Mr. Serge

Kategorija: Dzelži un softs

  • Kā sadusmot hakerus, bet neizskatīties pēc viegla mērķa — padomi drošībai datorā un telefonā

    Ugunsmūris, paroļu pārvaldnieks, lieko paziņojumu atslēgšana, drošu saziņas rīku izvēle un divfaktoru autentifikācijas lietošana ar prātu jau būtiski samazina iespēju kļūt par kiberuzbrukuma upuri. Un pats labākais — tie ir disciplīnas, nevis finansiālo iespēju jautājumi.

    Pēdējos gados Latvijā uzbrukumi IT sistēmām vairs nav kaut kas, par ko lasa tikai ārzemju ziņu apskatos. Īpaši kopš 2022. gada situācija ir kļuvusi trakāka, tomēr arī pirms tam negāja spoži. Turklāt ir jāapzinās, ka pavirša attieksme pret IT drošību ir ne tikai tiem, kuri datoru un telefonu lieto jūtūbam un engrībērtdiem, bet arī lielos uzņēmumos ar nopietnu apgrozījumu. Tāpēc es nolēmu apkopot dažus tehniski vienkāršus, bet ļoti efektīvus risinājumus, kā būtiski uzlabot savu/uzņēmuma kiberdrošību. Skaidrs, ka tūdaļ uzradīsies vēl 100500 padomdevēji ar vēl labākiem risinājumiem, kurus pavisam noteikti var un vajag pievienot komentāros.

    Uzliec DNS ugunsmūri visām ierīcēm

    Ja nav pacietības uzreiz pieķerties nopietniem uzlabojumiem, vismaz uzliec DNS Ugunsmūri. Tas darbojas kā filtrs, kas bloķē piekļuvi lapām, kuras CERT.LV ir atzinis par krāpnieciskām vai ļaunprātīgām. Piemēram, kāds atsūta e-pastu ar bankas saiti, tu klikšķini, un parasts internets tevi aizved uz viltotu lapu. DNS Ugunsmūris tevi vienkārši neielaidīs šajā lapā.

    Šis strādā datoros, telefonos, planšetēs. Tāpēc DNS Ugunsmūri vajadzētu uzlikt visiem ģimenē un kolektīvā, it īpaši visiem tehnoloģiski kautrīgajiem.

    Aizmirsti USB fleškas tāpat, kā esi aizmirsis disketes

    Jebkurš datu nesējs, kas tiek piesprausts pie datora, mūsdienās ir tikpat drošs kā nejauša garāmgājēja piedāvātā konfekte. Ir praktiski neiespējami atrast tādu ārējo datu nesēju, kas nevarētu būt vīrusa nēsātājs, un tas attiecas arī uz telefonu, ko piespraud pie datora «tikai, lai uzlādētu».

    Jebkuru prezentāciju, atskaiti vai fotogrāfijas no brīvdienu pasākuma var bez maksas izvietot failu apmaiņas servisos, ja tie neielien e-pastā. Pašmāju Failiem.lv ir pilnīgi pietiekams lielākajai daļai situāciju. Tomēr rēķinies, ka atkarībā no tā, ko saspaidīsi uzstādījumos, datus var redzēt arī citi cilvēki. Piedomā pie tā.

    Lieto paroļu pārvaldnieku, nevis atmiņu

    Par universālo paroli bīstamāka ir vienkārša universāla parole. Kā joko IT drošības speciālists Kirils Solovjovs no Possible.lv: «Jālieto parole 12345678. Tā ir vispopulārākā un tik daudz cilvēku nevar kļūdīties».

    Paroles nedrīkst glabāt teksta dokumentos, uz lapiņām pie klaviatūras vai vacapa sarakstēs. Drošākais veids paroļu glabāšanai ir paroļu menedžeri. Un nav obligāti (kaut vēlams) jāmetas iepazīt Bitwarden vai Keeper. Paroļu menedžeri jau eksistē gan Google, gan Apple. Un tie labi draudzējās ar datoru un telefonu. Atliek tikai sākt lietot. Un ir pavisam droši izmantot ieteiktās paroles jaunajiem servisiem.

    Cik bieži mainīt paroles? Sāc ar to, ka uzreiz pēc reģistrēšanās un pirmās veiksmīgās pieslēgšanās jebkuram servisam — uzreiz nomaini paroli. Ja esi pa ausu galam dzirdējis, ka kāds no tevis lietotajiem pakalpojumu sniedzējiem ir kompromitēts — nomaini paroli. Ja esi pārpratuma pēc kaut kur ievadījis savus datus un neesi pārliecināts, vai tas bija autentisks serviss — nomaini paroli. Ja lieto servisu gadiem un nekad neesi uztraucies par drošību — nomaini paroli. Un taisi tās sarezģītas, un glabā paroļu servisos.

    Ja nevari atcerēties, cik sen esi mainījis paroli un vai tā vēl ir droša — nomaini paroli.

    Ne visai biometrijai var uzticēties

    Uztaisi pašportretu ar datora vai telefona kameru. Tieši tik kvalitatīvi ir dati, ar kuriem atpazīst tavu seju. Desmit gadus vecas kameras var apmuļķot, pieliekot sejas vietā fotogrāfiju.

    Pirkstu nospiedumu lasītāji ir stipri prasīgāki apmuļķošanai. Tas pats ar acs zīlītes lasītājiem. Ja pastāv iespēja, labāk lieto tos. Vienkāršākais veids, kā būt drošam — pārliecināties, ka iekārta nav vecāka par 3 līdz 5 gadiem un tai ir pēdējo mēnešu laikā bijuši programmatūras drošības atjauninājumi. Gadījumā, ja kaut kas no tā iztrūkst, biometriju vienu pašu labāk nelietot.

    Un atceries, ka tad, kad Samsung vai Apple pasaka, ka ir uzlabojuši drošību saviem autentifikācijas rīkiem, tas visticamāk attiecās uz jaunākajiem iekārtu modeļiem, kas vēl nemaz nav tavā kabatā.

