«Lorem ipsum» iz šit juzed bai leizī pīpl

«Lorem ipsum dolor sit amet, consectetur adipisicing elit, sed do eiusmod tempor incididunt ut labore et dolore magna aliqua. Ut enim ad minim veniam, quis nostrud exercitation ullamco laboris nisi ut aliquip ex ea commodo consequat. Duis aute irure dolor in reprehenderit in voluptate velit esse cillum dolore eu fugiat nulla pariatur. Excepteur sint occaecat cupidatat non proident, sunt in culpa qui officia deserunt mollit anim id est laborum.»

Ja jūs domājat, ka Lorem ipsum lietošana maketu sagatavošanā ir kaut kas ļoti prātīgs un pašsaprotams, tad jūs esat slinks, neveiksmīgs un nevienam nevajadzīgs darbinieks, kuram galvā svilpo vējš, savienojot ar gaisa plūsmu labo un kreiso ausi.

Nav neviena loģiska attaisnojuma tam, lai darba patiesā satura vietā lietotu šo muļķīgo latīņu teksta atgremojumu, vēl jo vairāk gadījumos, kad jums ir darīšana ar maketu salikumiem latviešu valodā. Ja jūs gatavojat maketu, tad ir tikai loģiski, ka jums ir jāzina, kāds un kas ir šī maketa saturs. Ja jūs maketā ievietojiet absolūti neko neizsakošas vārdu virknes, attiecīgi jums nav ne mazākās nojausmas, ko jūs veidojiet. Tādā gadījumā vienkārši nevajag ķerties pie šādu darbu darīšanas.

Kam ir nozīme, veidojot maketu:

  1. Saturam.
  2. Jūsu attieksmei pret veicamo darbu.
  3. Izaicinājumiem, kas parādās, ķeroties pie darba veikšanas.
  4. Klienta attieksmei, vērtējot maketa uzmetumus.

Nelielai atkāpei: Es varu iedomāties, ko man pateiktu avīzes redakcijā (kad vēl tajās darbojos), ja raksta vietā būtu ievietojis šīs latīņu muļķības. Visticamāk sākumā man pārbaudītu temperatūru, tad iedotu kaut ko iedzert un aizdzītu uzpīpēt un padomāt par dzīvi.

Īsāk sakot. Ja jums šķiet, ka ir iespējams izstrādāt maketu mājaslapai, bukletam, grāmatai vai žurnālam, par pamatu ņemot nevis reālo saturu, bet gan bezsakarīgu tekstu, jums vajadzētu pārslēgties uz kādu citu nozari, piemēram, dārzniecību vai celtniecību. Es gribētu redzēt, kā birgadieris uz jums paskatītos (un ko viņš jums pateiktu), kad jūs vēl neatvesto reģipša plākšņu vietā sāktu uz sienas pūst makrofleksu.

Šis raksts ir tapis kā atbilde Krist2pa rakstam «Lorem Ipsum».

Lorem ipsum, mīļais Krist2ap.
Lorem ipsum, mīļais Krist2ap.

16 thoughts on “«Lorem ipsum» iz šit juzed bai leizī pīpl”

  1. Nebāz savu deguntiņu tanī lauciņā, kur tev nav absolūti nekādu zināšanu.

  2. Nu gan te diskusija aizsvilās… par dizainu un tādām lietām runājot – kas nu kuram ērtāks liekas, tā, protams dara, ne tikai ar šito “lorem ipsum” obligāti vienmēr aizpildīt. Tādas manas domas.

  3. Sliecos piekrist, latviskais teksts taču izskatās pavisam citādāk. Bet ar dizainu nenodarbojos, lai spriestu, vai Lipsum analogs ar latvisku tekstu būtu galīgi garām.

  4. Nav baigās līdzības ar makrofleksu uz sienas

    Ir līdzība ar apvedceļu, pagaidu balstu izmantošanu

    Ir taču lietas, kas visefektīvāk risinās ar pagaidu aizspraudņiem. Ja tev liekas, ka pareizāk ir bez – pierādi ar piemēru. Ja kļūsi revolucionāri pieprasīts, mācīsimies no tevis, bez stresa

  5. Cik sapratu, ir kkāds džeks vārdā Lorem un Jūs aprunājat viņa visu IP adrešu summu?

  6. nu gan sarunāji muļķības. skices tiek veidots reizēm pirms teksta pieejamības (reizām teksti iesprūduši korektūrā un tos nevar dabūt, reizēm klients iesniedz pēdējā brīdī, reizēm tiek uzveidoti pēc izveidotā koncepta – koncepts top pirmais, tad nāk teksti), un kamēr tekstu nav, vismaz body tekstam lieku lorem ipsum. virsrakstus gan salieku īstos, lai cilvēks saprot, kur kāds teksts paredzēts. tas attiecās gan uz poligrāfiskās produkcijas dizainu, gan web. svarīgās lietas aizpildu ar roku, body tekstu vietā, ja nav pieejami īstie teksti lieku lorem ipsum.

  7. anonims: Labāk paņemt neizkoriģētos tekstus, nekā likt bezsakarīgu saturu. Tev ir jāsaprot, par ko ir makets, kuru tu veido. Un, starp citu, kādā veidā tad tu zini, ko likt virsrakstos, ja tev nav teksti pieejami?

