Nesakarība

Vakar sanāca doties no Rīgas uz Jelgavu. Parasti, kad izdomāju darbadienās doties ar vilcienu, sanāk čakars ar to, ka darba dienas beigās ir nežēlīgas rindas pie kasēm Centrālajā stacijā. Šoreiz bija tā, ka rindu, nez kāpēc, nebija – strādāja sešas (!!!) kases.

Toties bija beigušās cigaretes un mežonīgas rindas bija abos **Narvesen** kioskos, jo abos strādāja tikai viena pārdevēja.

Tā nu arī man citur ir līdzīgi – vairāk ziemassvētku kartiņas, apsveikumus, kalendārus un visus citus sū***, kas saistās ar gada miju vairs neviens nepasūta (fūu!), toties nevaru visu nodrukāt, jo nav kur – tipenes pārslogotas vai arī negrib strādāt…

Adobe + Macromedia = Love?

Ir, protams, visādi iemesli, dēļ kuriem būtu jāiegruzās un jāsaka, ka tas ir slikti. Nu tur globalizācija, konkureces sarukšana, etc. Bet man šis jaunums, kas tagad, paejot teju pusgadam ir oficiāli paziņots kā *superpuperreal* ir tikai licis vēlreiz aplaudēt un priecāties.

Tie mazie patīkamie sīkumi, kas līdz šim eksistēja Adobe un Macromedia produktos un allaž lika uz datora uzstādīt abu kompāniju produkciju nu ir aiz muguras. Es nemaz nerunāju par to, ka tagad varu mēģināt izmantot visas tās Flash iespējas, kuras līdz šim nelietoju, jo nesapratu. Un es domāju, ka tas vēl ir tikai sākums lielajam un skaistajam.

Bet nu [uzraksts Macromedia mājaslapā](http://macromedia.com “Macromedia”), kas vēsta, ka šamie savulaik ir bijuši Macromedia man lika pasmaidīt.

Starp citu, cik zināms, tad visa Macromedia produkcija tā arī paliks pagaidām zem Macromedia preču zīmes, tikai visos caurumos būs pieknabināts arī Adobe vārds un Adobe jau tagad savas jaunās CS2 *bundles* komplektē ar Flash 8 Pro versiju.

Mācīsimies saprast mācīšanos

Nebūtu nemaz šito publicējis, jo [oriģinālajā materiālā](http://www.studytechnology.org/10-barr.htm “The Barriers to Study”) tam seko tufta par to, kas tev ir jānopērk, lai būtu labs, liels, etc. Bet tiktāl, cik zemāk redzams ir baigi ok. Man vismaz tas pavēra dažas jaunas idejas.

Nebūtu nemaz šito publicējis, jo [oriģinālajā materiālā](http://www.studytechnology.org/10-barr.htm “The Barriers to Study”) tam seko tufta par to, kas tev ir jānopērk, lai būtu labs, liels, etc. Bet tiktāl, cik zemāk redzams ir baigi ok. Man vismaz tas pavēra dažas jaunas idejas.

**The Barriers to Study**

L. Ron Hubbard discovered three primary barriers which keep one from successfully studying a subject. Despite all that has been written on the subject, these three barriers, simple as they are, were never isolated as paramount to effective education. For want of this data, the toll in poorly educated students, unfulfilled potential and frustration is incalculable.

**The First Barrier – Lack of Mass**

Attempting to educate someone without the mass (or object) that he is going to be involved with can make study exceedingly difficult. This is the first barrier to study.

For example, if one is studying tractors, the printed page and the spoken word are no substitute for an actual tractor. Lacking a tractor to associate with the written word, or at least pictures of a tractor, can close off a person’s understanding of the subject.

Definite physiological reactions occur when trying to educate a person in a subject without the thing actually present or available. A student who encounters this barrier will tend to feel squashed, bent, sort of spinny, sort of dead, bored and exasperated. He can wind up with his face feeling squashed, with headaches, and with his stomach feeling funny. He can feel dizzy from time to time and very often his eyes can hurt. These reactions are quite common but wrongly attributed to poor lighting, or studying too late at night, or any number of other incorrect reasons. The real cause is a lack of mass on the subject one is studying.

The remedy to this barrier is to supply the thing itself – in the example above, the tractor, or a reasonable substitute for one. Some educators have instinctively known this, but usually it was applied only to younger students and it certainly was never given the importance it warrants at any level of education.