    Atslēdz paziņojumu troksni telefonā

    Nesaprotamu iemeslu dēļ cilvēkiem patīk, ka to iekārtās nedozētā daudzumā tiek piegādāti paziņojumi no benzīntanku un lielveikalu aplikācijām, atlaižu/akciju ziņas no tiešsaistes veikaliem, nemaz nerunājot par spēlītēm un sociālajiem tīkliem. Nav brīnums, ka šo paziņojumu jūrā pazūd notifikācijas par neautorizētiem maksājumiem vai viegli tiek palaists garām, kad autorizācija pieprasīta brīdī, kad kādam no kontiem piekļūt vēlas krāpnieks.

    Visi paziņojumi, bez kuriem var iztikt, ir jāatslēdz. Jūsmojumi par ierakstiem feisbukā nepazudīs. Kendīkrešu vairs neviens nespēlē un Bukinga piedāvājums vēl vienai rezervācijai Igaunijā tev vairs nav aktuāls, jo tu tur jau biji. Amazon tev tirgos vēl vienu olīveļļas bundžu, bet tev vēl tikko nopirktā nav atnākusi. Neko no tā tev nevajag. Un, ja nu tomēr vajag, to var pieslēgt uz laiku.

    Filtrē ienākošos e-pastus mapēs

    E-pastos izmanto filtrus, lai darba, skolas un arī ģimenes loka e-pasti nonāk atsevišķās mapēs. To piedāvā jebkurš mūsdienīgs serviss kopā ar pamācībām, kā to izdarīt. Ja kaut kas izliekas nācis no zināmām adresēm, bet nav iekritis mapēs, tas ir drošs signāls būt papildus piesardzīgam.

    Vienlaikus ņem vērā, ka ne visas organizācijas ir veikušas priekšdarbus, lai to e-pastus nevarētu viltot un atsūtīt no it kā īstās adreses. Arī, lasot sašķirotos e-pastus, pielieto veselo saprātu.

    Izvairies no SMS lietošanas un esi ļoti piesardzīgs balss saziņā

    SMS ir novecojis un nedrošs saziņas veids. Vēl Skype ziedu laikos īsziņas varēja nosūtīt, uzdodoties par jebkuru telefona numuru vai pat aizstājot numuru ar jebkādu vārdu. Nekas nav mainījies un tā ir joprojām. SMS ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā apmānīt saņēmēju un izlikties par banku, kaimiņu, mazbērnu vai pat drošības iestādi.

    Paskaties savus ienākošos ziņojumus un padomā, kā katram no sūtītājiem var mainīt saziņas kanālu. Bankām un kurjeriem ir savas lietotnes. Ome ir pelnījusi viedtālruni ar drošām, autentificējamām sarakstes aplikācijām.

    Gan SMS, gan telefonzvanu vietā privātajā sarakstē labāk izmantot saziņas platformas — piemēram, Signal vai WhatsApp. Arī videozvans Google Meet vai Microsoft Teams būs drošāka alternatīva, lai izvairītos no personības viltojumiem.

    Divi faktori nav drošība, ja tos dala trīs cilvēki un to vajag ātri

    Es biju pilnīgi pārliecināts, ka tie laiki ir beigušies, kad grāmatvede ievada maksājumu, bet vadītājs kaut kur pludmalē apstiprina to internetbankas uzlecošajā logā. Bet nē, šis attālinātās uzticības sporta veids vēl dzīvo un plaukst. Un ne tikai bankās — to izmanto arī, lai pieslēgtos Latvija.lv, Eparaksts.lv vai VID EDS sistēmai.

    Zelta likums: ja uz ekrāna parādās pieteikšanās pieprasījums, un tu tajā brīdī nekur nepiesakies — nekavējoties noraidi pieprasījumu un sāc domāt, kurš un kāpēc mēģina izlikties par tevi. Un, lūdzu, nedod citiem savus otrā faktora rīkus, jo tad tā vairs nav autentifikācija — tas ir joks.

    Ja šis viss šķiet pārspīlēti, atceries: IT drošība reti mirst ar skaļu sprādzienu. Parasti tā aiziet klusi — ar vienu paviršu klikšķi.

  • How to install ICC profiles on PC and MAC and where to find them

    ICC profile is a set of data that characterizes a color input or output device. The profiles typically describe the color attributes of a particular device by defining the mapping between the device source and a profile connection space. Basically anything that can produce colors either it is printer or screen can be assigned to a specific database that describes color gamut of this particular color representation.

    How to install ICC profile on PC

    Save ICC profile anywhere on the PC and then right-click a profile file and select Install Profile from the menu. If there is a need to install more than one profile, you can also do that in bulk by copying *.icc/*.icm files directly in c:\windows\system32\spool\drivers\color folder.

    How to install ICC profile on MAC

    In any desktop Mac OS correct way to install the color profiles is to copy files into the /Library/ColorSync/Profiles folder or the /Users/[username]/Library/ColorSync/Profiles folder depending on your configuration.

    Keep in mind that there can be subfolder that is also called Profiles. Do not copy files in this folder as then profiles may not be visible to applications.

    Where to look for color profiles

    Typically all output devices comes with the ICC characterization profiles, using generic profiles or you can build profiles from scratch if you need higher precision of you output characterization.

    Your PC/MAC is already coming with generic color profiles that will do their job for a daily use. International Color Consortium website is keeping a record of all generic output profiles that are built for print data characterization. But since the webpage is not updated on regular basis, better is to look directly at the webpages of the organizations that are keeping the track for the generic output data characterization worldwide.

    Profiles corresponding to standard printing conditions are available for download from ECI or Idealliance.

  • How to convert fonts to outlines in PDF with Adobe Acrobat

    Since we will never stop using random solutions to create PDF files, we will always come up with new random issues with the contents of PDFs. For ages Acrobat has had built-in tools to do crazy stuff with PDF contents and Preflight is one of the greatest of them.

    Of course, as with everything engineered in Europe (and Preflight in Acrobat was coming from European enthusiasts) — it looks terrible, nobody can explain all the details, but for some miraculous reason, it does work extremely well.

    Let’s take a look at a sample PDF file that contains 4 pages, 3 different fonts, and for the sake of the experiment also different coloring of the letters on the first page.

    Fonts that are embedded in the PDF file. You can open this dialog box by pressing CTRL+D/Command+D or via File->Properties.

    When you have opened the document you want to work with, look at the right side, and in the Tool panel click More Tools button.

    Tools panel and More Tools button.

    Now from here type in the Search bar Preflight and click on Preflight next to Print Production.

