Mr. Serge

Kategorija: Domas

Mr.SergE domas

  • Kā mārketings uzraksta un kā patiesībā bija jābūt

    Kāda uzņēmuma mājaslapā ir atrodams šāds šedevrs:

    Uzņēmuma tapšanas mērķis bija pilna servisa pasākumu aģentūras radīšana, kas ņemot vērā ilggadējo pieredzi darbojoties gan skatuves, teātru, televīzijas un pasākumu organizēšanas jomā, varētu piedāvāt profesionālus pakalpojumus no A līdz Z.

    Jau septiņus gadus darbojamies pasākumu organizēšanas biznesā un esam sevi pārbaudījuši dažādās pasākumu jomās – korporatīvo klientu pasākumi, tiešā marketinga/ lojalitātes stiprināšanas aktivitātes, pasākumi uzņēmumu darbiniekiem, konferences, izstādes, modes skates, publiskie pasākumi, privātpersonu pasūtījumi u.c.

    No citām aģentūrām atšķiramies ar augstu profesionalitātes un operativitātes līmeni, kas iegūts daudzu gadu darbošanās laikā un paplašinot klientu loku nevis ar pašreklāmu, bet gan klientu ieteikumu veidā.

    Mūsu sekmīgo partnerattiecību modelis ir savstarpēja cieņa un patīkamu – draudzīgu attiecību veidošana ne tikai ar klientiem, bet arī ar sadarbības partneriem un izpildītājiem. Rezultāts ir savstarpēja uzticēšanās, kas iegūta smaga un ļoti atbildīga darba rezultātā. Mūsu prioritāte ir klienta apmierinātība – no draudzīgas aģentūras pakalpojumus saņemt vieglāk!

    Mūsu darbības mērķis ir radīt klientam komfortablus un patīkamus sadarbības apstākļus, kuru rezultātā veidojas noturīgas ilgtermiņa sadarbības attiecības. Uzticēšanās un paļaušanās ir labākie komplimenti, ko esam saņēmuši un turpinām saņemt gan no ilggadējiem, gan no jaunajiem klientiem.

    Kaut gan patiesībā bija jābūt rakstītam:

    Mēs likām lielu treknu kluci uz to, kas tu esi, ko tu dari un kāpēc apmeklē šo mājaslapu.
    Tie, kam mēs esam vajadzīgi, paši par mums zina.

    Starp citu, par to pašu tēmu. Ja ļoti aizdomājas par būtību, tad ātri kļūst skaidrs, kāpēc par franču bagetēm raksta: «nav nekā labāka, kā svaiga maize no rīta», savukārt par rupjmaizi: «gatavota pēc sentēvu tradīcijām». Franču bagetēm tracīcijas ir kudiš’ senākas, taču kvalitatīva rudzu maize ir ēdama arī pēc mēneša.

  • 19. novembris tuvojas lieliem soļiem

    Beaujolais Nouveau
    Beaujolais Nouveau

    Šī būs tā diena, kad visa pasaule līksmos un priecāsies. Arī es. Šogad ir padomā pašam arī maizi uzcept, bet tas pagaidām ir tikai plāns. Vairāk par šo brīnumdienu es pats jau rakstīju ne reizi vien, bet ir arī citi malači, kas katru gadu par to pavēsta plašākām masām.

  • «Lorem ipsum» iz šit juzed bai leizī pīpl

    «Lorem ipsum dolor sit amet, consectetur adipisicing elit, sed do eiusmod tempor incididunt ut labore et dolore magna aliqua. Ut enim ad minim veniam, quis nostrud exercitation ullamco laboris nisi ut aliquip ex ea commodo consequat. Duis aute irure dolor in reprehenderit in voluptate velit esse cillum dolore eu fugiat nulla pariatur. Excepteur sint occaecat cupidatat non proident, sunt in culpa qui officia deserunt mollit anim id est laborum.»

    Ja jūs domājat, ka Lorem ipsum lietošana maketu sagatavošanā ir kaut kas ļoti prātīgs un pašsaprotams, tad jūs esat slinks, neveiksmīgs un nevienam nevajadzīgs darbinieks, kuram galvā svilpo vējš, savienojot ar gaisa plūsmu labo un kreiso ausi.