**The Second Barrier – Too Steep a Gradient**

The next barrier is too steep a study gradient. That is, if a student is forced into undertaking a new action without having understood the previous action, confusion results.

There is a different set of physiological reactions which occur as a result of this barrier. When one hits too steep a gradient, a sort of confusion or reelingness is experienced.

Commonly, the difficulty is ascribed to the new action, when in fact it really stems from the previous action. The person did not fully understand some part earlier and then went into confusion on the new one. This barrier to study is very pronounced in subjects involved with activity.

Take the example of a person learning to drive. He cannot properly coordinate his feet and hands to manually shift the car into another gear while keeping to one lane. The difficulty will be found to lie in some earlier action about shifting gears. Possibly he was not yet comfortable shifting through the gears with the engine off and the car at rest. If this is recognized, the gradient can be cut back, and the person brought up to a point where he can easily shift the gears on a motionless car before performing the same action while in motion.

**The Third Barrier – the Misunderstood Word**

The third barrier to study is the most important of the three. It is the prime factor involved with stupidity and many other unwanted conditions.

This third barrier is the misunderstood word. A misunderstood definition or a not-comprehended definition or an undefined word can thoroughly block one’s understanding of a subject and can even cause one to abandon the subject entirely.

This milestone in the field of education has great application, but it was overlooked by every educator in history.

Going past a word or symbol for which one does not have a proper definition gives one a distinctly blank or washed-out feeling. The person will get a “not there” feeling and will begin to feel a nervous hysteria. These are manifestations distinct from either of the other two barriers.

The barrier of the misunderstood word is far more important than the other two, however. It has much to do with human relations, the mind and different subjects. It establishes aptitude or lack of aptitude and is the key to what psychologists were attempting to test for years without recognizing what it was.

A person might or might not have brilliance as a computer programer, but his ability to do the motions of computer programing is dependent exclusively and only upon definitions. There is some word in the field of computer programing that the person who is inept did not define or understand and that was followed by an inability to act in the field of computer programing.

This is extremely important because it tells one what happens to doingness and that the restoration of doingness depends only on the location and understanding of any word which has been misunderstood in a subject.

Have you ever come to the bottom of a page only to realize you didn’t remember what you had just read? That is the phenomenon of a misunderstood word, and one will always be found just before the material became blank in your mind.

This sweeping discovery is applicable to any sphere of endeavor, and opens wide the gates to education.

Adobe setifikācija (Adobe Certified Expert un Adobe Certified Instructor)

Kādu laiciņu atpakaļ jau rakstīju par Adobe sertifikāciju. Tad nu beidzot sanāca laiciņš un varu pastāstīt par to vairāk.

Adobe Certified Expert (ACE) ir persona, kuru Adobe ir atzinuši par profesionālu kāda vai kādu šī uzņēmuma produkta lietotājiem. Tas ir starptautiski atzīts standarts, kas iegūstams, nokārtojot vienu vai vairākus eksāmenus par katru attiecīgo produktu (īsāk sakot, nokārtojot eksāmenus par kādu no Adobe programmām).

Adobe Certified Instructor (ACI) ir tas pats ACE, tikai viņa zināšanas Adobe atzinusi par tik labām esam, ka piešķīrusi tam tiesības mācīt citiem un izmantot ACI “žetonu”, ka esat viņu atzīts eksperts.

Bez tam, kļūstot par ACE vai pat ACI, jums paveras vēl dažas pozitīvas iespējas, tai skaitā jauno produktu alfa un beta versiju testēšana, Adobe resursu bezmaksas izmantošana, utt. Interesanti gan, vai tas nozīmē arī, ka varēšu palikt pa nakti, piemēram, Adobe Skotijas birojā, ja nu man sagadās tur nokļūt un es esmu ACE?

ACI savukārt papildus vēl saņem arī dažādu makulatūru un digitālos atkritumus par produktu, kas, savukārt, ir lieliska iespēja jums reklamēt tālāk Adobe produkciju un izmantot to kursu vai apmācību vadīšanā. Starp visiem šiem product benefits man visvairāk patika tas, ka ACI saņem pre-release versijas praktiski visām Adobe programmām, kā arī iespēju izmantot Adobe brendu personīgai reklāmai. Jauki taču būtu, piemēram, uz vizītkartēm rakstīt: Juris Kalniņš, Adobe Inc.

Sertifikācija ir iespējama trīs līmeņos:

1. Sertificēšanās uz vienu produktu – jūs kārtojat eksāmenus un iegūstat (vai neiegūstat) vienas programmas lietošanas prasmju sertifikātu.