    How to find Preflight in Adobe Acrobat.

    Now in front of your eyes is the miracle of the graphic interface engineering, one of the most confusing dialog boxes in the World (except unbeaten leader WinAmp Classic).

    1. Navigation buttons between Preflight Profiles, Checks and Fixes.
    2. Search result filter. If pressed, will search in all libraries, otherwise will search only in the library that is selected in the dropdown on top.
    3. When Profiles are selected, you can either only simulate the result (Analyze) or you can run the profile and apply everything that profile was supposed to change in the PDF file (Analyze and Fix). There are additional limitations possible to run profiles only on certain pages or layers.

    Select Profiles, then double-check you have pressed the green bars button next to the Search field and enter Convert fonts. You can select any of the resulting profiles and then hit Analyze and fix.

    The dialog box to save the document will popup and you must save it as a new document (don’t overwrite the current document). After the Preflight will be done, the report will be available.

    Nobody reads reports as nobody reads the terms and conditions. So you can close the Preflight dialog and forget about it.

    So here is our final PDF document that does not contain any font anymore (you can check that via the Document Properties that I mentioned previously).

    Couple more things

    You can find Profile and Fixup with the same name Convert fonts to outlines. It is confusing and it is not the same. Profile includes two Fixups — one is converting to outlines and then the second one will try to embed fonts in case something will go wrong and some characters will not be converted. So use Profile, not Fixup for this operation.

    In case PDF contains characters that are not defined in embedded fonts and are not available on the system, these characters will be ignored and you will see that in the Preflight report.

  • Office365 e-pasta konta pievienošanai esošam GMail kontam

    Office 365 un GMail

    Nu jau tikai dīvaiņi nemigrē savu ofisa darba vidi uz mākoni un viens no lieliskākajiem produktiem, ar kuru Microsoft ir nācis jau labu laiku atpakaļ klajā ir Office365. Bet, tā kā mēs esam veci nūģi un mums vajag, lai viss ir pieejams vecajā, labajā GMail, tad rodas jautājums, kā savu Office365 e-pastu ar GMail saslēgt.

    Ja migrāciju no lokālā e-pastu servisa uz Office365 sisadmins jau ir veicis, nav iemesla uztraukties par to, ka konts no GMail būs jādzēš ārā, migrācijas laikā konta parametri tiks pārrakstīti un viss strādās uzreiz.

    1. Atveram datora pārlūkā GMail un ieejam Settings (zobrata ikona labajā augšējā stūrī) -> Settings.
    2. Zem Import mail and contacts uzklikšķinām uz tāda paša nosaukuma saites.
    3. Ierakstām logā What account do you want to import from? savu Office365 pieslēgto e-pasta adresi, nākamajā dialoglogā ierakstām Office365 paroli, POP username ir e-pasta adrese, POP server ir outlook.office365.com, ports jānomaina uz 995 un jāieķeksē Use SSL.
    4. Nākamajā dialoglogā darām, kā pašiem ērtāk, galvenais ieķeksēt Import mail un tad spiežam Start import.

    Ja jums pirms tam jau bija nokonfigurēts šis e-pasta konts GMail, tad atliek nomainīt Send mail as sadaļā izejošā e-pasta serveri un pārliecināties, ka Check mail from other accounts stāv Office365 pieejas dati, nevis vecie.

    Tiem, kam slinkums iepriekšējos burtus lasīt un paši ir lieli puikas, redz kur visi Office365 e-pastu servisa pieejas dati.

    IMAP
    Server name: outlook.office365.com
    Port: 993
    Encryption method: SSL

    POP3
    Server name: outlook.office365.com
    Port: 995
    Encryption method: SSL

    SMTP
    Server name: outlook.office365.com
    Port: 587
    Encryption method: TLS

    Derētu gan atgādināt, ka GMail neatbalsta IMAP pieslēgumu citiem kontiem, toties ļauj citiem pieslēgties caur IMAP pie GMail. Tāpēc, ja ir vēlme sinhronizēt lasītos/nelasītos e-pastus, tad, diemžēl, vienīgā iespēja ir importēt visus e-pastus GMail un tad caur IMAP savienoties atpakaļ uz Office365 jau pie GMail konta. Čerez žo, bet strādā.

  • Fere splitting axe nylon 2200 apskats

    Fere Splitting Axe

    Ticība tam, ka jebkurš Eiropā mītošais melnādainais vai arābs ir nelegālais imigrants ir tikpat spēcīga, kā ticība tam, ka mobilo iekārtu tirgū nekas labāks par Apple produkciju nav iespējams. Tāpēc Skype dzimtenē radītais Fere skaldāmais cirvis bija pietiekami liels izaicinājums testam.

    Tehniskā specifikācija

    Operētājsistēma: Veselā miesā—vesels gars 2.0
    Ekrāns: Nav
    Procesors: Bicīšu un presītes spēks (konfigurācija 100% pielāgojas katram lietotājam individuāli)
    Atmiņa: Ārējā (operatīvā — skaida acī, HDD — pārsisa kājstarpe)
    Savienojumi: Rokas (stereo), caurums uz kāta rokassprādzes stiprinājumam
    Audio: Klik, špok, bidižž, klakc (pēc vajadzības)
    Radio: Stenošas skaņas
    GPS: Bluķītis
    Svars: 2200 g
    Garums: 900 mm
    Platums: 70 mm
    Akumulators: Maināms, ietilpība atkarīga no lietotāja
    Papildus: IP68 mitruma un putekļu noturība

    Klāvs Bižāns un Fere Splitting Axe 2200
    Klāvs Bižāns un Fere Splitting Axe 2200.

    Izskats un uzbūve

    Cirvis parasti saistās ar koka kātu, kura galā ir smags, uzasināts dzelzs gabals un sabakstīti ķīlīši. Šis ir pavisam cits stāsts. Gandrīz metru garais, moderni krāsotais oranži melnais neilona kāts ir veidots kā labs kompromiss biznesa klases askētismam un iPhone 6 bērnišķīgajam spīdumam. Gribētos jau Gorilla Glass un alumīnija korpusu, bet tas tikai padarītu izskatu pārāk bērnišķīgu. Kāts ir patīkams arī uz tausti. Tā ārējais pārklājums veidots no mīksta materiāla, kas atgādina samtu un ir līdzīgs tam, ko lieto Acer Aspire V17 Nitro Black Edition. Bija aizdomas par samtainuma neilgo mūžu, bet, pusgadu intensīvi lietojot laptopu, tas nav parādījis intensīvas lietošanas negatīvās sekas.

