Esmu nedaudz pazudis no apvāršņa, jo centos īstenot savu ideju (patiesībā — īstenoju to) un atvēru kafejnīcu Vecrīgā. Visi laipni gaidīti Kalēju 54 katru dienu no 14:00 līdz 02:00.
Kategorija: Domas
Mr.SergE domas
Adobe Acrobat 9 beta
Laimīgā (vai nelaimīgā) kārtā esmu nokļuvis to sarakstā, kas oficiāli ir Adobe Acrobat Reader 9 versijas beta testētāji. Tas gan nav bijis iemesls manai ilgstošajai prmbūtnei, tomēr tieši tas ir iemesls, kamdēļ man atkal ir kaut kas, par ko uzrakstīt.
Pirmais, kas ļoti saniknoja, ir instalācijas svars — 117MB MAC versijai un 57MB PC versijai. Tomēr, kad sāk lasīt par jaunajām programmas īpatnībām, ir skaidrs, no kurienes tik būtisks svara pieaugums .Viena no lietām, ko mēģina integrēt jaunajā Acrobat Reader versijā ir dzimtā Flash formāta atpazīšana (*.swf un *.fla) gadījumos, kad šie faili ir ievietoti iekš PDF failiem. Īsāk sakot — instalējas gan Reader, gan arī Flash player. Es dikti ceru, ka līdz ar oficiālās relīzes parādīšanos, Flash player automātiski līdz ar Reader instalēsies arī uz visām pārlūkprogrammām.
Vēl dažas interesantas lietas, kas ir būs jaunums Acrobat 9 versijā:
2007. gada labākais avīžu dizainā
The Society for News Design ir paziņojusi par 2007. gada rezultātiem, pastāstot, kas tad bija labākais viņu vērtējumā no visas pasaules drukātās preses.
- Aкция (Maskava, Krievija; metiens – 200 000)
- Expresso (Paco de Arcos, Portugāle; metiens – 140 000)
- Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung (Frankfurte, Vācija; metiens – 320,000)
- The Guardian (Londona, Lielbritānija; metiens — 355 750)
Suminu krievu večus! Malači!
.
Sludinājumu pieņemšana laikrakstā «Diena»
Īpaši nevēlos iedziļināties, kāpēc kaut kas tāds uz Marijas ielas ir redzams, bet mani tas tik ļoti iepriecināja, ka nevarēju nepadalīties.
Šajā lapelē mani patīkami pārsteidza tas, ka ir ievērota teikuma struktūra (kaut gan beigās tomēr punkts nav ielikts), kas ir ļoti reta parādība mūsdienās. Žetons par to vien. Arī domuzīme pēdējā rindā ir pareizi lietota, tikai pats laika attēlojums ir nepareizs. Un es nekad nevarēšu saprast, kāda velna pēc ir jāsaīsina vārdi, kuri tiek rakstīti tikai vienu reizi un kuru atainošanai vietas pietiek atlikulikām.
P.S. MS Word burtu ēna ir kaut kas vienreizējs.
Bonusam atradu vēl vienu kaut kad senāk fotografētu uzrakstu arī kādā no Rīgas centra ielām.
Adobe anulē savu Stock Photos servisu
Ļoti prātīgs lēmums no Adobe puses — anulēt savu CS pakās iebūvēto Adobe Stock Photos servisu. Lieta tāda, ka pats serviss būtu bijis ideāls — iemet maketā bildi un, ja tā tiešām der, nopērc to. Bet šaizes sākās tai brīdī, kad redz bilžu izmaksas. Diez vai daudzi kaut ko tādu varēja atļauties.
Pievienojos daudziem citiem, kas par to jau rakstīja, ka vienīgais risinājums būtu spraudņi, kas piedāvātu līdzīgu servisu, tikai no dažādiem resursiem, tai skaitā, Flickr, un tamlīdzīgiem.
Ak jā, Adobe ir izlaidusi arī speciālas servisa izmešanas programmas, kas brīvi lejuplādējamas Mac un Windows vidēm.