2. Speciālista sertificēšanās – jūs kārtojat eksāmenus produktu grupās, tādējādi pierādot, ka esat speciālists kādā no jomām (druka, web vai video). Lai nokārtotu un iegūtu sertifikātu kādā no jomām, jānokārto eksāmeni par visām attiecīgās jomas speciālista programmām. Drukā tie ir: Adobe InDesign, Adobe Acrobat kā arī vai nu Adobe Photoshop vai Adobe Illustrator.

3. Meistara sertificēšanās – šai gadījumā ir jānokārto eksāmeni produktu pakās. Piemēram, ja gribat kļūt par ACE, Creative Suite Master, ir jānokārto eksāmeni par zināšanām Adobe Acrobat, GoLive, Illustrator, InDesign, un Photoshop.

Visu testēšanu veic divi no Adobe neatkarīgi uzņēmumi – Pearson VUE un Thomson Prometric. Testi tiek piedāvāti elektroniski un satur no 60 līdz 90 jautājumiem. Katrs eksāmens aizņems vienu līdz divas stundas un rezultāti tiek paziņoti uzreiz pēc testa aizpildīšanas.

Eksāmena cena ir 150$ un tam var pieteikties [Pearson Vue mājaslapā](http://www.pearsonvue.com “Pearson Vue sertifikācija”) kā arī [Thomson Prometric](http://www.2test.com “Thomson Prometric sertifikācija”) mājaslapās.
Paši Adobe uzsver, ka viss ir iespējams tikai gadījumā, ja ir kā nākas izstudēti Exam Bulletins, kas ir daļēji bezmaksas, daļēji par naudu pieejami viņu mājaslapā.

Vēl jau var apmeklēt arī Adobe mājaslapu un pameklēt [tuvāko apmācību vietu]( http://partners.adobe.com/public/partnerfinder/tp/show_find.do “tuvāko apmācību vietu”), lai sagatavotos tam eksāmenam un iztērētu vēl kādu naudiņu.

Nu un pats interesantākais: ACE un ACI sertifikāti ir derīgi 90 dienas pēc jaunā eksāmena publicēšanas. Principā kaut arī ir maz ticams, ka pēc Creative Suite 2 iznākšanas tagad kaut kas stipri mainīsies tuvāko gadu, tomēr ir jārēķinās, ka Adobe var piespiest pārlikt eksāmenu un iztērēt vēl 150$ uzreiz pēc jaunās programmas versijas un līdz ar to arī jaunā eksāmena parādīšanās.

Papildus informācija par visu to ir pieejama: [Adobe sertificēšanas mājaslapā](www.adobe.com/certified “Adobe sertificēšanas mājaslapa”).

Designthinkers konference

Kādu laiciņu atpakaļ rakstīju par pašmāju konferencēm, tagad laiks pienācis pievērsties aizpeļķes cilvēciņiem. Designthinkers ir Association of Registered Graphic Designers of Ontario (RGD Ontario) garadarbs – pirmā konference tika organizēta jau tālajā 2000. gadā. Mājaslapā ir daudz informācijas par konferencēm visos šajos gados, bet, kas vēl noderīgāks, vesela kaudze ar norādēm un cilvēciņu vārdiem, kurus ir vērts noskanēt interneta plašumos.

Things Never to Say to a Newspaper Designer

Nepaguvu es vēl iepriekšējo uzrakstīt līdz galam, kā man jau atmiņā atausa šis Brendas Šonas apkopojums par lietām, kuras nekādā gadījumā nevajadzētu teikt laikrakstu dizaineriem. Šo iztulkot praktiski nav iespējams un domāju, ka tie, kuriem nekad nav bijusi saskare ar laikrakstu dizainu, neko no zemāk lasāmā nesapratīs.

1. Can you take this and make it look good?

2. The story is 74 inches but there is a mug shot.

3. We’re planning the package now and will involve you when we’re ready to put it all together.

4. Maybe you can take this list and dress it up with some icons or something.

5. I’ll get you a headline later.

6. The story and pictures will be in tomorrow. Can’t you start now?

7. Did you talk to the photo editor before you talked to the photographer?

8. We have to make a last-minute switch and there’s no art with the cover story. Can you pull something together real quick?