  8. Mesjē, es jau iepriekš atvainojos par potenciāli aizvainojošu komentāru, bet manuprāt — tev ir laiks pievērsties dārzniecībai vai celtniecībai :)

    Sāksim ar to, ka ja kāds ir izstrādājis Mājaslapas Dizainu konkrētam, viņa paša izdomātam teksta apjomam, dabūjis pasūtītāja svētību un ar to nāk pie izstrādātājiem ar bazaru «un tagad tam būs jāizskatās šādi!», tad šis cilvēks ir pelnījis nāvi tualetē ar sūdainu mietu. Tur saturs, bļaķ, mainās 3x nedēļā…

    Ja žurnālam kāds ir izstrādājis dizaina koncepciju, kurā teksta garums ir atkarīgs no Mākslinieka ideju lidojuma, nevis no teksta autora, tad Mākslinieka liktenim ir jāapraujas šajā pat necilajā vietā.

    80% pasūtītāju nav ne mazākā priekšstata, kāds tieši būs teksta saturs. Un vai muļāža tiek kopīpeistota no pirmās pa rokai esošās Delfu ziņas, lipsum.com, vai melnraksta, kas mainīsies vēl 8 reizes (un tā būs!), tam nav ne-mazākās-nozīmes.

    Ne mazākās.

    «Tev ir jāsaprot, par ko ir makets, kuru tu veido.”» — šis ir mazliet no dooooh! kategorijas, ir samērā loģiski, ka makets jaunāko balticovo olu reklāmai būs par jaunākajām balticovo olām. Taču tam, kādi konkrēti burti aizpildīs konkrētus laukumus, nav ne mazākās nozīmes.

    Un iedomājies, tev pēc tam vēl palūgs to pašu maketu krieviski uztaisīt, tad tak vispār vieta suicīdam, I mean — loremipsuma tekstā vismaz burti līdzīgi bija, a te krjakazjabļiki kaut kādi!

    Vārd’sakot — piedod, auzās iebrauci. Vai arī dzīvo (un strādā) kaut kādā paralēlā universā, kurā pacienti ierodas ar gatavu tekstu, tikko svaigi no korektora, paši zina, kas viņiem nepieciešams, un, iespējams, izskatās pēc mikimauša. Reālajā dzīvē tā nenotiek.

    Nu un P.S. vietā (mazliet atkārtojoties) — kādiem tādiem tarakāniem jābūt Kristapa paurī, lai veltītu veselu rakstu Lōremam Ipsumam, a? Lai aizpildītu teksta lauku, ir nepieciešams teksts. Jebkāds. Vienkārši jebkāds teksts.

    Man parasti par Dombrovski vai Šleseru trāpās :)

  9. Visu cieņu, vienmēr patīk lasīt labus, produktīvus komentārus.
    Es iedošu dažus piemērus: konkrēta produkta (piemēram, autobusu sērijas) buklets, rēķins par komunālajiem, pilsētas tūrisma karte ar objektu aprakstiem, mp3 atskaņotāja lietotāja rokasgrāmata.
    Ja kādu no šiem arī tev, Šulc, ir izdevies radīt ar kolosālu, nepārspējamu lietojamību un dizainu, izmantojot delfi.lv copy->paste tekstus, es tavā priekšā klanos ar novilktu cepuri. Man, pat tikai iedomājoties, tas nekad nav izdevies.

  10. Grrr, nu kur tad var ienākt prātā Lipsumu maketēšanā lietot-ta?

    Saliek mp3 bukleta vāku, introlapu un vienu lpp ar lipsumu/Delfitekstu, dabū pacienta autogrāfu dizainam, tad ērti iestutē pirkstu degunā un gaida gala tekstu, lai varētu sākt rutīno indizaina dīdīšanas procesu. Ne jau par daudzlappušu produktiem te ir runa. Vai dies’pas’ tādu kosmisku mirākulu, kā Pacients, kurš iedod gatavas burtkopas pirms darba sākšanas.

    Pie kam vēl jau ir situācijas, kad ir šāds ‘ot produkts, tipa uz pāris lapiņām, un Pacients prasa izskatu, lipsumu un info, cik garu tekstu cik blokos, “lai es zinu, ko prasīt kopīraiterim”!

  11. Lorem ipsum mūsdienās kā text filleru izmanto tikai webdesignwannabiji. Es gan nepiekritīšu mrSerge par to, ka dizainierējot būtu jāizmanto gala texti, protams, ir reizes kad gala texts ir nepieciešams. Veidojot type settingus gala texts nevienā vietā nav vajadzīgs, protams jāzin kam vai par ko tas būs, bet ne par to runa. Es izmantoju reālus tekstus, no romāniem vai stāstiem, vai zinātniskās literatūras, bet var arī izmantot adhesiontext ja nav pa rokai nekas cits. Bet izņēmumus aptuveni jau pats Mr.Serge nosauca, viss kā dizains principā ir saturs, lai arī tur zinot tieši kādi dati var izmantot dummy tekstu, bet lorem ipsum gan nevar.
    Baigi uzvilkos no teksta, kur Kr2 minēja ka lasāms texts neļaut dizainu novērtēt, kas ir pilnīgi pretrunā ar visu svēto un loģisko. Lai saprastu vai texts labi izskatās un ir lasāms vajag lasāmu tekstu, mērķa valodā, ti, tajā kurā būs dizains. Un vēl daudzas neadekvātas lietas, bet cik sapratu tur tas ir tulkots raksts no kārtējā “101 things you must know to make cool web designs”.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *