Mr. Serge

Kategorija: Domas

Mr.SergE domas

  • Mācīsimies saprast mācīšanos

    Nebūtu nemaz šito publicējis, jo [oriģinālajā materiālā](http://www.studytechnology.org/10-barr.htm “The Barriers to Study”) tam seko tufta par to, kas tev ir jānopērk, lai būtu labs, liels, etc. Bet tiktāl, cik zemāk redzams ir baigi ok. Man vismaz tas pavēra dažas jaunas idejas.

    **The Barriers to Study**

    L. Ron Hubbard discovered three primary barriers which keep one from successfully studying a subject. Despite all that has been written on the subject, these three barriers, simple as they are, were never isolated as paramount to effective education. For want of this data, the toll in poorly educated students, unfulfilled potential and frustration is incalculable.

    **The First Barrier – Lack of Mass**

    Attempting to educate someone without the mass (or object) that he is going to be involved with can make study exceedingly difficult. This is the first barrier to study.

    For example, if one is studying tractors, the printed page and the spoken word are no substitute for an actual tractor. Lacking a tractor to associate with the written word, or at least pictures of a tractor, can close off a person’s understanding of the subject.

    Definite physiological reactions occur when trying to educate a person in a subject without the thing actually present or available. A student who encounters this barrier will tend to feel squashed, bent, sort of spinny, sort of dead, bored and exasperated. He can wind up with his face feeling squashed, with headaches, and with his stomach feeling funny. He can feel dizzy from time to time and very often his eyes can hurt. These reactions are quite common but wrongly attributed to poor lighting, or studying too late at night, or any number of other incorrect reasons. The real cause is a lack of mass on the subject one is studying.

    The remedy to this barrier is to supply the thing itself – in the example above, the tractor, or a reasonable substitute for one. Some educators have instinctively known this, but usually it was applied only to younger students and it certainly was never given the importance it warrants at any level of education.

    **The Second Barrier – Too Steep a Gradient**

    The next barrier is too steep a study gradient. That is, if a student is forced into undertaking a new action without having understood the previous action, confusion results.

    There is a different set of physiological reactions which occur as a result of this barrier. When one hits too steep a gradient, a sort of confusion or reelingness is experienced.

    Commonly, the difficulty is ascribed to the new action, when in fact it really stems from the previous action. The person did not fully understand some part earlier and then went into confusion on the new one. This barrier to study is very pronounced in subjects involved with activity.

    Take the example of a person learning to drive. He cannot properly coordinate his feet and hands to manually shift the car into another gear while keeping to one lane. The difficulty will be found to lie in some earlier action about shifting gears. Possibly he was not yet comfortable shifting through the gears with the engine off and the car at rest. If this is recognized, the gradient can be cut back, and the person brought up to a point where he can easily shift the gears on a motionless car before performing the same action while in motion.

    **The Third Barrier – the Misunderstood Word**

    The third barrier to study is the most important of the three. It is the prime factor involved with stupidity and many other unwanted conditions.

    This third barrier is the misunderstood word. A misunderstood definition or a not-comprehended definition or an undefined word can thoroughly block one’s understanding of a subject and can even cause one to abandon the subject entirely.

    This milestone in the field of education has great application, but it was overlooked by every educator in history.

    Going past a word or symbol for which one does not have a proper definition gives one a distinctly blank or washed-out feeling. The person will get a “not there” feeling and will begin to feel a nervous hysteria. These are manifestations distinct from either of the other two barriers.

    The barrier of the misunderstood word is far more important than the other two, however. It has much to do with human relations, the mind and different subjects. It establishes aptitude or lack of aptitude and is the key to what psychologists were attempting to test for years without recognizing what it was.

    A person might or might not have brilliance as a computer programer, but his ability to do the motions of computer programing is dependent exclusively and only upon definitions. There is some word in the field of computer programing that the person who is inept did not define or understand and that was followed by an inability to act in the field of computer programing.

    This is extremely important because it tells one what happens to doingness and that the restoration of doingness depends only on the location and understanding of any word which has been misunderstood in a subject.

    Have you ever come to the bottom of a page only to realize you didn’t remember what you had just read? That is the phenomenon of a misunderstood word, and one will always be found just before the material became blank in your mind.

    This sweeping discovery is applicable to any sphere of endeavor, and opens wide the gates to education.

  • Adobe setifikācija (Adobe Certified Expert un Adobe Certified Instructor)

    Kādu laiciņu atpakaļ jau rakstīju par Adobe sertifikāciju. Tad nu beidzot sanāca laiciņš un varu pastāstīt par to vairāk.

    Adobe Certified Expert (ACE) ir persona, kuru Adobe ir atzinuši par profesionālu kāda vai kādu šī uzņēmuma produkta lietotājiem. Tas ir starptautiski atzīts standarts, kas iegūstams, nokārtojot vienu vai vairākus eksāmenus par katru attiecīgo produktu (īsāk sakot, nokārtojot eksāmenus par kādu no Adobe programmām).

    Adobe Certified Instructor (ACI) ir tas pats ACE, tikai viņa zināšanas Adobe atzinusi par tik labām esam, ka piešķīrusi tam tiesības mācīt citiem un izmantot ACI “žetonu”, ka esat viņu atzīts eksperts.

    Bez tam, kļūstot par ACE vai pat ACI, jums paveras vēl dažas pozitīvas iespējas, tai skaitā jauno produktu alfa un beta versiju testēšana, Adobe resursu bezmaksas izmantošana, utt. Interesanti gan, vai tas nozīmē arī, ka varēšu palikt pa nakti, piemēram, Adobe Skotijas birojā, ja nu man sagadās tur nokļūt un es esmu ACE?

    ACI savukārt papildus vēl saņem arī dažādu makulatūru un digitālos atkritumus par produktu, kas, savukārt, ir lieliska iespēja jums reklamēt tālāk Adobe produkciju un izmantot to kursu vai apmācību vadīšanā. Starp visiem šiem product benefits man visvairāk patika tas, ka ACI saņem pre-release versijas praktiski visām Adobe programmām, kā arī iespēju izmantot Adobe brendu personīgai reklāmai. Jauki taču būtu, piemēram, uz vizītkartēm rakstīt: Juris Kalniņš, Adobe Inc.

    Sertifikācija ir iespējama trīs līmeņos:

    1. Sertificēšanās uz vienu produktu – jūs kārtojat eksāmenus un iegūstat (vai neiegūstat) vienas programmas lietošanas prasmju sertifikātu.

    2. Speciālista sertificēšanās – jūs kārtojat eksāmenus produktu grupās, tādējādi pierādot, ka esat speciālists kādā no jomām (druka, web vai video). Lai nokārtotu un iegūtu sertifikātu kādā no jomām, jānokārto eksāmeni par visām attiecīgās jomas speciālista programmām. Drukā tie ir: Adobe InDesign, Adobe Acrobat kā arī vai nu Adobe Photoshop vai Adobe Illustrator.

    3. Meistara sertificēšanās – šai gadījumā ir jānokārto eksāmeni produktu pakās. Piemēram, ja gribat kļūt par ACE, Creative Suite Master, ir jānokārto eksāmeni par zināšanām Adobe Acrobat, GoLive, Illustrator, InDesign, un Photoshop.

    Visu testēšanu veic divi no Adobe neatkarīgi uzņēmumi – Pearson VUE un Thomson Prometric. Testi tiek piedāvāti elektroniski un satur no 60 līdz 90 jautājumiem. Katrs eksāmens aizņems vienu līdz divas stundas un rezultāti tiek paziņoti uzreiz pēc testa aizpildīšanas.

