Dzelži un softs | Mr. Serge

Laika plānošana un elektronisko kalendāru dizains

Ja Google kādreiz izdomās ar savu kalendāru izdarīt to pašu, ko tas ir ieplānojis izdarīt ar Google Reader, es raudāšu krokodila asarām.

Es plānošanai par pamatu vienmēr esmu vadījies nedēļas griezumā. Tāpēc priekš manis visērtākais un pārskatāmākais veids, kā skatīties uz saplānoto ir divu nedēļu šķērsgriezums. Google Calendar ar to lieliski tiek galā.

Ir daļa notikumu, kas ir piesaistīti konkrētam laikam, bet liela daļa ir saistīta tikai ar konkrēto datumu. Tāpēc šāds skats man šķiet visoptimālākais. Protams, ideālā pasaulē es gribētu savu dzīvi plānot tā, kā tas notika sešus-septiņus gadus atpakaļ — pierakstu veidā papīra plānotājā. Tomēr pierādījās, ka galvenais šāda papīra plānotāja mīnuss ir tas, ka nav iespējams veikt saprātīgu meklēšanu vecos ierakstos. Teiksim, atrast telefona numuru džekam no Pabažiem, ar kuru tikos kaut kad rudenī.

Viedtālruņi izmainīja un sagrāva visu manu ideālo plānošanas ritmu. Senāk varēja vēsi atsmērēties ar tekstu «Atsūti e-pastu. Neesmu pie datora, nevaru pateikt, vai tieku.» Tagad tas nestrādā, jo visu var momentāli apskatīties. Tikai žēl, ka tas notiek teorētiski. Jo praktiski uz viedtālruņiem neko apskatīties lāga nevar. Par to es gaužos jau kopš Nokia N8 laikiem un nekas nav mainījies arī pārejot no Symbian uz Android bāzēto Samsung Galaxy SIII. Iebūvētais kalendārs ir vienkārši kaut kas prātam neaptverami sūdīgs.

Daļēji problēmu atrisināja aplikācija Agenda, bet ilgāk palietojot arī tā sāk besīt. Pirmkārt, nav iespējams uzstādīt, lai nedēļa sākas ar pirmdienu. Otrkārt, sarakstam nav normāli sadalītas dienas, līdz ar to nav skaidrs, kurā dienā kurš notikums notiek, ja to ir ļoti daudz (mēnesis + šodienas datums + šodienas plānu saraksts skatā). Nu un vēl čupiņa ar sīkumiem, bet tomēr labāk, kā S Planner.

Mani ļoti interesē, kā citi plāno savus darbus un kādus rīkus vai tehnoloģijas brīnumus izmanto, lai varētu sakarīgi to darīt? Kādi, jūsuprāt, ir izcilākie dizaina (gan vizuālā, gan funkcionālā) piemēri? Share, retweet un ko nu tur vēl. Man ļoti ļoti gribās zināt citu pieredzi.

Tallinas sabiedriskā transporta tiešsaites karte

Tallina. Biku pačakarēts attēls no Tallinas tūrisma centra bukleta maketa.

Ziemeļu kaimiņi gadu iesāka, noliekot uz pakaļas skaudīgos latviešus un piedāvājot bezmaksas sabiedrisko transportu Tallinas pilsētas iedzīvotājiem. Nezinu, kad viņiem tur vēlēšanas plānojas, bet nu ideja, kā zināms, atsitās arī mūsu platuma grādos. Gan tikai puteņa laikā un tikai transportlīdzekļu tehnisko pašu turētājiem. Bet ne par to ir šis stāsts.

Tā kā viss sabiedriskais transports Tallinā (arī Rīgā, Jelgavā un daudz kur citur) ir ar GPS raidītājiem, nesagādā problēmas ievākt datus par to atrašanās vietu. Saliekam to kopā ar sarakstiem, piesaistām kartei un iegūstam sabiedriskā transporta maršrutu plānotāju ar tajā redzamu sabiedriskā transporta kustību reālajā laikā. Dikti lieliski. Jā, un neaizrijieties aiz pārsteiguma, tas tiešām viss ir latviešu valodā pieejams, jo izstrādātāji ir tie paši, kas Rīgas sabiedriskajam transportam.

Tallinas pilsētas un piepilsētas sabiedriskā transporta maršruti un kustību saraksti.

Protams, ir pagūts visu šo pasākumu nobrēkt, jo, redz, dati no sabiedriskā transporta pienāk tikai reizi minūtē, bet dažkārt vēl retāk, tāpēc tiem nav īstas jēgas. Bet ne par to ir šis stāsts. Viss jaukums ir iespējā apskatīties, kā pilsēta mostas, kāda tā ir dienas vidū, ko dara vakarā un kā uzvedas naktī. Dikti interesanta spēlīte. Galu galā tas lieti noder tad, kad 6. tramvajs kārtējo reizi ir savārijis šmuci kaut kur uz Barona ielas un tu kā muļķītis jau 30 minūtes stāvi Radio ielā un neko nesaproti.

Liriskai atkāpei. Noteikti iečekošanas vērtas ir sabiedriskā transporta maršrutu tiešsaites versijas izstrādātāja «Merakas» lapā norādītās sadarbības partneru lapas. Tikai tur var atrast Jelgavas autobusu parka apkalpojošā uzņēmuma «Intransserviss» mājaslapu. Tagad es zinu, kur Jelgavā kompleksās pusdienas maksā 1,50 Ls.

Ak jā, vai es jau pieminēju, ka visi dati ir publiski pieejami lietošanai? Uz ātru roku Google Play Store atradu divas aplikācijas ar absolūti vienlīdzīgām funkcijām: Tallinn Transport Shadows un Kus buss on? (Tallinn). Droši vien šajā brīdī Ramūns jau ir kaut kur ieracies lapas koda pētīšanā (Ramūn, pēti Rīgas satiksmes lapu, nevis Tallinu) un pēc piecām dienām mums testēšanai būs tāda pati aplikācija par Rīgas Satiksmes sabiedriskā transporta kustību. Fingers crossed.

—

Saldajam ēdienam sabiedriskā transporta saraksti, kas nav digitāli. Netīšām sanāca uziet lieliskas fotokopijas Latvijas 1977.—1978. gada autobusu satiksmes sarakstu grāmatai. Kolosāls materiāls.

Un vēl šis tas no Latvijas un ārzemēm mūsdienās man ir sakrājies CGImage foruma tēmā «Autobusu kustības saraksts».

Krizdabz, tagad tu zini, ka mans fetišs nav tikai grafikas.

Kā tikt vaļā no nevajadzīgām iebūvētām programmām Samsung Galaxy S III

Viedtālruņu ražotājiem nav nekādu tiesību uzstādīt savos produktos tādas programmas, kuras man nav iespēju izmest ārā, ja tās nav saistītas ar viedtālruņa pamatfunkciju izpildi. Samsung Galaxy S III ir apveltīts ar gūzmu absolūti nekam nejēdzīgu programmu, kuras izmest nav vispār nekādu iespēju. Vismaz tā man sākotnēji likās.

Šis ir mans personīgais padoms sev par to, kā tikt vaļā no nevajadzīgā Android vidē. Visiem, kas Android lieto vēl pirms Google to nopirka, nekas no rakstītā tālāk nav jālasa.

