Par laiku, pulksteņiem un to, ka pa dienām ir jāguļ

Nenoturējos – šitādu domugājienu es varētu iegūt vienīgi pēc vairāku dienu dzeršanas no rīta uz paģirām. Lasam un baudam.

Reku KAC atgādina, ka kaukadtur jāgriež pulksteņi (gabalos vai uz ziemeļiem?)

pie viņa tur ir arī norāde, kur var nobalsot vai pēc tautas masas domām tā ir vajadzīga fīča..

tad nu lūk, aizdomājos, ka patiesībā nekādi nevaru saprast kāpēc tie pulksteņi jāgriež..?! ok, tur vasarā sanāk, ka vakaros “ilgāk” ir gaišs.. bet kāpēc tad arī ziemā nevar pēc t.s. “vasaras laika” dzīvot ? Nebūtu ne kaukas jāgriež, ne arī jālamājas par ātro tumsu.

Godīgi sakot, manliekas, ka visai cilvēcei dzīve ir aizbīdījusies par kādām 2..3h uz priekšu.. jo reāli teiksim nra.lv raksta: Saule lec 8:02 riet 18:14; Dienas ilgums 10:12. (tas par šodienu) un Saule lec 8:05 riet 18:11; Dienas ilgums 10:06 (par rītdienu).. tātad, pielietojot mazliet matemātikas, iegūstam, ka tieši puse no nakts ir pagājusi plkst. 02:09:30, bet redz “pusnakts” mums tomēr skaitās divpadsmitos. Loģika šajā jautājumā ir kaut kur izplēnējusi. Un tas nav tikai par pulksteni vien.. kautvai palasot šādu tādu literatūru, varam novērot, ka senāk cilvēkiem bija ierasts iet gulēt un celties manāmi agrāk. Gandrīzvai sanāk, ka ja šāda tendence turpināsies, daždesmit gadu laikā iestāsies situācija, ka pa dienu vairs neviens nomodā nebūs. (jā, starpcitu, ir novērots un nekas jauns tas droši vien nav, ka dažiem (visiem?) indivīdiem jau tagad tā mēdz gadīties)

(Oriģināls teitan)

Color Management – īsumā par galveno

Labi, cik noprotu, cilvēkiem galīgi nav skaidrs vēl joprojām pilnīgi NEKAS par to, kas ir Krāsu profili un kāpēc viņi ir jālieto. Man atliek tikai raudāt. Nesenā sarunā ar labu cilvēku Intu Kalniņu ar nopūtu secinājām, ka ar krāsu profiliem ir milzīga problēma.

Piedāvāju nelielu, tiešām, tikai miniieskatu tajā, kas pašlaik jums varētu palīdzēt praktiski (jo teorētiski es jau esmu pārāk daudz par to bļaustījies).

0. Krāsu menedžments ir būtiskākais faktors, kas ietekmē drukas kvalitāti un kas ir tiešā mērā atkarīgs no drukas darba veidotāja un tikai sekundāri – no tipogrāfijas.
Pirmkārt – visus savus izteikumus un risinājumus es balstu uz Adobe ražoto produktu (Photoshop, InDesign, Illustrator, Acrobat, utt.), tomēr tie tikpat labi ir pielietojami arī Quark un Corel produkcijā, varbūt vienīgi ar savām niansēm, kurās es pašlaik neiedziļināšos.

Svarīgākais, kas jāatzīmē – ICC profilu lietošana visās Adobe programmās ir ļoti līdzīga. Tai nav būtisku atšķirību, tomēr Photoshop piedāvā visplašāko krāsu telpu definēšanu aprakstu. Tas ir būtiski gadījumos, kad sagatavojat Krāsu profilus Adobe programmām kopējai lietošanai.

1. Krāsu profiliem, strādājot pie viena konkrēta drukas darba ar noteiktu apdrukājamo materiālu un drukas tehnoloģiju, visās programmās ir jābūt identiskiem.

