ICC profile is a set of data that characterizes a color input or output device. The profiles typically describe the color attributes of a particular device by defining the mapping between the device source and a profile connection space. Basically anything that can produce colors either it is printer or screen can be assigned to a specific database that describes color gamut of this particular color representation.
ICC profile is a set of data that characterizes a color input or output device. The profiles typically describe the color attributes of a particular device by defining the mapping between the device source and a profile connection space. Basically anything that can produce colors either it is printer or screen can be assigned to a specific database that describes color gamut of this particular color representation.
How to install ICC profile on PC
Save ICC profile anywhere on the PC and then right-click a profile file and select Install Profile from the menu. If there is a need to install more than one profile, you can also do that in bulk by copying *.icc/*.icm files directly in c:\windows\system32\spool\drivers\color folder.
How to install ICC profile on MAC
In any desktop Mac OS correct way to install the color profiles is to copy files into the /Library/ColorSync/Profiles folder or the /Users/[username]/Library/ColorSync/Profiles folder depending on your configuration.
Keep in mind that there can be subfolder that is also called Profiles. Do not copy files in this folder as then profiles may not be visible to applications.
Where to look for color profiles
Typically all output devices comes with the ICC characterization profiles, using generic profiles or you can build profiles from scratch if you need higher precision of you output characterization.
Your PC/MAC is already coming with generic color profiles that will do their job for a daily use. International Color Consortium website is keeping a record of all generic output profiles that are built for print data characterization. But since the webpage is not updated on regular basis, better is to look directly at the webpages of the organizations that are keeping the track for the generic output data characterization worldwide.
Profiles corresponding to standard printing conditions are available for download from ECI or Idealliance.
Vispārzināma patiesība: steidzami vajag piekoriģēt PDF dokumentu, bet nav pieejams oriģinālais makets (InDesign, XPress, Illustrator, Photoshop, Corel, neaizmirstot par Word un Excel). Protams, mēs pilnmēness iespaidā ķeramies pie PDF remontēšanas Adobe Illustrator. Un tas ir sliktākais, ko varētu iedomāties darīt ar PDF.
Nav iespējams iztirzāt visas problēmas, kas parādīsies, veicot akrobātiku ar PDF dokumentiem AI, tāpēc mēģināsim ilustrēt vismaz dažus sāpīgos momentus.
Adobe Illustrator nekad nav bijis un, visticamāk, nekad arī nespēs būt kvalitatīvs PDF dokumentu rediģēšanas rīks. Jo tas vienkārši nav tam paredzēts un tam ir pārāk šauras iespējas. PDF formāta iespējas ir pārāk plašas un AI to nespēj nosegt.
Lai varētu lēnām sekot līdzi stāstam, iesaku lejuplādēt paku ar dokumentiem, uz kuru pamata tad sekosim notiekošajam (ZIP, 40 MB). Mēs sāksim ar primitīvu maketu InDesign, kurā būs ievietots teksts, RGB attēls un CMYK objektu grupa. Tālāk eksportēsim to uz PDF un tad veiksim manipulācijas AI un Acrobat, beigās savienojot visu vienā zupā vēlreiz ID un eksportējot gala versiju PDF failam ar visām izmaiņām. Visus četrus PDF dokumentus atradīsiet mapē Links.
Fundamentālās Illustrator problēmas darbam ar PDF
AI, tieši tāpat kā Photoshop, spēj strādāt tikai vienā krāsu telpā. Tā var būt vai nu CMYK vai RGB. Jebkas, kas nonāk no ārpasaules un neatbilst patreizējai krāsu telpai, tiek automātiski konvertēts. PDF, savukārt, var saturēt neierobežotu skaitu dažādu krāsu telpu objektu un būt pilnībā legāls dokuments, jo vienlaicīgs darbs ar dažādām krāsu telpām ir iebūvēts PDF konstrukcijā.
AI nespēj pareizi uztvert lapu ģeometriju un prot rediģēšanas režīmā gremot tikai pa vienai PDF lapaspusei. Šī ir vispopulārākā laža, ko nepamana rediģējot PDF dokumentus. Pēkšņi dokumentam nomainās formāts vai arī viss saturs aizbrauc uz kādu pusi.
AI neprot korekti interpretēt teksta blokus un arī atsevišķas teksta rindas.