Adobe direktors Džemss Aleksanders (James Alexander) izteicās par to: «We thought we went to market with a set of features and functionality that were going to improve workflow. It was just not as compelling as we thought it was going to be.» (Via)
Dienas frāze
«Ja jūs izturēsieties pret dizaineriem kā pret cilvēkiem, kas vienkārši pārvalda dažādas grafiskās programmas, viņi kļūs par cilvēkiem, kas vienkārši vēlas naudu.»
Iļja Kiseļevs
Microsoft pele priekš Apple
Nav nekāds noslēpums, ka Apple «klitorpele» ir sasodīti draņķīgs izstrādājums. Un līdz ar to nav nekāds brīnums, ka Microsoft ir adaptējuši savu supermegalabo pelīti priekš Mac lietotājiem.
Smieklīgi ir tas, kā atšķiras iepakojumi dažādām mērķauditorijām:
Via.
P.S. Ļoti atvainojos, ka neko sakarīgu pēdējā nedēļā neesmu publicējis — strādāju pie viena ļoti būtiska projekta, kuru ceru šonedēļ novest līdz kaut kādai loģikai, lai var pieslēgties pārējai pasaulei ar kaut ko patiesi vērtīgu un būtisku.
Adobe Gamma un Creative Suite CS3
Ir tāda lieta, kā Adobe Gamma. Es to esmu lietojis mazbudžeta monitoru kalibrēšanas variantos jau kopš senseniem laikiem. Bet gudrie vīri Adobe ir izdomājuši, ka Creative Suite 3 versijā viņi vairāk Adobe Gamma iekšā neliks. Kāpēc? Tāpēc, ka tagad, redz, ir jāizvēlas hardware calibration (monitora kalibrēšana, izmantojot kalibrēšanas iekārtu, nevis savu aci). Man jau nez kāpēc šķiet, ka šis lēmums vairāk vai mazāk ir sasaistāms ar Pantone Huey parādīšanos, kas ir lētākais man zināmais dzelziskais kalibrators. Nē, tas nenozīmē, ka es uzskatu, ka monitora kalibrēšanu ar iekārtām nav jālieto, es tikai domāju, ka ne visi var atļauties tādas iekārtas iegādāties, jo tas pats Pantone ražojums jau nu ir dikti nenopietns.
Tad nu tā, izrādās, ka viss nav zaudēts — vismaz Windows XP noteikti, par Windows Vista nemāku spriest, jo man tāds nav pieejams. Ja kāds var, tad būtu jauki, ja varētu pārbaudīt un iemest komentāros, savukārt MAC lietotājiem ir labas alternatīvas, kuru nav Windows lietotājiem.
Par mājaslapām, to adresēm un SEO
Kaut kā šobrīd visas pasaules cilvēkiem, kas ir saistīti ar internetu, ir viena veida virzība — SEO, mājaslapu mārketings, apmeklētāju skaita piesaistīšana, peļņa no reklāmām, iespēja izvēlēties labāku reklāmdevēju, to, protams, panākot ar to, ka Google indeksē no mājaslapas vairāk atslēgvārdus un paceļ pēc atslēgvārdiem augstāk savā reitingā. Un, protams, te mēs arī varam runāt par domenu vārdu zagšanu (vai kā lai pareizi vēl nodefinē to, ka pērk visus iespējamos «populāros» domēnu vārdus), lai tikai viņu saturs no Google meklēšanas rezultātiem būtu aizvien vairāk un aktuālāk pieejams.
Tad nu tā, es gribētu pastāstīt jums par vienu patiesību, kas ir saistīta ar šo visu. Ja es caur Google sameklēju kaut kādu mājaslapu, kas ņirb no reklāmām, domena vārds ir nevis, piemēram, kaut kāds «juris.blogspot.com/abcdeeft/ghits/?34930», bet «www.juris.com/3/», es, visticamāk, varētu drīzāk uzticēties pirmajai mājaslapai.
Šis ir ilustratīvs piemērs mājaslapai, kura, iespējams, satur daudz interesantas informācijas, bet es to vienkārši aizvēršu ciet, jo kaut kas tāds nav izturams.
