Domas | Mr. Serge

AKKA/LAA — go fuck yourself

Par Kultūras ministrijas anulēto atļauju mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai

2009.gada 8.oktorbrī Kultūras ministrija ar 2010.gada 1.janvāri ir anulējusi 2007.gada 12.marta atļauju nr.3.1.-7.1 biedrībai “Autortiesību un komunicēšanās aģentūrai/Latvijas Autoru apvienībai” veikt mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu attiecībā uz autoru darbu nomu un īri, kā arī uzdevusi minētajai biedrībai līdz 2010.gada 1.janvārim veikt visas nepieciešamās darbības atlīdzības sadalei par autoru darbu nomu un īri un tās pievienošanai 2010.gada sadales plānam.

No Latvijas vēstneša mājaslapas.

Tagad man ir tikai viens jautājums: vai LAIPAs direktore nevēlas uztaisīt arī AKKA/LAA alternatīvu? Es būtu sasodīti priecīgs par to.

Apsveru domu mainīt savu pamatbanku

Nu tā. Man te kaut kā sāk šķist, ka Swedbank no manis pārāk daudz prasa un pēdējā laikā pārāk maz dod.

Ikdienā izmantoju (praktiski—ko man vajag no bankas):

— norēķinu konts vietējiem darījumiem, honorāriem un citām ienākošajām naudām, kas piesaistīts VISA kartei un ir noderīgs arī ikdienā, kad pēkšņi skaidru naudu vajag izņemt

— norēķinu konts, kas piesaistīts VISA kartei starptautiskajiem maksājumiem (jebkurā vietā, kur man prasa kartes datus un kur es nevēlos, lai mani apčakarē)

— ērta internetbanka, kurā varētu ne vien apskatīties savu konta atlikumu, bet arī vekt visus iespējamos maksājumus, neidziļinoties banku iekšējās birokrātijās ar SWIFT un vēl nez kādiem kodiem

— filiāles vismaz dažās Latvijas pilsētās un, kas jo īpaši būtiski, Rīgā noteikti kaut kur Vecrīgā vai netālu no tās

— kaut niecīga atpazīstamība ārpus Latvijas, lai neskatās uz mani kā uz aborigēnu gadījumos, ja man kaut ko vajag izdarīt

Dažas lietas, kas nokaitināja Swedbank:

— nesaprotama (lasi — pārspīlēta) komisija naudas iemaksai (gan latos, gan ārzemju valūtā)

— neadekvāta attieksme attiecībā pret nozaudētām/apēstām kartēm, to atjaunošanu un jaunu karšu izgatavošanu

— komisija naudas izņemšanai

— vairs es neko nepelnu gadījumos, ja man kontā stāv jebkādi naudas līdzekļi (senāk bija tā, ka ja ir virs 1000,00 Ls, tad man procentus skaitīja klāt un man tas šķita normāli).

Un tagad, lūdzu, piedāvājiet man kaut cik sakarīgu variantu.

Kādam aizjūras karalim Svensonam piederēja gaļas pārstrādes uzņēmums baraviku ēdāju republikā. Kaut gan republikas iedzīvotāji bija ļoti pārliecināti, ka patiesi izprot gaļas kulinārijas smalkumus un ir patiesi gaļas ēdāji, tomēr Svensonam diez ko labi ar gaļas produkcijas tirdzniecību negāja. Šī pārstrādes uzņēmuma cīsiņu cehs parasti izcēlās ar īpaši patriotisku attieksmi pret gaļas izstrādājumiem, parādot sevi visai baraviku ēdāju republikai kā piemēru tam, cik ļoti liela nozīme gaļai ir mūsu dzīvē.

Tā nu kādu dienu Svensonam piegriezās necilās darbības rezultāti un viņš nolēma dalīties pārdomās ar cīsiņu ceha vadītāju, ne pārāk attapīgo vietējo iedzīvotāju, kurš samērā mīklainos apstākļos vispār bija nonācis līdz šim amatam. Cīsiņu ceha vadītājs piedāvāja Svensonam pārdot gaļas uzņēmumu, piedāvājot šim procesam piesaistīt kaimiņvalsts attapīgo naudas mīšanas speciālistu, kam Svensons pēc pārdomu brīža arī piekrita, jo turpināt uzturēt baraviku ēdāju republikas iedzīvotājus viņam nedaudz piegriezās un arī doma par gaļas ēšanas tradīciju iesakņošanu un attīstīšanu bija jau samērā noplakusi.