    Fere splitting axe 2200 cirvja galvas dizains.
    Fere splitting axe 2200 cirvja galvas dizains.

    Atsevišķa uzmanība jāvelta cirvja galvai, kas ir teicami pielāgota koksnes glāstīšanai ar letālām sekām. Līdzīgus dizaina šķēlumus jau redzējām Samsung Galaxy S6 edge, bet Fere dizaineriem ir izdevusies daudz drosmīgāka, robustāka forma, tādējādi akcentējot neviedā palīga mērķauditoriju.

    Skaida kāta un galvas savienojuma vietā.
    Skaida kāta un galvas savienojuma vietā pēc testēšanas.

    Kāta un cirvja galvas savienojums ir uztaisīts droši, tomēr ļoti pavirši. Pat tikai pēc pāris steru* ilgā testēšanas periodā šuvēs jau sāk krāties skaidas. To gan viegli var labot, izmantojot citu mobilo iekārtu—skrūvgriezi, ar kuru izkasīt gružus ārā.

    Svars un gabarīti ievieto šo mobilo iekārtu sūro veču kategorijā. Tā nebūs piemērota brīžiem, kad četrgadīgajam bērnam uzsaukt «Vecais, padod cirvi». Arī priekš vidusmēra tīņa Fere nebūs pirmā iekārta koka kluču reducēšanas pasaulē. Pamatskolas džastfaivu un nokiju plejādē jebkurš aifonists izskatās pēc izlecēja. Kā teica viens viedais: «Tikai izejot čūskas desmito leveli cilvēks saprot, ko nozīmē glāstīt krāsainu stiklu». Un to var droši teikt arī par Fere. Iesācēji lai pacīnās ar mazjaudīgākiem skaldāmajiem.

    Uzmanīgais Cyxob pamanīja, ka kāta oranžās un melnās daļas savienojuma vietā ir izcilnis. Varētu domāt, ka šis izcilnis kalpos par tulznu rašanās iemeslu, bet, kā smejies, tas izrādījās ideāls gadījumiem, ja nav jāatvēzējas ar pilnu spēku un kātu neķer aiz paša gala. Galu galā, pēc īsa internetpētījuma apstiprinājās, ka arī Nokia N8 lietotāji nav sūdzējušies par noberztām rokām. Tas gan varētu būt aktuāli tiem, kam patīk lietot mini klases modeļus.

    Fere splitting axe testa vide.
    Fere splitting axe 2200 testa vide.

    Saskarne un veiktspēja

    Testa laikā ārā bija ne mazāk par -10°C, kas ierobežoja plašus neviedpalīga iepazīšanas manevrus. Tomēr uzreiz bija skaidrs, ka procesora reālās fiziskās spējas bija stipri zemākas par cerētajām. Salīdzinot ar Android stiprinātā LG G4 ekrāna bakstīšanu, Fere saskarne ir daudz intuitīvāka, tai pat laikā prasa nesalīdzināmi vairāk fiziskās piepūles. Akumulators izturēja trīs stundas, pa vidam uztaisot divas karstas tējas uzlādes. Mēreni siltā laikā, nomainot tēju pret spaini alus vai mucu vīna, akumulators noteikti darbotos vismaz divreiz ilgāk. Lieku reizi atgādināšu, ka Fere neseko nemaināmo akumulatoru modei, to var mainīt katru mīļu brīdi.

    Metra attālumā lokveida paātrinājumā esošo cirvja galvu trāpīt mērķī prasa zināmu piešaušanos. Pieļauju domu, ka golfa spēlētājiem šis žests izdodas jau pirmajā reizē. Bet raizēm nav pamata, jo arī trīspirkstu žestu iOS neviens nakts vidū pamodināts nevarētu uztaisīt. Pirmie kraštesti parādīja, ka galvenais ir izvēlēties pareizo roku novietojumu—ne vienmēr tālāk ir labāk.

    Fere splitting axe 2200 kraštests.
    Fere splitting axe 2200 kraštests.

    Atsevišķi jāuzslavē augstas kvalitātes metāls, kas ir izmantots cirvja galvai. Pirmie izmēģinājumi tika veikti uz betona grīdas, kurā palika manāmi robi un arī pāršķelti daži lielāki akmeņi. Tomēr uz asmeni tas neatstāja nekādu iespaidu. Superžuburains, absolūti norakstīts kastaņkoka bluķītis 2,2 kg smagajam Fere bija tīrais nieks jau no pirmā cirtiena, savukārt no vasaras stāvējušais vītola bluķis metru diametrā prasīja vien prātīgu pieeju. Cirvim pa spēkam ir jebkas. Galvenais, lai operētājsistēma un procesors smagāku procesu laikā neizdomā ieslēgt multitāskinga režīmu.

    Testa laikā tika novērota būtiska akumulatora uzkaršana, kas bija patīkama ziemas apstākļos, bet varētu būt diezgan neizturama karstā vasarā. Tā kā mobilajai iekārtai nav GPS stabilizējoša žiroskopa, bluķītis ir jānovieto uz cietas, horizontālas un līdzenas virsmas. Pretējā gadījumā, kā tas tika noskaidrots arī testā, var sanākt golfa iemaņas apvienot ar akrobātikas paņēmieniem.

    Konkurenti

    Ir pilnīgi skaidrs, ka pēc šī brīnuma lietošanas, pie pierastā koka kāta atgriezties vēlme ir vienīgi gadījumā, ja ir vēlme uztaisīt loku no grāvja vītoliem. Popsīgais Fiskars ir slavens ar savu plastilīnam pielīdzināmo metāla stiprību, kas noved pie ātras iekārtas nolietošanās. iPhone iespējas malkas skaldīšanā notestēt neizdevās, bet testa dalībnieki (es un Klāvs) nosprieda, ka Džobsa stilīgās iekārtas ne sūda nespētu. Un ir skaidrs, ka pārpildītā tramvajā sēdvietu palūdzot ar Fere rokās, iespējas apsēsties būs stipri lielākas, kā darot to pašu, pat ja tev rokās ir iPad.

