Mans bērnības draugs un galu galā arī kolēģis Mārtiņš Beitiņš, cik noprotu, tad kopā ar Andreju ir izveidojis (nu jau pirms kāda laiciņa) videoblogu Musicblog.lv, kurā lēnām un rūpīgi, sadalīti pa gabaliņiem, tiek publicēti interviju materiāli ar dažādiem Latvijas mūziku pārstāvošiem personāžiem.
Ļoti iesaku tiem, kam nav vienaldzīga Latvijas mūzika un vēl jo vairāk tiem, kas grib skatīties un klausīties patiešām interesantas un saturīgas intervijas. Man tiešām īpaši patīk tieši tas fakts, ka intervijas ir interesantas, tās nav kārtējie atgremojumi no visur jau dzirdētā, pagrieztā jaunā skatījumā. Varbūt tieši tāpēc es izvēlējos šo frāzi virsrakstam, jo, iespējams, ka pateicoties šim blogam mums būs turpmāk iespēja vērsties pie kaut kāda kvalitātes kritērija attiecībā uz mūzikas blogu jēgu, it īpaši mazajā, šaurajā Latvijas skatījumā.
* — Ulda Rudaka sacerētās dziesmas teksts. Paņemts no intervijas pēdējās publicētās daļas.
Mjå, nu Dienai tas nav nekads jaunums. Ieprieksheja Diena skiet bija njemta no viena zviedru avizes, sestdiena no Franchu (ja nekludos Metro) avizes, savukart nesen palaistaa Lietiska Diena no Metadesign veidotas dizaina ikonas The Economist. No vienas puses visiem brecejiem par plagiatismu teiktu ka labak nokopet un palenam sabiedribai iemacit kaa izskatas labs dizains neka pashiem kamer nemak, taisiet kautkokautkaa. No otras puses, varetu pienjemt ka layoutus kopee NRA, savukart Diena manaa subjektiva uztveree ir LV kaa tads demokratijas lokomative un vareja tomer iet pa priekshu parejiem ar labaku piemeru. Galu gala ja LV nevar atrast labus avizhu dizainerus, eiropa tadu ir pa pilno un Diena jau tomer varetu atljauties pasutit un uzdizainet savu unikalo dizainu. Skiet, ja nekludos, Spanija bija pat speciala agentura kas specializejas uz avizhu dizainu, un spanijas cenas ir diezgan tuvas pashmaju raditajam.
ups, netur iemetu :D Dzesam araa!