AI nesaprot objektu statusus un neprot tos adekvāti atjaunot (sīkāk paskaidrošu ar 100%K overprint piemēru).
Eksportējam drukai gatavu PDF failu no ID un atveram to rediģēšanai AI
Ar standarta PDF/X-4 uzstādījumiem no ID eksportējam PDF failu (1-PDF-export-from-ID.pdf). Tajā atrodas teksts, RGB attēls, CMYK attēls (ēna zem pulksteņa) un CMYK objektu grupa (klucīšu mozaīka).
NB! Pie eksportēšanas uz PDF, zem Output ir jānorāda No color Conversion, lai saglabātu neaiztiktus RGB un CMYK objektus. Normālā situācijā es to nekādā gadījumā neiesaku darīt, jo krāsu konvertācija tad tiek uzticēta citiem procesiem, bet mūsu eksperimentam šis ir būtiski.
Tālāk šo failu atveram rediģēšanai AI un sastopamies ar pirmo kliedzinu, ka Illustrator kaut ko interpretēs: «The document contains PDF objects that have beeen reinterpreted: To preserve appearance, some text has been outlined.». Otrais izaicinājums seko, jo mums ir gan RGB, gan CMYK objekti un Illustrator neprot ar abiem strādāt, tāpēc jāizvēlas viena no vidēm. Tā kā gatavojam drukas failu, izvēlēsimies CMYK. Pēdējais izaicinājums ir piesaiste krāsu profilam, jo AI neprot lasīt arī PDF metadatus un nemaz nezina, ka krāsu profils PDF dokumentā jau ir iešūts. Nu un jau pēc atvēršanas mēs ieraudzīsim arī to, ka AI ir sabojājis 210×210 mm TrimBox dokumenta dimensijas un tagad tās ir 230,8×230,8 mm, jo interpretējot PDF saturu, izmērā tika ņemts vērā viss, kas atrodams PDF dokumentā, pat ja tas atrodas ārpus rāmjiem (šis gan nav pārnestā, bet tiešā nozīmē).
Īpašu uzmanību vajag pievērst PDF dokumenta izmēram. Tas ir kļuvis stipri lielāks. Tas notiek tāpēc, ka AI saglabā PDF dokumentā gan AI, gan savas interpretācijas PDF. Jebkura programma (ID, Acrobat, utt.) no šī dokumenta lasīs tikai PDF daļu un AI daļu ignorēs. Savukārt ar AI būs tieši pretēji — tas ignorēs jebko, kas ārpus AI ir darīts ar PDF daļu un ielādēs atpakaļ savu saglabāto darba versiju.
Nečakarēsimies daudz, tikai nomainīsim virsrakstam teksta krāsu un saglabāsim kā jaunu iterāciju PDF dokumentam (2-PDF-edit-in-AI.pdf). Visas augstāk minētās zobusāpes tagad būs skaidri redzamas, atverot PDF dokumentu Acrobat. Mums ir pazudusi ģeometrija, RGB pulkstenis tagad ir CMYK, savukārt teksta rindlasāmība ir sabojāta.
Spēles ar Illustrator PDF dokumentu Acrobat
Pēc virsraksta teksta krāsas nomaiņas esam sapratuši, ka mums tomēr nepatīk tas nekvalitatīvais pulksteņa attēls un vēlamies to izdzēst ārā. Pie reizes palielinot virsrakstu un pārbīdot to kompozicionāli loģiskāk. To arī izdarām ar Acrobat pieejamiem rīkiem, saglabājot izrediģēto versiju kā jaunu PDF dokumentu (3-PDF-edit-in-Acrobat.pdf).
ID neprot lasīt AI saglabāto papildinformāciju, tāpēc tas interpretēs tikai PDF daļu, kas satur PDF pamatinformāciju. Attiecīgi viens un tas pats PDF izskatīsies pavisam dažādi AI un ID.
Un tagad sākas jautrākais. Ja atvērsim šo PDF dokumentu AI, mums izlēks brīdinājuma logs, ka PDF ir rediģēts ārpus AI (This document has been modified outside Adobe Illustrator). Protams, vēloties saglabāt visas rediģēšanas iespējas, mēs izvēlēsimies pirmo no iespējām un vērsim vaļā dokumentu, ignorējot ārpus AI taisīto. Un ieraudzīsim to pašu dokumentu, kas bija pirms rediģēšanas Acrobat.