Vēl runājot par šīm dažādajām mājaslapu adresēm (man šis temats šķiet īpaši nozīmīgs) . Ir ļoti daudz mājaslapu, kuras atrodot caur meklētājserveriem (tādiem, kā Google, Live, Yahoo, u.c.) man vienkārši nav pārliecības par to, vai publicētā informācija ir tiešām patiesa. It īpaši tas attiecas uz dažādiem zinātniskajiem traktātiem, kuru adreses beidzas ar *.com, nevis *.edu. Varētu šķist jocīgi, bet es esmu jau tik daudz uzrāvies uz bezjēdzīgu informāciju, kas, labākajā gadījumā, ir reklāmas teksts, bet sliktākajā — nekvalitatīvs kāda cita cilvēka darba pārstāstījums par mani interesējošu tēmu.
Vēl ir trešais mājaslapu tips, par kurām arī gribētu parunāt. Tās ir tās mājaslapas, kurās ik dienu (ik stundu, ik minūti) tiek publicēta informācija par jaunāko nozagto — sākot ar tādiem resursiem, kas zog grafiku un tad to tālāk piedāvā citiem lejuplādēt, un beidzot ar programmām, programmu drošības uzlaušanas atslēgām. Tai pat maisā es lieku arī mājaslapas, kurās tiek publicēti programmatūras jaunumi. Problēma ir tajā, ka 90% gadījumu katrā no šajos resursos pieejamajiem failiem būs kāds vīruss, kas paredzēts, lai piekļūtu jūsu datora failiem, vai arī pašas mājaslapas jau būs ar ne īpaši draudzīgiem JavaScript kodiem vai arī paņēmiens, kā jūs varat tikt pie failiem, ir ne īpaši draudzīgs (atkal kaut kādas mājaslapas, kuras noklātas ar reklāmām). Un par tiem programmu jaunumiem es vispār nesaprotu — teiksim, ir tādi resursi, kā CNET, PCWorld, galu galā arī mūsu pašu Digital Times, ir arī pašu izstrādātāju mājaslapas. Kāpēc tieši tas, kas ir pieejams šajās mājaslapās, ir jālasa no vēl kaut kādiem citiem, aizdomīgiem resursiem, kas patiesībā nevieš nekādu uzticību un diez vai pārbauda savus informācijas avotus?
Kāpēc es par to visu rakstu: tāpēc, ka arī Latvijā sāk parādīties apšaubāma satura un nozīmes resursi ļoti lielos daudzumos (tas pats *.info projekts) un patiesībā līdz ar to tiek arvien panākts nevis tas, kas bija deviņdesmitajos — atklāt pēc iespējas vairāk mājaslapu, lai varētu iepazīties ar pēc iespējas vairāk jaunas informācijas, bet gan pretējais — apmeklēt tikai tās mājaslapas, kuru veidotājiem es uzticos, izturēties skeptiski pret mājaslapu reklāmām, jaunas mājaslapu adreses apmeklēt tikai (vai lielākoties) vadoties no autoritatīvu, pārbaudītu resursu informācijas (Foigts nopublicē, tātad jāskatās), atsakoties no vēl nepārbaudītu resursu piedāvātajām saitēm.
Man ir ļoti interesanti, pie kā tas viss novedīs.
Par laikrakstu abonēšanas datiem
Es iedomājos, kā šajās dienās drāž Latvijas laikrakstu pārdošanas nodaļas. To, kādi ir laikrakstu abonēšanas rezultāti, var apskatīties pie Onkuļa un Gaišās Puses kunga. Es pats arī biju dilemmas priekšā — pagājušajā gadā abonēju Financial Times (tāpēc, ka varēju to izdarīt par mazāku naudu, nekā man piedāvāja Dienas Biznesu un man bija arī bezmaksas pieeja FT elektroniskajiem resursiem).