    Starp citu, pēdējie statistikas dati liecina, ka Latvijā jau otro gadu ir līdzīgs dauna slimnieku un iPad īpašnieku skaits.

    Papildinājums: Apskats nonācis arī līdz šī brīnumcirvja ražotāju pārstāvjiem Latvijā. Viņiem tik ļoti patika mana grafomānija, ka uzdāvināja man šī brīnumcirvja mazo brāli, kuru izmēģināja septiņgadīgais dēls.

    *—Sters (franču: stere < grieķu: stereos kubisks, masīvs, telpisks) jeb kraujmetrs ir tilpuma mērvienība, ko izmanto malkas vai citu kokmateriālu mērīšanai. Viens sters ir viens kubikmetrs, kas aizpildīts ar gareniski sakrautu malku vai kādu citu kokmateriālu. Attiecīgi vienā kubikmetrā ietilpst arī spraugas, kas veidojas starp malkas pagalēm. Vidēji vienā sterā ir aptuveni 0,6—0,7 kubikmetri koksnes.

  • Jaunais Adobe Acrobat DC. Kas lācītim vēderā?

    Adobe ir nākuši klajā ar svaigāko Acrobat ģimenes versiju Acrobat DC, tādējādi pārtraucot kārtas numuru lietošanu nosaukumos (ja vien nav domāts Acrobat 600). Kompānija jau ilgi nevar izdomāt, kā pareizi sagrupēt savu milzīgo programmu daudzumu, tāpēc tagad tiks pieņemts, ka Creative Cloud būs programmas, Document Cloud būs Acrobat ģimene, Marketing Cloud būs analītiķi, bet pārējo mēs tāpat ar meklētāju atradīsim (piemēram Captivate). Un visam pāri dažādi mobilie, mākoņu un starpprogrammu konvertāciju servisi.

    Principā, ja tu strādā ar jebko acīm skatāmu, Adobe ir izdarījis visu, lai tu būtu tās vergs tāpat, kā tu jau tagad esi Google vergs. Bet atgriezīsimies pie Acrobat DC.

    Adobe Acrobat Pro DC
    Adobe Acrobat Pro DC

    Acrobat Reader ir kā nozagta spēlīte, kurai netiec klāt tālāk par ievada video, tāpēc runa būs vienīgi par Acrobat DC Pro versijas jaunumiem.

    Īsumā par jaunumiem. Kārtējo reizi pārstrādāta saskarne, īpaši pielāgojot to skārienekrāniem. Uzlaboti un papildināti rīki darbam ar dokumentu saturu (gan bildēm, gan tekstiem). Formu veidošana, sūtīšana un datu apkopošana, dokumentu sūtīšana un izsekošana (FormsCentral) kā arī mākoņserviss datu uzglabāšanai (Creative Cloud) tagad ir pilnīgi integrēti Acrobat DC. Jaunas aplikācijas mobilajām iekārtām. Izstrādātāji un Adobe iekšējie evanģēlisti tagad jaunumus publicē Adobe Document Cloud blog blogā, pārējie blogi ir slēgti.

    Adobe FormsCentral tagad ir integrēts Acrobat

    Janvārī Adobe paziņoja, ka FormsCentral (programma darbam ar formām, dokumentu revīziju un apriti) kā arī visi servisi, kas ir saistīti ar FormsCentral no 28. jūlija vairs nebūs pieejami. Tā vietā viss tiek integrēts Acrobat DC. Un sen jau bija laiks.

    Acrobat tagad ir iestrādāti forši jaunumi tieši darbam grupās un ar vairākām iekārtām vienlaicīgi. Savukārt formu veidošanā un aizpildīšanā kopš FormsCentral bērēm nekas funkcionāli jauns klāt nav nācis.

    PDF sūtīšanu ar izsekošanu arī varēja veikt iepriekš, bet tas bija tikai PDF formām. Tagad tas ir iespējams jebkuram PDF dokumentam un izsekošanai palīgā nāk uzlabotais Tracker rīks.

    Acrobat DC document tracker.
    Acrobat DC document tracker.

    Varam, piemēram, izsūtīt PDF dokumentu 1000 e-pasta adresēm un saņemt paziņojumus, kad otra puse būs nevis tikai saņēmusi e-pastu, bet gan reāli atvērusi PDF failu. To visu var papildināt ar dokumentu elektronisko parakstīšanu dažādos veidos, gan ar sertifikāciju, gan bez.

    Kopš 2001. gadā PDF/X kļuva par atzītu ISO standartu, Acrobat iestrādātie digitālo parakstu rīki atbalsta praktiski visus pasaulē pieņemtos digitālo parakstu standartus, tai skaitā arī Latvijas e-parakstu.

    Ar Latvijas e-parakstu joprojām gan ir nedaudz jāiespringst konfigurējot, toties pati parakstīšana pēc tam ir tīrais nieks. Piemēram, parakstīta lapa no 1957. gada spirtoto dzērienu kataloga ar Latvijā strādājošu e-parakstu un bildi, kas ir paraksta sastāvdaļa.

    Un tas vēl nav viss. Līdz ar pilnvērtīgu Acrobat integrāciju Adobe dokumentu aprites mākoņservisā, tagad visi PDF faili, kurus tu esi atvēris uz vienas iekārtas, ar Mobile Link būs automātiski pieejami arī uz otras iekārtas. Galvenais neaizmirst autorizēties Creative Cloud un ieslēgt Mobile Link programmā.

    Saskarne skārienjūtīgiem ekrāniem

    Profesionālam un specifiskam darbam (piemēram, failu pirmsdrukas sagatavošana) Acrobat jau kopš devītās versijas pēc katras atjaunošanas bija jāpārkonfigurē saskarne, lai vajadzīgie rīki būtu kaut cik pa rokai. Tā kā tagad modē ir skārienjūtīgie ekrāni, Adobe ir izdarījusi visu, lai Acrobat būtu piemērots glāstvirsmām, un tikai tām (gandrīz).

    Adobe Acrobat DC rīku skats.
    Adobe Acrobat DC rīku skats.