Visu versiju kopums ID un secinājumi
Lai arī cik jocīgi neliktos, bet Adobe InDesign, runājot mana kolēģa vārdiem, ir tups kā zābaks. Ko tu viņā iemet, to arī dabūsi ārā. Tāpēc neuztraucoties par saturu, var mierīgi samest iekšā ID pa lapaspusēm visus PDF failus un eksportēt kā vienu PDF dokumentu, lai var salīdzināt izmaiņas pa etapiem (4-Combination-export-from-ID.pdf).
Par to, ka pulksteņa foto ir sačakarēts, mēs pārliecinājāmies jau pie importa AI. Bet tas, kam tajā mirklī vēl nepievērsām uzmanību, ir nianse, ka AI neko nesaprot par objektu statusiem. Ja pēc AI remontdarbiem to vēl grūti ieraudzīt, tad tas ļoti spilgti ir redzams pēc Acrobat remontdarbiem. Virsraksts ir «kļuvis caurspīdīgs». Kaut gan patiesībā notikumu secība bija nedaudz cita un teksts ir nevis caurspīdīgs, bet gan ar ieslēgtu overprint. Noticis tas ir tāpēc, ka sākotnēji teksts PDF dokumentā bijā 100% melns un šādiem objektiem pēc noklusējuma tiek ieslēgts overprint režīms, kas ir pareizi. Bet pēc rediģēšanas AI, kad šim tekstam krāsu nomainījām uz oranžīgo, AI neprot nolasīt objekta overprint uzstādījumus, tāpēc arī nezina, ka tie būtu jālabo. Tāpēc objekts ir palicis šajā stāvoklī, kaut gan tīri tehniski tādam tam nevajadzētu būt.
Vienmēr, kad tomēr ir nācies bakstīt PDF ārpus Acrobat, es ieteiktu to ielikt tukšā Adobe InDesign dokumentā un vēlreiz eksportēt uz PDF. Tādā veidā būs iespēja vismaz nedaudz atgriezt PDF tā sākotnējo struktūru, piemēram, atjaunojot pareizu dokumenta ģeometriju.
Es ļoti iesaku pabakstīties un paspēlēties ar visiem arhīvā atrodamajiem failiem kā arī komentēt neskaidrās lietas. Šis nav vieglākais temats, ko sagremot, bet tieši tāpēc es ceru, ka tas liks vēlreiz un vēlreiz pārdomāt, vai ir vērts bakstīt PDF dokumentus ar tam nepiemērotiem rīkiem, jo tieši tikpat daudz zobusāpju sagādās arī citi grafiskie redaktori, kas nav paredzēti PDF rediģēšanai.
A un B formāta papīrs ir standarts, lai būtu precīzāki, tas ir visā pasaulē pieņemts ISO 216 standarts. Protams, ASV un Kanāda no šī standarta ar visām varītēm mēģina izvairīties. Papildus vēl ir radīts C formāts un tam atbilstošs ISO 269. Tad nu par katru pēc kārtas.
A formāta papīra izmēri milimetros, collās, cicero un punktos
mm
in
pica
pt
A0
841 x 1189
33,110 x 46,811
198,7 x 280,9
2384 x 3370
A1
594 x 841
23,388 x 33,110
140,3 x 198,7
1684 x 2384
A2
420 x 594
16,535 x 23,388
99,2 x 140,3
1191 x 1684
A3
297 x 420
11,693 x 16,535
70,2 x 99,2
842 x 1191
A4
210 x 297
8,268 x 11,693
49,6 x 70,2
595 x 842
A5
148 x 210
5,827 x 8,268
35,0 x 49,6
420 x 595
A6
105 x 148
4,134 x 5,827
24,8 x 35,0
298 x 420
A7
74 x 105
2,913 x 4,134
17,5 x 24,8
210 x 298
A8
52 x 74
2,047 x 2,913
12,3 x 17,5
147 x 210
A9
37 x 52
1,457 x 2,047
8,7 x 12,3
105 x 147
A10
26 x 37
1,024 x 1,457
6,1 x 8,7
74 x 105
A0 formāta loksnes laukums ir precīzi viens kvadrātmetrs. A formāta papīra dimensijas veido attiecība 1 pret kvadrātsakni no 2 jeb 1:1,41421356237. Protams, sakarā ar to, ka atcerēties tik garas skaitļu rindas ir nevajadzīgi, vieglāk ir atcerēties viena papīra izmēru, piemēram, A4, un tad no tā rēķināt pārējos izmērus. Tas ir pavisam vienkārši, jo A3 papīra izmērs ir divas A4 lapas. Savukārt A5 izmērs ir tieši puse no A4 lapas.
