Par grāmatu vākiem un konkursu «Zelta ābele 2008»

Kad ap 2000. gadu sāku tā aktīvāk ārpus Latvijas doties, ik reizi siekalojos gad grāmatu stendiem lidostās un stacijās. Un, jo tālāk es devos Eiropā, jo vairāk es laika varēju pavadīt pie šiem stendiem. Dažas noveles, kuras Londonas lidostā tirgoja par vienu mārciņu gabalā, es pat galu galā iegādājos. Es biju absolūti nespējīgs turēties pretim lieliskajiem dizaineru darbiem. Grāmatu vāki tā vien kliedza: «Nopērc mani!» Un pāršķirstot tikai pirmās lapas, ar ieinteresēta bērna acīm vēroju apbrīnojami veiksmīgo teksta salikuma izvēli.

Kaut kad tad arī Globusā pie universālveikala Centrs sāka parādīties kaut cik skatāma ārzemju izdevumu kolekcija, tomēr cenas šķita tik ārprātīgas, ka vairāk par kafijas malkošanu un šķirstīšanu turpat veikalā es nebiju ticis. Toties grāmatu izstādēs gan tās cenas jau tika laistas zemāk, parādījās iespēja šo to arī iegādāties.

Šobrīd 90% grāmatu es pērku Amazon, atstājot pavisam maziņu daļu savu finansiālo resursu tepat Latvijā esošajiem izdevējiem. Un varbūt pat ne tik daudz tāpēc, ka Latvijā būtu gaužām maz labu grāmatu izdots, bet gan vairāk tāpēc, ka bieži vien patiešām vērtīgs materiāls ir ticis sačakarēts kādā no ražošanas posmiem — slikti iztulkots, teksta redaktors bijis neuzmanīgs, pārāk ietaupīts uz ilustrāciju rēķina, neadekvāts grāmatas formāts vai papīra izvēle, utt.

Citkārt nekas cits šā vai tā neatliek un katru gadu jau par tradīciju ir kļuvusi pašmāju grāmatu konkursa Zelta ābele darbu izpēte (bieži vien gan tikai iespēju robežās, jo pie visiem izdevumiem pat nesanāk tikt klāt). Jocīgi tas, ka es tā arī neatradu internetā nekur sakarīgāku aprakstu, kā Delfi.lv publiskajā labāko darbu vērtēšanas lapā. No izdotajām visas īpaši negribu komentēt, jo distancēti izturos pret pāris kategorijām un lielu daļu vēl nemaz neesmu izskatījis, bet noteikti iesaku Frondas izdoto «Plakāts Latvijā», kas, aršķirībā no otras skaistās grāmatas (Jāņa Rozes izdotā «Viena diena Latvijā») ir saturiski daudz vērtīgāka un nebūs no tām, kas pēc pirmās izšķirstīšanas sāks putēt grāmatplauktā vairākus desmitus gadu. Noteikti gribu apskatīties arī Jāņa sētas pārizdoto «Lielo pasaules atlantu», par kuru noteikti pēc tam vēl man būs kas sakāms šī bloga rokdarbu sērijā.

Citkārt silti iesaku ievērtēt šos lieliskos ārzemju grāmatu vāku dizaina arhīvus (jā, tagad, atšķirībā no 2000. gada, nav jāmaksā viena mārciņa, lai varētu mājās pablisināties uz burvīgiem darbiem).

An Archieve of Book Cover Designs and Designers
The Casual Optimist
The Book Design Review
Book Covers Anonymous
Covers
Faceout Books
Judge a Book…
Tal Designz
The Penguin Blog
Peter Mendelsund’s Jacket Mechanical
Readerville Most Coveted Covers
Old-Timey Paperbacks
War of the Worlds cover archive
The Pelican Project
Joe Kral’s Penguin Collection

Šos jūs varēsiet šķirstīt līdz nemaņai. Es tikai iemetīšu divus darbus, kas man ļoti iepatikās no pirmā resursa (tur arī atradu saites uz pārējiem).

Religion Explained cover
Religion Explained cover

«Religion Explained»

The Work of Art in the Age of Mechanical Reproduction cover
The Work of Art in the Age of Mechanical Reproduction cover

«The Work of Art in the Age of Mechanical Reproduction»

Kad prātiņš saka: «Ku kū!»