Adobe Photoshop, Adobe Illustrator gatavotie materiāli, kas pēcāk tiek maketēti Adobe Indesign visi satur vienādus parametrus Color Settings logā.

Tas ir pilnīgi loģisks nosacījums, jo katram drukas darba materiālam, vai tas būtu vektorzīmējums, fotogrāfija vai teksts, jābūt ar identiski definētiem krāsu telpu aprakstošiem parametriem.

Tas ir ļoti svarīgi, lai visas izmantojamajās grafiskajās programmas būtu vienādi iestādījumi un pārnesot bildi no vienas programmas uz otru nenotiktu neprognozējamas izmaiņas!

No sarakstes ar Intu Kalniņu:

Būtiskākais, kā jau es teicu, ir vismaz iestādīt korektus default profilus un korektus pārējos Color settings iestādījumus, jo krāsu vadība (Color Management) strādā jebkurā gadījumā [..]. Es rekomendēju iestādīt: RGB – Adobe RGB (1998) un CMYK – ISO Coated vai Euroscale Coated (nekādā gadījumā nelietot sRGB un SWOP vai Euroscale Coated V2).

Otra būtiskā lieta ir izvēlēties pareizu Rendering Intent, drukas darbu sagatavošanā tas būtu Perceptual, ja pārveido no RGB uz CMYK, Jura Valdmaņa (Jelgavas Tipogrāfija) prezentācijā gan ir izvēlēts Relative, un šur tur speciālisti joprojām strīdās, ko tad labāk, bet ja pārveido no RGB uz CMYK tad es tomēr iesaku Perceptual, tas atbilst arī teorijai! Ja pārveido no RGB uz RGB vai CMYK uz CMYK tad būtu jālieto Relative Colorimetric.

2. Izvēloties krāsu profilu, sākumā pārliecināties, vai nav iespēja lietot dzimto profilu un tikai gadījumā, ja tāda nav, pielietot default uzstādījumus.

Īpaši aktuāls šis jautājums ir specifiskā drukā, piemēram, avīždrukā, jo tur noklusētie krāsu parametri (ISO Uncoated vai līdzīgie) nodrošinās praktiski galīgi ačgārnus rezultātus, jo fiziski gan materiāls, gan drukas tehnoloģija nespēj nodrošināt ISO aprakstīto krāsu telpu.

Par populārākajem profiliem un viņu iegūšanas iespējām:

Visus svaigākos ISO profilus var iegūt šeit: http://www.eci.org/eci/en/060_downloads.php

Par ECI un ISO profiliem papildus informācija: http://www.eci.org/eci/en/

ja lieto papīrus kam nav savi universālie profili, tad:

ISOcoated.icc ieteicams lietot dažādiem Gloss un Silk krītpapīriem. ISOuncoated.icc ieteicams lietot dažādiem baltiem ofseta un nekrītotiem papīriem. ISOuncoatedyellowish.icc ieteicams lietot dzeltenīgiem nekrītotiem papīriem. ISOwebcoated.icc ieteicams lietot LWC žurnālu rotācijas drukai (piemēram Privātā Dzīve), žurnāliem ko drukā uz rotācijas iespiedmašīnās uz koksni saturošiem, plāniem viegli krītotiem papīriem.

Protams, ja tiek lietoti Arctic, Munken, Amber vai citi papīri, tad vislabāk ir izmantot viņu dzimtos universālos profilus, jo tie būs visatbilstošākie.

Arctic papīra profili: http://www.arcticpaper.com/paperguide_arctic/page____2983.asp

Munken papīra profili: http://www.arcticpaper.com/paperguide_arctic/page____6485.asp

Amber papīra profili: http://www.arcticpaper.com/paperguide_arctic/page____7446.asp

Symbio papīram krāsu profilus var iegūt šeitan: http://www.symbiopaper.com/HELP/downloads/index.html

Ja ir kādi citi papīri, kurus izmanto, vienmēr var sazināties ar papīru piegādātājiem un iegūt no viņiem atbilstošus ICC profilus. Piemēram, sazināties ar MAP Latvia, kas ir megalieli papīra izplatītāji Latvijā un piedāvā ļoti plašu papīra brendu klāstu.