Virspusēji iedziļinoties A un B papīra formāta rašanās vēsturē — tos pirmo reizi pieminēja 1786. gadā vācu zinātnieks Georgs Kristofs Lihtenbergs. Pēc tam savu ietekmi atstāja arī Franču revolūcija, bet 20. gadsimta sākumā Valters Portmans to aprakstīja vienotā DIN standartā. Lai nečakarētu prātu ar komatiem, tika pieņemts noapaļot izmērus līdz tuvākajam veselajam milimetram.
Tomēr, sakarā ar to, ka papīra ražošana, uzglabāšana un apdruka maina papīra izmērus, jau vēlāk, ISO standartā tika aprakstītas maksimālās pieļaujamās atkāpes no normas: ±1.5 mm līdz 150 mm garai loksnei, ±2 mm no 150 līdz 600 mm garai loksnei un ±3 mm loksnēm, kas ir garākas par 600 mm.
B formāta papīra izmēri milimetros, collās, cicero un punktos
mm
in
pica
pt
B0
1000 x 1414
39,4 x 55,7
236,2 x 334,0
2834 x 4008
B1
707 x 1000
27,8 x 39,4
167,0 x 236,2
2004 x 2834
B2
500 x 707
19,7 x 27,8
118,1 x 167,0
1417 x 2004
B3
353 x 500
13,9 x 19,7
83,3 x 118,1
1001 x 1417
B4
250 x 353
9,8 x 13,9
59,1 x 83,3
709 x 1001
B5
176 x 250
6,9 x 9,8
41,6 x 59,1
499 x 709
B6
125 x 176
4,9 x 6,9
29,5 x 41,6
354 x 499
B7
88 x 125
3,5 x 4,9
20,8 x 29,5
249 x 354
B8
62 x 88
2,4 x 3,5
14,6 x 20,8
176 x 249
B9
44 x 62
1,7 x 2,4
10,4 x 14,6
125 x 176
B10
31 x 44
1,2 x 1,7
7,3 x 10,4
88 x 125
Tipisks ir uzskats, ka B formāta papīrs tika izveidots, lai būtu tehniski vienkārši veikt A formāta papīra apdruku līdz ar malām. Teiksim, nodrukājot uz B4 loksnes A4 formāta darbu un tad nogriežot malas. Tomēr tas neatbilst patiesībai. B formāta papīra malu izmērs tiek rēķināts tieši tāpat, kā A formāta papīram — 1:1,4142. Un katrs mazāks B izmērs ir tieši puse no lielāka izmēra. Teiksim, B2 ir precīzi puse no B1 papīra loksnes izmēra. Lomu spēlē kas cits — B0 loksnes platums ir precīzi viens metrs. Tas ļauj poligrāfijā izmantot plašāku apdrukājamo papīru izmēru klāstu. Piemēram, A8 ir aptuveni spēļu kārts izmērs, tomēr daudz parocīgāk ir turēt rokās spēļu kārtis, kas ir B8 izmērā.
C formāts un DL formāts, izmēri milimetros un collās
mm
in
C0
917 x 1297
36,1 x 51,5
C1
648 x 917
25,5 x 36,1
C2
458 x 648
18,0 x 25,5
C3
324 x 458
12,8 x 18,0
C4
229 x 324
9,0 x 12,8
C5
162 x 229
6,4 x 9,0
C6
114 x 162
4,5 x 6,4
C7
81 x 114
3,2 x 4,5
C8
57 x 81
2,2 x 3,2
C9
40 x 57
1,6 x 2,2
C10
28 x 40
1,1 x 1,6
DL
110 x 220
4,33 x 8,66
C formāta izmērs tiek lietots tikai un vienīgi aploksnēm, kurās ir ērti ievietot A formāta izmēra papīru. Piemēram, C5 izmēra aploksne lieliski der A5 izmēra papīra loksnei, jeb arī A4 papīra loksnei, kas salocīta uz pusēm (tipiskākais izmērs, kurā saņemam, piemēram, rēķinus).
