Mr. Serge

Autors: Sergejs Bižāns

  • Dzelži un vadi, kas tiek ņemti līdzi uz festivāliem

    Kaut gan pēdējā gada laikā praktiski necik neesmu nodarbojies ar fotožurnālistiku, ienāca prātā, ka uz dažiem festivāliem šogad paņemšu pilno ekipējumu. Gribēju padalīties ar jums, kā tad pilnais ekipējums izpaužas.

    1. Digitālā spoguļkamera un objektīvi

    Pamata darba objekts, bez kura nevar šobrīd iedomāties sakarīgu reportāžu laikā.

    Šajā komplektācijā vēl bonusā nāk arī zibspuldze. Kopsummā vadu mučkulis, kas tam visam nāk līdzi:
    — kameras akumulatoru lādētājs
    — zibspuldzes lādētājs
    — karšu lasītājs
    — rezerves atmiņas kartes
    — rezerves akumulatori kamerai
    — rezerves akumulatori zibspuldzei
    — tīrāmie līdzekļi objektīviem un kamerai (vienmēr kāds nocūko pie kādas skatuves tev visu tehniku)

    2. Analogā spoguļkamera (tā kā man abas ir Canon, tad stikli nav atsevišķi citi jāņem līdzi)

    Tiek ņemta, lai apmierinātu savas vēlmes pēc īpaši sulīgām bildēm, kas kādreiz (iespējams) varētu nokļūt kādā izstādē vai arī rotāt kādu sienu.

    — čupa ar dažāda veida filmiņām (simtnieces dienai, dipiņi dienas īpašajiem kadriem, astoņsimtnieces vakaram un naktij, tūksttotssešimtnieces nakts vipendroniem)

    3. Alkofoto (tautā saukts par ziepjutrauku)

    Principā tiek ņemts tikai viena iemesla dēļ — kad vairs negribas bildēt un ir jau sasniegta kondīcija, lai var iet apkārt vazāties un netīšām kaut kam uzduroties kaut ko arī iemūžināt.

    — papildus akumulators
    — akumulatora lādētājs
    — papildus atmiņas kartes

    4. Portatīvais dators

    Ja ir sarunāts sūtīt pastāvīgas reportāžas, lai var ātri izskriet cauri safilmētajam materiālam un sagatavot labākās/vajadzīgākās bildes sūtīšanai. Citreiz pavisam lieti noder, ja ir uzdevums sabildēt kaut kādu nebūt mākslinieku, kuru tu reāli nepazīsti. Iemet Google meklētājā nosaukumu un paskaties, kas tas ir, lai var arī kādu aizskatuvi noķert, ja pēkšņi kaut kur pamani.

    — strāvas vads ar barošanas bloku
    — tīrāmie līdzekļi monitoram (Afigenna ātri paliek putekļains. Īpaši sausā laikā.)

    5. Mobilais telefons

    Baltijas un dažās Eiropas valstīs ir noderējis, kad nav bijis interneta pieslēgums un izdevies dabūt par sakarīgiem tarifiem vietējo 3G vai tamlīdzīgu. Nu jau vairākus gadus praktiski visi organizatori izmanto mobilo tālruņu sarakstus, lai informētu par gaidāmajiem notikumiem preses teltīs vai arī pie kādām no skatuvēm, kas nav izziņoti programmā iepriekš vai arī ir paredzēti kā pārsteigums.

    — rezerves akumulators
    — lādētājs

    6. Pārējie pričendāļi

    — karšu lasītājs (lai no abiem fotoaparātiem varētu bildes pārmest uz datoru)
    — sadalītājs vai mazs pagarinātājs (lai var kaut kādā bodē vai preses teltī atstāt lādēties to, kas ir izlādējies)
    — čupa ar polietilēna maisiņiem dažādos izmēros (Ja ir lietus, tad visu var samest pa maisiem. Ne vienmēr, bet 40% gadījumu spēj glābt situāciju.)
    — jebkāds personu apliecinošs dokuments ar fotogrāfiju, bet vēlams — pase

    Viss augstāk minētais satilpinās maksimums divās somās — viena ir mugurene, otra ir plecu soma. Vēl papildus var paņemt jostu optikai, bet tad nu gan īpaši daudz staigāt negribēsies un trešajā dienā būsi gandrīz miris.