Avīždrukai Latvijā var izmantot Poligrāfijas Grupas Mūkusala sagatavotos profilus ISOnewspaper26v4.icc un ISOnewspaper26v4_gr.icc tos var iegūt šeit: http://pgm.lv/?act=down&lang=lv Turpat atrodami arī šīs tipogrāfijas setera un prūfera krāsu telpu apraksti.

Kaut arī tipogrāfijām bieži vien nav pieejami krāsu profili lejuplādei, jo tie ir samērā specifiski atbilstoši dažādām vajadzībām, daudzi cenšas iziet no situācijas ar pamatīgiem aprakstiem, piemēram, kā tas ir Advertam.

Nu un vēl manas iepriekšējās nenozīmīgās piezīmes šai sakarā:

https://mrserge.lv/2005/09/18/par-krlsu-profiliem/

https://mrserge.lv/2005/10/05/atkal-jau-par-krlsu-profiliem/

p.s. Ja kaut ko nezin vai nesaprot, tad drīkst jautāt, nevis klusībā turpināt kļūdīties. Kļūdīties ir dumi, nevis cilvēcīgi, ja apkārt ir cilvēki, kas mēģina piespiest tevi nekļūdīties.

Domas par dzīvi

Dažkārt aiz neko darīt domāju par cilvēciņiem un viņu rīcību, atceroties Jean-Pierre Jeunet filmu Le Fabuleux Destin d’Amélie Poulain. Kāds vīriņš, kurš sirga ar kaulu slimību un pavadīja lielāko daļu savas dzīves mājās, saņēma dāvanā videokameru, kuru pieslēdza pie televizora un notēmēja to uz kaimiņu mājas sienas pulksteni, lai visu laiku varētu redzēt precīzu laiku.

Morāle šim stāstam ir vienkārša – mani izved cilvēki, kuru īpašumā ir lietas, kuras viņi nejēdz izmantot un kuras viņiem galīgi nav vajadzīgas.

No offence.

Starptautiskā Iespiedgrafikas izstāde Tokija 2007

Japānas Iespiedgrafikas asociācija, svinot savu 75 gadu jubileju, organizē starptautisku izstādi “Iespiedgrafika Tokija 2007” (“Print Tokyo 2007”) un aicina pieteikties mākslieniekus no visas pasaules.

Prints Tokyo 2007 – International Print Exhibition Tokyo 2007
http://prints-tokyo.daa.jp/

Since its establishment in 1931, the Japan Print Association has hosted 74 exhibitions of the Japan Print Association at the Tokyo Metropolitan Art Museum, Ueno and has supported the growth of contemporary printmaking in Japan. One of our major objectives is to create an awareness of Japanese printmakers internationally and therefore we have organized many international exchanges and overseas exhibitions for this purpose.

To celebrate the 75th anniversary year we would like to welcome the entries for “PRINT TOKYO 2007” from all over the world. The effect of new technology and changes in modern life mean that Contemporary Art is now very diverse. However, making Fine Art has always accepted new challenges and thereby stimulated the Contemporary Art world.

Here, we would like to think once again that the direction and possibilities of print art in future.

In order to look at the direction and possibilities of print art in the future 150 print works will be selected for the show at the Tokyo Metropolitan Art museum, Ueno. We are hoping that there will be many entries from artists not only from Japan but also from abroad and that this exhibition will draw world attention.

DIZAINA STUDIJA 2006 septembris/oktobris Nr. 3

Kamēr es medīju rokās vecos DS numurus, šodien ir parādījies jaunais. Tad nu ejam ka mēs uz tuvāko grāmatnīcu un ķeram rokās:

VIEDOKLIS
Filosofijas doktore Maija Kūle un dizainers Ulvis Ābiķis runā par to, kā varas mehānisms manifestējas dizainā.