Atsevišķu ievērību jāvelta DL jeb DIN Lang (Dimension Lengthwise) tipa aploksnei. Tās izmērs ir 110 x 220 mm. Šī izmēra aploksne ir paredzēta divas reizes pārlocītai A4 lapas loksnei un ir pasaulē populārākais un visvairāk izmantotākais aploksnes izmērs. Kaut arī poligrāfiķi savulaik stipri iespringa, lai šī izmēra aploksnes iznīdētu, tas bija un ir tik populāras, ka nācās arī šo izmēru pievienot ISO specifikācijai par papīra izmēriem.
Pasaules skaistākās avīzes ik gadu var ievērtēt Society for News Design (SND) rīkotajā konkursā. Jebkurš izdevējs no visas pasaules var iesūtīt savus labākos avīžu izklājumus vērtēšanai, cīnoties par medaļām, līdzīgi kā olimpiādē. Kaut gan oficiālie rezultāti vēl nav zināmi, neoficiāli nominācijas jau ir pasniegtas un diez vai kaut kas būtiski mainīsies.
Šogad, kā jau tas bija gaidāms, starp favorītiem ir ļoti daudz preses saistībā ar Nelsonu Mandelu. Nav nekāds brīnums, jo 2002. gadā praktiski visi darbi bija saistīti ar 11. septembra teroraktiem.
Par teroraktiem runājot, manā personīgajā skatījumā pagaidām starp visiem nominantiem vislabākais darbs nepelnīti ir ieguvis vien sudraba medaļu.
SND sudraba medaļa. Boston Globe maratona terorakta atspoguļojums.
«This is how you cover an event as it happens. It’s got depth, it’s got thought. It’s complete. It’s got all the pieces. It’s a simple design, but the design is enhancing the content.»
— SND35 long form judges
SND sudraba medaļa. Boston Globe maratona terorakta atspoguļojums. Otrais atvērums.
Bet netrūkst arī citu lielisku darbu. Piemēram, Times of Oman ir skaista avīze pati par sevi, ko nevarētu teikt par viņu mājaslapu. Ja kādam gadās netīšam paklupt Persijas līča dienvidu krastos, uzsaukšu pudeli viskija par pāris avīzes numuriem taustāmā veidā.
Un netrūkst arī vilšanās. Lieliskais zviedru Svenska Dagbladet ir sačakarējis kultūras pielikuma izskatu. Tagad tas ir gaužām neinteresants. Akurāt nav skaidrs, par ko viņiem ir izteikta tik augsta atzinība.
Pēdējos gadus SND konkursā vērtē arī digitāli radītos darbus un izskatās, ka šogad šajā lauciņā laurus plūks National Geographic. Bet neiztiks arī bez iepriekšējos gadus digitālajā jomā ne bez nopelniem izceltajiem New York Times ar infografiku un Boston Globe ar jauno mājaslapas dizainu. Arī šogad pieteikto darbu sarakstā ir New York Times prātam neaptverama darba rezultātā radītais izcilais vizuālais baudījums, kuru Society for News Design pelnīti atzinuši par sudraba medaļas vērtu.
SND sudraba medaļa. The New York Times — Reshaping New York atvērums.
Pēc tam, kad tiks paziņoti Society for News Design oficiālie uzvarētāji, sagatavošanā būs arī gadagrāmata, kurā SND publicē visus interesantākos darbus, ieskaitot tos, kas balvas nav ieguvuši. Un šī grāmata (ieskaitot arī visus iepriekšējo gadu izdevumus) vienmēr ir ļoti vērtīgs papildinājums bibliotēkai. Bet, pat ja neizdodas pie drukātā izdevuma tikt, SND mājaslapu pašķirstīt var bez maksas.
Līdz manīm gan vēl nav nonākušas pašas avīzes, bet viens no maniem klientiem sūdzas pēdējā mēneša laikā jau divas reizes par sūdaino kvalitāti, kādā tiek drukāta Jelgavas avīze «Zemgales Ziņas». Ja es vēl varu saprast to, ka dažkārt PGM (Poligrāfijas grupa Mūkusala) ir taisījuši lažas, tad man neticās, ka tās turpinās vesela mēneša garumā — viņus vienkārši nožņaugtu par to.