    7. Papildus īpaši atzīmējamās štelles

    — maziņš blociņš ar viegli izraujamām lapām un zīmuļu čupa (Lai var atstāt kontaktus tikko iepazītiem cilvēkiem. Zīmuļi mitrā vai putekļainā laikā neniķojās, tāpēc daudz parocīgāki rakstīšanai.)
    — mugurenē iebūvējamā dzeršanas paka ar trubiņu (Ir tādas mugurenes, kurā iekšā tās jau nāk pēc noklusējuma. Sapildi pie telts dzeramo un vari pāris stundas vazāties ar brīvām rokām, ik pa laikam pasūcot, kas nu tev ir sajaukts tajā līdzi ņemamajā. Netraucē strādāt un tai pat laikā nav jāsiekalojās, ja pirmajās rindās kāds sūc aliņu.)
    — saliekamais alkotūrista komplekts (nazis, attaisāmais, korķa viļķis, dakšiņa un karote)
    — viegli salokāma plāna, bet silta vējjaka (jo vakarā var ātri palikt auksts, bet līdz teltij tālu un tūliņ kaut kas jāredz pie skatuves)

    Par pārējiem pribambasiem, kas ir jāzin katram es te nestāstīšu, jo higiēniskās paketes, kondonus un cigarešu paciņu kalnus jūs paši savai eksistencei izdomāsiet, bet ievalkāti šņorzābaki un labas konversenes ir absolūti pašsaprotamas lietas.

  • Latvijas vasaras festivāli un to programmas

    Kā jau daži labi atceras, biju nobļaustījies par, manuprāt, kretīnisku Pasaules hokeja čempionāta spēļu tabulu. Šoreiz gribētos paskatīties uz to, kā tad izskatās Latvijas brīvdabas festivālu programmu vizualizācija.

    Sāksim ar visprimitīvāko un samocītāko variantu. Saprast var tieši neko un pasākumu apmeklēt gribas tieši necik. Pat nav skaidrs, uz ko būtu vairāk jāiespringst. Dāmas un kungi, festivāls Zaļumballe. Tikpat saprotama bija arī Metalshow festivāla programma internetā. Nezinu, vai viņiem bija kas savādāks drukātā veidā.

    Festivāls Zaļumballe 2009. Programma.
    Festivāls Zaļumballe 2009. Programma.

    Jau nedaudz prātīgāk, kaut gan vēl joprojām ārkārtīgi nepārskatāmi, darbojas festivāls Zvērā 2009. Te vismaz ir skaidrs, ka maketētājam bija kaut kāda vēlme iespringt, kaut gan beigās aptrūkās iniciatīva vai arī vienkārši uznāca slinkums pabeigt.

    festivāls Zvērā 2009. Programma.
    festivāls Zvērā 2009. Programma.

    Beidzot virzīsimies uz to, kam tad būtu jābūt pārdomātā un lietojamā festivāla programmā, kuru gribētos lietot. Galvenais, primārais uzdevums ir parādīt, kādas grupas vai pasākumi notiek paralēli uz dažādām skatuvēm vai norises vietām, jo tas ir vienīgais, kāpēc programmas vispār kāds grib lietot. Cilvēks izvēlas, pie kuras skatuves pavadīt laiku festivālā. Kā skatāms piemērs, bet ar šausmīgu maketu un krāsu izjūtu ir izceļams festivāls Baltic Beach Party 2009.

    festivāls Baltic Beach Part 2009. Programma.
    festivāls Baltic Beach Part 2009. Programma.

    Šīs pašas dormas turpinājums ir redzams festivāla Positivus programmas dizainā. Ar nelielām piebildēm. Nedaudz mulsinoši (īpaši tādiem cilvēkiem, kas pieraduši pie ļoti lieliem festivāliem ar ļoti daudz skatuvēm), ka blakus ir izvietotas abas festivāla dienas ar tik vāju vizuālo robežu. 2. Nevaru saprast krāsu kodējuma nozīmi un, ja tādas vispār nav, tad es to cenšos atrast. Un arī tas mani mulsina.

    festivāls Positivus 2009. Programma.
    festivāls Positivus 2009. Programma.