Rubrikā “Telpa” – Sandra Krastiņa par Aigara Bikšes projektu Japānā, Kārlis Vērpe par lielveikalu ēras attīstīšanos, Ilze Martinsone par tirdzniecības parka “Alfa” tēlu, Santa Meikulāne par labiem lieltirgotavu dizaina paraugiem un Daina Vītoliņa par arhiteku grupas Die Planstelle piedāvātajiem savdabīgajiem lielveikalu maketiem.

Rubrikā “Forma” – Ramona Umblija par plakāta un varas attiecībām un latviešu plakātistiem, saruna ar brazīliešu plakātistu Felipi Tabordu, Andrejs Voroncovs par dizaina darbu tiesisko aizsardzību un intervija ar mākslinieku Kristapu Ģelzi par pieredzi reklāmas biznesā.

Rubrikā “Laiks” – Anda Boluža par reklāmas un grafiskā dizaina attīstību Latvijā jau no Padomju laikiem, Irēna Bužinska par totalitārisma mākslas fenomenu – propagandas porcelānu, intervija ar Kanādas Dizaina biržas viceprezidentu par nacionālo identitāti dizainā un Andras Šulcas raksts par Antverpenes tiesas ēkas dizainu.

Pielikums 1: “Dizaina skola”, kas aktualizē dizaina izglītības īpašo nozīmi un iezīmē dizaina attīstības perspektīvas Latvijā.
Pielikums 2: nozīmīgāko rakstu tulkojums angļu valodā.

Tas viss, protams, Neputna mājaslapā.

Par to žurnalēšanu

Es te sēžu un domāju šodien – cienījamā Sirke kaut kā baigi sarakstījusi daudz visu ko, tad vēl arī Koko izpaudās ar savu redzējumu par kādu jauku grāmatu no mana plaukta. Nu un kā gadījās, kā ne, uzgāju krievu aizkadra balsi, kas lielākajai daļai noteikti izsaka ko vairāk, kā tikai vārdu Goblin. Tad nu šamajam radās ģeniāla ideja par blogiem:

Для эксперимента я взял два поста из френдов и ОЧЕНЬ НАДЕЮСЬ что у этих людей есть здоровое чувство юмора.. ибо я конечно не совсем корректно поступил с их текстами и разрешения не спросил.. ну приспичело похулиганить, что поделаешь.. :) Тексты постов абсолютно точные! Я ничего не добавлял и не убавлял! Не буду говорить чьи посты в оригинале, это не важно, подобных посто в ЖЖ много..
Это скорее типичные образцы женских постов очаровательные, наивные, путанные и немного смешные..
Если авторы попросят- сразу сотру… я конечно комедию из этого сделал, но а что было, драму что ли делать? take it easy… its just fun..

Nu man šķiet – superideāli džekiņš izdomājis. Skatām to visu Kuvaev’s ЖЖ – ЖЖ-АРТ-ВИДЕО-ЭКСПЕРИМЕНТ !!!.

Manuprāt nu ļoti jauki. Un galīgi ne par poligrāfiju :)

Bet par poligrāfiju runājot – šodien vakar iztērējos uz divām ļoti jaukām grāmatām: Typography workbook un Experimental Layout. Dikti garšīgas.

UN ja kādam ir nojausma, kur es varētu iegādāties Dizaina studijas pirmo numuru, lūdzu man ziņot.  Tikko pasūtināju arī pirmo Dizaina Studijas numuru. Ceru to saņemt jau piektdien. Dzīve ir vienkārša, arī iekš LV.

What makes PDF files perfect for print?

Ļoti skaisti, konstruktīvi un patiesi uzrakstīts par to, kamdēļ vajadzētu izmantot PDF failus drukas dardu galavariantiem. Vienkārši un eleganti. Arvien esmu cienījis par to amīšus – ja vajadzētu, viņi varētu uzrakstīt arī “Driving F1 for Dummies”.

Turpināt lasīt “What makes PDF files perfect for print?”