9. We’ve worked on this story for a year. You have three hours.

10. What’s with the black clothes all the time?

11. Just leave that part of it to the content people.

12. Can’t you run that picture any bigger? Just trim the story.

13. Can’t you give mne more room for the story? Just make that picture smaller.

14. There’s nothing to designing a news page.

15. After the work is done: “Oh, we forgot to tell you there’s a sidebar and solicit to go with that.”

16. I had this idea and this is what I want you to do.

17. We have to have SIX stories on the cover or we don’t have enough REAL content.

18. Can you fit in this half-page ad on that open page you’re designing?

19. Can’t you make this news page more featurey?

20. Can’t we just Photoshop their heads onto the other bodies? That’d be cool.

21. That’s a little too fun for us.

22. It’s a hard story to visualize. How about an illo?

Lietas, kuras nekad nesakiet fotožurnālistam

Iedomājieties tik, fotogrāfi arī ir žurnālisti. Protams, ne jau visi, bet tomēr lielākā daļa to, kas fotografē notikumus un piedāvā tos skatīt lielām masām, ir žurnālisti.

1. «Jūs esat tikai fotogrāfs vai rakstat arī?»

2. «Un tas ir mans fotogrāfs, Jānis Bērziņš.» (Saka žurnālists, iepazīstinot sevi ar intervējamo personu).

3. «Mums ir jāazpilda lapa, aizej un pasaki fotogrāfiem, lai iet un kaut ko atrod.»

4. «Viss, kas man ir vajadzīgs, ir portrets.»

5. «Vai ir arī kaut kas cits?» vai arī «Tev ir kaut kas labāks par šo?» (Uz ko viena no atbildēm varētu būt «Jā, bet šodien mēs izvēlamies tikai trešo labāko».)

6. «Vai par šo personu kaut kas ir arī rakstā?»

7. «Vai tev ir bilde ar to cilvēku priekšplānā?»

8. Jebkurš izteikums ar mēģinājumu atrast atškirības starp rakstošajiem un fotografējošajiem.

9. «Šīvakara futbola spēlē nofotografē man lūdzu vertikālu bildi, jo es jau esmu salauzis (samaketējis) lapu un nodevis to redaktoram».

10. «Raksts jau ir uzrakstīts un mums tikai vajag aizskriet un noknipsēt to džeku».

11. «Lūk ko mēs vēlētos redzēt kā galveno bildi…»

12. «Nē, tu nevari nākt uz interviju. Tas cilvēks nekad pilnībā man neatvērsies, ja blakus būs fotogrāfs».

13. «Pamēģini uztaisīt labu fotogrāfiju. Mums vajag lapas centrālo bildi».

Arī «lieli» cilvēki kļūdās sīkumos jeb Sharpen jālieto uzmanīgi

Es neesmu USA Today auditorijas pārstāvis, tomēr šis pa pus pasauli pagājušajā nedēļā izskandinātais muļķīgais izgājiens nevarēja palikt nepamanīts.

Kaut arī zināšanas par aizpeļķes iedzīvotājiem un viņu tautas varoņiem nav īpaši lielas, tomēr par Raisas kundzi priekšstats lielākoties cilvēciņiem tomēr būs iesēdies. Nopietna tante, galu galā.

Tad nu kā gadījies, kā ne, viens no svarīgākajiem ASV izdevumiem publicē 19. oktobrī rakstu par savas nācijas karaspēka gaitām tuvākajos 10 gados, kuros iesaista arī tantes Raisas izteikumus. Nu un protams, pievieno The Associated Press fotogrāfa bildi. Viss jau būtu labi, ja tikai fotonodaļā kāds nebūtu pārcenties ar Sharpen filtru lietošanu, kas noveda pie savdabīgiem rezultātiem:

ASA Today Rice won\'t rule out U.S. troops in Iraq in 10 years photo

Pa kreisi mēs redzam bildes oriģinālo versiju, pa labi — nedaudz pielaboto. Brēka sākās ļoti nopietna un tagad pie jau minētā raksta «Rice won’t rule out U.S. troops in Iraq in 10 years» ir lasāma arī redaktora piezīme:

Editor’s note: The photo of Condoleezza Rice that originally accompanied this story was altered in a manner that did not meet USA TODAY’s editorial standards. The photo has been replaced by a properly adjusted copy. Photos published online are routinely cropped for size and adjusted for brightness and sharpness to optimize their appearance. In this case, after sharpening the photo for clarity, the editor brightened a portion of Rice’s face, giving her eyes an unnatural appearance. This resulted in a distortion of the original not in keeping with our editorial standards.

Tā teikt: kam negadās, labi tikai, ka ne ar mani.