Cīsiņu ceha vadītājs kopā ar kaimiņvalsts attapīgo naudas mīšanas speciālistu sameklēja tālajā miglā tītajā nācijā ģimeni, kura pēdējos gadus aiz pārbagātības bija sākusi nodarboties ar visām iespējamajām afērām, lai tikai dzīve šķistu interesantāka, un īpašā slepenībā parakstīja papīrus, kas nodeva Svensona īpašumā esošo gaļas pārstrādes uzņēmumu šīs ģimenes rokās.

To uzzinot cīsiņu ceha kvalitātes vadītājs kopā ar saviem padotajiem sacēla lielo brēku: «Kā jūs tā varējāt! Nodot mūsu zemē tik ilgus gadus kultivētās gaļas ēšanas tradīcijas! Un, piedevām, jūs vēl taisieties daudzus mūsu ceha darbiniekus aizstāt ar robotiem?» Un arī tas vēl nebija pēdējais piliens. Kad cīsiņu ceha kvalitātes vadītājs uzzināja, ka pie cīsiņiem ekonomisku apsvērumu dēļ turpmāk pievienos soju, bet gaļas izcirtējus vispār mobilizēs darbam uz citu nodaļu, brēka pārtapa par revolucionāro sapulci vietējā krogā, kur ar lozungiem «Nost ar cīsiņu kvalitātes iznīcinātājiem!» un «Tautai jāzina, kas cīsiņu ceha darbiniekiem maksā algu!» tika plānots kontrgājiens, kas beidzās ar to, ka puse no cīsiņu ceha darbiniekiem aizgāja projām, mēģinot nodibināt jaunu uzņēmumu, kurā turpināt «izcilo» cīsiņu ražošanu, savukārt palicēji, pārdzīvojuši revolūciju, turpināja ikdienas darbus, iepildot cīsiņu masu polietilēna plēvēs un šķirojot gala produktus kastēs.

Protams, pēc kāda laiciņa bija skaidrs, ka revolucionāri neko prātīgu sasniegt vieni paši nevarēs, tāpēc palūdza citu aizjūras naudasmaisu, lai šis nopērk cīsiņu ražošanas iekārtas un palīdz iespraukties jau tā pārsātinātajā cīsiņu tirgū. Savukārt avantūristu ģimenīte pāris gadu laikā pacēla tuvu iznīcībai bijušo gaļas pārstrādes uzņēmumu un par ļoti pieklājīgām naudiņām pārdeva to tālāk, tā arī nejaucoties baraviku ēdāju republikas ikdienas idillē, jo tā vienkārši šķita absolūti neinteresanta jebkuram, kas nāca no miglā tītās nācijas zemes.

Un pat ļoti iespējams, ka beigās gan revolucionāru cīsiņu farbrika, gan Svensona gaļas pārstrādes uzņēmums beigās bija nonācis viena un tā paša īpašnieka rokās, kuram tieši tikpat maz interesēja, kas notiek baraviku ēdāju republikā tiktāl, ciktāl viņš ik gadu no šiem uzņēmumiem saņēma kapeiciņas.

Kāda ir šīs pasakas morāle? Ja esi cīsiņu ceha īpašnieks, baidies no pārlieku patriotiskiem cīsiņu ceha darbiniekiem, jo tas var novest līdz situācijai, kad nāksies no sava maka vilkt ārā darbinieku rociņas, kuras skaita un pārdala tavas kapeiciņas.

Transporta līdzekļu dizaina evolūcija

Nespēju atstāt šo bez ievērības.

Automašīnu dizaina evolūcija dažādās valstīs.

Via eatliver.com.

Par valūtas kursiem un to attēlošanu

Pavisam netīšām uzdūros Pāvela Amosova portfolio, kur kā pēdējais darbs bija ievietots Parex valūtas kursu termināļa interfeisa dizains. Mani uzreiz samulsināja tas, ka nespēju normāli izsekot līdzi šai tabulai tāpēc, kā attālums starp kolonnām ir lielāks, nekā attālums starp rindām, līdz ar to pirmās kolonnas ierakstu ir grūti vizuāli sasaistīt ar pēdējās kolonnas ierakstu.

Uztaisīju pavisam nelielu pārbūvi bildei, lai paskatītos, kā tad tā izskatās:

Manā skatījumā šāds izvietojums ir daudz praktiskāks un vienkāršāk uztverams, turklāt izmaiņas dizainā ir samērā niecīgas. Turklāt, lai visu vēl sarežģītu vairāk (bet atvieglotu lietotāja ikdienu), es uzskatu, ka pavisam vienkārši būtu arī daži citi uzlabojumi, piemēram:

1) lietot tikai monospace tipa garnitūras, lai salīdzinājums starp dažādiem skaitļiem būtu praktiskāks

2) pievienot klāt informāciju par izmaiņām, teiksim, pēdējās diennakts laikā (atzīmējot to ar procentuālo izmaiņu un krāsu kodējumu: sarkanais — ja izmaiņas ir negatīvas, zaļais — ja izmaiņas ir pozitīvas).

Vēl dažas bildes for inspiration to tā, kā citur ir redzams vai tiek lietots valūtas kursu attēlojums.

Currency exhange rate http://www.forexinspire.com

Foto no forexinspire.com.

Currency exchange Ukraine http://www.photosight.ru

Foto no photosight.ru.

currency exchange rates bulgaria http://www.kapitan.ru

Foto no kapitan.ru.

Rates change one color led http://top-desktop.ru

Foto no top-desktop.ru.

Vārdadienas nesvinēšana un citi labumi

Nekādā ziņā negribu jūs apbēdināt, bet nekā prātīgāka par jauku atskatu uz to, kā man klājas šoreiz nevarēšu sniegt.

Ar Jāni un Lolitu piedalījāmies jaukās sacensībās — Bajāri trophy 2009. Veiksmīgi izsvīdu, dauzoties mežā un galarezultātā komanda Ļeņingradas brikšņi ieguva godpilno pirmo vietu Trakās ģimenītes grupā.

Jahta Spīdola ir aizceļojusi gulēt ziemas miegā uz Enguri, līdz ar to noslēgusies burāšanas sezona un sākas mierīgā pilsētas dzīve. Ir plāns kaut kur ar Lolitu un Jāni aizlidot, lai interesantāka dzīve rudenī.

Viens no pēdējā laika skaistākajiem muzikālajiem atklājumiem ir Jamie T albums Kings&Queens. Noteikti iesaku.

Vēl ir doma pieķerties kaligrāfijas kursiem, tikai nav īsti skaidrs, kas ir tie, kas šos kursus organizē un vai tie būs tā vērti. Ja kādam ir kādas atsauksmes, ar nepacietību tās gaidīšu.

P.S. Paldies Munky par neplānoto dāvanu Wacom Volito 2, ko viņš izspēlēja mājaslapā.

Filmas, kurām esmu veltījis savu laiku

Noskatījos Andreja Zvjagintjeva (diez pareizi uzrakstīju?) filmu Vozvrashcheniye (Возвращение). Jāatzīst, ka šī ir viena no iespaidīgākajām filmām, kuras šogad esmu redzējis. Ar nepanesamu skaudību vēroju to, ko šis režisors jau 2003. gadā ir bijis spējīgs izdarīt kopā ar savu komandu. Gan aktieri, gan skaņa, gan izvēlētās filmēšanas vietas, gan, bez šaubām, absolūti garšīgi nofilmētais materiāls. Bonusā vēl ļoti pārdomāts sižets, kas neliek īpaši daudz iespringt, bet tai pat laikā ir arī diezgan neprognozējams. Un tas tev nav lūkoties tuneļa galā un domāt, kas būs tajā gaismiņā, kur tagad tā spokojas. Man burtiski gribējās piecelties un pabīdīt monitoru, lai apskatītos, kas tad ir aiz tā kuģa, un, kas viss būtiskākais, kas gan ir tajā lādītē. Afigenna iesaku absolūti visiem.