    Jebkurā gadījumā, no pašmāju festivāliem vienīgā programma, kas funkcionāli tiešām ir ērti lietojama, ir Positivus festivālam. Īpaši gribētu atzīmēt to, ka šī ir vienīgā programma, kurā var izdarīt to, ko es vienmēr daru pirms visiem festivāliem — atzīmēju atsevišķus māksliniekus, kurus noteikti gribu redzēt un pārvelku krustu pāri tiem, uz kuriem vienkārši nav jāiespringst.

    Vēl piemēram gribēju piedāvāt Ungārijas Sziget festivāla mājaslapā ievietoto festivāla programmu (ja pēkšņi viss rādās ungāru valodā, klikšķiniet uz karodziņiem un atkal ieejiet programmā). Ja atradīšu, tad iemetīšu vēlāk pagājušā gada festivāla drukāto programmu (sadalīta pa dienām galvenajām skatuvēm).

  • VLC Media Player iznākusi 1.0.0 versija

    Nemaz nebija tik ilgi jāgaida (gadi desmit?), līdz VLC Media Player ir tikuši līdz 1.0.0 versijai.

    Tiem, kas tankā: šis ir manā skatījumā labākais jebkādu multimediju atskaņotājs, kāds vien ir radīts Windows videi (bet ir arī fakintošu un linuksu versijas). Nekādu kodeku paku instalāciju, nekādu specializēto programmu meklēšana portatīvo formātu atskaņošanai. Viss vienā skaistā pakotnē. Un tas viss vēl piedevām ietilpst pārdesmit megabaitos un ir absolūti bez maksas.

    Lejuplāde bez maksas pieejama VideoLAN projekta mājaslapā. Brīdī, kad rakstu šo ierakstu, ir jau veikti teju 7 000 000 lejuplāžu, vidēji pieaugot par 8 lejuplādēm sekundē.

    —

    Ļoti atvainojos par ilgo klusēšanu. Visu laiku gribās kaut ko uzrakstīt, bet galīgi nekas prātā nenāk tāds, ko gribētos atzīmēt īpaši.

    Jānis Džimmijs aug griezdamies, priekšā viņa pirmie divi brīvdabas festivāli.

    Jānis Džimmijs Bižāns Silakrogā uz moča
    Jānis Džimmijs Bižāns Silakrogā uz moča

  • Kolosāls teksts no izstrādātāja puses

    Tikko izlasīju Neka blogā:

    I’m not entirely sure about the naming history–that is, why Photoshop doesn’t just call Add “Add.” I think it has something to do with the fact that Calculations in PS already has “Add” and “Subtract” functions, and at the time the blending mode was introduced, the team didn’t want to cause confusion with Calculations.

    Of course, confusion has ensued regardless, so maybe it’s time to simply switch the blending mode name to be “Add (Linear Dodge).” Just know that if we do that and people still ask for Add, my head may literally explode.

  • Bijām uz Limp Bizkit. Ļoti labi pavadījām laiku

    Viens no jaukākajiem piedzīvojumiem pēdējā laikā. Jau sen gribējās aiziet uz sasodīti labu koncertu. Un, galu galā, pēc ziemas tik ļoti trūka milzīgs pūlis ar kliedzošiem, spiedzošiem un lēkājošiem.

    Cafe Leningrad at the Limp Bizkit
    Cafe Leningrad at the Limp Bizkit

    Kafejnīca Leningrad ciemojas Limp Bizkit koncertā.

    Foto: Juris Zariņš, Delfi.

  • Uldis Rudaks. «Rokupācija»

    Beidzot izlasīju Ulda Rudaka grāmatu «Rokupācija» un mani nepamet tāda kā mazuma piegarša.

    Uldis Rudaks Rokupācija grāmatas vāks
    Uldis Rudaks Rokupācija grāmatas vāks

    Grāmata ir absolūti aizraujoša lasāmviela par Latvijas rokenroļšiku dzīvi no tiem laikiem, kurus nu Uldis pats ir spējīgs saprātīgi aprakstīt. Mijoties ar dažādiem stāstiem par sadzīvi, izejam cauri teju četrdesmit gadu Latvijas mūzikas vēstures. Un, ja redaktore Gundega Blumberga nebūtu pārcentusies ar pārāk lielu grāmatas noīsināšanu, mūsu priekšā būtu patiesi iespaidīga lieluma stāstu, atmiņu, interviju un enciklopēdisku ierakstu sakopojums. Grāmatas beigās vēl ir tāda kā skaidrojošā vārdnīca ar svarīgāko cilvēku un vietu aprakstiem, lai jaunāks (vai arī vecāks) lasītājs, kuram ar šo visu nav bijusi cieša saistība, spētu atšķirt pirmā plāna darboņus.

    Tas, kas šai grāmatai šobrīd pietrūkst (un ar Uldi jau par šo esam runājuši), ir pamatīgs audio pielikums, lai varētu ne tikai uzzināt par leģendāriem latviešu mūziķiem, bet arī noklausītos gan pieminētos skaņdarbus, gan arī tos, par kuriem tieši neviens grāmatā nerunā. Un vēl gribētos palasīt arī tās nodaļas, kas ir tikušas izņemtas no grāmatas, lai samazinātu tās apjomu. Varu arī pačukstēt, ka tāda kā «Rokupācija. B Side.» jau ir padomā arī pašam autoram, līdz ar to varam cerēt, ka kaut kad tuvāko gadu laikā autors to arī patiešām pabeigs.

    Iesaku izlasīt absolūti visiem, savukārt skolās tai vispār ir jābūt obligātajai lasāmvielai.

  • 8. maijs — 10. maijs. Austrija. Linca. Vīne.

    Ir tāda jocīga vieta, kas (vismaz man noteikti) saistās tikai ar jodelēšanu, Mocarta šokolādi, kaut kādu milzīgu baznīcu, šniceli un varbūt vēl arī dažu ietekmīgu organizāciju mītnes vietu. Nedēļas nogalē kā reiz sagadījās tur nokļūt. Pareizāk sakot, ceļojums aizsākās Vīnē, tad paciemojos vienu vakaru Lincā un nākamo diennakti atkal pavadīju Vīnē.

    Tā kā Lincā biju tikai uz vienu pasākumu, tad neko no pilsētas neredzēju (ja nu neskaita to, ka no rīta laukumā blakus viesnīcai mūs modināja pūtēju orķestris).

    Uz galvenās šopinga ielas Vīnē šobrīd notiek ļoti plaši ielas seguma remontdarbi. Tieši tūrisma sezonas pirmajās nedēļās. Kā izrādījās, vietējās pašvaldības divas pretējo partiju sievieškārtas domnieces sešus mēnešus kasījās par to, kādiem ir jāizskatās jaunajiem lukturiem uz remontējamajām ielām, tāpēc visi remontdarbi ir sākušies tikai tagad. Varu tikai iedomāties, ar ko viņi ikdienā nodarbojas, ja šīs esot bijis grandioza mēroga kašķis vietējā politiskajā dzīvē. Jauno lukturu, starp citu, uz ielām vēl nav.

    Austrija. Vīne. Gājēju–šopinga iela un takši.
    Austrija. Vīne. Gājēju–šopinga iela un takši.

    Ja vien jūs galīgi nesajūsmina vietējā arhitektūra, kuru sabiedroto spēki nepaguva II Pasaules kara laikā izdemolēt, tad Vīnes centrā bez iepirkšanās vispār nav ko darīt. Pat krogi ir samērā dārgi. Toties takši gan ir sakarīgās cenās (Baltezers — Centrs man izmaksāja 17 eiro), lai aizmuktu uz nomalē esošajiem vīna lauku krodziņiem. Visu pārējo laiku var pavadīt bezmērķīgi klīstot pa ielām, iegādājoties ķirbju sēklu eļļu (uzlabo potenci, lieliski tiek galā ar cūku gripu un badu Āfrikā).

    Šādi klejojot daudz ko interesantu var gan pamanīt, bet labi vien ir, ka tam nav jāvelta vesela diena, bet gan dažas stundas. Ik pa laikam, piemēram, sastopies ar interesantu skatu — blakus luksoforiem izvietotas saules baterijas.

    Austrija. Vīne. Gājēju–šopinga iela.
    Austrija. Vīne. Gājēju–šopinga iela.

