Ha ha, vakar noskrēju pusmaratonu (papildināts)

Dažiem labiem par izbrīnu un sev par prieku, vakar no rīta pieveicu Nordea Rīgas maratona pusmaratona distanci. Ja kāds nezina, tad tas ir 21 ar kapeikām kilometrs.

Trenējies (salīdzinot ar dažiem labiem) biju tieši vienu reizi — otrdien, kad no Latvijas orientēšanās izlases dalībnieka Edgara Bertuka ieguvu savā lietošanā kedas. Treniņā noskrēju bik pāri septiņiem kilometriem, iemēģināju kedas, likās, ka būs kārtībā. Tomēr beigās izrādījās, ka tās kuces (kedas) tomēr berž un tāpēc esmu nedaudz sačakarējis sev labo kāju.

Toties uz gultas malas karājās medaļa un kājās jūtams viegls nogurums. Starp citu, organizatori jau nu varēja pacesties un teju diennakti pēc skrējiena beigam tomēr salikt rezultātus internetā, jo es tā arī nesapratu, cik tad ātri es noskrēju.

Vēl īpaša pateicība Dredainajam, kas man distances vidū iedeva cigareti uzpīpēt un pacienāja ar rumkolu, lai labāk skrienas. Tas noteikti palīdzēja.

Urā, ir jaunumi (lasam tālāk!)

Turpināt lasīt “Ha ha, vakar noskrēju pusmaratonu (papildināts)”

Adobe Acrobat 9 beta

Laimīgā (vai nelaimīgā) kārtā esmu nokļuvis to sarakstā, kas oficiāli ir Adobe Acrobat Reader 9 versijas beta testētāji. Tas gan nav bijis iemesls manai ilgstošajai prmbūtnei, tomēr tieši tas ir iemesls, kamdēļ man atkal ir kaut kas, par ko uzrakstīt.

Pirmais, kas ļoti saniknoja, ir instalācijas svars — 117MB MAC versijai un 57MB PC versijai. Tomēr, kad sāk lasīt par jaunajām programmas īpatnībām, ir skaidrs, no kurienes tik būtisks svara pieaugums .Viena no lietām, ko mēģina integrēt jaunajā Acrobat Reader versijā ir dzimtā Flash formāta atpazīšana (*.swf un *.fla) gadījumos, kad šie faili ir ievietoti iekš PDF failiem. Īsāk sakot — instalējas gan Reader, gan arī Flash player. Es dikti ceru, ka līdz ar oficiālās relīzes parādīšanos, Flash player automātiski līdz ar Reader instalēsies arī uz visām pārlūkprogrammām.

Vēl dažas interesantas lietas, kas ir būs jaunums Acrobat 9 versijā:

Turpināt lasīt “Adobe Acrobat 9 beta”

2007. gada labākais avīžu dizainā

The Society for News Design ir paziņojusi par 2007. gada rezultātiem, pastāstot, kas tad bija labākais viņu vērtējumā no visas pasaules drukātās preses.

  • Aкция (Maskava, Krievija; metiens – 200 000)
  • Expresso (Paco de Arcos, Portugāle; metiens – 140 000)
  • Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung (Frankfurte, Vācija; metiens – 320,000)
  • The Guardian (Londona, Lielbritānija; metiens — 355 750)

Suminu krievu večus! Malači!


.

Sludinājumu pieņemšana laikrakstā «Diena»

Īpaši nevēlos iedziļināties, kāpēc kaut kas tāds uz Marijas ielas ir redzams, bet mani tas tik ļoti iepriecināja, ka nevarēju nepadalīties.

Sludinājumu pieņemšana laikrakstā Diena

Šajā lapelē mani patīkami pārsteidza tas, ka ir ievērota teikuma struktūra (kaut gan beigās tomēr punkts nav ielikts), kas ir ļoti reta parādība mūsdienās. Žetons par to vien. Arī domuzīme pēdējā rindā ir pareizi lietota, tikai pats laika attēlojums ir nepareizs. Un es nekad nevarēšu saprast, kāda velna pēc ir jāsaīsina vārdi, kuri tiek rakstīti tikai vienu reizi un kuru atainošanai vietas pietiek atlikulikām.