    Eksāmena cena ir 150$ un tam var pieteikties [Pearson Vue mājaslapā](http://www.pearsonvue.com “Pearson Vue sertifikācija”) kā arī [Thomson Prometric](http://www.2test.com “Thomson Prometric sertifikācija”) mājaslapās.
    Paši Adobe uzsver, ka viss ir iespējams tikai gadījumā, ja ir kā nākas izstudēti Exam Bulletins, kas ir daļēji bezmaksas, daļēji par naudu pieejami viņu mājaslapā.

    Vēl jau var apmeklēt arī Adobe mājaslapu un pameklēt [tuvāko apmācību vietu]( http://partners.adobe.com/public/partnerfinder/tp/show_find.do “tuvāko apmācību vietu”), lai sagatavotos tam eksāmenam un iztērētu vēl kādu naudiņu.

    Nu un pats interesantākais: ACE un ACI sertifikāti ir derīgi 90 dienas pēc jaunā eksāmena publicēšanas. Principā kaut arī ir maz ticams, ka pēc Creative Suite 2 iznākšanas tagad kaut kas stipri mainīsies tuvāko gadu, tomēr ir jārēķinās, ka Adobe var piespiest pārlikt eksāmenu un iztērēt vēl 150$ uzreiz pēc jaunās programmas versijas un līdz ar to arī jaunā eksāmena parādīšanās.

    Papildus informācija par visu to ir pieejama: [Adobe sertificēšanas mājaslapā](www.adobe.com/certified “Adobe sertificēšanas mājaslapa”).

  • PDF dokumentu krāsu migrācija

    Tiem, kas vēl nav iepazinušies ar manis gatavotajiem mācību materiāliem, aidā uz [SVLV E-materiāliem](http://sv.lv/e-materiali/ “SVLV Mācību materiāli”), kur nule ir nopublicēts arī jaunākais no darbiem, kurā pastāstu, kā var izmantot InDesign un Acrobat, lai mainītu krāsu diapazonus PDF dokumentiem.

  • Designthinkers konference

    Kādu laiciņu atpakaļ rakstīju par pašmāju konferencēm, tagad laiks pienācis pievērsties aizpeļķes cilvēciņiem. Designthinkers ir Association of Registered Graphic Designers of Ontario (RGD Ontario) garadarbs – pirmā konference tika organizēta jau tālajā 2000. gadā. Mājaslapā ir daudz informācijas par konferencēm visos šajos gados, bet, kas vēl noderīgāks, vesela kaudze ar norādēm un cilvēciņu vārdiem, kurus ir vērts noskanēt interneta plašumos.

  • Things Never to Say to a Newspaper Designer

    Nepaguvu es vēl iepriekšējo uzrakstīt līdz galam, kā man jau atmiņā atausa šis Brendas Šonas apkopojums par lietām, kuras nekādā gadījumā nevajadzētu teikt laikrakstu dizaineriem. Šo iztulkot praktiski nav iespējams un domāju, ka tie, kuriem nekad nav bijusi saskare ar laikrakstu dizainu, neko no zemāk lasāmā nesapratīs.

    1. Can you take this and make it look good?

    2. The story is 74 inches but there is a mug shot.

    3. We’re planning the package now and will involve you when we’re ready to put it all together.

    4. Maybe you can take this list and dress it up with some icons or something.

    5. I’ll get you a headline later.

    6. The story and pictures will be in tomorrow. Can’t you start now?

    7. Did you talk to the photo editor before you talked to the photographer?

    8. We have to make a last-minute switch and there’s no art with the cover story. Can you pull something together real quick?

    9. We’ve worked on this story for a year. You have three hours.

    10. What’s with the black clothes all the time?

    11. Just leave that part of it to the content people.

    12. Can’t you run that picture any bigger? Just trim the story.

    13. Can’t you give mne more room for the story? Just make that picture smaller.

    14. There’s nothing to designing a news page.

    15. After the work is done: “Oh, we forgot to tell you there’s a sidebar and solicit to go with that.”

    16. I had this idea and this is what I want you to do.

    17. We have to have SIX stories on the cover or we don’t have enough REAL content.

    18. Can you fit in this half-page ad on that open page you’re designing?

    19. Can’t you make this news page more featurey?

    20. Can’t we just Photoshop their heads onto the other bodies? That’d be cool.

    21. That’s a little too fun for us.

    22. It’s a hard story to visualize. How about an illo?

  • Lietas, kuras nekad nesakiet fotožurnālistam

    Iedomājieties tik, fotogrāfi arī ir žurnālisti. Protams, ne jau visi, bet tomēr lielākā daļa to, kas fotografē notikumus un piedāvā tos skatīt lielām masām, ir žurnālisti.

    1. «Jūs esat tikai fotogrāfs vai rakstat arī?»

    2. «Un tas ir mans fotogrāfs, Jānis Bērziņš.» (Saka žurnālists, iepazīstinot sevi ar intervējamo personu).

    3. «Mums ir jāazpilda lapa, aizej un pasaki fotogrāfiem, lai iet un kaut ko atrod.»

    4. «Viss, kas man ir vajadzīgs, ir portrets.»

    5. «Vai ir arī kaut kas cits?» vai arī «Tev ir kaut kas labāks par šo?» (Uz ko viena no atbildēm varētu būt «Jā, bet šodien mēs izvēlamies tikai trešo labāko».)

    6. «Vai par šo personu kaut kas ir arī rakstā?»

    7. «Vai tev ir bilde ar to cilvēku priekšplānā?»

    8. Jebkurš izteikums ar mēģinājumu atrast atškirības starp rakstošajiem un fotografējošajiem.

    9. «Šīvakara futbola spēlē nofotografē man lūdzu vertikālu bildi, jo es jau esmu salauzis (samaketējis) lapu un nodevis to redaktoram».

    10. «Raksts jau ir uzrakstīts un mums tikai vajag aizskriet un noknipsēt to džeku».

    11. «Lūk ko mēs vēlētos redzēt kā galveno bildi…»

    12. «Nē, tu nevari nākt uz interviju. Tas cilvēks nekad pilnībā man neatvērsies, ja blakus būs fotogrāfs».

    13. «Pamēģini uztaisīt labu fotogrāfiju. Mums vajag lapas centrālo bildi».

  • Arī «lieli» cilvēki kļūdās sīkumos jeb Sharpen jālieto uzmanīgi

    Es neesmu USA Today auditorijas pārstāvis, tomēr šis pa pus pasauli pagājušajā nedēļā izskandinātais muļķīgais izgājiens nevarēja palikt nepamanīts.

    Kaut arī zināšanas par aizpeļķes iedzīvotājiem un viņu tautas varoņiem nav īpaši lielas, tomēr par Raisas kundzi priekšstats lielākoties cilvēciņiem tomēr būs iesēdies. Nopietna tante, galu galā.

    Tad nu kā gadījies, kā ne, viens no svarīgākajiem ASV izdevumiem publicē 19. oktobrī rakstu par savas nācijas karaspēka gaitām tuvākajos 10 gados, kuros iesaista arī tantes Raisas izteikumus. Nu un protams, pievieno The Associated Press fotogrāfa bildi. Viss jau būtu labi, ja tikai fotonodaļā kāds nebūtu pārcenties ar Sharpen filtru lietošanu, kas noveda pie savdabīgiem rezultātiem:

    ASA Today Rice won\'t rule out U.S. troops in Iraq in 10 years photo

    Pa kreisi mēs redzam bildes oriģinālo versiju, pa labi — nedaudz pielaboto. Brēka sākās ļoti nopietna un tagad pie jau minētā raksta «Rice won’t rule out U.S. troops in Iraq in 10 years» ir lasāma arī redaktora piezīme:

    Editor’s note: The photo of Condoleezza Rice that originally accompanied this story was altered in a manner that did not meet USA TODAY’s editorial standards. The photo has been replaced by a properly adjusted copy. Photos published online are routinely cropped for size and adjusted for brightness and sharpness to optimize their appearance. In this case, after sharpening the photo for clarity, the editor brightened a portion of Rice’s face, giving her eyes an unnatural appearance. This resulted in a distortion of the original not in keeping with our editorial standards.