Izpētīsim, kas trešajam Galaxy ir vēderā no kākām:
S Beam — Dauzot divus galaksijus, var apmainīties ar bildēm. Bluetooth, wi-fi, bezmaksas mobilo datu tarifu plānu un, galu galā, NFC laikmetā tas ir absolūts must have, man jāatzīme. Eju pa ielu un domāju, kur gan vēl kāds galaksijs, lai varētu sadauzīties kopā.
Buddy photo share — Vispār kaut kāds kosmoss. Automātiska e–pasta nosūtīšana visiem tiem, kurus atpazina tikko uzņemtajā fotogrāfijā. Rēķinoties ar to, ka man vienreiz arī naktspoda fotogrāfijā sejas atrada, kaut kā nepavisam nešķiet normāla funkcija. It īpaši zinot to, ka bieži noderīgi ir vienlaidus vairākus kadrus uztaisīt, lai atlasītu sakarīgāko.
AllShare Play — Kaut kas, kas kaut kur jāreģistrē un tad tev būs Samsung programmētais un uzturētais Dropbox-čerez-žopu. Un, galu galā, ar Galaxy S III iegādi 50GB Dropboksu jau uzdāvināja, kāpēc vajag kaut ko tādu?
AllShare Cast — Teorētiski var izmantot tālruni kā televizora kontrolieri. Absolūti neaktuāli, jo darbojas tikai ar Samsung monitoriem/televizoriem, no kura nedz pirmā, nedz otrā man nav un nebūs.
S Voice — Nākotnes ūbertehnoloģija, kas ļauj pustrakiem cilvēkiem sarunāties ar savu telefonu, ja vairs nav ar ko sarunāties. Vēlamas labas angļu valodas izrunas spējas, stipri nervi un daudz brīva laika. Speak latvian or die!
Pop up play — Šis arī ir kaut kas neiedomājami lielisks. Jau tā man šķiet vairāk nekā stulbi skatīties kaut ko garāku par piecām minūtēm tālruņa ekrāna, tad vēl ir iespēja izvilkt video logu un paralēli kaut ko citu darīt. Piemēram, rakstīt SMS vai čatot sejasgrāmatā. Kāpēc?
ChatON — Vēl viens sociālais tīkls vai kaut kas tāds. Labi, varbūt vēl viens Skype vai kaut kas tāds. Nu varbūt vēl kaut kas cits, tikai nav skaidrs, kāpēc kaut kas tāds ir vajadzīgs, ja ir zināms, ka tas darbojas tikai un vienīgi viena ražotāja, viena specifiska veida devaisos?
Game Hub un Samsung Apps — Sūdīga paskata, slikti uzprogrammētas, īpaši tizli realizētas aplikācijas, kas ir tas pats Google Play, tikai piedāvā kaut ko daudz mazāk un daudz nesaprotamāk.
Un sarakstu var turpināt vēl diezgan ilgu laiku.

Nu tā. Esam nonākuši līdz mirklim, kad ir vēlme no tā visa tikt vaļā. Izrādās, ka absolūti nav nepieciešamība lauzt sistēmu vai kā citādi nepakļauties ~~policijas rīkojumam~~ viedtālruņa lietošanas garantijas nosacījumiem.

Ja pavelkam uz leju ar pirkstu ekrāna augšā, tad izbrauc tas Settings and Notifications. Augšajā labajā stūrī ir zobrata ikona. Uzspiežam uz tās.

Tagad Settings sarakstā aizritinamies līdz Applications manager. Starp citu, man nav ne jausmas, kā tas viss varētu būt iztulkots latviski un cik ļoti Samsung ņirgājas par parasto latviešu lietotāju, bet pēc pieredzes ar Microsoft spriežot, neviens latvietis nekad nespēs šo atrast latviskotajā izvēlnē.

Iekš Applications manager aizslidinamies līdz All (saraksts, kas atrodas visvairāk pa labi) un tur meklējam visas kakas, ko gribam izravēt.

Piemēram, atveram ChatOn. Visupirms nospiežam Uninstall updates (un OK pāris reizes).

Pēc tam atrodam sarakstā ChatOn atkal un atkal atveram. Tagad Uninstall updates pogas nosaukums būs Disable, kas mums arī ir vajadzīgs. Pirms tam vēl izņemam ķeksi no Show notifications.

Viss, jūsu sapnis ir piepildīts. Jūs varat izmest absolūti jebkuru iebūvēto aplikāciju. Galvenais ir neaizrauties un nemēģināt jau kaut kādus sistēmas servisus ravēt ārā, jo tad gan var arī sūdus savārīt. Galu galā, ja kāda no izslēgtajām sistēmas aplikācijām pēkšņi ļoti savajadzēsies, atradīsi to programmu saraksta (Settings -> Applications manager -> All) pašā apakšā.

Versiju kontrole un cīņa ar Git-veidīgajiem

Laikam ceturto reizi mēģināju saprast, kā darbojas Git rīki. Īsumā doma ir sekojoša: ja vecais projekta izmaiņu izsekošanas mehānisms bija ik pa laikam taisīt pilnu projekta kopiju un saarhivēt to, tad ar Git tīri teorētiski ir iespēja vienreiz saglabāt visu un tad, pēc vajadzības, saglabāt tikai izmaiņas. Atšķirība slēpjas faktā, ka nav jāglabā ļoti daudz kopiju, tu glabā tikai izmaiņas un sasaisti ar pārējiem failiem, kuri nav izmainīti.

Bez šaubām, man šī lieta šķiet pavisam vērtīga kaut vai tāpēc, ka tad varētu glabāt ne tikai mājaslapu un citu produktu izstrādes stadijas, bet, kas nav mazsvarīgi, Adobe Creative Suite programmu konfigurācijas failus un papildinājumus, kas, pēc būtības, arī ir nelieli teksta faili un mēdz ik pa laikam nobrukt. Tas būtu lielisks veids, gan kā atgriezties pie strādājošām versijām un eksperimentēt ar konfigurāciju pēc sirds patikas.

Nu labi, tagad ķeramies klāt pie problēmas. Problēma ir tajā, ka viss, kas saistīts ar Git metodēm, ir aprakstīts tādā gīku hiphopā, ka normāls cilvēks tur vispār neko nespēj saprast.

Iesākumam, no Bitbucket palīdzības lapas iesācējiem:

If you are new to hosting your code, code management with distributed version control systems (DVCS), or either Git or Mercurial, this Bitbucket 101 tutorial gives you a taste all of them. In this tutorial, you’ll first install both Git and Mercurial for your operating system. You’ll do some work using both Git and then Mercurial.

Ja tiktāl vēl kaut ko var savilkt kopā (lasi — pieņem, ka tie ir kaut kādi nosaukumi produktiem), tad iedziļinoties jēgā, vienkārši sāc jukt prātā. Parādās visādi Commits, Repo, Clone, Fork, Terminal utt. WTF?

Kas pats jocīgākais, nav neviena cilvēka, kas būtu spējis to visu skaidrot bez hiphopa. Tas ir aptuveni tāpat, kā pirmo reizi ieraudzīt jūras navigācijas karti un saņemt visas atbildes tikai jūras terminos. Un pat tad, ir vismaz jūras terminu skaidrojošā vārdnīca, galu galā.