Bērziņš Investment iznomā telpas attīstībai
Bērziņš Investment iznomā telpas attīstībai

Visu nestiķēju kopā, jo pārējais nav vērtīgs. Bet kaut ko tādu izdomāt var tikai radoši ļoti apgarots cilvēks. Un vēl vesels bariņš ar radošajiem var kaut ko tādu apstiprināt un tiešām piestiprināt uz Brīvības ielas kaut kur te. Kaut gan garām braukt ir sanācis, nekad nebiju ievērojis. Iespējams, ka šis šedevrs tur jau sen stāv.

Kartes, kartes

Absolūtai atslodzei. Vienkārši zinu, ka dēļ tā paša jau vairākas reizes pieminētā pasākuma manis kādu laiku (cerams, ka ne ilgāk par nākamo nedēļu, gan) īpaši bieži te nebūs.

Viena no labākajām Eiropas un Tuvo Austrumu kartēm, kādu pēdējā laikā nācies sastapt.

Kā tad pareizi būtu jāskatās uz Eiropu un Tuvajiem Austrumiem
Kā tad pareizi būtu jāskatās uz Eiropu un Tuvajiem Austrumiem

Un viens reģions pietuvinātā skatā (veltījums Lācim, jo nez kāpēc radies iespaids, ka viņam šai pilsētā kaut kā pārāk bieži sanāk būt).

Vienkāršotā Londonas karte
Vienkāršotā Londonas karte

Abi ņemti no mana mīļā EatLiver.com resursa.

Notikumi, kas pēdējā laikā šķiet svarīgi

Negribās visu šito grūzmēt dažādos ierakstos, tāpēc īsumā gribu pastāstīt, par to, kas tad nu ir dikti svarīgs šābrīža notikumos.

Kafejnīcas Leningrad jubileja norisināsies jau šo sestdien, 21. martā. Ieeja Dzelzceļa muzejā ir no 18:00 un pie ieejas biļetes maksās 10,00Ls, bet vēl ir palikušas nelielā skaitā lētākas biļetes kafejnīcā (tikai 7Ls). Būtu prātīgi apsvērt ideju iegādāties tās iepriekš.

Adobe ir testa režīmā palaiduši user–to–user forumu, kas tagad aizvietos aizvēsturisko Adobe Exchange un tā arī sakarīgu veidolu neieguvušo Adobe Groups. Kaut gan man biku besī, ta tas viss ir balstīts uz Flash tehnoloģijām, cerams, ka pēc pielabojumu veikšanas sāks darboties normāli un beidzot būs sakarīga vieta, kur runāt par Adobe programmu jautājumiem, nelavierējot caur n–tajiem lietotāju forumiem citur internetā. Katrā ziņā tas ir solis uz priekšu.

Mozilla Firefox pēc kaut kādiem kārtējiem Microsoft Vista kritiskajiem atjauninājumiem un restartiem ir sākusi pati no sevis kārties un slēgties ārā, nepastrādājot pat dažas minūtes. Nācās piespiedu kārtā testēt jauno Safari betu un pirmo reizi pāris gadu laikā uz datora uzstādīt Opera (kurā atrodos arī šobrīd, rakstot šo ierakstu). Tagad lejuplādēju Firefox 3.1 beta versiju un mēģināšu ticēt, ka šī man neizdomās kārties. Secinājumi: Safari ir sūds, kas strādā tā, kā viņam ienāk prāta (tipisks Apple produkts), pie Opera ir šausmīgi grūti pierast. Gribu, lai man Firefox atkal normāli strāda.

Juris Kaža raksta par jaunām vēsmām ASV drukāto mediju tirgū, savukārt līdz manīm nonākusi meža rūķīšu informācija, ka savu pēdējo numuru piesaka Dienas Biznesa pielikums Numurs, kas, visticamāk, tā arī nepaguva savu lasītāju sasniegt (vismaz mani noteikti). Raksti jau bija labi bieži vien, bet mani tiešām besī tizlā abonešānas sistēma un ļoti nepragmatiska skatīšanās elektronisko mediju tirdzniecības virzienā.