    Nav neviena loģiska attaisnojuma tam, lai darba patiesā satura vietā lietotu šo muļķīgo latīņu teksta atgremojumu, vēl jo vairāk gadījumos, kad jums ir darīšana ar maketu salikumiem latviešu valodā. Ja jūs gatavojat maketu, tad ir tikai loģiski, ka jums ir jāzina, kāds un kas ir šī maketa saturs. Ja jūs maketā ievietojiet absolūti neko neizsakošas vārdu virknes, attiecīgi jums nav ne mazākās nojausmas, ko jūs veidojiet. Tādā gadījumā vienkārši nevajag ķerties pie šādu darbu darīšanas.

    Kam ir nozīme, veidojot maketu:

    1. Saturam.
    2. Jūsu attieksmei pret veicamo darbu.
    3. Izaicinājumiem, kas parādās, ķeroties pie darba veikšanas.
    4. Klienta attieksmei, vērtējot maketa uzmetumus.

    Nelielai atkāpei: Es varu iedomāties, ko man pateiktu avīzes redakcijā (kad vēl tajās darbojos), ja raksta vietā būtu ievietojis šīs latīņu muļķības. Visticamāk sākumā man pārbaudītu temperatūru, tad iedotu kaut ko iedzert un aizdzītu uzpīpēt un padomāt par dzīvi.

    Īsāk sakot. Ja jums šķiet, ka ir iespējams izstrādāt maketu mājaslapai, bukletam, grāmatai vai žurnālam, par pamatu ņemot nevis reālo saturu, bet gan bezsakarīgu tekstu, jums vajadzētu pārslēgties uz kādu citu nozari, piemēram, dārzniecību vai celtniecību. Es gribētu redzēt, kā birgadieris uz jums paskatītos (un ko viņš jums pateiktu), kad jūs vēl neatvesto reģipša plākšņu vietā sāktu uz sienas pūst makrofleksu.

    Šis raksts ir tapis kā atbilde Krist2pa rakstam «Lorem Ipsum».

    Lorem ipsum, mīļais Krist2ap.
    Lorem ipsum, mīļais Krist2ap.
  • AKKA/LAA — go fuck yourself

    Par Kultūras ministrijas anulēto atļauju mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai

    2009.gada 8.oktorbrī Kultūras ministrija ar 2010.gada 1.janvāri ir anulējusi 2007.gada 12.marta atļauju nr.3.1.-7.1 biedrībai “Autortiesību un komunicēšanās aģentūrai/Latvijas Autoru apvienībai” veikt mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu attiecībā uz autoru darbu nomu un īri, kā arī uzdevusi minētajai biedrībai līdz 2010.gada 1.janvārim veikt visas nepieciešamās darbības atlīdzības sadalei par autoru darbu nomu un īri un tās pievienošanai 2010.gada sadales plānam.

    No Latvijas vēstneša mājaslapas.

    Tagad man ir tikai viens jautājums: vai LAIPAs direktore nevēlas uztaisīt arī AKKA/LAA alternatīvu? Es būtu sasodīti priecīgs par to.

  • Apsveru domu mainīt savu pamatbanku

    Nu tā. Man te kaut kā sāk šķist, ka Swedbank no manis pārāk daudz prasa un pēdējā laikā pārāk maz dod.

    Ikdienā izmantoju (praktiski—ko man vajag no bankas):

    — norēķinu konts vietējiem darījumiem, honorāriem un citām ienākošajām naudām, kas piesaistīts VISA kartei un ir noderīgs arī ikdienā, kad pēkšņi skaidru naudu vajag izņemt

    — norēķinu konts, kas piesaistīts VISA kartei starptautiskajiem maksājumiem (jebkurā vietā, kur man prasa kartes datus un kur es nevēlos, lai mani apčakarē)

    — ērta internetbanka, kurā varētu ne vien apskatīties savu konta atlikumu, bet arī vekt visus iespējamos maksājumus, neidziļinoties banku iekšējās birokrātijās ar SWIFT un vēl nez kādiem kodiem

    — filiāles vismaz dažās Latvijas pilsētās un, kas jo īpaši būtiski, Rīgā noteikti kaut kur Vecrīgā vai netālu no tās

    — kaut niecīga atpazīstamība ārpus Latvijas, lai neskatās uz mani kā uz aborigēnu gadījumos, ja man kaut ko vajag izdarīt

    Dažas lietas, kas nokaitināja Swedbank:

    — nesaprotama (lasi — pārspīlēta) komisija naudas iemaksai (gan latos, gan ārzemju valūtā)

    — neadekvāta attieksme attiecībā pret nozaudētām/apēstām kartēm, to atjaunošanu un jaunu karšu izgatavošanu

    — komisija naudas izņemšanai

    — vairs es neko nepelnu gadījumos, ja man kontā stāv jebkādi naudas līdzekļi (senāk bija tā, ka ja ir virs 1000,00 Ls, tad man procentus skaitīja klāt un man tas šķita normāli).

    Un tagad, lūdzu, piedāvājiet man kaut cik sakarīgu variantu.

  • Pasaka par Nedienu

    Kādam aizjūras karalim Svensonam piederēja gaļas pārstrādes uzņēmums baraviku ēdāju republikā. Kaut gan republikas iedzīvotāji bija ļoti pārliecināti, ka patiesi izprot gaļas kulinārijas smalkumus un ir patiesi gaļas ēdāji, tomēr Svensonam diez ko labi ar gaļas produkcijas tirdzniecību negāja. Šī pārstrādes uzņēmuma cīsiņu cehs parasti izcēlās ar īpaši patriotisku attieksmi pret gaļas izstrādājumiem, parādot sevi visai baraviku ēdāju republikai kā piemēru tam, cik ļoti liela nozīme gaļai ir mūsu dzīvē.

    Tā nu kādu dienu Svensonam piegriezās necilās darbības rezultāti un viņš nolēma dalīties pārdomās ar cīsiņu ceha vadītāju, ne pārāk attapīgo vietējo iedzīvotāju, kurš samērā mīklainos apstākļos vispār bija nonācis līdz šim amatam. Cīsiņu ceha vadītājs piedāvāja Svensonam pārdot gaļas uzņēmumu, piedāvājot šim procesam piesaistīt kaimiņvalsts attapīgo naudas mīšanas speciālistu, kam Svensons pēc pārdomu brīža arī piekrita, jo turpināt uzturēt baraviku ēdāju republikas iedzīvotājus viņam nedaudz piegriezās un arī doma par gaļas ēšanas tradīciju iesakņošanu un attīstīšanu bija jau samērā noplakusi.

    Cīsiņu ceha vadītājs kopā ar kaimiņvalsts attapīgo naudas mīšanas speciālistu sameklēja tālajā miglā tītajā nācijā ģimeni, kura pēdējos gadus aiz pārbagātības bija sākusi nodarboties ar visām iespējamajām afērām, lai tikai dzīve šķistu interesantāka, un īpašā slepenībā parakstīja papīrus, kas nodeva Svensona īpašumā esošo gaļas pārstrādes uzņēmumu šīs ģimenes rokās.

    To uzzinot cīsiņu ceha kvalitātes vadītājs kopā ar saviem padotajiem sacēla lielo brēku: «Kā jūs tā varējāt! Nodot mūsu zemē tik ilgus gadus kultivētās gaļas ēšanas tradīcijas! Un, piedevām, jūs vēl taisieties daudzus mūsu ceha darbiniekus aizstāt ar robotiem?» Un arī tas vēl nebija pēdējais piliens. Kad cīsiņu ceha kvalitātes vadītājs uzzināja, ka pie cīsiņiem ekonomisku apsvērumu dēļ turpmāk pievienos soju, bet gaļas izcirtējus vispār mobilizēs darbam uz citu nodaļu, brēka pārtapa par revolucionāro sapulci vietējā krogā, kur ar lozungiem «Nost ar cīsiņu kvalitātes iznīcinātājiem!» un «Tautai jāzina, kas cīsiņu ceha darbiniekiem maksā algu!» tika plānots kontrgājiens, kas beidzās ar to, ka puse no cīsiņu ceha darbiniekiem aizgāja projām, mēģinot nodibināt jaunu uzņēmumu, kurā turpināt «izcilo» cīsiņu ražošanu, savukārt palicēji, pārdzīvojuši revolūciju, turpināja ikdienas darbus, iepildot cīsiņu masu polietilēna plēvēs un šķirojot gala produktus kastēs.

    Protams, pēc kāda laiciņa bija skaidrs, ka revolucionāri neko prātīgu sasniegt vieni paši nevarēs, tāpēc palūdza citu aizjūras naudasmaisu, lai šis nopērk cīsiņu ražošanas iekārtas un palīdz iespraukties jau tā pārsātinātajā cīsiņu tirgū. Savukārt avantūristu ģimenīte pāris gadu laikā pacēla tuvu iznīcībai bijušo gaļas pārstrādes uzņēmumu un par ļoti pieklājīgām naudiņām pārdeva to tālāk, tā arī nejaucoties baraviku ēdāju republikas ikdienas idillē, jo tā vienkārši šķita absolūti neinteresanta jebkuram, kas nāca no miglā tītās nācijas zemes.