Patiesībā gribētos elementāru aplikāciju, kas darītu pāris elementāras lietas un strādātu bez smadzeņu čakarēšanas.

Git darbības vēlamā principa prototips. — Git darbības vēlamā principa prototips (var tikt papildināts, bet bez hiphopa lietošanas).

Nepretendēju uz neko vairāk kā elementāru aptuveni šādu funkcionalitāti. Papildus varētu vēl būt tas, ka opcijās varētu norādīt, teiksim, reizi stundā paskatīties, vai nav bijušas izmaiņas un saglabāt tās automātiski.

Un pagaidām man tā pa lielam izskatās, ka ar to visu daudz vienkāršāk, bez stulba hiphopa spēs tikt galā Dropbox. Tas vismaz runā saprotamākā valodā un pieejams uz jebkura devaisa.

Bet nu cienījamie sarkanačaino cilts pārstāvji, es ļauju arī jums izteikties pēc sirds patikas.

Tweetdeck lietošanas murgs

Bez Tweetdeck man nav zināma neviena patiešām lietojama Twitter plūsmas izsekošanas alternatīva, kas darbotos Windows vidē un nebūtu atkarīga no pārlūka un darbotos kā atsevišķa aplikācija/programma.

Šajā rindkopā ir jāseko norādēm, ka es nevēlos pāriet uz MAC, Linux vai vēl kaut ko citu, bet man to ir slinkums rakstīt.

Bet tā kā Tweetdeck tagad pieder Twitter, tad Tweetdeck neviens nevēlas pataisīt par lietojamu produktu un salabot lažas. Viena no lažām, kas man ir uz Win7, lietojot Kaspara Apostrofu — garumzīmes un mīkstinājuma zīmes ļoti bieži nedarbojas.

Bet visvairāk mani tracina atvērta tvīta skats.

Domāju, ka esmu vienīgais, kas, lai atgrieztos pie tvītu saraksta, konstanti nospiež bultiņu zem tvīta, kas patiesībā ir reply poga. Zemapziņas loģiku nevar apčakarēt. Šī ikona jebkurā veidolā nozīmēs tikai un vienīgi «back», jo to ir iepotējuši interneta pārlūki ļoti daudzus gadus atpakaļ. Un to sūdiņu, kas ir kolonnas augšā, es pamanu tikai tad, kad izlasu kolonnas nosaukumu, kas no «Me» ir pārvērties par «Back to Me».

Samsung Galaxy S III — pēc divu mēnešu padarbošanās

31. jūlijā tika mainīts paradums, pie kura turējos vairāk kā desmit gadus — zaudēju lojalitāti Nokia mobilajiem tālruņiem un iegādājos Samsung Galaxy S III. Domāju, ka uzrakstīšu par visu to ātrāk, bet nebija sanācis laika, turklāt, vēl joprojām nemāku visas tālruņa funkcijas korekti lietot, tāpēc arī gribēju atlikt rakstīšanu uz pēc iespējas vēlāku laiku. Olimpiskās spēles beigušās, fotoradaru līgums tiks lauzts un iShit 5 arī ir iznācis, tāpēc vairāk nav ko gumiju stiept.

Pirmie iespaidi par Android

Tālruņa atpakošanas trakuma vietā sagaidīja diezgan vienkārša, bet kretinējoša lietotāja profila veidošana, kas, kā vēlāk izrādījās, notika paralēli divām nesaistītām lietām — Google kontam un kaut kādam mistiskam Samsung kontam, kas nafig nav vajadzīgs. Ja Nokia softs uz datora bija nepieciešams, lai sinhronizētu kontaktus, īsziņas, kalendārus, audio/foto/video failus, tad uz Android šī lieta nešķita būtiska, jo Google tāpat absolūti visu pagūst wi-fi esamības apstākļos samest mākonī. Kam ir vajadzīgs tas Samsung konts un ko dara Samsung desktopa softs, man tā arī netapa skaidrs. Labi, ka stipri vēlāk es atradu veidu, kā no tā tikt vaļā (pareizāk sakot — atradu cilvēku, kas mani no tā atbrīvoja).

Android 4.x ir atšķirīgs no Symbian Belle, pie parastas zvanīšanas man jau atkal nācās pierast vairākas dienas (tāpat, kā pārejot uz skārienjūtīgā ekrāna tālruni) un pavisam traki šķita, ka viss birst vienā maisā — e-pasti, sms, neatbildētie zvani, Twitter, Facebook, eBay paziņojumi, utt. Bet visgrūtāk bija saprast, kur ko meklēt, lai kaut ko izmainītu. Uz Symbian ir gaužām pierasts, ka 95% no izmaiņām tu veic iekš tālruņa uzstādījumiem un tikai kaut kādus specifiskus aplikācijas uzstādījumus meklē pašā aplikācijā (piemēram, kartēm izvēlies tiešsaites vai bezsaites režīmu). Savukārt Android tu 95% meklē kaut kur citur un dažus sīkumus vari atrast uzstādījumos. Es nevēlētos norādīt, ka tas ir gaužām slikti, vienkārši tas man nedaudz šķiet ačgārni.

Bez šaubām, lielākais prieks un laime bija par to, ka es varu tikt pie ārkārtīgi efektīvas darbošanās ar Google kontu — e-pasti, kalendāri, dokumenti ir visu laiku pieejami bez aizķeršanās un papildus sinhronizēšanas.

Tai pat laikā mani samērā ātri izbesīja fakts, ka es nekādi nespēju saprast, kurā brīdī kāda aplikācija man strādā vai ir aizvērta un uz kurieni ved back poga. Es biju piešāvies uz Symbian pie svaidīšanās no vienas aplikācijas uz otru, resursus rijošāko aplikāciju momentālu aizvēršanu un līdzīgām darbībām. Bet tagad īsti nevar saprast, vai softs ir vaļā, vai ciet.

Nu un kā pēdējo, būtiskāko sviestu man noteikti ir jāmin tas, ka es nekādi nespēju piešauties pie rakstīšanas latviski, pieturot burtu, lai izvēlētos, piemēram, to pašu burtu, bet ar garumzīmi. Man tas šķiet visneefektīvākais veids, kā rakstīt.

Patiesībā vienīgais fakts, kāpēc es vispār spēju to tālruni uzreiz pabakstīt kaut cik lietojamā veidā bija tas, ka man ziemā uz nedēļu tika viens HTC tālrunis lietošanā.

Pirmie iespaidi par Samsung dzelzi

Man īsti nav ar ko salīdzināt ātrdarbību, procesora jaudas un atmiņas daudzumus, jo Nokia viss koncepts ir absolūti cits un, kā jau rakstīju, man tā arī nav skaidrs, cik daudz aplikāciju vienlaicīgi man strādā. Toties zirdzīgā lieluma ekrāns gan lika pasvīst pirmās nedēļas un kaut ko darīt bija iespējams tikai gadījumā, ja ar vienu roku turi tālruni, bet ar otras rokas rādītājpirkstu mēģini kaut kur iebakstīt. Plastmasas korpuss ir absolūts sūds, es tik mīkstu un nepatīkamu plastmasu biju pieradis sastapt vecākā dēla McDonald’s bērnu komplektu rotaļlietās. Un, tā kā Samsung pārstāvniecība Latvijā nav tik forša, kā Nokia pārstāvniecība (lasi — Samsung Latvia uz tevi ir samērā nospļauties), tad sākotnēji tālrunis tika glabāts Nokia kakla maciņā, kamēr no Ķīnas atnāca eBay pasūtītais S III maciņš. Un pa šo laiku es jau dabūju divas buktes tālruņa korpusa sānos.

Atsevišķas sarunas vērta ir tālruņa kamera. Pēc tam, kad divus gadus esi lutināts ar Nokia N8, Galaxy SIII kamera salīdzinājumā šķiet tieši tāda pati, kāda bija Nokia E51. Pikseļu jau ir nedaudz vairāk, bet kvalitāte ir zem katras kritikas. Šķiet, ka «Cope bez Andžika un Makša» tagad pāries citā kvalitātē. Par to var pārliecināties pēdējā sērijā.

Bet ir, protams, arī superpozitīvas lietas. Piemēram, GPS. Man nav nekādas sajēgas, kā Android to dara, bet pozīcija tiek atrasta ārkārtīgi ātri. Arī wi-fi darbojas ļoti labi un antena ir jaudīgāka, nekā N8.

Adaptācijas periods. Mēģinu kļūt produktīvs

Tas, ka uz šī tālruņa ir iespējams darbināt visu — sākot ar internetbankas aplikāciju un beidzot ar bērnības izcilākās elektroniskās spēļmantiņas emulatoru —, man jau tā kā bija skaidrs līdz šim un tas bija viens no faktoriem, kas ietekmēja manu izvēli, mainot tālruni. Tomēr būtiskākais bija saprast, kā darboties ar vienkāršām lietām. Tāpēc biju publicējis rakstu «Integrācija Android vidē. Vajag jūsu palīdzību.», kur smalki aprakstīju smagākās problēmas, ar kurām sastapos.

Tad nu finālā parādījās saraksts ar aplikācijām, bet kurām es savu dzīvi vairs iedomāties nespēju. Sāku ar visiem Google produktiem, no kuriem puse jau bija iestrādāti (Search, Gmail, Reader, Translate, Analytics, arī YouTube un Google+, ko gan izmantoju tikai tāpēc, ka pretējā gadījumā man pārlūks brēc, lai šīs aplikācijas uzstādu). Tad, protams, socializēšanās Twitter, Facebook, Foursquare, LinkedIn kā arī Quora, Flickr un Vimeo (visas ir oriģinālās aplikācijas no viņu pašu mājaslapām).

Tad nāk produktivitāte. Any.DO priekš sīko darāmo darbu atcerēšanās un Trello lielāku projektu pārraudzīšanai, Dropbox datu pārvaldei un tālruņa rezerves kopijas glabāšanai. Un tā kā līdz ar Samsung Galaxy SIII iegādi tiek dāvināti papildus 50GB vietas iekš Dropbox, ir vienkārši muļķīgi šādu iespēju neizmantot.

Vēl man darbojas Evernote un Readability, bet šos abus pārsvarā izmantoju tad, kad absolūti nav ko darīt. Evernote man glabājas visu manu tvītu arhīvs, jo es Twitter mājaslapas meklētāju tā arī neesmu atkodis (lasi — tas sūds neko nespēj atrast), savukārt Readability ērti noder garāku lasāmo gabalu saglabāšanai, lai ar tiem iepazītos, piemēram, sēžot vienatnē Tallinas krogā un gaidot maltīti. Kaut kā tomēr Bookmate, kuru esmu abonējis uz gadu, vairāk man netīk. Uz tālruņa uzstādīts ir, bet ērtāk ir lasīt papīru, ja runa ir par pārsimts lapaspusēm.

Bet saraksta noslēgumā jāpalielās ar SwiftKey 3, kas iemācīja rakstīt Android vidē, Mobilly Rīgas domes budžeta palielināšanai (iesaku CSDD uztaisīt tādu pašu aplikāciju soda kvīšu apmaksai par ātrumu), kā arī Waze, kuras jēgu jūs jau paši ziniet.

Bonusā nāk visāda Хрень для детей и потери времени.

Secinājumi

Pozitīvākā lieta, bez šaubām ir tas, ka ir simtprocentīga sadarbība ar Google un tās produktiem. Tas ir neatsverams plus. Jāatzīmē, ka ja tikpat labi uz Symbian darbotos viņu piedāvātās sinhronizācijas iespējas un rīki, tas tas nemaz nebūtu nekāds plus. Android nav nekas super īpašāks visādā citādā ziņā, tik vien, kā piešauties, kur ko meklēt. Arī šeit pietiek idiotisku risinājumu elementāru problēmu risināšanai (kaut vai čakars ar mp3 kopēšanu īpašā direktorijā, lai varētu uzstādīt sev tīkamu sms saņemšanas signālu).

Būtiska priekšrocība ir tas, ka bieži parādās sistēmas un aplikāciju uzlabojumi un kļūdu labojumi. Waze un Gravity kļūdu labojumu gaidīšana uz Symbian bija mokas. Pidžiliards aplikāciju, kas ir pieejamas Play Store man neko īpašu nedod, jo 99% no tām ir mēsls vai arī kaut kas, kas jau ir iebūvēts sistēmā, tikai pasniegts ar citu ādiņu (piemēram, modinātājs). Toties tas, ka Symbian vairs neviens īsti negrib, ir skaidrs un, ja jālieto kādi aizpeļķē radīti servisi ikdienā (kaut vai tas pats Trello), tad tomēr gribas ko vairāk par samocītas web versijas skatīšanos. Un tā noteikti ir Android priekšrocība.

Tomēr tas, ka tik foršam dzelzim ir tik sūdīgs korpuss, tik briesmīga kamera, dumja klaviatūra rakstīšanai latviski un tālruņa pamatfunkciju novietošana otrajā plānā man ik pa reizei liek ar skaudību nolūkoties uz draudzenes Nokia N8.

P.S. Es apsolos tuvākajā laikā vairs par telefoniem nerakstīt.

Pāris vārdos par jaunajiem Nokia Lumia tālruņiem un vecajiem Nokia tālruņiem

Vakar tika prezentēti divi jauni Nokia tālruņi — Nokia Lumia 920 un Nokia Lumia 820. Abi mobilie tālruņi darbojas uz somu kompānijas jaunā partnera, Microsoft ceptās Windows 8 platformas, kas vēl nav īsti līdz tautām nemaz vēl atnākusi darba stāvoklī.

Man nagi niez pabakstīt kādu no šiem agregātiem, bet ir skaidrs, ka ātrāk par nākamo gadu tas nenotiks, jo nedz Windows 8 ir gatavs startam un darbībai, nedz Nokia Lumia ir pietiekami pārbaudīta. Visticamāk, uz to brīdi, kad šie modeļi būs pieejami Latvijā, būs jau iznācis pirmais service pack priekš Windows 8 un arī paši dzelži vēl var piedzīvot pārmaiņas (manās rokās, piemēram, ir bijuši trīs dažādu paaudžu Nokia E51 tālruņi).