P.S. MS Word burtu ēna ir kaut kas vienreizējs.

Bonusam atradu vēl vienu kaut kad senāk fotografētu uzrakstu arī kādā no Rīgas centra ielām.

Ezenedelniki Subbota i Pjatnica

Adobe anulē savu Stock Photos servisu

Ļoti prātīgs lēmums no Adobe puses — anulēt savu CS pakās iebūvēto Adobe Stock Photos servisu. Lieta tāda, ka pats serviss būtu bijis ideāls — iemet maketā bildi un, ja tā tiešām der, nopērc to. Bet šaizes sākās tai brīdī, kad redz bilžu izmaksas. Diez vai daudzi kaut ko tādu varēja atļauties.

Pievienojos daudziem citiem, kas par to jau rakstīja, ka vienīgais risinājums būtu spraudņi, kas piedāvātu līdzīgu servisu, tikai no dažādiem resursiem, tai skaitā, Flickr, un tamlīdzīgiem.

Ak jā, Adobe ir izlaidusi arī speciālas servisa izmešanas programmas, kas brīvi lejuplādējamas Mac un Windows vidēm.

Adobe direktors Džemss Aleksanders (James Alexander) izteicās par to: «We thought we went to market with a set of features and functionality that were going to improve workflow. It was just not as compelling as we thought it was going to be.» (Via)

Microsoft pele priekš Apple

Nav nekāds noslēpums, ka Apple «klitorpele» ir sasodīti draņķīgs izstrādājums. Un līdz ar to nav nekāds brīnums, ka Microsoft ir adaptējuši savu supermegalabo pelīti priekš Mac lietotājiem.

Smieklīgi ir tas, kā atšķiras iepakojumi dažādām mērķauditorijām:

Microsoft mouse for Apple

Via.

P.S. Ļoti atvainojos, ka neko sakarīgu pēdējā nedēļā neesmu publicējis — strādāju pie viena ļoti būtiska projekta, kuru ceru šonedēļ novest līdz kaut kādai loģikai, lai var pieslēgties pārējai pasaulei ar kaut ko patiesi vērtīgu un būtisku.

Adobe Gamma un Creative Suite CS3

Ir tāda lieta, kā Adobe Gamma. Es to esmu lietojis mazbudžeta monitoru kalibrēšanas variantos jau kopš senseniem laikiem. Bet gudrie vīri Adobe ir izdomājuši, ka Creative Suite 3 versijā viņi vairāk Adobe Gamma iekšā neliks. Kāpēc? Tāpēc, ka tagad, redz, ir jāizvēlas hardware calibration (monitora kalibrēšana, izmantojot kalibrēšanas iekārtu, nevis savu aci). Man jau nez kāpēc šķiet, ka šis lēmums vairāk vai mazāk ir sasaistāms ar Pantone Huey parādīšanos, kas ir lētākais man zināmais dzelziskais kalibrators. Nē, tas nenozīmē, ka es uzskatu, ka monitora kalibrēšanu ar iekārtām nav jālieto, es tikai domāju, ka ne visi var atļauties tādas iekārtas iegādāties, jo tas pats Pantone ražojums jau nu ir dikti nenopietns.

Tad nu tā, izrādās, ka viss nav zaudēts — vismaz Windows XP noteikti, par Windows Vista nemāku spriest, jo man tāds nav pieejams. Ja kāds var, tad būtu jauki, ja varētu pārbaudīt un iemest komentāros, savukārt MAC lietotājiem ir labas alternatīvas, kuru nav Windows lietotājiem.

Turpināt lasīt “Adobe Gamma un Creative Suite CS3”