No kičiem šogad nepārspētais superhits ir The Machine Girl (Kataude mashin gâru), jo kaut ko tik slimu ir grūti iztēloties. Ļoti gribētos zināt, ko Noburu Iguchi būs izdomājis savā jaunajā grāvējā Robo–Geisha. Cilvēkiem ar veselu iztēli un vājiem nerviem nepavisam neiesaku, bet jaukā kompānijā, malkojot viskiju un varbūt arī ievelkot kādu holandiešu dūmu šis noteikti būs izdevies vakara pasākums.

Visu iecienītais Iron Man izrādījās liels sūds ar sasodīti paredzamu sižetu. Ja galvenais varonis nebūtu makten liels kodējs un viskija cienītājs ar vipendroniem (kā vērts vien ir skats ar armijas kasti–ledusskapi munīcijas čupā), būtu absolūti vīlies.

Šim sūdam pretim stājas cita kodēju komanda no filmas The Hangover, kas ir megalabs gabals. Noskatījos vienreiz mājās un tad aizgāju vēl ar Lolitu uz kino. Abas reizes skatoties sevi pieķēru pie domas, ka visu laiku analizēju — šitas vēsi varētu notikt arī ar mani, šitais jau tā kā biku par traku, bet arī ir iespējams, un tādā garā. Viennozīmīgi šī gada labākā komēdija no aizpeļķes režisoriem.

Noskatījos arī Ice Age: Dawn of the Dinosaurs. Jāatdzīst, ka biju gaidījis krietni vairāk tieši sižeta ziņā, jo zīmēt jau viņi prot dikti labi un arī atsevišķu tēlu ķēmošanās padodas tīri labi. Žēl, ka to visu kopā nemācēja sameistarot kolosālā, līdz pēdējam brīdim aizraujošā scenārijā.

Ar Public Enemies saskāros pavisam netīšām un galu galā, nemaz nenoskatoties līdz beigām sapratu, ka nekā vairāk par kārtējo amerikāņu sapni ar gangsteru un viņa sievieti es neieraudzīšu.

Pavisam noteikti jānoskatās vēlreiz Bronson, kas ir tāds kā slikto britu futbolpuiku un amerikāņu trakomājas sapņa apvienojums. Bezgala satriecoši, apvienojumā ar latvietim saprotamu un pieņemamu aktiermākslu.

Nu un, protams, Terminator Salvation. Absolūti debīls mēsls, kuru skatījos tikai tāpēc, ka mana dzīve ar šo daudzsēriju mākslas filmu ir tikpat cieši sasaistīta, kā drauga omītes dzīve ar Hamelionu rotaļām. Bez šaubām, ja neparādītu Švarcīti, tad vispār neskatītos. Pat ar visu to, ka tā ir tikai datorgrafika. Tomēr pagājušajā gadā Stalones paveiktais ir kudiš spēcīgāks un interesantāks par šito pārpičkāto robo–cilvēk–robo cīņu.

Un ko jūs man labu varētu ieteikt noskatīties?

Dzelži un vadi, kas tiek ņemti līdzi uz festivāliem

Kaut gan pēdējā gada laikā praktiski necik neesmu nodarbojies ar fotožurnālistiku, ienāca prātā, ka uz dažiem festivāliem šogad paņemšu pilno ekipējumu. Gribēju padalīties ar jums, kā tad pilnais ekipējums izpaužas.

1. Digitālā spoguļkamera un objektīvi

Pamata darba objekts, bez kura nevar šobrīd iedomāties sakarīgu reportāžu laikā.

Šajā komplektācijā vēl bonusā nāk arī zibspuldze. Kopsummā vadu mučkulis, kas tam visam nāk līdzi:
— kameras akumulatoru lādētājs
— zibspuldzes lādētājs
— karšu lasītājs
— rezerves atmiņas kartes
— rezerves akumulatori kamerai
— rezerves akumulatori zibspuldzei
— tīrāmie līdzekļi objektīviem un kamerai (vienmēr kāds nocūko pie kādas skatuves tev visu tehniku)

2. Analogā spoguļkamera (tā kā man abas ir Canon, tad stikli nav atsevišķi citi jāņem līdzi)

Tiek ņemta, lai apmierinātu savas vēlmes pēc īpaši sulīgām bildēm, kas kādreiz (iespējams) varētu nokļūt kādā izstādē vai arī rotāt kādu sienu.