Nu un tagad par visu skeptisko. Pirmkārt, kopš Frenks Nuvo (Frank Nuovo) ir pametis Nokia, kompānija vairs nav spējusi normāli runāt ar patērētājiem par saviem produktiem. Frenka laika izcilākais paraugs, kā Nokia uzrunāja sabiedrību, bija Vertu mobilo tālruņu sērija. Cilvēki bija gatavi maksāt milzīgu naudu par parastu tālruni, kas bija iepakots skaistā kastītē. Toties pēdējos gados Nokia runā tipiskā frīku–datoriķu–lodāmuru dialektā, kas ir skaidrs tikai tādiem pašiem frīkiem–datoriķiem–lodāmuriem. Pārējie potenciālie lietotāji vai nu izliekās, ka saprata, vai arī nesaprot un aiziet pie citiem, kas prot uzrunāt sakarīgāk.

Ar ko Nokia var lepoties?

Tai pat laikā produkti, kurus Nokia ir prezentējusi pēdējos gados, ir vienkārši ūberizcili un visi pārējie izstrādātāji var vienkārši maliņā nervozi papīpēt, to vērojot. Nosaukšu, manuprāt, būtiskākos Nokia radītos brīnumus mobilajos tālruņos.

Baterija. Man nav sanācis saskarties ar nevienu tālruni pēdējo 10 gadu laikā, kas atrastos analogā mobilo tālruņu klasē un spētu darboties tikpat ilgi bez uzlādes, kā tas ir Nokia tālruņiem. Ok, ir viens izņēmums, kuru tagad nevarēju uz sitiena atrast. Bija tāds supertālrunis, kuru varēja līdz -50°C saldēt, braukt pāri ar traktoru un nelādēt divus mēnešus, bet tas ir ļoti īpašs nišas produkts un sporta gumijas Nokia nemaz tik sūdīga arī nebija, kamēr tai neparādījās krāsainais ekrāns.

Fotokamera. Šobrīd esmu Samsung Galaxy SIII īpašnieks un ir pienācis brīdis, kad beidzot publicēju bildes arī Foursquare un Facebook, jo šī sūda kamera nekam labākam neder. Salīdziniet, piemēram, šos divus attēlus (kliko, lai apskatītos pilnā izmērā).

Skats no Mākoņkalna skatu torņa. Fotografēts ar Nokia N8.

Galds ar cigaretēm, alu un uzkodām. Fotografēts ar Samsung Galaxy SIII.

Ieskatieties detaļās, pavērojiet, cik ļoti atšķiras iespējas eksponēt gaišākās un tumšākās vietas, cik daudz detaļu ir pazudis. Tāda sajūta, it kā es ar Samsung aparātu būtu bildējis, pirms tam to pamatīgi ieziežot ar taukiem. Un, kas pats galvenais, ievērojiet to, ka es salīdzinu divus hi-end viedtālruņus, tikai pirmais attēls uzņemts ar 2 gadus vecu aparātu, bet otrais — ar šajā gadā izlaisto.

Tālruņa korpusa uzbūve. Esmu cīnījies ar Nokia Latvijas pārstāvniecību par gļukaino Nokia 5500 Sport modeli, kuram rūpnieciskā defekta dēļ piebrieda gumijas tastatūra. Autoostas tunelī man ir ar makgaivereni līmēta kopā Nokia E51 mātesplate, nerunājot jau par nenokaujamās Nokia 3310 plastmasas vāciņu mainīšanām. Bet visi Nokia korpusi (nerunāsim par rūpnieciskajiem defektiem, kas bija izņēmumi) bija nokaujami, ja vien to speciāli nevēlas.

Kartes un offline navigācija. Es nekad, pirms manās rokās nonāca pirmās Nokia kartes, nebiju lietojis GPS navigāciju. Nekad. Man vienmēr neapmierināja tas, ka visi tie Tom-Tom un Garmin aparāti ir neadekvāti dārgi un Polijā vadā pa neceļiem, savukārt jebkuras iespējas lietot, teiksim Google Maps izsīkst brīdī, kad jāatrodas ārpus Latvijas teritorijas (datu pārraides cenu vājprāts ES teritorijā nu jau ir kaut cik ciešami atrisināts, bet līdz saprātam vēl ir tālu). Nokia kartes viekārši ir izcilas un tās izcili darbojas līdzās pašam viedtālrunim.

Skaņas kvalitāte. Gan ierakstu kvalitāte, gan atskaņošanas kvalitāte Nokia tālruņi vienmēr ir bijusi ļoti augsta. Ja atskaņošanas kvalitātes ziņā vistiešākais konkurents ir Sony (kā nu ne, skaņas aparatūra šim gigantam ir neatņemama dzīves sastāvdaļa), tad ierakstu jau nu neviens nespēj pārspēt. Piemēram ieraksts no Rodžera Votera koncerta Polijā, kuru es veicu, stāvot pavisam netālu no skatuves un neveicot nekādu apstrādi skaņai vai bildei pirms publicēšanas.

Standarttehnoloģijas bez dumjas segmentācijas. Es vienmēr brīnos par tiem agregātiem, kurus tirgo it kā kā vienu modeli, bet ar dalījumu cenu kategorijās atkarībā no iekļautajām tehnoloģijām. Ar 3G viena cena, ar Wi-Fi — cita cena, ar tādu atmiņas karti vēl kāda cita cena, utt. Manuprāt, tas ir absurds. Galvenais, ka nav tā, ka, teiksim, ar iebūvētu Wi-Fi vai GPS agregātam būtu visas iekšas savādāk pārlasītas, vienkārši piemetināts vēl viens čips vietā, kas jau ir paredzēta uz mātesplates, toties cena uzreiz tiek uzskrūvēta vismaz par 100 dollāriem uz augšu. Varbūt kādam tas šķitīs nebūtiski, bet man šķiet pavisam normāli, ka, teiksim, tad, kad GPS kļuva par normālu parādību, bet vēl prasīja pārāk lielus baterijas resursus, Nokia tirgoja tos kā atsevišķus blokus, ko kabatā nēsāt līdzi, infrared, bluetooth, NFC (ko es vēl aizmirsu?) tika iekļauti uzreiz pirmajā hi-end klases modelī pēc tehnoloģijas jēgas atrašanas un tās būtiski nenoteica ierīces cenu.

Secinājumu vietā

Nojaušu, ka ja kāds ir ticis palagam tik tālu, tad jau ir paguvis mani nodēvēt par Nokia fenboju. Mani mierina fakts, ka neesmu «slimākais» no tiem, kurus pazīstu. Patiesībā būtiskākais ir tas, ka šajā mirklī lasītājs parastais jau būs pamanījis, ka es ne vārda neesmu teicis par to, kas visus šos lieliskos Nokia izstrādājumus darbina vai ir darbinājis — operētājsistēmām. Ja pirms viedtālruņu ēras Nokia bija vienkārši izcili ērts softs, kuru varēja apgūt pāris minūšu laikā un aiz neko darīt paķert uz muļķi draugu, uzstādot viņam, teiksim, somu valodu izvēlnēm, tad līdz ar touch-my-tralala parādīšanos lietas kļuva mazliet komplicētākas un kompānija vienkārši nobremzēja. Un tieši tas finālā bija arī iemesls manai aiziešanai no Nokia pie Samsung. Bet tas, ka Nokia tagad darbinās Mircosoft izstrādātā operētājsistēma, man šķiet ārkārtīgi pareizs solis.

