kaut kādā planētā, kur nodot lāzerzobenu viedam vientuļniekam. Beigas. Ja vien neesi džedaju/startrekistu kulta dalībnieks, pēc filmas sāksi raudāt par iztērēto laiku. Pilnīgi nekādas baudas.
Hobita grāmatu, kuru bērnībā izrāvu pāris vakaros, ekranizēja trīs pilnmetrāžas filmās, tā arī neparādot pilnā skatā visa stāsta galveno vaininieku—pūķi. Ar tādiem panākumiem, ja Holivuda kādreiz ekranizēs «Three Body Problem», tad tas būs Santa Barbaras garuma seriāls.
Reāli pietrūkst tā kaifa, kas bija deviņdesmito gadu bojevikos. Piemēram, kad otrajā Terminatorā viens terminators zvana otram un abi roboti mēģina viens otru pārliecināt, ka ir cilvēki.
Labojums. Iz Feisbuka gružu kastes izlīda tik labs attēls, ka nevarēju neuzlabot raksta titulbildi. Un, starp citu, es tikko kā rakstīju par šīs lieliskās filmas režisora autorbiogrāfiju «Georgijs Danelija «Kaķis aizgāja, bet smaids palika»».
kāds ir lasījis r/showerthoughts
aizpagāšnedēļ pa TV rādija vienu no Hobitiem (liekas II) un beigu daļā pūķis bija jo košs. pašās beigās izlīda no kalna un aizlidinājās uz pilsēteli. kur rūķu arbalets.
Man liekas Tu nepelnīti apdirs pēdējos Star Warus. Visu 6 starwaru sižetus var izstāstīt 3 paplašinātos teikumos (18 teikumi kopā), mani bērni (7 un 5 gadi) bija sajūsmā (vispār ideāls bērnu kino, vardarbība un sekss tuvinās 0). Un kāpēc iepini startrekistus??!! Vnk katram kino ir sava audience.
Piekrītu.
Taču labu filmu vienmēr ir bijis maz. Pa gadiem desmit jau salasās kādas, bet pārsvarā ir popkorns.
No šī gada diezgan laba bija “Sicario”, tiesa gan žanrs ne priekš visiem.
Star Wars turpinājumi ir turpinājumu pēc, bet no tā paša žanra ne vainas nebija Guardians of the galaxy.
Šībrīža trends ir stulbs sižets un masu skati/efekti ik pēc pāris minutēm, kad paliek garlaicīgi. Gan jau pēc 5 gadiem būs kaut kas cits. Popkorns droši vien nemainīsies :)
Teikt pavisam godīgi? Patin kinogrāfiju gadus… eeem, 15 atpakaļ. Kad tu šajā laika posmā no Holivudas puses esi ko sakarīgu redzējis? Sakarīgs varbūt, taču reti uz ilgu laiku paliekošs.
Teorētiski varētu piekrist, ka pēdējos 15 gados tiešām nekas dižs no Holivudas nav nācis, salīdzinot ar melanholiju, ko atstāj deviņdesmitie.Tomēr mani vairāk uztrauc tas, ka sižeta kvalitāte kļūst arvien seklāka un apšaubāmāka. Bija interesanti skatīties pat vairākus pēc kārtas paralēlo stāstu sižetus (tauriņa efektu apspēlējošie krimiķi), pavisam negaidīti bija šausmeņu jaunie paveidi (Zāģis), kurus kuplināja Japāņu šausmeņu rimeiki. Pa kādai puņķainai drāmai, kosmiski un/vai zinātniskai fantastiskai (pāris «robots ar jūtām» izmēģinājumi) arī ir sanācis. Bet uz to kvantumu, ko laiž ārā, man tiešām šķiet, ka Eiropas kino beidzot no «raustīta kamera ar garlaicīgu stāstu» (Nimfomāne) sāk kļūt par pasaules līderi.