    Gandrīz tāpēc, ka Edit -> Preferences jūs sagaidīs vecais labais Acrobat logs ar gūzmu uzstādījumu, kas izkārtoti vairākos desmitos kategoriju. Un es stipri apšaubu, ka kādam uz skārienjūtīgā ekrāna pietiks pacietības tur bakstīties. Tas pats sagaida arī pie praktiski jebkura rīka dialoga loga. Toties tagad rīkiem ir meklētājs un uz iPad esot parādījusies iespēja rediģēt tekstus un pārkārtot lapas.

    Adobe Acrobat Preflight rīks, kas savu izskatu nav mainījis kopš 2006. gada, nebūs interesantākā vieta programmā, ko bakstīt ar pirkstu uz skārienjūtīga ekrāna.
    Adobe Acrobat Preflight rīks, kas savu izskatu nav mainījis kopš 2006. gada, nebūs interesantākā vieta programmā, ko bakstīt ar pirkstu uz skārienjūtīga ekrāna.

    Visām populārajām platformām (iPhone un atsevišķi iPad, Android, Windows Phone) ir radītas savas mobilās aplikācijas. Katrai sistēmai gan ir vairāk vai mazāk apgrieztas pilnās versijas iespējas, toties ir kopēja saskarne un jau pieminētā dokumentu sinhronizācija caur mākoņservisu.

    Jaunas dokumentu rediģēšanas iespējas

    Par šo iespēju es sapņoju gadus piecpadsmit atpakaļ—pilnvērtīgi rediģēt skenētos dokumentus. Ja līdz šim Acrobat bija lielisks tekstu atpazinējs un par FineReader es jau sen esmu aizmirsis, tad jaunās iespējas vienkārši norauj jumtu.

    Es ar telefonu nofotografēju fragmentu no Jelgavas avīzes «Zemgales Ziņas», ar Adobe Acrobat aplikāciju Android telefoniem konvertēju bildi par PDF un tā automātiski saglabājās mākonī (faila oriģināls). Tad datorā atvēru mākonī saglabāto PDF, apgriezu bildi līdz man vēlamajam izmēram un veicu teksta atpazīšanu. Tālāk seko maģija. Izvēlamies Edit PDF rīku un vēsi dragājam ar kursoru virsū jebkuram teksta blokam. Acrobat ne tikai ļaus šo teksta bloku rediģēt, bet arī automātiski uzzīmēs pilnu fontu, lai ievadītais vai rediģētais teksts maksimāli līdzinātos attēlā redzamajam (fails ar rediģētu tekstu). Protams, viss vēl nav sterili un perfekti. Bet šis ir sasodīti labs rezultāts tik jaunai tehnoloģijai.

    Avīzes «Zemgales Ziņas» fragmenta fotogrāfijas oriģināls un ar Acrobat DC rīkiem rediģētais teksts. Te jāpiebilst, ka, jo labāka, kvalitatīvāka ir bilde, jo labāks būs arī rezultāts.
    Avīzes «Zemgales Ziņas» fragmenta fotogrāfijas oriģināls un ar Acrobat DC rīkiem rediģētais teksts (pievērsiet uzmanību kreisās slejas virsrakstiem un labās slejas raksta autoram). Te jāpiebilst, ka, jo labāka, kvalitatīvāka ir bilde, jo labāks būs arī rezultāts.

    Ja ikdienā nodarbojaties ar PDF dokumentu rediģēšanu (te gan es vairs nedomāju fotografētus attēlus, bet gan reālus teksta un attēlu blokus), patīkami būs uzzināt, ka Acrobat beidzot ir atrisināta mūžsenā problēma ar vairākrindu paragrāfiem. Tagad katra teksta rinda vairs netiek uztverta atsevišķi un var mierīgi rediģēt visu paragrāfu. Teksta blokus var papildināt, samazināt, pat veikt kļūdu pārbaudi (spell-check). Turklāt var ne tikai bīdīt jebkuru objektu lapā, bet arī mainīt teksta bloku platumu un apgriezt bildes arī tādiem PDF failiem, kas taisīti bez rediģēšanas atbalsta (sveiciens no PDF 5.x compliance).

    Turpat Acrobat atvērtā PDF failā esošu attēlu tagad var nosūtīt apstrādei Photoshop (vai uz jebkuru citu bilžu redaktoru), veikt vajadzīgās korekcijas un atgriezties Acrobat. Tagad nav katra brāķētā attēla dēļ jātaisa jauns PDF fails (pirmsdrukas krāsu korektori plaukšķina un smaida).

    Nu un protams arī eksports no PDF uz ofisa programmām. Acrobat tagad pacieš visu. Var tabulu pa tiešo eksportēt uz Excel, var taisīt rediģējamus Word vai PowerPoint dokumentus. Turklāt Acrobat ir iebūvēta Microsoft SharePoint integrācija un tiek solīts, ka tuvākajā laikā parādīsies arī citi mākoņservisi.

    Tagad skenētiem un fotografētiem dokumentiem ir iespēja automātiski novākt apkārtējo fonu (atminaties kopēto dokumentu melnās malas?). Pat pie slikta apgaismojuma uztaisīta čeka fotogrāfija pēc automātiskās apstrādes izskatās ļoti labi (grāmatveži tikko aizgāja pakaļ šampanietim).

    Adobe Acrobat DC rīka Enhance Scans piemērs ar sliktā apgaismojumā fotografēta čeka apstrādi.
    Adobe Acrobat DC rīka Enhance Scans piemērs ar sliktā apgaismojumā fotografēta čeka automātisku apstrādi.

    Kā pēdējais dokumentu rediģēšanas jaunums ir atpazītā teksta kļūdu labošana. Līdzīgi, kā tas ir jebkurā specializētajā teksta atpazīšanas programmā. Un te arī parādās Acrobat vēlme nepārtraukti būt tīklā—visi, vai vismaz liela daļa atpazītā teksta korekcijas datu tiek nosūtīti uz Adobe serveriem, tādējādi audzējot muskuļus atpazīšanas programmas mākslīgajam intelektam. Ja vēl desmitajā Acrobat versijā man teksta atpazīšana no skenētiem dokumentiem vispār šķita muļķīgs joks, tad tagad šis rīks ir ļoti spēcīgs un vēlme to apmācīt kļūt vēl labākam ir apsveicama. Turklāt ne pārāk bieži gadās, ka latviešu valoda ir starp pirmrindniecēm aiz peļķes strādājoša programmatūras giganta must-have lietu sarakstā.