    Tā teikt: kam negadās, labi tikai, ka ne ar mani.

  • Citāts

    Rihards II

    Иду по улице и понимаю, что это уже не то воскресенье и в этот момент осазною, что этот момент никогда незабуду…

    Rihards Šešo, 2005. gada 25. oktobrī

    Rihards I

  • Apple Aperture – kam viņu nafig vajag?

    Pēdējo gadu laikā visi nez kāpēc ir sasparojušies taisīt dumiem jūzeriem paredzētos fotoapstrādes rīkus.

    Protams, ja to taisa tādi kantori, kā ACD, tad nav problēmu, bet kāda velna pēc Apple bija jāķeras pie Aperture veidošanas?

    Vēl jo vairāk. Kādas piepes saēdušies ir normāli cilvēki, kas paziņo par to, ka Aperture ir potenciālais konkurents Photoshop?

    Būšu priecīgs, ja kāds varēs pakomentēt.

  • Patiesāk vairs nav kur

    Cilvēkam parasti liekas, ka ir labāk tur, kur viņa nav.

    Un viņš nekad neuzzinās, kā ir īstenībā, kamēr pats tur nebūs bijis. Ar darba vietām ir tā, ka vienmēr būs kaut kas, kas tevi neapmierina. Ja ir labs kolektīvs, tad ir slikti darba apstākļi. Ja ir slikts kolektīvs, tad cieš viņus tikai labas algas dēļ. Ja ir labs gan kolektīvs, gan alga, tad ir galīgi garām priekšnieks un vēl tālu no mājām jābrauc, utml.

    Un tu turies, kamēr neparādās papildus kaitinošie faktori, un tad riskē un aizej meklēt laimi citā kolektīvā, ar citu algu, citu priekšnieku utt. Bez jebkādas garantijas, ka tur tiešām būs labāk. Viss ir atkarīgs no kritērijiem.

    Colla, 2005. gada 17. oktobrī, 22:19

  • Rokdarbi. Kā salikt viegli lasāmu tekstu drukai un ekrāniem

    Noformējot tekstus, pats svarīgākais ir domāt par to, lai tie ir viegli lasāmi. Jo mazāk cilvēkam ir jādomā par to, kā tikt pie nākamā burta, vārda, rindas un rindkopas, jo labāk. Izvēlētais fonts vai fona krāsa ir gluži otršķirīgas lietas.

    Atsevišķi varētu izcelt īsu tekstu maketēšanas estētiku, bet to atstāsim citai reizei un koncentrēsimies uz tādiem tekstiem, kurus lasīt aizņem vairāk par vienu sekundi.

    Virsraksti

    Virsrakstus raksturo divas galvenās īpašības: tie ievada teksta bloku un, ja virsraksti ir vairākos līmeņos, tiem ir jāveido kaskāde no visvairāk izceltā uz vismazāk izcelto. Būtiski ir padomāt par to, lai virsraksts tiešām ievada tekstu, nevis kaut kur planē gaisā un apakšvirsraksti neiesprūst starp teksta blokiem. Virsrakstam ir jābūt piesietam tekstam, kam tas seko. Īpaši bieži kļūdas ir ar apakšvirsrakstiem, kas tiek iecentrēti starp teksta blokiem.

    Virsrakstam un arī apakšvirsrakstiem jābūt piesaistītiem tekstam, kas tiem seko.

    Papildus sanitārās normas, kas palīdz virsrakstiem kļūt glītākiem, paģērē neatstāt rindas beigās saikļus, īsus vārdus un censties izbalansēt rindu garumu.

    Rindkopas

    Teksta sadalīšana rindkopās palīdz vieglāk uztvert atsevišķas domu kopas. Garos tekstos rindkopas palīdz lasīšanai. Tieši tāpat, kā pārāk gari teikumi traucē uztvert domu, jo ir aizmirsts teikuma sākums, garas rindkopas nosit ritmisku teksta lasīšanu, jo traucē nākamās rindas meklēšanu.

    Pirmajā slejā viss teksts vienā blāķī. Otrajā slejā rindkopas ir atdalītas ar vienas rindas atstarpi. Trešajā slejā rindkopas ir izceltas ar pirmās rindas atkāpi. Ja lieto metodi ar gaisa ielaišanu starp rindkopām, tad pirmajai rindkopas rindai atkāpi likt nevajag.

    Atkāpes likšana pirmajai rindai kopš tekstu migrācijas no drukas uz elektroniskajiem nesējiem ir sākusi izzust. Un iemesls ir tāds pats, kā gadījumā ar domuzīmes lietošanu — tehniski to realizēt HTML ir izaicinoši. Tomēr, ja nu jums izdodas šo paveikt, nelieciet pirmās rindas atkāpes jebkur, kur pagadās.

    Pirmās rindas atkāpes izskatās lieliski pamattekstam. Bet jāizvairās atkāpi lietot tekstiem, kas paredzēti vienā rindkopā, piemēram, ievados, virsrakstos, apakšvirsrakstos, ielauzumos, izcēlumos. Jo tas tikai rada nekārtību. Savukārt vienas rindkopas pamatteksts, kas piemērā ir iespraudies starp ievadu un apakšvirsrakstu, kaut arī no abām pusēm jau ir ar gaisu, tāpat izskatās kārtīgi, jo vizuāli sasaucās ar pārējo pamattekstu.

    Droši vien pieminēšanas vērts būtu arī lauzums vairākās slejās. Bet to atstāsim citai reizei, kad auditorijai būs priekšstats arī par to, kas lauzums vispār ir.

    Teksta rindas

    Ļaunākais, ko var nodarīt tekstam — izstiept vienu rindu tik garu, ka tā kļūst neizsekojama bez vilkšanas ar pirkstu līdzi.

    Nesamērīgi garas rindas ir klasiska tekstu noformēšanas kļūda. Ja jūtat, ka jūsu teksts sāk atgādināt lietošanas instrukciju uz etiķetes, tas ir skaidrs signāls, ka teksta rindas ir par garu. Palīdz vai nu fonta izmēra palielināšana, vai arī slejas platuma samazināšana. Vai arī abi.

    Optimālais vienas rindas garums ir 10 līdz 18 vārdi (50 līdz 70 zīmes). Atradīsi daudz muļķīgu pamācību par to, ka zīmju skaitā jāierēķina arī atstarpes un interpunkcijas zīmes. Bet es aicinātu vienkārši sekot līdzi tam, lai nepārsniedz 20 vārdu garumu vienā rindā. Jo lasītpratējs neuztver tekstu simbolos, mēs lasām vārdos. Un rindas garums ietekmē to, cik daudz vārdus tu paturi galvā, lai sameklētu nākamās rindas sākumu.

    Noslēguma jautājumi kā Saeimas sēdēs

    Nekliedz ar izcēlumiem, apakšvirsrakstiem, ielauzumiem, vizualizācijām un reklāmām katrā otrajā rindkopā. Saskaldīti teksti ir vienkārši nelasāmi. Superīgs piemērs tam, cik tas ir slikti — jau kādu laiku Tviterī dzīvojošā epidēmija ar tvītu pavedieniem.

    Izvairies izmantot kustīgu jebko blakus, virs vai zem teksta blokiem. Tas novērš uzmanību no satura un paildzina lasīšanu. TVNETa reklāmas abos sānos rakstiem ir ļaunuma iemiesojums. Cilvēkam, kas to izdomāja, vajadzētu iedot Kaudzīšu Mērnieku laikus un likt tos lasīt braucošā vilcienā, grāmatu piespiežot pie loga.

    Teksts piemēros ir no mana 2014. gada raksta Rokdarbi. Latvijas mobilo operatoru LMT, Tele2 un Bite datu tarifa plānu salīdzinājums.

  • Pantone 2026. gada krāsa 11-4201 TCX Cloud Dancer un kā to drukāt

    Ik gadu Pantone kādu no savu katalogu toņiem pasludina par gada krāsu. Šoreiz izvēlēts tonis 11-4201 TCX. Īsumā — lai dabūtu šo toni uz papīra, ir vienkārši jāizvēlās atbilstošs papīrs un tas nemaz nav jāapdrukā.

    Sāksim ar būtiskāko. Pantone gada krāsa nepadara sliktu attēlu lielisku, nesalabo krāsu profilu un neliek UV lakai uzvesties pieklājīgāk uz nepārklātiem materiāliem. Tā neglābj slikti izvēlētu papīru un nepadara bēdīgu maketu par izcilu. Bet tā izskatās labi mārketinga atskaites prezentācijā — it īpaši, ja slaidā nav jārunā par realitāti.

    Mūsdienās kalibrēts ekrāns ir sastopams retāk kā braucošs Volvo 760. Līdz ar to precīzām krāsu referencēm digitāli nav vispār nekādas nozīmes. Der aptuvenais kaut kas. Savukārt spektrālie mērījumi raupjam, nelīdzenam materiālam ir diezgan liels piedzīvojums. Tāpēc tekstila industrija lielākoties joprojām paļaujas uz reāliem, fiziskiem paraugiem.

    Klasiska krāsota materiāla reference: nekrāsots, bāzes paraugs; krāsots paraugs; dilumnoturības tests. Papildus vēl var nākt arī protokolētie spektrālie mērījumi un specifiski, audumiem raksturīgie testi.

    Kā jau raženi un pieredzējuši informatīvās miskastes ražotāji, Pantone ir radījuši TCX katalogu (Pantone Textile Cotton Extended). Tas ir paredzēts krāsotai kokvilnai un nozīmē dažādu krāsiņu paraugu vēdekli, ar kuru spēlēties dizaineriem. Turklāt ļoti dārgu vēdekli, tāpēc arī tā reklamēšanā tiek ieguldīti tik lieli līdzekļi. Tekstila nozarē katram ražotājam parasti tādi katalogi ir pašam un tie balstās uz saražotās produkcijas vēsturi.

    Krāsotas vilnas dzijas referenču katalogs. Attēlā esmu izrediģējis referencēm aprakstus (pielietotās krāsvielu proporcijas, uzskaites kodi un cita specifiska informācija). Pēc šādiem katalogiem arī pēc vairākiem gadiem ražotājs spēj atrast precīzu referenci tam, ko pirms tam jau ir ražojis.

    Savukārt maksātnespējīgiem dizaineriem un dizaineru vadītājiem, kuriem ir galva uz pleciem, Pantone piedāvā tā paša TCX kataloga toņu references pielietojumiem digitālajā pasaulē, no kurām tad arī tālāk tiek atvasināti arī citi pielietojumi. Piemēram, atrādīšanai uz aifoniem vai drukai uz papīra.

    Pantone 11-4201 krāsas references

    • sRGB 240, 238, 233
    • Hex #F0EEE9
    • Lab 94.14, 0.42, 2.51

    Nu lūk, spridziniet, dizaineri. Jums visi vārti vaļā! Bet, bet. A kā šito nodrukāt uz papīra? Ja precīzi, tad nekā. Jo šī krāsas reference vispār tam nav paredzēta un tās pielietošana drukā ir vairāk sevis un iespiedēju mocīšana.

    Tomēr ir risinājums arī tiem, kurus tomēr stipri notramdījuši jaunie un stilīgie klienti un Pantone gada krāsa par visām varītēm drukātā veidā nāksies izmantot. Pantone 11-4201 Cloud Dancer tonis ir ļoti, ļoti tuvs klasiskam, krēmīgam papīram, kuru lieto grāmatās.

    No tiem paraugiem, kas nu man bija pa rokai, vistuvākais bija Munken Premium Cream — ΔE 2.49 pret referenci. Jā, nav izcili. Bet tik precīzi nodrukāt jau ir izaicinājums. Un pavisam droši varu apgalvot, ka ir arī citi krēmīgie papīri, kurus var mierīgi lietot, lai būtu mums kārtīga deja mākoņos. Respektīvi, vienkārši lietojiet krēmīgos papīrus kā jau gada trendam atbilstošo bāzi un bez galvassāpēm drukājiet pāri saturu.

    Galvassāpju mazināšanai un vispārējai pārliecībai par to, ka drukā uz papīra mums viss ir kārtībā: iepriekšējo gadu Pantone gada krāsas. Arīdzan no tekstila (kokvilnas) krāsu kataloga. 2016. un 2021. gadā pat tika izdomāts, ka gada krāsas var būt veselas divas.

    • 2025 Pantone 17-1230 TCX Mocha Mousse
    • 2024 Pantone 13-1023 TCX Peach Fuzz
    • 2023 Pantone 18-1750 TCX Viva Magenta
    • 2022 Pantone 17-3938 TCX Very Peri
    • 2021 Pantone 17-5104 TCX Ultimate Gray & Pantone 13-0647 TCX Illuminating
    • 2020 Pantone 19-4052 TCX Classic Blue
    • 2019 Pantone 16-1546 TCX Living Coral
    • 2018 Pantone 18-3838 TCX Ultra Violet
    • 2017 Pantone 15-0343 TCX Greenery
    • 2016 Pantone 13-1520 TCX Rose Quartz & Pantone 15-3919 TCX Serenity

    Varbūt nākamgad tas varētu būt viss katalogs. Kādam jau galu galā to vajadzētu beidzot saņemties un nopirkt.

  • Oda drukātajai presei — durvīm uz plašāku pasauli tepat blakus

    Ir saprotams, ka nepastāv vairs pārliecinošu argumentu nacionālo laikrakstu lasīšanai — ziņas ir iztirzātas TVNET un Delfu komentāros vēl pirms papīra nokļūšanas iespiedmašīnā. Gluži pretēji ir reģionos. Sēdēšana klasesbiedru vacapā vai ciemata feisītī ir būšana ļoti šaurā burbulī, kurā visu regulē skaļākā balss. Savukārt vietējā laikrakstā ir spēks, jo paustais ir pārlasīts, pārbaudīts un par to uzņemas atbildību.

    Mūs Skrīveros iekristīja par gājputniem — atbraucam līdz ar lakšiem un esam projām pie pirmajām ledus glazūrām uz peļķēm. Toties vietējo laikrakstu abonējam jau gadiem. Ir forši profesionāli pieskatītā informācijas forumā smelties aktuālas zināšanas par vidējo malkas cenu, kultūras notikumiem, rosīgiem cilvēkiem, pašvaldības piruetēm un palaidņu izdarībām. Saprast un iepazīt, kā tad kaimiņi dzīvo. Un varbūt dažkārt arī iepazīstināt ar sevi. Jo ir taču iemesls, kāpēc tieši te izvēlamies pavadīt būtisku daļu dzīves.

    Avīzes satuvina. Tieši vietējā drukātajā medijā mēs iepazināmies ar Vecbebru biškopības tehnikumu, Jaunjelgavas gastronomijas veikalu Lauva, izciliem lauku kafejnīcu pasākumiem Neretā, Krapes muižas svētkiem, kaislīgiem zemeņu lauku kopējiem un to, ka Skrīveru mājas saldējums ir pieejams AirBaltic lidmašīnu ēdienkartēs. Un mūsu kaimiņš pie mums ciemos ir biežāk, jo arī grib lasīt avīzi. Galu galā. Raugi, pat Dainis Īvāns uzrunā Doma laukumā teica: «Vēl vakar kaimiņš man ieteica ielūkoties Aizkraukles novada avīzes Staburags redaktores ievadslejā».

    Tāpēc aicinu tevi saņemties un abonēt drukāto presi. Nopelnīsi no manis milzīgu paldies. Un, ja padomāsi arī par saviem tuviniekiem un savlaicīgi sagatavoties Ziemassvētkiem, dāvinot viņiem vietējās vai nacionālās preses abonementu nākamajam gadam, saņemsi paldies arī no viņiem. Uztver to kā regulāras pastkartes no visiem tiem ceļojumiem, kurus tu jau esi ieplānojis un kuros nekad neiekļausi pasta nodaļas apmeklējumu.

    Kā abonēt reģionālo laikrakstu?

    Rakstīt un stāstīt par avīzēm 2025. gada nogalē nav viegli. Ja vien tu esi izlasījis tik tālu, tad droši vien māj ar galvu un klusē, lai neierosinātu dialogu un varētu šo tēmu ātrāk slēgt. Un arī abonēt laikrakstu 2025. gada nogalē ir sarežģītāk, nekā man likās. Tā ir kombinācija starp monopolizētu tirgus pieskatīšanu, slinkumu vai nespēju ieviest mūsdienīgus risinājumus un izteiktu tendenci turpināt sēdēt uz desmitiem gadu veciem lauriem, kuri sen vairs nepastāv.

    Ātrākais veids abonēt vietējo laikrastu ir ieejot Latvijas Pasta mājaslapā Abone.lv, izvēloties preses izdevumus un tad noformējot pasūtījumu. Superīgā fīča, par ko pastnieki droši ka nebūs sajūsmā — iespēja pasūtīt reģionālo laikrakstu uz jebkuru Latvijas adresi. Visu nākamo gadu Latgales Laiks pienāks mūsu Rīgas dzīvoklī. Bet ir savi mīnusi. Jo abonējot caur pastu būs jāizmet elles loki, lai tiktu pie reģionālās avīzes digitālajām versijām, kad neesi uz vietas.

    Otrs variants ir apmeklēt laikrakstu mājaslapas un abonēt redakcijās. Saraksts ar visiem laikrakstiem un to redakciju mājaslapu adresēm ir apkopots tālāk. Tur ir savi, īpaši piedzīvojumi. Jo ne visiem izdevies saprotamu tehnisko risinājumu uztaisīt, citi prasa piezvanīt (OMG, zvanīt!), un ar dažiem būs e-pastos jāapmainās ar laipnībām. Toties te ir iespējamas priekšrocības, kas nav sienas kalendārs par godu gada abonementam.

    Piemēram, laikrakstu Staburags var abonēt par 9,90 € mēnesī, saņemot laikrakstu pastkastē, mobilajā telefonā un vēl arī piekļuvi fotoreportāžām, iespējai kaut ko dīvainu ierakstīt komentāros un izlasīt pāris gadus vecus rakstus.

    Kādas avīzes Latvijā iznāk un cik tās maksā?

    No Latvijas pasta abonēšanas katalogiem izdevās savilkt kopā 2025. un 2026. gada datus par laikrakstiem, to abonēšanas cenu gadam ar pārskatu par cenām. Ar nodomu izņēmu ārā visu, kas saistīts ar TV programmām un uz to bāzes veidotajiem pielikumiem, toties atstāju superekskluzīvo Kaleidoskopu, par kura esamību tikai nesen uzzināju. Jā, jūs pareizi sapratāt, avīzes krievu valodā es arī neapskatu. Un angliski iznākošais The Baltic Times jau labu laiku ir žurnāla formātā, tāpēc neskaitās. Citās valodās mums abonējama vietējā prese neiznāk.

    Pirmā cena ir, ja abonē kā privātpersona, otrā — kā juridiska persona. Visiem, kam vien bija iespēja, pieliku klāt arī saiti uz laikraksta mājaslapu. Ja juridiskās personas ailē redzi domuzīmi, tad šī laikraksta redakcija vairs nenodarbojas ar dīvaino pieņēmumu «firmām daudz naudas, var atļauties». Realitātē tas nozīmē, ka laikrakstu iznākšanu un abonentu skaitu stutē valsts un pašvaldību budžeti, bet uzņēmumiem labāk laikrakstu abonēt ar avansu norēķinu caur kādu no darbiniekiem.

    Avīzes nosaukums2025. gads Privātpersonām2025. gads Juridiskām personām2026. gads Privātpersonām2026. gads Juridiskām personām
    Nacionālie laikraksti
    DDD24,00 €35,00 €
    Diena159,99 €169,00 €
    Ievas Padomu Avīze55,00 €59,99 €
    Kas Jauns Avīze39,99 €43,99 €
    Kultūrzīmes19,99 €29,88 €
    Latvijas Avīze199,79 €242,31 €249,79 €285,67 €
    Latvijas Mājas Dakteris20,00 €20,00 €
    Lauku Lapa12,00 €
    Meža Avīze24,00 €28,80 €36,00 €
    Reģionālie laikraksti
    Alūksnes un Malienas Ziņas96,00 €132,00 €102,00 €138,00 €
    Auseklis102,00 €150,00 €114,00 €162,00 €
    Bauskas Dzīve108,00 €144,00 €114,00 €150,00 €
    Brīvā Daugava99,60 €120,00 €108,00 €132,00 €
    Druva99,00 €156,00 €101,40 €174,00 €
    Dzirkstele112,00 €144,00 €118,00 €150,00 €
    Ezerzeme45,00 €60,00 €50,00 €65,00 €
    Kaleidoskops15,00 €15,00 €
    Kurzemes Vārds131,88 €155,88 €143,88 €167,88 €
    Kurzemnieks99,00 €144,00 €110,00 €156,00 €
    Latgales Laiks60,00 €85,00 €60,00 €85,00 €
    Liesma105,60 €168,00 €114,00 €180,00 €
    Neatkarīgās Tukuma Ziņas126,00 €144,00 €126,00 €144,00 €
    Ogres Vēstis Visiem77,00 €121,00 €82,00 €121,00 €
    Rēzeknes Vēstis99,50 €132,00 €99,50 €132,00 €
    Rīgas Apriņķa Avīze77,00 €121,00 €75,00 €121,00 €
    Saldus Zeme105,00 €132,00 €105,00 €132,00 €
    Staburags110,00 €156,00 €112,00 €162,00 €
    Stars86,00 €120,00 €90,00 €132,00 €
    Talsu Vēstis83,59 €97,20 €83,59 €97,20 €
    Vaduguns94,89 €103,60 €94,89 €103,60 €
    Ventas Balss108,00 €144,00 €112,00 €144,00 €
    Vietējā Latgales Avīze80,00 €90,00 €80,00 €90,00 €
    Zemgales Ziņas94,00 €138,00 €100,00 €144,00 €
    Ziemeļlatvija112,00 €144,00 €118,00 €150,00 €

    Noslēguma vietā

    Sākumā mēģināju tabulas datus ar gudrajiem NotebookLM un ChatGPT apstrādāt, lai nav rociņām nekas jādara. Es zināju, ka modeļi var muldēt. Bet tik pārliecinoši iedot absolūti izdomātus skaitļus — tas bija pārsteigums. Tāpēc visi dati beigās tika pārlasīti rociņām un gan jau kaut kur ir drukas vai pārskatīšanās kļūdas.