Mēģināju noskaidrot, kas ir par vainu un kāpēc tik traki briesmīgi tiek nodrukātas ne vien uz viendabīgiem foniem liktas sīkas vektordetaļas, bet arī pilnkrāsu bildes. Pēc pirmajām aplēsēm vienīgais, ko izdevās izlobīt telefoniski skaidrojoties ar klientu — pastāv iespēja, ka maketi tiek sadirsti, nemaz nenonākot līdz PGM. Kaut kāds mudaks (atkal pieņēmums, bet visticamāk, vārdā Endijs Zariņš, jo tieši tāda persona avīzes mājaslapā ir norādīta kā atbildīgā par reklāmas maketiem) visus PDF sagatavotos maketus, pirms likšanas avīzes gala maketā, pārveido no PDF uz JPG formātu, tādējādi iznīcinot jebkādas iespējas normāli nodrukāt vektorus.
Visa šā sakarā atcerējos kādas senas skaistas dziesmas vārdus: «Man gribas kliegt, bet vai tu spēsi sadzirdēt…». Sasodīts, un kur lai rod stimulu kvalitatīvi strādāt šitādā bardakā?
Šodien no rīta izlasīju vakardienas «The Guardian». Pirms kāda laiciņa viņi arī pamainīja savējo dizainu, kļūstot nedaudz šaurāki. Un tas bija ļoti apsveicams solis. Nesen bija sacelta milzu brēka par to, ka to izdarīja «Diena» un «Necīņa» «NRA» «Neatkarīgā». Man, protams, bija daudz lielāks prieks par to, ka tas ir noticis, nevis par to, ka tagad ir kaut kādas problēmas ar ieradumu maiņu pensionāriem. Drīzāk mani uztrauca fakts, par kuru nebiju aizdomājies, jo kādu laiciņu nebiju bijis Lielbritānijā — «Dienas» jaunais saturiskais un arī lielā mērā vizuālais formāts ir ļoti tuva «The Guardian» kopija. Un tas man liek aizdomāties nevis par to, ka, jopcik, atkal lettiņi kaut ko nozaguši, bet gan par foršo tendenci — mēs beidzot atsvešināmies no mums galīgi nepiedienīgā skandināvu avīžu stila un tuvojamies man personīgi daudz mīļākam un, manuprāt, daudz korektākam britu avīžu veidošanas stilam. Ja vēl pēc dažiem gadiem kāds Latvijas drosminieks uztaisīs liela izdevuma dizaina pārbūvi, tuvinot to spāņu variantam, es aiz laimes bikses piečurāšu.
P.S. Viens no ietekmīgākajiem ASV laikrakstiem — «Chicago Tribune» arī ir mainījis savu veidolu ar nelielu kosmētisko remontu. Par to vairāk var lasīt SND Update blogā.
Pasūtīju Advertā drukai biļetes. Vajadzēja nelielu porciju par saprātīgu cenu, tāpēc priecājos par to, ka bija iespēja sarunāt, lai tik drukā uz jebkāda krīta, kāds pa rokai pagadās. Tika iedots makets pdf formātā (CMYK, 300dpi rastram, ISO Coated).
Lūk ir rezultāts — viena partija, tikai paņemtas divas biļetes — viena no sākuma un viena no paciņas beigām.
Neiespringstu tikai tāpēc, ka izcilai kvalitātei šoreiz tiešām nav ļoti lielas nozīmes, kaut gan šitik krasu toņu maiņu gan es līdz galam nesapratu.
Beigu beigās, lai nu galīgi neapvainojās, nedaudz paslavēšu viņus arī — iepriekšējais drukas darbs bija izcils — ar Arctic sarežģītajiem papīriem viņi tiek galā lieliski!
Vakar pīpojot un ejot pa Čaka ielu uz mājām pēc Jūlijas Šaferes raksta pirmās daļas publicēšanas aizdomājos par visādām lietām un atskartu, ka Latvijas poligrāfijas tirgū valda interesanta tendece.