    Pārējie sīkumi un secinājumi

    Katrā jaunā Acrobat versijā uzrodas sīkumi, kurus visticamāk ir beidzot izcīnījis kāds no lietotājiem vai izstrādātāju komandas cilvēkiem. Tā DC versijā ir parādījusies iespēja drukāt dokumentus, par 15% samazinot iztērēto tonera krāsu un automātiskā fona adaptācija vieglākai lasīšanai. Vēlreiz atgādināšu arī par daudz funkcionālākām jaunajām mobilajām aplikācijām, no kurām gan nebūs dižas jēgas, ja nelietosiet Acrobat Pro versiju uz datora. Īpaši Mac lietotājiem beidzot ir parādījušas uz PC jau gadiem esošās iespējas veidot normālas kvalitātes PDF failus no Microsoft Office programmām un VoiceOver atbalsts PDF dokumentu nolasīšanai (šis gan tikai angļu valodai).

    Rezumējot jāsaka, ka jaunais Acrobat DC ir apveltīts ar daudz jaunām un sen gaidītām iespējām. Tai pat laikā pieredzējušiem lietotājiem saskarne būs lielas zobusāpes vismaz dažas pirmās nedēļas. Labi, ka vismaz lielākā daļa šortkatu ir savā vietā.

    Tāpat kā ar pārējiem Creative Cloud produktiem, arī ar Acrobat turpmākā attīstība plānota, nevis taisot reizi divos gados jaunas versijas, bet gan katru mēnesi nākot klajā ar papildinājumiem un uzlabojumiem. Programmu abonēšanas licenču stratēģija sevi ir attaisnojusi un Adobe tagad lēnām, bet godīgi ieplūst nauda visu savu produktu ātrākai attīstīšanai un papildināšanai ar jaunām iespējām. Tā kā liela daļa darbu, kas tiek veikti Acrobat, ir automatizēti (piemēram, 1000 dokumentu ieskenēšana, teksta atpazīšana un saglabāšana, nospiežot vienu pogu), atliek cerēt, ka turpmākie papildinājumi programmas darbībā nesačakarēs iepriekš pierasto darba kārtību, kā tas ir gadījies ar dažām Photoshop un InDesign pārāk gudri renovētām fiškām.

    P.S. Ja maksimums, ko no sevis varat izspiest, ir iesniegums par atvaļinājumu un kredītkartes pieteikuma aizpildīšana, turklāt visus dokumentus glabājat mājās kurpju kastēs, Acrobat jums nav vajadzīgs. Jo tas nav kārtējais failu glabāšanas mākoņserviss ar apskates un parakstīšanas iespējām. Šis rīks ir paredzēts cilvēkiem, kas ikdienā pārstrādā desmitiem, simtiem un tūkstošiem dokumentu, nodarbojas ar to rediģēšanu, šķirošanu, apstrādi vai arhivēšanu. Un ir grūti iedomāties analoģisku programmu, kas ietvertu visas tās iespējas, kas ir Acrobat DC, sākot ar pirmsdrukas sagatavošanu un beidzot ar grāmatu digitalizēšanu.

  • Viedpulkstenis, tā mākslīgais tirgus un patērētāji—zaudētāji

    Meklējot reizi gadā izmantoto korektoru, atradu sīko lietu atvilktnē gumijas aproci, par kuras eksistenci biju aizmirsis. Tas viss notika emocionāli pacilātā gaisotnē, jo pēc 60 dienu mocīšanās, esmu atgriezies no iPhone pie Android darbinātās Sony XPeria Z2.

    Sony SmartBand SWR10, kas vairāk kā pusgadu ir nomētājies atvilktnē.
    Sony SmartBand SWR10, kas vairāk kā pusgadu ir nomētājies atvilktnē.

    Kad iegādājos šo tālruni, gudrās aproces bija sasniegušas slavas zenītu mūsu platuma grādos un visi ražotāji svieda tās pakaļ. Jautājums gan ir, kāds šādai aprocei ir pielietojums? Vibrēt sinhroni ar telefonu, kas atrodas kabatā, ļaut to dauzīt un spaidīt dažādās kombinācijās, cerot, ka tālrunī arī kaut kas notiks.

    Kā liels Nokia fans, savulaik iegādājos šī ražotāja telefonu sporta versijas. Tām kastē arī līdzi nāca kaudzīte ar dažādiem aksesuāriem, no kuriem pusi varēja izmest. Bet tie visi bija noderīgi un ar jēgu: kabata, ko uzmaukt uz rokas ar tālruni, velo/moto stiprinājums, jostas soma telefonam. Izvēlies vajadzīgo un sāc pilnvērtīgi lietot tālruni, pārējo paglabājot tumšā stūrī vēlākai iznīcināšanai.

    Viedie pulksteņi jeb smartwatch tagad ir nomainījuši aproces un ir katra sevi cienoša elektronikas fufeļu apskatnieka dienas kārtībā. Bet princips nav mainījies. Viedpulksteņus svaida pakaļ svaigākajiem viedtālruņiem, pierunā žurnālistus par tiem rakstīt, tērē mārketinga naudu, tos reklamējot. Portāla Delfi krievu versijas žurnālisti LG G Watch R apskatā ļoti precīzi aprakstīja viedpulksteņu esamības ataisnojumu:

    Самая большая беда часов LG G Watch R заключается в том, что они не решают никаких существенных проблем, а сами создают для себя рынок.

    Neesmu lielākais rokaspulksteņu fanāts, tomēr ar mani vienmēr kopā ir mans uzticamais Stuhrling. Arī Lolita un abi dēli lieto rokaspulksteņus. Un Lolitai pat ir savs viedpulkstenis. Tikai tas nav tas sūds par 250 €, kuru tagad ir moderni iegādāties, bet Garmin Forerunner 405, kas savulaik maksāja paprāvu kāpostu. Garmin to jau labu laiku neražo un nepārdod, bet viedpulkstenis joprojām pilnībā veic savu funkciju un neprasās pēc nomaiņas uz kaut ko jaunāku un stilīgāku.

    Garmin Forerunner 405 viedpulkstenis ar aksesuāriem.
    Garmin Forerunner 405 viedpulkstenis ar aksesuāriem.