— čupa ar dažāda veida filmiņām (simtnieces dienai, dipiņi dienas īpašajiem kadriem, astoņsimtnieces vakaram un naktij, tūksttotssešimtnieces nakts vipendroniem)

3. Alkofoto (tautā saukts par ziepjutrauku)

Principā tiek ņemts tikai viena iemesla dēļ — kad vairs negribas bildēt un ir jau sasniegta kondīcija, lai var iet apkārt vazāties un netīšām kaut kam uzduroties kaut ko arī iemūžināt.

— papildus akumulators
— akumulatora lādētājs
— papildus atmiņas kartes

4. Portatīvais dators

Ja ir sarunāts sūtīt pastāvīgas reportāžas, lai var ātri izskriet cauri safilmētajam materiālam un sagatavot labākās/vajadzīgākās bildes sūtīšanai. Citreiz pavisam lieti noder, ja ir uzdevums sabildēt kaut kādu nebūt mākslinieku, kuru tu reāli nepazīsti. Iemet Google meklētājā nosaukumu un paskaties, kas tas ir, lai var arī kādu aizskatuvi noķert, ja pēkšņi kaut kur pamani.

— strāvas vads ar barošanas bloku
— tīrāmie līdzekļi monitoram (Afigenna ātri paliek putekļains. Īpaši sausā laikā.)

5. Mobilais telefons

Baltijas un dažās Eiropas valstīs ir noderējis, kad nav bijis interneta pieslēgums un izdevies dabūt par sakarīgiem tarifiem vietējo 3G vai tamlīdzīgu. Nu jau vairākus gadus praktiski visi organizatori izmanto mobilo tālruņu sarakstus, lai informētu par gaidāmajiem notikumiem preses teltīs vai arī pie kādām no skatuvēm, kas nav izziņoti programmā iepriekš vai arī ir paredzēti kā pārsteigums.

— rezerves akumulators
— lādētājs

6. Pārējie pričendāļi

— karšu lasītājs (lai no abiem fotoaparātiem varētu bildes pārmest uz datoru)
— sadalītājs vai mazs pagarinātājs (lai var kaut kādā bodē vai preses teltī atstāt lādēties to, kas ir izlādējies)
— čupa ar polietilēna maisiņiem dažādos izmēros (Ja ir lietus, tad visu var samest pa maisiem. Ne vienmēr, bet 40% gadījumu spēj glābt situāciju.)
— jebkāds personu apliecinošs dokuments ar fotogrāfiju, bet vēlams — pase

Viss augstāk minētais satilpinās maksimums divās somās — viena ir mugurene, otra ir plecu soma. Vēl papildus var paņemt jostu optikai, bet tad nu gan īpaši daudz staigāt negribēsies un trešajā dienā būsi gandrīz miris.

7. Papildus īpaši atzīmējamās štelles

— maziņš blociņš ar viegli izraujamām lapām un zīmuļu čupa (Lai var atstāt kontaktus tikko iepazītiem cilvēkiem. Zīmuļi mitrā vai putekļainā laikā neniķojās, tāpēc daudz parocīgāki rakstīšanai.)
— mugurenē iebūvējamā dzeršanas paka ar trubiņu (Ir tādas mugurenes, kurā iekšā tās jau nāk pēc noklusējuma. Sapildi pie telts dzeramo un vari pāris stundas vazāties ar brīvām rokām, ik pa laikam pasūcot, kas nu tev ir sajaukts tajā līdzi ņemamajā. Netraucē strādāt un tai pat laikā nav jāsiekalojās, ja pirmajās rindās kāds sūc aliņu.)
— saliekamais alkotūrista komplekts (nazis, attaisāmais, korķa viļķis, dakšiņa un karote)
— viegli salokāma plāna, bet silta vējjaka (jo vakarā var ātri palikt auksts, bet līdz teltij tālu un tūliņ kaut kas jāredz pie skatuves)

Par pārējiem pribambasiem, kas ir jāzin katram es te nestāstīšu, jo higiēniskās paketes, kondonus un cigarešu paciņu kalnus jūs paši savai eksistencei izdomāsiet, bet ievalkāti šņorzābaki un labas konversenes ir absolūti pašsaprotamas lietas.