    Nekas neaizvietos čaklas rokas. Un lasošu sabiedrību.

  • Par druku, krāsām un tā visa pieskatīšanu. 1. daļa

    Attēlus pēc aprakstiem mūsu vietā ģenerē lielie valodu modeļi, roboti iemācījušies dejot, tomēr mēs joprojām nesaprotam un neprotam fiksēt un nodot spektrālo informāciju no idejas līdz taustāmam rezultātam. Spoti, pantoņi, krāsu telpas, spektrofotometri, Mansels un profili. Uzsākšu rakstu sēriju, kurā parunāsim nedaudz par krāsām, materiāliem, druku, krāsu valodām un mūsu spējām to visu uztvert.

    Trakākais krāsu vadībā ir tas, ka nav svarīgi, kurā nometnē tu pieklauvēsi, visās būs augstas raudzes speciālisti, kam ir spēcīgi stereotipi, kā darbojas citi ķēdītes posmi. Un ļoti izteikti bieži — gaužām aplami. Dizaineri nesaprot druku, repro neprot optiku, iespiedējs netic materiālu novecošanai, izejvielu ražotāji nav redzējuši drukas procesus un klientu konsultanti nesaprot nevienu un neko, jo tā ir ērtāk visiem pārējiem, kad jāmeklē vainīgais.

    Kā tas viss sākās?

    Pirmos pastāvīgos un noturīgos attēlus cilvēce iemācījās zīmēt alās uz sienām. Pēc tam iemācījās sajaukt pigmentus un saistvielas tā, lai mamuta kaislīga rīvēšana gar sienu nenotīrītu vēsturisko medību ainu. Paralēli nāca arī apskaidrība, ka zīmēt kaujas ornamentus uz vaigiem un krāniņus mamutus uz sienām nav gluži tas pats — krāsvielas dažādi uzsūcās materiālos, pirmajam jābūt ļoti elastīgam, savukārt otrajam — noturīgam.

    Kad izsalkusī alu cilvēku grupa kaut kā saņēmās un tika galā ar šo informācijas daudzumu, no kaimiņu cilts aiz matiem atvilktajam laupījumam uz kājas atklāja vēl neredzētas krāsas zīmējumu. Un cilvēks saprata, ka var ne tikai skatīt, bet arī attēlot dažādās krāsās. Pēc būtības tas ir tas brīdis, kad mēs varam atzīmēt pirmā spota krāsu kataloga dzimšanu. Turklāt tajā laikā katalogi tapa gaužam dabīgi — ko nu var apzīmēt, to arī apzīmē. Un tā arī saprot, kā konkrētā krāsa uz šī materiāla izskatās. Visas references tiek staipītas līdzi un to, ko nevar nodot no paaudzes paaudzē, cilts šamanis pārzīmē un atjauno. Gan jau ka katru reizi radot atkal kaut ko pavisam citu. Jo visas references ir galvā.

    Tālākos gadu tūkstošus izmaiņas bija samērā paredzamas un ļoti, ļoti lēnas. Eksperimentālā kārtā, tostarp bieži vien saindējoties un nomirstot, tiek atklāti arvien jauni pigmentu un krāsvielu veidi. Ik pa laikam radot tik īpašus toņus, ka grūti noticēt to eksistencei. Ēģiptē tas bija zilais, Mezopotāmijā — koši sarkanais, bet Ķīnā — abas šīs krāsas, tika nedaudz citādākā tonī. Tā radās pirmie «idioti, kas nepareizo katalogu lieto», jo vainas novelšana uz tiem neprašām, kas monitorus nekalibrē, vēl pāris tūkstošus gadu būs jāpagaida.

    Ola uz ķilavas garšo savādāk kā ķilava uz olas

    Jaunajiem un talantīgajiem dizaina un drukas entuziastiem sarunas par materiāliem sākas ar pārklātiem un nepārklātiem papīriem, masā krāsotiem specmateriāliem un aptuveni šādām tabulām:

    Cool. Bet vispār nepalīdz, kad gaisīgā un košā zilā fona vietā ir nodrukāts kaut kāds džinsu grīdas lupatas pelēkzilais. Un kā jau minēju raksta ievadā — pilnīgi visiem iesaistītajiem būs sava taisnība, kāpēc ir noticis tā, kā tas ir noticis. Vēlme bija tiktoka kanāla loguča #00B3FF krāsu izmantot kā fonu lojālāko skatītāju Ziemassvētku kalendāram. Bet sanāca saņemt skaidrojumu, ka izvēlētais dārgais, pelēcīgais dizaina papīrs gluži vienkārši nav piemērots spilgtu toņu drukai. Jo iespiedkrāsa daļēji iesūksies materiālā, veidojot materiāla un krāsas sajaukumu. Savukārt biezā slānī klājot to pāri materiālam, piemēram, uzspiežot folijas transfēru, pazūd paša materiāla jēga. Jo tā optiskās un taustāmās īpašības nu ir paslēptas zem dekoratīvā slāņa. Tāpēc mēģināsim saprast, kas tad vispār ir dekorējamie materiāli.

    Krāsviela ar materiālu vai sasaistīties 3 dažādos veidos: uzklājot to uz materiāla, daļēji iesūcinot to materiālā un pilnībā nokrāsojot materiāla.

    Uzklāšana uz materiāla ir kā desas šķēles uzlikšana uz maizes. Desmaizes šķērsgriezumā ir ļoti vienkārši atšķirt, kur sākas salami un beidzas maize. Lūkojoties uz desmaizi no augšas, varam tikai minēt, vai zem salami šķēlēm šoreiz netika aizmirsti kaperi. Tātad pēc būtības salami un maizes šķēle dzīvo katra savu dzīvi arī pēc kļūšanas par desmaizi.

    Dekāldruka uz keramikas, digitālā pigmentdruka uz audumiem, rotācijas sietspiede uz tapetēm, tonerdruka uz papīra, pārtikas sīrupkrāsu druka uz kūkām, folijas krāsvielas slāņa pārnešana ar termoklišejām, visu veidu transfērdruka uzklājot krāsu uz plēves un tad pārspiežot uz materiāliem, digitālā UV druka, jebkura druka pa tiešo uz plastmasas vai metāla. Sarakstu varētu turpināt, bet pievērsīsim uzmanību tieši pēdējam piemēram. Ar metālu viss tā kā skaidrs. Ja uz tā uztriepj DM logo, tad skaidrs, ka tas ir uz materiāla. Lai tas būtu iestrādāts metālā, logucis būtu jāieskrāpē ar naglu. Un šo sakarību civilizācija ir iemācījusies lietot ap to pašu laiku, kad pārvācās no alām uz teltīm.

    Materiālus var speciāli apstrādāt, lai tos apdrukājot, krāsvielas neiesūcās. Piemēram, papildus krītot un kalandrēt papīra virsmu (lasi — padarīt papīru blīvu un spīdīgu) vai arī apstrādāt audumu, pievienojot šķidrumu bloķējošu slāni (Gore-Tex, brezents un citi lamināti) vai arī nolakot keramiku, lai likvidētu porainumu. Celtniecībā to pazīst ar terminu gruntēšana. Var pievienot trasfērdrukas krāsas slānim karstlīmes pulveri, kas būs saistviela starp materiālu un attēlu, tai pat laikā bloķējot iespiedkrāsas iespējas iesūkties materiālā. Ir vēl kaudzīte akrobātikas, ko var veikt iespiedkrāsu pusē, bet par to patērzēsim citreiz.