Ieguvēji būs visi, jo būs daudz vienkāršāk izstrādāt pielāgotus risinājumus un programmas jeb aplikācijas, Nokia nodarbosies ar to, ko prot vislabāk un Microsoft, savukārt, darīs tieši tāpat — nodarbosies ar to, ko prot vislabāk. Es ļoti ceru, ka šī simbioze uz brīdi, kad abi jaunie modeļi parādīsies tirdzniecībā, būs pietiekami pārbaudīta un noslīpēta, lai produkti netiktu muļķīgi nodirsti bez iemesla, bet gan jau ka tāpat atradīs, par ko piesieties.

Blah blah blah par tēmu «Microsoft nerubī taisīt labas operētājsistēmas» lūgšu pat nesākt. Man ļoti labi atmiņā palicis laiks, kad Dienas reģionālajām avīzēm palīdzēju ar maketiem. Ja Windows vidi lietojošām redakcijām varēja nokonfigurēt un notestēt darba stacijās teju stundas laikā, tad lielākā daļa no Mac vidē strādājošām redakcijām beigu beigās tāpat bija spiestas iegādāties vienu PC, uz kura sagatavot failus drukai. Viena iemesla dēļ — Windows vide vienmēr ir bijusi pietiekami atklāta, populāra un labi pārzināta, lai to varētu pielāgot īpašām vajadzībām arī bez doktora grāda astrofizikā (*nix sistēmas, piemēram) vai draugiem tuvākajā Apple pārstāvniecībā.

Integrācija Android vidē. Vajag jūsu palīdzību, dārgie

Pirms kāda laika esmu ticis pie Samsung Galaxy SIII.

Atā Symbian, sveiks Android. @krizdabz – un kuras tad ir tās must have programmas, kas man vajadzīgas un ko man tagad ikdienā jālasa?

— Cafe Leningrad (@mrserge) July 31, 2012

Tad nu pirms es uzrakstu apsolīto rakstu par to, kā man iet ar integrēšanos Android vidē, man vajag atrisināt pāris problēmas.

1. Lock screen un telefona aizsardzība. Es vienmēr turu tālruni zem pinkoda paroles, kam ir divi iemesli — man ir divi dēli, kuriem patīk bakstīties gar visu, kas spīd un ir bakstāms, man nav nekādas vēlmes dalīties ar saviem privātajiem datiem, ja kāds tiek pie mana tālruņa. Tad nu tā, lai aizsargātu ar pinkodu telefonu pie nobloķēta ekrāna, iestatījumus es atradu, bet uz Symbian bija tāda forša fīča, ka, ja es nobloķēju ekrānu, bet tad minūtes laikā atceros, ka man tomēr kaut ko vajag telefonā, tad pie atbloķēšanas netika prasīts pinkods. Tas tika prasīts tikai, ja ekrāns ir nobloķēts ilgāk par minūti. Vai uz Android ko tādu varētu sagaidīt?

2. Ekrānšāviņu taisīšana. It kā ārkārtīgi basic lieta, bet es nesaprotu, kā to var izdarīt. Manuālī kaut kas rakstīts ar plaukstas pārvilkšanu pār ekrānu, bet tas ņifiga nestrādā.

3. Dublēta e-pastu saņemšana. Šo es tā arī nesapratu, kā atrisināt. Lieta tāda, ka man e-pasti pienāk uz kaut kādu nebaudāmu iebūvēto e-pasta klientu un arī uz programmu ar nosaukumu GMail, kas arī bija jau iebūvēta. Visus uzstādījumus, ko esmu vadījis iekšā, ievadīju tikai pirmo reizi ieslēdzot tālruni un tā arī neesmu sapratis, kā tikt vaļā no tā, lai notifications nedublējas e-pasts no tā iebūvētā un no GMail. Man vajadzētu tā, lai būtu tikai no GMail.

4. Mēmais taustiņš. Vai ir kaut kāda iespēja uzstādīt tā, lai man ir nevis tā dumjā ābolveidīgā piespied-paturi-pavelc sistēma, bet vienkārši mēmais taustiņš (lūdzu, tikai ne tas murgs, ko Nokia Symbian uztaisīja ar trīs mēmajiem taustiņiem).

5. Modinātājs pulktenim. Šis ir pavisam aktuāls. Man pulkstenim fonā rādās kaut kādas laika ziņas, kas ir absolūti stulbas, jo rāda to, kas šobrīd notiek uz ielas vietā, kur es atrodos. Es neesmu pilnīgs idiots un pats redzu, vai ārā līst vai nelīst, līdz ar to man laika ziņas tur nafig nav vajadzīgas, savukārt uzlikt modinātāju, vienkārši uzspiežot uz pulksteņa, es pat ļoti vēlētos.

6. Ikonu parādīšanās ekrānos un zem Apps. Ikreizi, kad uzinstalēju kādu jaunu aplikāciju, man parādās šīs aplikācijas ikona ne vien zem Apps, bet arī uz kāda no mājas ekrāniem. Piedevām randomā. Es varu kaut kā novākt šo «iespēju», atstājot, ka jaunās programmas savu ikonu novieto vienīgi zem Apps?

7. Back pogas darbības princips. Kāds var izskaidrot populārzinātniski, ar ko tieši nodarbojas Back poga? Nu tā, lai vienā teikumā sanāktu.

8. Datu pārraides izmantošana, ceļojot no/uz valstīm. Pamanīju īpatnību, kurai īsti nevaru rast skaidrojumu. Biju te kaimiņzemēs pāris reizes. Kā es ierodos ārpus mūsu valsts Statoil, ieslēdzu wifi, tā viss kārtībā, strādā gan Foursquare, gan Twitter, gan Facebook. Kā izslēdzu wifi ārā, tā nestrādā. Loģika skaidra — truba aizsargā mani no megabaitu pumpēšanās ārzemēs un megalatiem rēķinā. Bet problēma ir iekš fakta, ka, ierodoties atpakaļ mājās, telefons iebrauc, ka esmu mājas tīklā un vairs nerāda nekādus ahtungus, bet programmas vēl joprojām pie interneta netiek. Palīdz tikai divi varianti — pieslēgties wifi vai restartēt telefonu. Es kaut ko ne tā daru varbūt?

9. Dažādi skaņu signāli dažādām lietām. Man vajadzēja iziet ievadkursu Android operētājsistēmas failu hierarhijā, lai saprastu, kā uzlikt personalizētu melodiju par ienākošajiem SMS. Bet diemžēl līdz galam tas problēmu neatrisināja, jo tagad man šī personīgā melodija ir gan SMS, gan ienākošajiem e-pastiem. Ir kādas iespējas to labot? Pie reizes varētu arī pastāstīt kāds, kādos gadījumos kādā krāsā deg LED lampiņa, es to arī tā arī neesmu atkodis.