    Virs katras gājēju pārejas ar luksoforiem ir video novērošanas kameras. Laikam, lai materiālu Amerikas šokējošajiem video varētu uzfilmēt.

    Austrija. Vīne. Bomzītis uz ielas.
    Austrija. Vīne. Bomzītis uz ielas.

    Un kā jau pienākas kārtīgai kapitālisma pilsētai, ir sastopami arī savi bomzīši. Lielākoties gan tie ir daudzreiz vizuāli baudāmāki par Rīgas ielās redzamajiem un, vismaz man, neviens no viņiem neuzbāzās. Pievērsiet uzmanību ceļazīmēm.

    Austrija. Vīne. Gājēju pārejas zīmes.
    Austrija. Vīne. Gājēju pārejas zīmes.

    Visiem cilvēciņiem uz visām ceļazīmēm noteikti būs hūtes. Kā vēlāk vakarā, krogā malkojot viskiju ar svaigu rīzlingu tika secināts — ādas bikses ar lencēm un bumbulīšus pie zeķēm vīriņi pazaudējuši evolūcijas procesā.

    Austrija. Vīne. Gājēju–šopinga iela un panki.
    Austrija. Vīne. Gājēju–šopinga iela un panki.

    Un uz ielām ir arī sirdij tuvāka dzīvesveida pārstāvji, ar kuriem tieši desmit minūtes vēlāk dzērām aliņu vietējā gadjužņikā. To gan šeit ļoti prātīgi māk nomaskēt un nezinātājs nekad mūžā to neatrastu.

    Austrija. Vīne. Autobusu pietura.
    Austrija. Vīne. Autobusu pietura.

    Vīnes vecpilsētā ir kolosālas autobusu pieturas, kas lieliski iederas lokālajā šauro ielu labirintā un netraucē nedz gājējiem, nedz lielāku gabarītu transporta līdzekļiem. Latvieši šo stabu noteikti būtu ierakuši tieši ietves vidū.

    Austrija. Vīne. Autobusu pietura.
    Austrija. Vīne. Autobusu pietura.

    Katram maršrutam pie staba piekarināta karte, lai varētu saprast, uz kurieni pālī var netīšām nokļūt. Tieši tāpat zemāk maisiņos ir sabāzti katra maršruta atiešanas laiki.

    Katrā ziņā samērā garlaicīga pilsēta bez īpašām izklaides iespējām (vietējais Depo naktī arī tika apmeklēts, bet attieksme bija pietiekami nelaipna, lai to īpaši jums nepopularizētu). Ja nu sanāk kādreiz šeit nokļūt, īpaši nedomājot iesaku kāpt taksī un braukt uz ziemeļu rajonu krodziņiem, kas oficiāli strādā tikai līdz pusnaktij, bet neoficiāli — līdz pēdējam klientam, kas vēl ir spējīgs kaut ko iedzert.

    Ein Schnitzel von Wien über alles!

  • Google Reader. Turpinājumam par navigāciju

    Mani ļoti bieži spēj nokaitināt nesaprotamas un/vai neloģiski izvietotas norādes manu tālāko darbību veikšanai. Viens no vistipiskākajiem ikdienas piemēriem ir autobuss, ar kuru pārvietojos no Silakroga uz Rīgu. Tā kā Silakrogs nav galapunkts, tad pieturā sastopos gan ar autobusiem, kas kursē no Rīgas, gan ar tādiem, kas dodas Rīgas virzienā. Un katru reizi ir jāpārprasa: «Vai jūs uz Rīgu?». Un visam par iemeslu ir šoferu slinkums nomainīt galapunktos maršruta zīmi, kas ir ievietota priekšējā stiklā rokas stiepiena attālumā.

    Kad sāku savas pārdomas par navigāciju dažādos populāros un manis lietotos servisos un programmās, mani jau bija nokaitinājis Mozilla Thunderbird noklusētais e–pasta saraksta izkārtojums (saraksts kārtojās no vecākiem e–pastiem uz jaunākajiem no augšas uz apakšu). Un, kaut arī es spēju sagremot to un vienkārši katrai jaunai mapei ar roku nomainu šos uzstādījumus, tad Gooogle Reader pārspēj arī to. Noklusēti gan tas ir uzstādījis pareizu izkārtojumu, rādot jaunākos rakstus saraksta augša, toties pāreja no viena raksta uz otru ir absolūti ačgārna.