Latvijas vasaras festivāli un to programmas

Kā jau daži labi atceras, biju nobļaustījies par, manuprāt, kretīnisku Pasaules hokeja čempionāta spēļu tabulu. Šoreiz gribētos paskatīties uz to, kā tad izskatās Latvijas brīvdabas festivālu programmu vizualizācija.

Sāksim ar visprimitīvāko un samocītāko variantu. Saprast var tieši neko un pasākumu apmeklēt gribas tieši necik. Pat nav skaidrs, uz ko būtu vairāk jāiespringst. Dāmas un kungi, festivāls Zaļumballe. Tikpat saprotama bija arī Metalshow festivāla programma internetā. Nezinu, vai viņiem bija kas savādāks drukātā veidā.

Jau nedaudz prātīgāk, kaut gan vēl joprojām ārkārtīgi nepārskatāmi, darbojas festivāls Zvērā 2009. Te vismaz ir skaidrs, ka maketētājam bija kaut kāda vēlme iespringt, kaut gan beigās aptrūkās iniciatīva vai arī vienkārši uznāca slinkums pabeigt.

Beidzot virzīsimies uz to, kam tad būtu jābūt pārdomātā un lietojamā festivāla programmā, kuru gribētos lietot. Galvenais, primārais uzdevums ir parādīt, kādas grupas vai pasākumi notiek paralēli uz dažādām skatuvēm vai norises vietām, jo tas ir vienīgais, kāpēc programmas vispār kāds grib lietot. Cilvēks izvēlas, pie kuras skatuves pavadīt laiku festivālā. Kā skatāms piemērs, bet ar šausmīgu maketu un krāsu izjūtu ir izceļams festivāls Baltic Beach Party 2009.

festivāls Baltic Beach Part 2009. Programma.

Šīs pašas dormas turpinājums ir redzams festivāla Positivus programmas dizainā. Ar nelielām piebildēm. Nedaudz mulsinoši (īpaši tādiem cilvēkiem, kas pieraduši pie ļoti lieliem festivāliem ar ļoti daudz skatuvēm), ka blakus ir izvietotas abas festivāla dienas ar tik vāju vizuālo robežu. 2. Nevaru saprast krāsu kodējuma nozīmi un, ja tādas vispār nav, tad es to cenšos atrast. Un arī tas mani mulsina.

Jebkurā gadījumā, no pašmāju festivāliem vienīgā programma, kas funkcionāli tiešām ir ērti lietojama, ir Positivus festivālam. Īpaši gribētu atzīmēt to, ka šī ir vienīgā programma, kurā var izdarīt to, ko es vienmēr daru pirms visiem festivāliem — atzīmēju atsevišķus māksliniekus, kurus noteikti gribu redzēt un pārvelku krustu pāri tiem, uz kuriem vienkārši nav jāiespringst.

Vēl piemēram gribēju piedāvāt Ungārijas Sziget festivāla mājaslapā ievietoto festivāla programmu (ja pēkšņi viss rādās ungāru valodā, klikšķiniet uz karodziņiem un atkal ieejiet programmā). Ja atradīšu, tad iemetīšu vēlāk pagājušā gada festivāla drukāto programmu (sadalīta pa dienām galvenajām skatuvēm).

Kolosāls teksts no izstrādātāja puses

Tikko izlasīju Neka blogā:

I’m not entirely sure about the naming history–that is, why Photoshop doesn’t just call Add “Add.” I think it has something to do with the fact that Calculations in PS already has “Add” and “Subtract” functions, and at the time the blending mode was introduced, the team didn’t want to cause confusion with Calculations.

Of course, confusion has ensued regardless, so maybe it’s time to simply switch the blending mode name to be “Add (Linear Dodge).” Just know that if we do that and people still ask for Add, my head may literally explode.

Kategorija: Domas