Biju domājis, ka šogad tomēr abonēšu Dienas Biznesu, bet kaut kā man kuņģis čokurā rāvās atdot par to pārsimts latu. Ar lielāko prieku lasītu Dienas Biznesu elektroniski (pilnās PDF versijas — kas DB redakcijai arī ir ekonomiski daudz izdevīgāk), bet sakarā ar to, ka viņiem vēl joprojām tas strādā ļoti gļukaini (piemēram, vakar tā arī nevarēju caur Hansanet.lv norēķināties par vakardienas laikrakstu), tad arī šī doma pagaidām ir atmesta. Tad jau labāk RSS padevi ik pa laikam palasīt un noskatīties TV24 ziņas reizi pāris dienās.
Vēl viens faktors, kas nāk par labu šim kritumam — blakus tam vajadzētu ievietot datus par to, kā tiek izmantotas laikrakstu elektroniskās versijas. Piemēram, tā pati Lauku Latvijas avīze jau pirms ļoti ilga laika bija realizējusi efektīvu variantu, kā elektroniski publicēt avīzi internetā (es par to jau rakstīju). Faktors par to, cik daudz ir interneta lietotāju avīzes mājaslapām ir arvien aktuālāks un tas ļoti tieši ietekmē avīžu abonentu skaitu. Ja beidzot mārketinga un pārdošanas nodaļas saņemtos un uztaisītu normālu elektronisko abonentu sistēmas (ar adekvātiem izcenojumiem gala lietotājiem), es esmu pilnīgi pārliecināts, ka nākamajā gadā mēs sagaidītu vēl lielāku drukāto versiju abonēšanas kritumu, toties pieaugums elektroniskajām versijām būtu vismaz par 100%.
Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, cilvēki arvien vairāk ceļo. Līdz ar to man ir daudz svarīgāk konkrētajā brīdī, atrodoties kaut kādā Kambodžas viesnīcas numuriņā izlasīt aktuālāko, kas notiek Latvijā. Šobrīd es to daru, izmantojot to pašu TV24, TVNET, Delfi, ja vēlos uzzināt par nacionālajām ziņām (politika, sabiedrība, ekonomika) vai arī specifiskos portālus, piemēram, SV.LV, HC.LV, ja runājam par kultūru, vai blogus, ja runājam par ikdienu. Tā to sarakstu vēl varētu paturpināt.
Šāds process man var aizņemt samērā daudz laika un es būtu daudz priecīgāks, ja vairāk laika pavadītu Kambodžas krogā, nevis viesnīcā. Tāpēc avīzes vairāk uztveru kā koncentrētu, analītisku aktuālo ziņu apkopojumu, par kuru ir jārūpējas avīžu redakcijām. Šobrīd Latvijā es jau sāku sliekties atpakaļ no Dienas Biznesa uz Dienu, kaut gan kādu laiku atpakaļ man Diena šķita pārbāzta ar ļoti daudz nevajadzīgas informācijas. Šobrīd man patīk abu laikrakstu analītiskā žurnālistika, tāpēc varbūt pat, ka būtu ar mieru ņemt abus.
Ar to visu es gribētu teikt, ka esmu ar mieru maksāt 150Ls gadā nevis par to, lai man uz mājas vai biroja adresi atnāktu svaigākais Dienas vai Dienas Biznesa papīrs, bet gan, lai uz e-pastu atnāk saite, ka es varu dabūt svaigākā numura PDF. Un 150Ls būtu ļoti piemērota cena, ko būtu ar mieru maksāt par abiem šiem laikrakstiem, nevis, kā tagad sanāktu — pāri 200Ls par papīra variantiem.
Vēl viena nianse — elektroniskām laikrakstu versijām ir viena papildus versija, kas varētu ļoti nepatikt preses monitoringu veicošiem uzņēmumiem (LETA, BNS, u.c.). Es varu jebkurā brīdī pameklēt arhīvā mani interesējošos atslēgvārdus un apskatīties, kāda ir bijusi par to publicitāte. Un ja katrs tāds raksts maksā, piemēram, 10 santīmu, laikrakstiem tas ir vērā ņemams ienākums un tas nonāk tieši redakciju budžetā, nevis preses monitoringa kompānijas budžetā (Aģentūras tāpat strādā ar tādām vai līdzīgām metodēm — taisot laikrakstu publicētās informācijas datubāzes. Tikai šīs datubāzes nav publiski pieejamas).