10. Datu sinhronizēšanās un rezerves kopijas. Man tur viss kaut kā kaut kur sinhronizējas, bet es nesaprotu, kā un kur un kad. Nu, piemēram, kā lai es zinu, kad man kalendārs ir atjaunojies un es redzu aktuālo versiju? Kur var uzstādīt laiku, lai darbadienās, darbalaikā man e-pasts sinhronizētos reizi piecās minūtēs, nevis reizi emmm laikam stundā or so? Vai ir vēl kaut kāda hreņ uz datora jāinstalē un jāmanipulē ar to, lai man toč nekas nepazustu gadījumā, ja telefons saplīst/nozogās/utml.?

11. Telefona maciņš vai apvalks. Pēc nepilna mēneša lietošanas man jau ir parādījušies pirmie robi uz plastmasas. Vai nav kaut kāds normāls vāciņš/maciņš, kurā telefonu turēt, lai vismaz nedaudz to pasargātu no ārējās vides iedarbības? Pašlaik nēsāju savā vecajā Nokia dāvinātajā uz kakla karināmajā maciņā, bet, tā kā tas ir mīksts, tad no sānu triecieniem diez ko nepasargā.

12. Aplikācijas sīkajiem. Varētu padalīties ar foršām aplikācijām, ar ko var nodarbināt četrgadīgu bērnu brīžos, kad jāskatās jauna The Newsroom sērija. Tikai ne angļu/poļu/krievu valodu alfabētus vai dzīvnieku vārdu minēšanas. Kaut ko interesantu.

Paldies jau iepriekš par palīdzēšanām un lūgums stāstīt visu soli pa solim, jo es vēl neorientējos visos tajos krutajos Android žargonvārdos.

Jā, man ir pēdējais Android apdeits uzinstalēts. Jā, Samsung kamera ir sūds. Nē, es nezinu, kas ir bezvadu lādētājs.

Adobe Lightroom 4 beta

Ir iznākusi Adobe Lightroom 4 beta versija. Tur ir daudz visādi sīkumi nākuši klāt, kas, pārsvarā, ir figņa. Piemēram, Book režīms, kurā var maketēt fotogrāmatas. Tikpat nenozīmīga man šķiet video importēšanas, sākuma un beigu apcirpšanas kā arī pavisam necilas apstrādes iespēja. Lightroom tomēr nav video paredzēts.

Bet ir divas lietas, kas ir patiesi krutas. Pirmā no tām ir pilnībā pārstrādāts mehānisms darbam ar toņiem.

Pirmkārt, tagad ir pavisam skaidrs, kas par ko atbild, jo viss iet secīgi: blacks, shadows, exposure, highlights, whites. Otrkārt, regulēšanu var veikt tā, kā tam būtu jābūt, attiecīgi, black mēs varam ne vien satumšināt, bet arī padarīt gaišāku, kā jau tam būtu jābūt. Bez šaubām, ja ar kurvēm šķiet darboties ērtāk, tad varēja jau to visu darīt tur, bet man šī tonālā segmentēšana un apstrāde patīk labāk.

Otrā lieta, kas nebūt nav mazsvarīga. Beidzot ir iestrādāts soft proofing, līdz ar to var koriģēt attēlus ne vien glabāšanai un tālākai apstrādei drukai vai monitoram ar Photoshop, bet gan tā visa paveikšana, neizejot no Lightroom. Un tas ir ļoti, ļoti būtiski, jo tagad fotogrāfam var vienkārši nosūtīt drukas krāsu profilu un palūgt, lai tas pats veic krāsu prūfu un piedzen to drukai. Līdz ar to vairs nerodas jautājumi no sērijas «kāpēc šitais sarkanais ir tāds blāvs» vai «kur pazuda mans debesu zilais». Visu līdz galam noved pats fotogrāfs un tālāk jau ir vajadzīga tikai pēcapstrāde konkrētam maketam (principā — tikai asuma regulēšana attiecīgajam bildes izmēram).

Vēl ir ieintegrēta arī karte, kurā varam manuāli norādīt ģeolokāciju vai pat ielādēt GPS trekera datus un sinhronizēt tos ar bilžu uzņemšanas laiku, bet tas arī ir samērā otršķirīgi. Kārtējo reizi ir pārstrādāti arī trokšņu samazināšanas algoritmi un ieviests kārtējais krāsu kalibrēšanas procesa algoritms, kurš man šķiet nedaudz saudzīgāks pret attēliem salīdzinot ar priekšgājēju.

Tā kā ar slideshow, print un web vidēm es nekad neesmu darbojies (nav bijusi nepieciešamība), tad izmaiņas tur es nespēju izstāstīt. Vēl ir iespēja pa taisno publicēt bildes Facebook un Flickr, bet tā kā man patīk Flickr saskarne, tad izvēlos eksportēt un tad augšuplādēt caur Flickr mājaslapu.

Viena iespēja gan man jau ir palīdzējusi — bilžu sūtīšana uz e-pastu pa tiešo no programmas. Tas ir ārkārtīgi noderīgi, piemēram, ja no kāda pasākuma sataisi reportāžu un tad ir 10+ cilvēkiem jānosūta bildes «kur viņi ir redzami».

Līdz martam Adobe Lightroom 4 beta ir lejuplādējams bezmaksas testēšanai. Izstrādātāju blogā pieejams pilns jauninājumu saraksts, savukārt Lightroom 4 forumā var padalīties ar savām sāpēm vai atrast līdzīgi domājošos.

Pāris nedēļas ar HTC Rhyme

Īsāk sakot sanāca tā, ka Nokia N8 atkal nedaudz sāka ar mani nedraudzēties. Iedevu zinošiem cilvēkiem pačakarēties un izrādījās, ka vaina ir, visticamāk, dzelžos. Esot šitāds te brīnums izpeldējis:

WARNING: Asic CMT: NAND status reported bad blocks

Ko tas īsti nozīmē, es tā arī nesapratu, bet daži raksta, ka tas šim modelim esot normāli, daži ir pat pacentušies līdz sīkumiem to izpētīt. Pa lielam man ir samērā vienalga un es tajās problēmās neiedziļinos — ja kaut kas nestrādā, tad Latvijas Nokia pārstāvniecība vienmēr draudzīgi man palīdz. Arī šoreiz esmu nodevis savējo tālruni čakarēšanai.

Kamēr N8 tiek čakarēts, tikmēr pie manis nonāca HTC Rhyme tālrunis. Kas un kā, tas nav būtiski. Būtiski ir tas, ka es pirmo reizi mūžā lietoju Android operētājsistēmu ar visām no tā izrietošajām sekām.

Atzīšos, ka man jau labu laiku rokas niezēja pabakstīt izslavēto Android un tā kā šis konkrētais modelis ir samērā svaigs, tad, attiecīgi, droši vien arī Android tajā ir samērā svaigs. Tātad atkrīt jautājums par to, ka kaut kas nestrādā tāpēc, ka vēl nav iznācis atjauninājums vai vēl kaut kāda taisnošanās.

Pirmie iespaidi par dzelzi

Nokia N8 salīdzinājumā ar HTC Rhyme ir kā porcelāna šķīvis salīdzinājumā ar vienreizējo plastmasas šķīvi. Ja stingri turi rokās, tad vēl ir ok, bet tiklīdz neveiklāk paķer, tad HTC noteikti tieksies pārbaudīt gravitāciju un korpusa izturību. Ar laiku var piešauties, bet vispār man tomēr tas šķiet par vieglu un par plānu. Vēl viena dumja lieta ir tas, ka USB caurums, kas ir paredzēts gan lādēšanai, gan datu pārraidei, tiek noslēpts ar gumijas vāciņu. Lai ar maniem strupajiem pirkstiem piešautos, kā labāk to sūdiņu pieturēt, lai varētu iebāzt vadu, bija diezgan ko pačakarēties. Lielā poga augšā un skaļuma pogas sānos ir ērtas un viegli sataustāmas, vienīgi mašīnas turētājā visu laiku skaļums regulējas, bet tā jau ir nianse.