    Uzklāšana ar daļēju iesūkšanos materiālā ir kā dārzeņu fritēšana — no ārpuses viss ir kraukšķīgs, bet iekšpusē jau atkal palicis neizcepies. Un var vāļāt salvetēs līdz nelabumam, bet tāpat viss būs eļļains. Šai drukas metodei ir divas ļoti lielas priekšrocības pret klāšanu uz virsmas: būtiski palielinās gan apdrukājamo materiālu klāsts, gan arī izmantojamās drukas tehnoloģijas. Bet tagad nozīme ir arī vienai būtiskai niansei, par kuru iepriekš jau stāstīju piemērā ar tiktokeri — dekorācija vairs nav tikai iespiedkrāsa, tagad tā ir materiāla un iespiedkrāsas kombinācija.

    Ar putekļus krājušo HP printeri nodrukātai kolēģu fotogrāfijai ir ne tikai diskutabls saturs, bet arī iespēja pačamdīt sakrokotā astoņdesmitgramīgā ofisa papīra raupjumu, kas ir uzņēmis par daudz mitruma un deformējies. Nonākam pie nākamās atziņas — vairums papīra apdrukas, ieskaitot avīzes, žurnālus, grāmatas un plakātus — ir apdruka, kas veikta drukas slānim daļēji iesūcoties dekorējamā materiālā. Līdzvērtīgi atklājumi sagaida, ieraugot sietspiedē nodrukāta t-kreklā iekrāsotus auduma savēlumus. Arī zebras un joslas uz asfalta uzklāj, krāsai daļēji iesūcoties materiālā. Un uz šī piemēra visvieglāk būs saprast, ka dekorācijas slānis patiesi var būt iespaidīgi biezs. Tomēr būtiski ir apzināties, ka pārvietoties daudz patīkamāk un drošāk ir pa asfaltu un svaigi uzklātā gājēju pāreja ir ideāla vieta, kur paslīdēt. Bet, ja krāsas slānis būs pārāk plāns, tas kopā ar asfaltu pārāk ātri nodils. Tāpēc ievārījums tiek klāts dāsni.

    Materiāla krāsošana, dēvēta arī par krāsošanu masā, tika izgudrota stipri agrāk par zebru un asfalta virsmu dilemmu. Tā darbojas kā mammas salāti — ir ļoti, ļoti garšīgi un visa ģimene ēd bez izņēmumiem, bet labāk nezināt, no kā tie sastāv. Galvenā šīs metodes priekšrocība — neatkarīgi no tā, kā tiks stiķēts vai apstrādāts materiāls, nedekorētā materiāla daļa viscaur būs vienā tonī šķērsgriezumā (grāmatas bloka malas), saraujoties (dzija), dilstot (dažādi cietie polimateriāli), staipot (audums) vai kā citādi ar to dauzoties. Jā, arī papīra celulozes, kokvilnas audumu un vilnas dzijas balināšana pēc būtības ir materiāla krāsošana masā.

    Vēl viena superīga lieta, ko var iegūt ar krāsošanu masā — pietiekami ilgi ieslēdzot vienā telpā bariņu ķīmiķu un fiziķu kopā ar dekorēšanai izvēlēto vielu, to var dabūt praktiski jebkurā krāsā. Izņemot linu. Lins ir čakars.

    Dikti jau nepalīdz šito visu zināt, ja tāpat nav skaidrs, ko ar to visu iesākt. Iesākt vajadzētu ar gala iznākuma formulēšanu. Kad ar to ir tikts galā, var izvēlēties materiālu. Piemēram, ja noklāsim papīru ar hologrāfisko laminātu un tad uz tā drukāsim, ir pilnīgi vienalga, kādā krāsā ir papīrs. Galvenais, lai lamināts pie tā labi turas. Ceļazīmei nav būtiskas taktilās īpašības, bet materiālam jābūt gaismu atstarojošam un krāsai jābūt ilgstoši izturīgai pret Saules gaismu un laikapstākļiem. Papīru nemazgā, tomēr kapilārās īpašības ir būtiskas, lai iespiedkrāsas nekontrolēti neizspiestos cauri materiālam. Auduma krāsošana masā ierobežo to, kā to tālāk var apdrukāt. Un UV druka bez papildus fiksācijas neturēsies uz lielas daļas virsmu.

    Rakstu sēriju sāku ar dekorējamā materiāla definēšanu. Nākamajos rakstos pievērsīšos dažādām mūsdienās izmantojamām drukas metodēm, krāsu telpu aprakstiem, krāsu katalogiem un sistēmām kā arī praktiskā pielietojuma piemēriem. Un ja nu tev ir izdevies tikt līdz šai rindkopai, tad droši komentāros atstāj ziņu arī par citām tēmām, kuras būtu vērts apskatīt.

  • Stāsts par 1. septembri, vecākiem, bērniem un izglītību

    Bija agrs rīts. Anna sēdēja uz gultas malas no pleciem noslīdējušā, atpogātā kleitā un nošļukušās zeķubiksēs. Viņa vēl nebija paguvusi nomazgāt seju un neķemmētās matu pinkas nodevīgi atklāja nemierīgo nakti.

    Rokās viņa turēja glāzi ķiršu kompota, kas pēc skata atgādināja lielisko Doro ielejas portvīnu.

    Sejā bija skaidri nolasāms naids pret visu pasauli. Viņa gribētu izkliegt «Kretīni! Kā jūs man esat izbesījuši ar savu nolādēto dārziņu!», bet nevarēja. Anna vēl neprata izrunāt burtu «r».

  • Kā sadusmot hakerus, bet neizskatīties pēc viegla mērķa — padomi drošībai datorā un telefonā

    Ugunsmūris, paroļu pārvaldnieks, lieko paziņojumu atslēgšana, drošu saziņas rīku izvēle un divfaktoru autentifikācijas lietošana ar prātu jau būtiski samazina iespēju kļūt par kiberuzbrukuma upuri. Un pats labākais — tie ir disciplīnas, nevis finansiālo iespēju jautājumi.

    Pēdējos gados Latvijā uzbrukumi IT sistēmām vairs nav kaut kas, par ko lasa tikai ārzemju ziņu apskatos. Īpaši kopš 2022. gada situācija ir kļuvusi trakāka, tomēr arī pirms tam negāja spoži. Turklāt ir jāapzinās, ka pavirša attieksme pret IT drošību ir ne tikai tiem, kuri datoru un telefonu lieto jūtūbam un engrībērtdiem, bet arī lielos uzņēmumos ar nopietnu apgrozījumu. Tāpēc es nolēmu apkopot dažus tehniski vienkāršus, bet ļoti efektīvus risinājumus, kā būtiski uzlabot savu/uzņēmuma kiberdrošību. Skaidrs, ka tūdaļ uzradīsies vēl 100500 padomdevēji ar vēl labākiem risinājumiem, kurus pavisam noteikti var un vajag pievienot komentāros.

    Uzliec DNS ugunsmūri visām ierīcēm

    Ja nav pacietības uzreiz pieķerties nopietniem uzlabojumiem, vismaz uzliec DNS Ugunsmūri. Tas darbojas kā filtrs, kas bloķē piekļuvi lapām, kuras CERT.LV ir atzinis par krāpnieciskām vai ļaunprātīgām. Piemēram, kāds atsūta e-pastu ar bankas saiti, tu klikšķini, un parasts internets tevi aizved uz viltotu lapu. DNS Ugunsmūris tevi vienkārši neielaidīs šajā lapā.

    Šis strādā datoros, telefonos, planšetēs. Tāpēc DNS Ugunsmūri vajadzētu uzlikt visiem ģimenē un kolektīvā, it īpaši visiem tehnoloģiski kautrīgajiem.