    Un pat ļoti iespējams, ka beigās gan revolucionāru cīsiņu farbrika, gan Svensona gaļas pārstrādes uzņēmums beigās bija nonācis viena un tā paša īpašnieka rokās, kuram tieši tikpat maz interesēja, kas notiek baraviku ēdāju republikā tiktāl, ciktāl viņš ik gadu no šiem uzņēmumiem saņēma kapeiciņas.

    Kāda ir šīs pasakas morāle? Ja esi cīsiņu ceha īpašnieks, baidies no pārlieku patriotiskiem cīsiņu ceha darbiniekiem, jo tas var novest līdz situācijai, kad nāksies no sava maka vilkt ārā darbinieku rociņas, kuras skaita un pārdala tavas kapeiciņas.

  • Transporta līdzekļu dizaina evolūcija

    Nespēju atstāt šo bez ievērības.

    Automašīnu dizaina evolūcija dažādās valstīs.
    Automašīnu dizaina evolūcija dažādās valstīs.

    Via eatliver.com.

  • Par valūtas kursiem un to attēlošanu

    Pavisam netīšām uzdūros Pāvela Amosova portfolio, kur kā pēdējais darbs bija ievietots Parex valūtas kursu termināļa interfeisa dizains. Mani uzreiz samulsināja tas, ka nespēju normāli izsekot līdzi šai tabulai tāpēc, kā attālums starp kolonnām ir lielāks, nekā attālums starp rindām, līdz ar to pirmās kolonnas ierakstu ir grūti vizuāli sasaistīt ar pēdējās kolonnas ierakstu.

    Parex rates terminal original
    Parex rates terminal original

    Uztaisīju pavisam nelielu pārbūvi bildei, lai paskatītos, kā tad tā izskatās:

    Pērk un pārdod tabula jaunā paskatā
    Pērk un pārdod tabula jaunā paskatā

    Manā skatījumā šāds izvietojums ir daudz praktiskāks un vienkāršāk uztverams, turklāt izmaiņas dizainā ir samērā niecīgas. Turklāt, lai visu vēl sarežģītu vairāk (bet atvieglotu lietotāja ikdienu), es uzskatu, ka pavisam vienkārši būtu arī daži citi uzlabojumi, piemēram:

    1) lietot tikai monospace tipa garnitūras, lai salīdzinājums starp dažādiem skaitļiem būtu praktiskāks

    2) pievienot klāt informāciju par izmaiņām, teiksim, pēdējās diennakts laikā (atzīmējot to ar procentuālo izmaiņu un krāsu kodējumu: sarkanais — ja izmaiņas ir negatīvas, zaļais — ja izmaiņas ir pozitīvas).

    Vēl dažas bildes for inspiration to tā, kā citur ir redzams vai tiek lietots valūtas kursu attēlojums.

    Currency exhange rate http://www.forexinspire.com
    Currency exhange rate http://www.forexinspire.com

    Foto no forexinspire.com.

    Currency exchange Ukraine http://www.photosight.ru
    Currency exchange Ukraine http://www.photosight.ru

    Foto no photosight.ru.

    currency exchange rates bulgaria http://www.kapitan.ru
    currency exchange rates bulgaria http://www.kapitan.ru

    Foto no kapitan.ru.

    Rates change one color led http://top-desktop.ru
    Rates change one color led http://top-desktop.ru

    Foto no top-desktop.ru.

  • Vārdadienas nesvinēšana un citi labumi

    Nekādā ziņā negribu jūs apbēdināt, bet nekā prātīgāka par jauku atskatu uz to, kā man klājas šoreiz nevarēšu sniegt.

    Ar Jāni un Lolitu piedalījāmies jaukās sacensībās — Bajāri trophy 2009. Veiksmīgi izsvīdu, dauzoties mežā un galarezultātā komanda Ļeņingradas brikšņi ieguva godpilno pirmo vietu Trakās ģimenītes grupā.

    Jahta Spīdola ir aizceļojusi gulēt ziemas miegā uz Enguri, līdz ar to noslēgusies burāšanas sezona un sākas mierīgā pilsētas dzīve. Ir plāns kaut kur ar Lolitu un Jāni aizlidot, lai interesantāka dzīve rudenī.

    Viens no pēdējā laika skaistākajiem muzikālajiem atklājumiem ir Jamie T albums Kings&Queens. Noteikti iesaku.