Lietošanas pirmā diena

Galveno parametru uzstādīšanas dialogs bija ērts un viegli uztverams, vienīgi ilgi nespēju iebraukt valodas/rakstības izvēlnē. Manuprāt loģiskāk ir tomēr ļaut izvēlēties atsevišķi valsti un rakstību, nevis piedāvāt «Bulgārija, Latviešu». Uzreiz arī visi gūgļi, tviteri un feisbūki tiek salikti un viss sāk strādāt.

Atrast sākuma ekrānā kaut ko var tikai uz cūceni (atgādinu, esmu Nokia lietotājs ar padsmit gadu stāžu), bet, kad piešaujas, ir ok. Problēmas sākās, kad tiek atvērta kaut kāda aplikācija, jo īsti nav skaidrs, kā pēc tam to aizvērt ciet.

Pamatīgi mulsina tās četras pogas ekrāna apakšā. Piemēram, pēc Waze uzstādīšanas (pirmā un svarīgākā aplikācija priekš manis jebkurā tālrunī, it īpaši, ja no rītiem kaut kur jāsteidzas) un pēc pirmo likumsargu ieraudzīšanas uz ceļa es ļoti ilgi domāju, kā lai kartē kaut ko pievieno, kamēr sapratu, ka programmas meņuča parādīšanai ir viena no tām četrām pogām domāta.

Uz jautājumu «Bļa, kā tam sūdam ekrānu nobloķēt» man spēja atbildēt vienīgi no malas pienākušais HTC lietotājs ar stāžu.

Lietošanas otrā diena

Naktī tas agregāts ir pēkšņi izdomājis ieslēgt kaut kādu tur režīmu, kura rezultātā man radās aizdomas, ka HTC atslēdzas no visiem tīkliem. Es tā arī nesapratu, ko tas režīms nozīmē un kā no viņa tikt vaļā, bet, atbloķējot ekrānu, viss notiek un var arī zvanīt. Antena gan šim eksemplāram ir krietni švakāka par Nokia — Silakrogā, kur Tele2 jau tāpat ir knapi lietojams, HTC zona vairāk nebija, nekā bija.

Ārkārtīgi iepatikās tā Notifications fīča. Ārkārtīgi ērti var sekot līdzi visam, kas notiek — kāds Foursquare grib draudzēties, tviterī kāds kaut ko atrakstījis, pienācis jauns e–pasts — viss uzreiz ir pieejams divu žestu attālumā. Tas tiešām ir klasna. Mulsina jau atkal viena no četrām pogām — uz kurieni tas Back ved. Es tā arī neiebraucu, bet, piemēram, Foursquare man visu laiku pēdējais Back noveda līdz pilsonim, kas pirmais pieteicās draudzēties pēc tam, kad sāku lietot šo tālruni. Man šķita, ka būtu jāaizved uz programmas pirmo ekrānu.

Vēl viena lieta, kas ārkārtīgi mulsina un atgādināja laikus, kad mēģināju testēt Linux kaut kādu tur grafisko versiju — Twitter un e–pastam ir, visticamāk, paredzētas vairākas aplikācijas. Un kuru no tām tu lieto, tā arī nav skaidrs, jo notifikācijas logā pēkšņi parādās dublēti paziņojumi, uz kuriem klikšķinot, viens un tas pats atveras dažādos interfeisos. Hren viņu zin, kas pie vainas, bet es tā arī neiebraucu.

Cik var runāt, jāsāk kaut ko arī rakstīt

Huj. Uzinstalēju abus divus, bet man ņihrena latviešu valoda neparādījās vai arī es tā arī nesapratu, kā to vispār dabūt gatavu. Vienīgi parādījās latvisku vārdu hinti virs klaviatūras. Ja tālrunis uzminēja, kādu vārdu es rakstu, tad man izdevās kaut ko uzrakstīt latviski. Ja neuzminēja, nācās transliterēt. Piešauties var, bet tas vienkārši nav godīgi attiecībā pret parasto mirstīgo latvieti.

Par dzelžiem vēlreiz, pēdējo reizi

Pēc tam, kad tu esi lietojis Nokia N8, jebkurā citā tālrunī uztaisīta fotogrāfija vai video tev šķiet lietojams vienīgi 32px lieliem jūzerpikiem vai porntube amatieru pornogrāfijas veidošanai. Tieši tāpēc es šo iespēju pat nemēģināju izmantot.

Baterija ir krietni švakāka kā N8 un es nezinu, vai tas ir saistīts ar pašu dzelzi vai arī ar to, ka es neprotu atvērtas programmas aizvērt. Toties caur USB pilna uzlāde notiek ātrāk kā tas ir somu izstrādājumam.

Ekrāns ir foršs, pareiza lieluma, spilgts, košs, kontrastains un tā tālāk. Nekādu pretenziju.

Pie agregāta svara un plānuma tā arī nepieradu.

Rezumējums

Foršākā lieta, kas ir šim tālrunim — notifications. Viennozīmīgi. Nu un e–pasta lasīšana arī ir ļoti ērta. Kalendāru es tā arī nepiedabūju normāli izskatīties, bet tā ir visu mobilo tālruņu problēma. Tāda sajūta, ka dizaineri, kas šos kalendārus izstrādā, nekad vairāk par vienu ierakstu dienā neveic. Man ar 8 kalendāriem un vidēji 8 ierakstiem dienā ir praktiski neiespējami orientēties tajā, kas notiek, vienīgi Agenda skatā braukājot kā durakam.

Kad aptuveni iebrauc Android darbības shēmā, tad var arī kaut ko atrast, bet tāpat viss vairāk vai mazāk notiek методом научного тыка, līdz brīdim, kamēr esi noseivojis prātā shēmu, kā nonākt līdz vajadzīgajai darbībai.

Vēl viena hrenovina, kas man notika un kuras iemeslu es īsti nezinu — gūglē importējot kontaktus no Outlook vai arī no Google importējot kontaktus HTC, bet kaut kādā brīdī ļoti daudziem kontaktiem tiek aprauti tālruņa numuri. Tobiš, vārds un uzvārds ir, bet piezvanīt nevar, jo nav tālruņa numura. Dažiem kontaktiem es vainu atradu — ja kontaktam ir vairāk par vienu tālruņa numuru noseivots, tad saglabājies ir tikai viens, pārējie visi ir aprauti.

Īsāk sakot, ja augstāk minēto hrenovinu ar kontaktu daļēju pazušanu atrisinātu, iemācītu tam zvēram normāli latviski rakstīt, pielīmētu svina plāksni un, galu galā, iebūvētu N8 kameru, tad, pavisam iespējams, es būtu ar mieru šo tālruni sev atstāt un lietot ikdienā. Bet pagaidām atgriežos pie vecās labās nokijas.