Par mājaslapām, to adresēm un SEO

Kaut kā šobrīd visas pasaules cilvēkiem, kas ir saistīti ar internetu, ir viena veida virzība — SEO, mājaslapu mārketings, apmeklētāju skaita piesaistīšana, peļņa no reklāmām, iespēja izvēlēties labāku reklāmdevēju, to, protams, panākot ar to, ka Google indeksē no mājaslapas vairāk atslēgvārdus un paceļ pēc atslēgvārdiem augstāk savā reitingā.  Un, protams, te mēs arī varam runāt par domenu vārdu zagšanu (vai kā lai pareizi vēl nodefinē to, ka pērk visus iespējamos «populāros» domēnu vārdus), lai tikai viņu saturs no Google meklēšanas rezultātiem būtu aizvien vairāk un aktuālāk pieejams.
Tad nu tā, es gribētu pastāstīt jums par vienu patiesību, kas ir saistīta ar šo visu. Ja es caur Google sameklēju kaut kādu mājaslapu, kas ņirb no reklāmām, domena vārds ir nevis, piemēram, kaut kāds «juris.blogspot.com/abcdeeft/ghits/?34930», bet «www.juris.com/3/», es, visticamāk, varētu drīzāk uzticēties pirmajai mājaslapai.

Free Clip Art webpage

Šis ir ilustratīvs piemērs mājaslapai, kura, iespējams, satur daudz interesantas informācijas, bet es to vienkārši aizvēršu ciet, jo kaut kas tāds nav izturams.

Vēl runājot par šīm dažādajām mājaslapu adresēm (man šis temats šķiet īpaši nozīmīgs) . Ir ļoti daudz mājaslapu, kuras atrodot caur meklētājserveriem (tādiem, kā Google, Live, Yahoo, u.c.) man vienkārši nav pārliecības par to, vai publicētā informācija ir tiešām patiesa. It īpaši tas attiecas uz dažādiem zinātniskajiem traktātiem, kuru adreses beidzas ar *.com, nevis *.edu. Varētu šķist jocīgi, bet es esmu jau tik daudz uzrāvies uz bezjēdzīgu informāciju, kas, labākajā gadījumā, ir reklāmas teksts, bet sliktākajā — nekvalitatīvs kāda cita cilvēka darba pārstāstījums par mani interesējošu tēmu.

Vēl ir trešais mājaslapu tips, par kurām arī gribētu parunāt. Tās ir tās mājaslapas, kurās ik dienu (ik stundu, ik minūti) tiek publicēta informācija par jaunāko nozagto — sākot ar tādiem resursiem, kas zog grafiku un tad to tālāk piedāvā citiem lejuplādēt, un beidzot ar programmām, programmu drošības uzlaušanas atslēgām. Tai pat maisā es lieku arī mājaslapas, kurās tiek publicēti programmatūras jaunumi. Problēma ir tajā, ka 90% gadījumu katrā no šajos resursos pieejamajiem failiem būs kāds vīruss, kas paredzēts, lai piekļūtu jūsu datora failiem, vai arī pašas mājaslapas jau būs ar ne īpaši draudzīgiem JavaScript kodiem vai arī paņēmiens, kā jūs varat tikt pie failiem, ir ne īpaši draudzīgs (atkal kaut kādas mājaslapas, kuras noklātas ar reklāmām). Un par tiem programmu jaunumiem es vispār nesaprotu — teiksim, ir tādi resursi, kā CNET, PCWorld, galu galā arī mūsu pašu Digital Times, ir arī pašu izstrādātāju mājaslapas. Kāpēc tieši tas, kas ir pieejams šajās mājaslapās, ir jālasa no vēl kaut kādiem citiem, aizdomīgiem resursiem, kas patiesībā nevieš nekādu uzticību un diez vai pārbauda savus informācijas avotus?

Kāpēc es par to visu rakstu: tāpēc, ka arī Latvijā sāk parādīties apšaubāma satura un nozīmes resursi ļoti lielos daudzumos (tas pats *.info projekts) un patiesībā līdz ar to tiek arvien panākts nevis tas, kas bija deviņdesmitajos — atklāt pēc iespējas vairāk mājaslapu, lai varētu iepazīties ar pēc iespējas vairāk jaunas informācijas, bet gan pretējais — apmeklēt tikai tās mājaslapas, kuru veidotājiem es uzticos, izturēties skeptiski pret mājaslapu reklāmām, jaunas mājaslapu adreses apmeklēt tikai (vai lielākoties) vadoties no autoritatīvu, pārbaudītu resursu informācijas (Foigts nopublicē, tātad jāskatās), atsakoties no vēl nepārbaudītu resursu piedāvātajām saitēm.

Man ir ļoti interesanti, pie kā tas viss novedīs.