    Vēl ir doma pieķerties kaligrāfijas kursiem, tikai nav īsti skaidrs, kas ir tie, kas šos kursus organizē un vai tie būs tā vērti. Ja kādam ir kādas atsauksmes, ar nepacietību tās gaidīšu.

    P.S. Paldies Munky par neplānoto dāvanu Wacom Volito 2, ko viņš izspēlēja mājaslapā.

  • Filmas, kurām esmu veltījis savu laiku

    Noskatījos Andreja Zvjagintjeva (diez pareizi uzrakstīju?) filmu Vozvrashcheniye (Возвращение). Jāatzīst, ka šī ir viena no iespaidīgākajām filmām, kuras šogad esmu redzējis. Ar nepanesamu skaudību vēroju to, ko šis režisors jau 2003. gadā ir bijis spējīgs izdarīt kopā ar savu komandu. Gan aktieri, gan skaņa, gan izvēlētās filmēšanas vietas, gan, bez šaubām, absolūti garšīgi nofilmētais materiāls. Bonusā vēl ļoti pārdomāts sižets, kas neliek īpaši daudz iespringt, bet tai pat laikā ir arī diezgan neprognozējams. Un tas tev nav lūkoties tuneļa galā un domāt, kas būs tajā gaismiņā, kur tagad tā spokojas. Man burtiski gribējās piecelties un pabīdīt monitoru, lai apskatītos, kas tad ir aiz tā kuģa, un, kas viss būtiskākais, kas gan ir tajā lādītē. Afigenna iesaku absolūti visiem.

    No kičiem šogad nepārspētais superhits ir The Machine Girl (Kataude mashin gâru), jo kaut ko tik slimu ir grūti iztēloties. Ļoti gribētos zināt, ko Noburu Iguchi būs izdomājis savā jaunajā grāvējā Robo–Geisha. Cilvēkiem ar veselu iztēli un vājiem nerviem nepavisam neiesaku, bet jaukā kompānijā, malkojot viskiju un varbūt arī ievelkot kādu holandiešu dūmu šis noteikti būs izdevies vakara pasākums.

    Visu iecienītais Iron Man izrādījās liels sūds ar sasodīti paredzamu sižetu. Ja galvenais varonis nebūtu makten liels kodējs un viskija cienītājs ar vipendroniem (kā vērts vien ir skats ar armijas kasti–ledusskapi munīcijas čupā), būtu absolūti vīlies.

    Šim sūdam pretim stājas cita kodēju komanda no filmas The Hangover, kas ir megalabs gabals. Noskatījos vienreiz mājās un tad aizgāju vēl ar Lolitu uz kino. Abas reizes skatoties sevi pieķēru pie domas, ka visu laiku analizēju — šitas vēsi varētu notikt arī ar mani, šitais jau tā kā biku par traku, bet arī ir iespējams, un tādā garā. Viennozīmīgi šī gada labākā komēdija no aizpeļķes režisoriem.

    Noskatījos arī Ice Age: Dawn of the Dinosaurs. Jāatdzīst, ka biju gaidījis krietni vairāk tieši sižeta ziņā, jo zīmēt jau viņi prot dikti labi un arī atsevišķu tēlu ķēmošanās padodas tīri labi. Žēl, ka to visu kopā nemācēja sameistarot kolosālā, līdz pēdējam brīdim aizraujošā scenārijā.

    Ar Public Enemies saskāros pavisam netīšām un galu galā, nemaz nenoskatoties līdz beigām sapratu, ka nekā vairāk par kārtējo amerikāņu sapni ar gangsteru un viņa sievieti es neieraudzīšu.

    Pavisam noteikti jānoskatās vēlreiz Bronson, kas ir tāds kā slikto britu futbolpuiku un amerikāņu trakomājas sapņa apvienojums. Bezgala satriecoši, apvienojumā ar latvietim saprotamu un pieņemamu aktiermākslu.

    Nu un, protams, Terminator Salvation. Absolūti debīls mēsls, kuru skatījos tikai tāpēc, ka mana dzīve ar šo daudzsēriju mākslas filmu ir tikpat cieši sasaistīta, kā drauga omītes dzīve ar Hamelionu rotaļām. Bez šaubām, ja neparādītu Švarcīti, tad vispār neskatītos. Pat ar visu to, ka tā ir tikai datorgrafika. Tomēr pagājušajā gadā Stalones paveiktais ir kudiš spēcīgāks un interesantāks par šito pārpičkāto robo–cilvēk–robo cīņu.

    Un ko jūs man labu varētu ieteikt noskatīties?