    Aizmirsti USB fleškas tāpat, kā esi aizmirsis disketes

    Jebkurš datu nesējs, kas tiek piesprausts pie datora, mūsdienās ir tikpat drošs kā nejauša garāmgājēja piedāvātā konfekte. Ir praktiski neiespējami atrast tādu ārējo datu nesēju, kas nevarētu būt vīrusa nēsātājs, un tas attiecas arī uz telefonu, ko piespraud pie datora «tikai, lai uzlādētu».

    Jebkuru prezentāciju, atskaiti vai fotogrāfijas no brīvdienu pasākuma var bez maksas izvietot failu apmaiņas servisos, ja tie neielien e-pastā. Pašmāju Failiem.lv ir pilnīgi pietiekams lielākajai daļai situāciju. Tomēr rēķinies, ka atkarībā no tā, ko saspaidīsi uzstādījumos, datus var redzēt arī citi cilvēki. Piedomā pie tā.

    Lieto paroļu pārvaldnieku, nevis atmiņu

    Par universālo paroli bīstamāka ir vienkārša universāla parole. Kā joko IT drošības speciālists Kirils Solovjovs no Possible.lv: «Jālieto parole 12345678. Tā ir vispopulārākā un tik daudz cilvēku nevar kļūdīties».

    Paroles nedrīkst glabāt teksta dokumentos, uz lapiņām pie klaviatūras vai vacapa sarakstēs. Drošākais veids paroļu glabāšanai ir paroļu menedžeri. Un nav obligāti (kaut vēlams) jāmetas iepazīt Bitwarden vai Keeper. Paroļu menedžeri jau eksistē gan Google, gan Apple. Un tie labi draudzējās ar datoru un telefonu. Atliek tikai sākt lietot. Un ir pavisam droši izmantot ieteiktās paroles jaunajiem servisiem.

    Cik bieži mainīt paroles? Sāc ar to, ka uzreiz pēc reģistrēšanās un pirmās veiksmīgās pieslēgšanās jebkuram servisam — uzreiz nomaini paroli. Ja esi pa ausu galam dzirdējis, ka kāds no tevis lietotajiem pakalpojumu sniedzējiem ir kompromitēts — nomaini paroli. Ja esi pārpratuma pēc kaut kur ievadījis savus datus un neesi pārliecināts, vai tas bija autentisks serviss — nomaini paroli. Ja lieto servisu gadiem un nekad neesi uztraucies par drošību — nomaini paroli. Un taisi tās sarezģītas, un glabā paroļu servisos.

    Ja nevari atcerēties, cik sen esi mainījis paroli un vai tā vēl ir droša — nomaini paroli.

    Ne visai biometrijai var uzticēties

    Uztaisi pašportretu ar datora vai telefona kameru. Tieši tik kvalitatīvi ir dati, ar kuriem atpazīst tavu seju. Desmit gadus vecas kameras var apmuļķot, pieliekot sejas vietā fotogrāfiju.

    Pirkstu nospiedumu lasītāji ir stipri prasīgāki apmuļķošanai. Tas pats ar acs zīlītes lasītājiem. Ja pastāv iespēja, labāk lieto tos. Vienkāršākais veids, kā būt drošam — pārliecināties, ka iekārta nav vecāka par 3 līdz 5 gadiem un tai ir pēdējo mēnešu laikā bijuši programmatūras drošības atjauninājumi. Gadījumā, ja kaut kas no tā iztrūkst, biometriju vienu pašu labāk nelietot.

    Un atceries, ka tad, kad Samsung vai Apple pasaka, ka ir uzlabojuši drošību saviem autentifikācijas rīkiem, tas visticamāk attiecās uz jaunākajiem iekārtu modeļiem, kas vēl nemaz nav tavā kabatā.

    Atslēdz paziņojumu troksni telefonā

    Nesaprotamu iemeslu dēļ cilvēkiem patīk, ka to iekārtās nedozētā daudzumā tiek piegādāti paziņojumi no benzīntanku un lielveikalu aplikācijām, atlaižu/akciju ziņas no tiešsaistes veikaliem, nemaz nerunājot par spēlītēm un sociālajiem tīkliem. Nav brīnums, ka šo paziņojumu jūrā pazūd notifikācijas par neautorizētiem maksājumiem vai viegli tiek palaists garām, kad autorizācija pieprasīta brīdī, kad kādam no kontiem piekļūt vēlas krāpnieks.

    Visi paziņojumi, bez kuriem var iztikt, ir jāatslēdz. Jūsmojumi par ierakstiem feisbukā nepazudīs. Kendīkrešu vairs neviens nespēlē un Bukinga piedāvājums vēl vienai rezervācijai Igaunijā tev vairs nav aktuāls, jo tu tur jau biji. Amazon tev tirgos vēl vienu olīveļļas bundžu, bet tev vēl tikko nopirktā nav atnākusi. Neko no tā tev nevajag. Un, ja nu tomēr vajag, to var pieslēgt uz laiku.

    Filtrē ienākošos e-pastus mapēs

    E-pastos izmanto filtrus, lai darba, skolas un arī ģimenes loka e-pasti nonāk atsevišķās mapēs. To piedāvā jebkurš mūsdienīgs serviss kopā ar pamācībām, kā to izdarīt. Ja kaut kas izliekas nācis no zināmām adresēm, bet nav iekritis mapēs, tas ir drošs signāls būt papildus piesardzīgam.

    Vienlaikus ņem vērā, ka ne visas organizācijas ir veikušas priekšdarbus, lai to e-pastus nevarētu viltot un atsūtīt no it kā īstās adreses. Arī, lasot sašķirotos e-pastus, pielieto veselo saprātu.

    Izvairies no SMS lietošanas un esi ļoti piesardzīgs balss saziņā

    SMS ir novecojis un nedrošs saziņas veids. Vēl Skype ziedu laikos īsziņas varēja nosūtīt, uzdodoties par jebkuru telefona numuru vai pat aizstājot numuru ar jebkādu vārdu. Nekas nav mainījies un tā ir joprojām. SMS ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā apmānīt saņēmēju un izlikties par banku, kaimiņu, mazbērnu vai pat drošības iestādi.

    Paskaties savus ienākošos ziņojumus un padomā, kā katram no sūtītājiem var mainīt saziņas kanālu. Bankām un kurjeriem ir savas lietotnes. Ome ir pelnījusi viedtālruni ar drošām, autentificējamām sarakstes aplikācijām.

    Gan SMS, gan telefonzvanu vietā privātajā sarakstē labāk izmantot saziņas platformas — piemēram, Signal vai WhatsApp. Arī videozvans Google Meet vai Microsoft Teams būs drošāka alternatīva, lai izvairītos no personības viltojumiem.

    Divi faktori nav drošība, ja tos dala trīs cilvēki un to vajag ātri

    Es biju pilnīgi pārliecināts, ka tie laiki ir beigušies, kad grāmatvede ievada maksājumu, bet vadītājs kaut kur pludmalē apstiprina to internetbankas uzlecošajā logā. Bet nē, šis attālinātās uzticības sporta veids vēl dzīvo un plaukst. Un ne tikai bankās — to izmanto arī, lai pieslēgtos Latvija.lv, Eparaksts.lv vai VID EDS sistēmai.

    Zelta likums: ja uz ekrāna parādās pieteikšanās pieprasījums, un tu tajā brīdī nekur nepiesakies — nekavējoties noraidi pieprasījumu un sāc domāt, kurš un kāpēc mēģina izlikties par tevi. Un, lūdzu, nedod citiem savus otrā faktora rīkus, jo tad tā vairs nav autentifikācija — tas ir joks.

    Ja šis viss šķiet pārspīlēti, atceries: IT drošība reti mirst ar skaļu sprādzienu. Parasti tā aiziet klusi — ar vienu paviršu klikšķi.

Rakstu arhīvs

[posts_sparkline]