    Google Reader navigācija starp rakstiem
    Google Reader navigācija starp rakstiem

    Ja atvērsim rakstu, to izlasīsim un gribēsim pāriet pie nākamā, tad tā vietā, lai «Next item» mūs nogādātu pie jaunāka ieraksta, mēs nonāksim pie vecāka. Augšpusē, nospiežot uz izlecošās izvēlnes «Folder settings…» mēs varam izvēlēties, lai saraksts kārtojās ačgārni, t.i., vecāki ieraksti būs augstāk, bet jaunāki zemāk. Tādā gadījumā pogām «Previous item» un «Next item» funkcionalitāte nemainās, toties tā ir pareiza no loģikas viedokļa. Tikai tādā gadījumā mēs nonākam līdz tam, par ko es jau spļaudījos sakarā ar Thunderbird.

    Vēl tur ir tāda iespēja kārtot «Sort by auto», kā jēgu es vispār nesapratu.

    Un mani ārkārtīgi tracina tas, ka pie katra raksta nav iespēja manipulēt ar šī raksta RSS barotnes opcijām. Bieži vien uzduros uz kāda absolūti nelasāma avota, no kura vēlos atbrīvoties. Un katru reizi man ir jāmēģina šis avots atrast kreisajā pusē starp visiem tiem simtiem, kas nu man šobrīd lasītājā ir.

    Vai arī jums ir kādas lietas, kas tracina Google Reader?

  • Hokejs un tā uztveramība ne pārāk lielam fanam

    Man nav nekādu iebildumu sekot līdzi hokeja spēlēm. Forši — sēdi pilnā bārā, bļausties un neviens tev neko neaizrāda. Paralēli tiek tukšots alko un prieks ir visas nakts garumā pat gadījumā, ja komanda nospēlē ne pārāk. Bet tas, ko es tiešām nevaru saprast, ir kā lai es izsekoju tam visam pasākumam līdzi, ja vienīgā man ērti uztveramā informācija, t.i. — tabuliņa ar spēlēm un to laikiem, šībrīža rezultātiem un komandu izvietojumu ir šī briesmīgā oficiālajā mājaslapā pieejamā?

    schedule ice hockey 2009
    schedule ice hockey 2009

    Vai tiešām tik grūti ir kaut cik pastrādāt pie tā, lai man nav javadās no spēļu laiku tabulas, kas ir sadrukāta pasākuma apmeklētājiem (jo nekā savādāk es to nevaru nosaukt) un bija aktuāla tieši pirms spēlēm, nevis tagad (labi, šī tabula droši vien vēl joprojām ir makten pārskatāma tiem, kas spēj iegaumēt četras komandas četrās grupās un pēc tam vēl katrai komandai atbilstošo kādu no divpadsmit kodiem, kas savstarpēji jāsabīda, lai saprastu, cikos kas notiek). Labi vēl, ka Diena ir vismaz elementāras tabuliņas sataisījusi saprotamā veidolā no IIHF teksta blāķiem.

  • Antalis (Map Latvia) šodien izsludina cenu amnestiju

    Varbūt ne visiem zināmā Antalis grupa, kurā ietilpst arī Map Latvia šodien, 30. aprīlī izsludina cenu amnestiju, kuras laikā iztirgos no noliktavām dažādas preces par salīdzinoši smieklīgām cenām. Ir iespēja iegādāties preces sākot ar kabatas lakatiņiem 10 gab./iepakojumā un beidzot ar deviņiem 10km gara avīžpapīra rulļiem. Pats centīšos ieskriet pakaļ dažiem kilogramiem papīra, kas varētu tuvākajā laikā noderēt.

    Pasākums sāksies 10:00 un norisināsies līdz par 17:00 pēcpusdienā Granīta ielā 17, Stopiņos (areče var arī apskatīties Google kartēs atrašanās vietu).

    Būs arī kaut kāda rosība ar ēšanu un Bergmaņa piedalīšanos, kas man pašam ir samērā vienaldzīgi. Visas cenu lapas ir pieejamas Antalis mājaslapā (to pirmo, e–piedāvājumu, var droši neskatīties).