Sirke ir sākusi lietot vienpusējās komunikācijas čatu. Tagad būs ļoti daudz jaunu īsziņu jālasa. Pats kaut ko mēģināju bakstīties, bet mani tas pasākums nemaz nepiedūra.

Latvijas Radio ziņo, ka man pie mājām būs Coca–Cola ražotne. Žēl, ka es to šļurgu tikai ar rumu dzeru. Būtu labāk Tarhūna vai Baikāla rūpnīcu atvēruši. Pie reizes arī gribēju pastāstīt, ka Latvijas Radio ziņu lente ir vienīgais, ko es šobrīd vispār lasu no ziņām. Ērti, koncentrēti, vispusīgi un bez čakarēšanās.

Kafejnīcas Leningrad gada jubilejas svinību video

Nenormāli nosmējāmies, taisot reklāmas klipiņu kafejnīcas gada jubilejas pasākumam. Piedāvāju jums arī noskatīties mūsu saražoto galarezultātu.

Tie, kuriem nerādās video, var klikšķināt te.

Starp citu, biļetes jau maksā arvien dārgāk, bet kafejnīcā cena ir nemainīga — tikai 7 Ls. Un pērkot kopā ar kafejnīcas t-kreklu šķirsieties tikai no 16 Ls.

P.S. Apsolos vairāk īpaši par šo tēmu nespamot.

Par Draugiem.lv un manu esamību tur

Draugiem.lv tikai īpaši apdāvinātiem
Draugiem.lv tikai īpaši apdāvinātiem

No vakardienas manis vairs nav iekš Draugiem.lv. Man ir apnicis skaidrot cilvēkiem to, ka man ir e–pasts, mobilais tālrunis, Skype un vēl gūzma ar citiem, loģiskiem veidiem kā ar mani var kontaktēties. Rakstiet ļoti svarīgas vēstules iekš šī sociālā tīkla kādam citam.

Pastaiga un izbrauciens ar fotoaparātu

Purvciems. 9–stāvu mājas liftā nomainīja vadības pultis.

Lifta apzīmējumi Purvciema liftā
Lifta apzīmējumi Purvciema liftā

Savukārt autobusā tagad var satikt kādu sirmgalvi, kas tevi noteikti varēs vismaz nopērt, ja ne sodīt vēl vairāk.

This man is ar real punisher
This man is ar real punisher

Savukārt stacijas pulkstenim vakar nestrādāja viena ciparnīca.

Stacijas pulkstenim nedeg viena ciparnīca
Stacijas pulkstenim nedeg viena ciparnīca

Sadaļas «Druka Latvijā» reorganizācija

Nu tā, sakarā ar visām lielākām un mazākām ekonomiskajām krīzēm un citiem iedomātiem un neiedomātiem sviestiem, man ir tas gods un laime paziņot, ka ir pienācis laiks mana bloga sadaļas Druka Latvijā reorganizācijai. Šobrīd ieplānotais reorganizācijas veids ir samērā vienkāršs: es izmetīšu ārā pilnīgi visu, ko uzskatu par nevajadzīgu vai apšaubāmu (balstoties uz savu personīgo pieredzi, jo nevarēju vairs dažus kantorus sazvanīt).

Kāda būs jaunā kārtība?

Saraksts tiks sadalīts vairākās rubrikās:

  • Pilna servisa tipogrāfijas
  • Digitālā druka un kopēšanas centri
  • Lielformāta un īpašo materiālu apdruka
  • Citi

Visi uzņēmumi, kas vēlās sevi ieraudzīt šajā sarakstā, var rakstīt komentārus zem šīs ziņas vai arī sadaļā Druka Latvijā. Pēc jūsu komentāra izskatīšanas es to pievienošu vai arī nepievienošu, balstoties uz sniegtās informācijas precizitāti.

Kā būtu jānoformē informācija par uzņēmumu:

Uzņēmuma nosaukums
Adrese (nevis ofisa, bet tur, kur reāli es sa;ņemšu darbus)
Kontakttālrunis, e–pasta adrese (nevis sekretāres, bet projektu vadītāja)
Mājaslapa
Sniegto pakalpojumu klāsts

Kaut kur vēl var pieminēt, kādā kategorijā gribētu informāciju par savu uzņēmumu redzēt.