Pa visiem šiem gadiem vienīgie, kas man patiesi bija pretimnākoši bija Jelgavas tipogrāfijas un Mūkusalas mājas poligrāfiķi. Pateica, kādas iekārtas izmanto un atsūtīja man nepieciešamos PPD failus kā arī krāsu profilus. Pārējie vienmēr aizbildinās — lai lietojot standarta Euroscale Coated vai Euroscale Uncoated, gan jau ka viss būšot kārtībā.
Ļoti ļoti interesanta tendence. Un es te vēl cepos par to, ka varētu kādu dienu printhausi man atsūtīt gatavu workflow materiālu, lai es to Adobe Bridge pieslēdzu Creative Suite un aizmirstu par to, ka man kaut kur kaut kas būtu jānorāda vai jāpārmaina.
Atbilde uz šo jautājumu ir viennozīmīga un vienreiz jau tika atzīmēta arī šajā blogā, bet tagad vēlētos padalīties ar PIA/GATF’s Center for Imaging Excellence direktores Jūlijas Šaferes (Julie Shaffer) viedokli par šo jautājumu, kas tika publicēts vienā no ASV poligrāfijas nozares specializētajiem izdevumiem.
Pirms apdrukas
Pirms kāda laika stāstīju savam draugam, ka rakstu publikāciju par nesāpīgu krāsu konvertēšanu no RGB uz CMYK. «Veselu rakstu?», draugs pārsteigts jautāja «vai tad tu nevari to pateikt vienā teikumā?»
Draugs ir dizaineris ar daudzu gadu pieredzi prepress jomā, tāpēc es nedaudz sašaubījos par sevi, bet pēc tam atskartu, ko viņš ar to bija domājis: «Lietot Photoshop lai nomainītu krāsu profilu no RGB uz CMYK — vai tas ir tas teikums, par kuru tu domāji?»
«Jā», viņš atbildēja «tas ir samērā vienkārši». Bet draugs nesaprata, ka mans uzdevums ir aprakstīt, kā to izdarīt nesāpīgi. Lai saprastu, kas tas ir, nodefinēsim, ka nesāpīga konvertēšana no RGB uz CMYK ir bildes krāsu diapazona maiņa, saglabājot pēc iespējas vairāk no oriģināla (limitējot to ar drukas iekārtu iespējām) un darot to maksimāli automatizēti un vienkārši.
Tajā brīdi draugs piekrita, ka viņa klienti bieži vien ir ļoti pārsteigti un neapmierināti pēc viņa veiktās samērā vienkāršās krāsu diapazona maiņas, ka nākas daudz strādāt pie bilžu koriģēšanas. Un tas viss tikai tāpēc, ka viņa uzņēmums procesu automatizēšanai izvēlējās mainīt krāsu diapazonus bildēm automātiski RIP procesu laikā. Sakarā ar to, ka RIP neizmanto nekādu krāsu menedžmentu, šī metode noved līdz slikti paredzamiem rezultātiem, kas bieži vien nozīmē arī pasūtījuma pārdrukāšanu.
Digitālo kameru ēra atklājusi jaunus horizontus RGB
Ja pirms kāda laika RGB bildes bija nepieciešamas vecajām biroja drukas iekārtām, tad tagad šo stafetes kociņu ļoti ātri ir pārņēmusi praktiski visa fotogrāfijas sfēra. Digitālie fotoaparāti un skeneri informāciju nolasa caur sarkanās, zaļās un zilās krāsas (RGB) filtriem, tādējādi veidojot RGB bildes. Protams, ir augstas kvalitātes CMYK veltņskeneri (kas gan arvien vairāk un vairāk sāk kļūt par pagātni), kas arī skanē ar RGB metodēm, bet pēc tam automātiski konvertē bildes CMYK diapazonā. Rezultātā poligrāfijas veterāni kā arī daudzas poligrāfijas firmas vēl joprojām uzskata par pašsaprotamu saņemt no klienta bildes, kas jau ir pārvērstas CMYK diapazonā, līdz ar to noveļot uz viņiem vainu par to, ka CMYK bildēm var zust vai mainīties krāsu detaļas.
Digitālo attēlu skaita pieaugums pateicoties digitālo fotoaparātu un mājas apstākļu skenēšanas iekārtu pieaugumam tika turpina augt, un poligrāfiķiem nākas darboties tieši ar RGB bildēm. Līdz ar to ir ļoti svarīgi noteikt, kā veiksmīgāk RGB failus nodrukāt ciān-fuksīn-dzelten-melnajās krāsās, kas tiek izmantotas poligrāfijā.
Līdz ar to ir skaidrs, ka krāsu profilēšana (Color management) ir vissvarīgākā lieta. Visām iekārtām, kas piedalās galaprodukta radīšanā ir savi krāsu diapazoni — monitoriem, digitālajām kamerām, skeneriem, proof-druku iekārtām, utt. Krāsu profilu pamatā ir iespēja atrast optimālo krāsu izmantošanu, kas apvienotu visas šīs iekārtas un atvieglotu darbu. It īpaši gadījumos, kad ar katru no šīm iekārtām darbojas savā starpā nesaistītas personas. Tādā gadījumā jebkurā posmā ir skaidrs, ka tas, kas parādās uz monitora ir ļoti tuvu tam, kas parādīsies uz cita monitora vai tiks nodrukāts.
Katras iekārtas aprakstošie profili, kas satur attiecīgās iekārtas krāsu gammas ietilpību aprakstošos faktorus, ir pamatā precīzam krāsu menedžmentam. Profili var būt unikāli – attiecināmi tikai uz attiecīgo iekārtu (kas lielākoties ir raksturīgi vidējās klases tintes printeriem), bet var būt arī universāli ICC profili, kas ir balstīti uz specifikācijām, kuras ir izstrādātas Starptautiskajā Krāsu Konsorcijā (International Color Consortium). Sakombinējot ienākošās krāsas profilus ar izejošo krāsu profiliem, pirmā krāsa var tikt konvertēta pareizā otrā profila krāsā. Šo krāsu profilu reģistrēšanu un uzraudzību veic krāsu menedžmenta un atbilstības modulis (color management/matching module, CMM). CMM eksistē vairākos drukātās produkcijas sagatavošanas posmos, sākot ar bildes apstrādi un beidzot ar RIP procesiem.
Trīs lietas par RGB
Drukāto darbu veidošanas procesā ir trīs galvenie posmi, kuros var veikt RGB krāsu konvertāciju CMYK diapazonā:
1. uz atsevišķa datora (dizainera, fotogrāfa, skenētāja)
2. uz servera sistēmas, caur kuru notiek attēlu cirkulēšana
3. RIP procesa laikā
Ir vēl vismaz viens online serviss, kas nodarbojās ar šo procesu – ColorCentric.com, kas ar vienkāršu apmaksas sistēmu un ļoti ātriem programlīdzekļiem konvertē pa vienai uz servera novietojamas bildes un uzreiz atgriež rezultātu — CMYK bilžu versijas.
Atsevišķa datora līmenī joprojām nepārspēts līderis, bez šaubām, ir Adobe Photoshop ar savām plašajām iespējām. Izmantojot konsekventus krāsu paramentrus un pareizos krāsu profilus, Photoshop var veikt ļoti precīzas RGB bilžu konversācijas CMYK formātā un procesi var tikt automatizēti, izmantojot jaunu skriptu rakstīšanas iespējas. Tomēr Photoshop nav vienīgā iespēja krāsu konvertēšanai viena datora ietvaros. Ir iespēja izmantot bilžu apstrādes programmas, tādas kā Picture Window Pro vai CMYK+ kā arī skeneru programmatūru: Binuscan ColorPro, LaserSoft Imaging’s SilverFast, Creo oXYgen, Heidelberg LinoColor, kas jau skenēšanas procesā ļauj mainīt krāsu diapazonus. Pēdējā Adobe Distiller versija piedāvā iespēju veikt krāsu konvertēšanu CMYK formātā, bet MAC lietotājiem tāda iespēja ir iebūvētajā Save as PDF operētājsistēmas funkcijā, kas, izmantojot ColorSync filtrus veic konvertācijas operācijas.
***
RIP — rastrattēla procesors; RIP procesors. Procesors un programmatūra, kas pārveido vektorgrafiku un tekstu rastrgrafikas (bitkartētā) attēlā vai pilnīgi noformētā lappusē, kuru pēc tam izdrukā, izmantojot printerus, elektrostatiskos ploterus vai attēlličus (Tildes Datorvārdnīca).