    Forerunner piefiksē sportista sirdsdarbību, skriešanas laiku un GPS koordinātes, kuras pēc tam ērti ielasīt datorā un analizēt. Bez tam ir iespēja atzīmēt apļa laikus, ievadīt dažādas treniņprogrammas (noskriet 10 minūtes vai noskriet 5 km būtu vienkāršākā iespējamā programma) un, protams, rāda pareizo laiku.

    Šis pulkstenis ir izlaists 2008. gada sākumā. Nē, tas nerāda telefonā atnākušās īsziņas. Nē, tu nevari uzzināt, vai Kendīkrešā ir atjaunojušās dzīvības. Jā, tam nav krāsainais ekrāns. Bet tas pilda to funkciju, kam tas ir ticis izgudrots.

    Man negribētos kļūt par tehnoloģiskā procesa bremzētāju, bet paskatoties uz to, kas šobrīd notiek, ir pamatotas aizdomas, ka elektronikas ražotāji savus eksperimentus no laboratorijām ir pārnesuši pie patērētājiem. Cilvēki pārdzīvo par Samsung tirgus daļas samazināšanos kaut kādā tur reģionā, līksmo par Apple pārdošanas rezultātiem. Un personificē uzņēmumu baltās un melnās dienas ar sevi, jo viņi lieto šo zīmolu produktus. Un tas ir slimi, lai neteiktu vairāk.

    Tendence ir pārlikt telefona funkciju uz rokassprādzi, bet liela ekrāna viedtālruņa funkciju — uz planšeti. Tādā veidā varētu pārdot nevis vienu iekārtu, bet divas. Attiecīgi palielinot arī peļņu.

    Tūliņ parādīsies arī Apple uztaisītais viedpulkstenis. Un es zinu, ka būs simtiem tūkstošu cilvēku, kas nepacietībā gaidīs iespēju to pavalkāt. Līdz laikam, kad parādīsies nākamās paaudzes Apple viedpulkstenis. Bet tā nav tikai Apple problēma. Ražotājiem nav ne mazākās sajēgas, kāds būtu viedpulksteņu reālais pielietojums.

    Protams, atsevišķs murgs ir kaudzīte ar vadiem un lētas austiņas ausu tīrīšanai, kas piesārņo atvilktnes, bet par to citreiz.

  • Ziemassvētku dāvana — krītošas sniegpārslas mājaslapā 2

    Pagājušajā gadā ar Ramūna līdzdalību tapa visnevajadzīgākais koda gabals, kādu vien var iedomāties. Krītošas sniegpārslas, ar kurām izkropļot izrotāt mājaslapas. Ģeniālais izgudrojums daudziem ļoti noderēja, bet šogad noslinkoju par to atgādināt. Turklāt ar Ramūnu nospriedām, ka Rīga nav balta Ziemassvētkos, jo blogā nekrīt sniegs. Labojos.

    Noteikti izlasiet spraudņa rašanās vēsturi un kā man neizdevās to iekļaut WordPress spraudņu repozitorijā. Ja pirmajā versijā tās bija vienkārši 200 dažādas krītošas sniegpārslas (spraudnis joprojām ir lejuplādējams (*.zip)), tad šogad esam tikuši stipri tālāk.

    2014. gada Ziemassvētku sniegpārslu spraudņa jaunumi:

    1. Nuclear mode funkcija. Iespēja uztaisīt jau tā no mājaslapas atbaidošo WordPress spraudni vēl efektīvāku, padarot sniegpārslas krāsainas.

    2. Reverse direction funkcija. Ja jau kosmoss, tad kosmoss. Sniegpārslas nekrīt, bet ceļas augšā no lapas apakšas.

    3. Sniegpārslu skaita regulēšana. Noklusēti ir uzstādīts, ka vienlaicīgi lapā parādās 250 sniegpārslas, bet var uzlikt arī vairāk, ja gribās savu procesoru vēl vairāk noslogot ar šo visnotaļ bezjēdzīgo vizualizāciju.

    4. Spraudnim tagad ir sava uzstādījumu konfiguratora lapa WordPress uzstādījumos (meklē zem Settings, ja tev viss ir angliski).

    Un tā, dāmas un kungi, WordPress spraudnis Modern Snowflakes 2014. gada Ziemassvētku versijā (*.zip).

    Priecīgu mājaslapu ķēmošanu.

  • Kalkulatora un telefona ciparu atšķirīgā izkārtojuma vēsture

    Mēs katru dienu lietojam divas kardināli atšķirīgas ciparu tastatūras. Retais ir pamanījis, ka kalkulatoram un telefonam ir dažāds ciparu izvietojums uz pogām. Vēl retāk to pamana, ja runa ir par bankomātiem vai TV pultīm. Abi izkārtojumi ir radušies un iesakņojušies ASV (nav nekāds brīnums) un gan kalkulatora, gan tālruņa ciparnīca ir loģiska un pamatota izvēle, nevis apstākļu sakritība, kā daži mēdz uzskatīt.

    iPhone 6 kalkulatora un telefona zvanīšanas aplikācijas. Paldies Kristapam par ekrānšāviņiem.
    iPhone 6 kalkulatora un telefona zvanīšanas aplikācijas. Paldies Kristapam par ekrānšāviņiem.

    Pirmo reizi ciparu izkārtojums, kādu mēs esam pieraduši redzēt kalkulatorā, plašākai sabiedrībai kļuva zināms 1914. gada 14. martā. Zviedru izgudrotājs Gustavs Deivids Sandstrends (Gustaf David Sundstrand) pieteica patentēšanai mehānisko skaitļošanas iekārtu ar šādu ciparnīcas izkārtojumu (Patent US1198487 A «Adding and listing machine by Gustaf David Sundstrand», *.pdf).

    Gurstava Deivida Sandstrenda skaitļošanas iekārtas tastatūra. Bilde no patenta pieteikuma.
    Gurstava Deivida Sandstrenda skaitļošanas iekārtas tastatūra.

    Pirms Sandstrenda daudzi jau bija paguvuši dažādos veidos kārtot skaitļus uz rakstāmmašīnām augšējā reģistrā (tas, ko mēs tagad zinām kā Shift pogu), rindās, slejās, un vēl dažnedažādos veidos. Bet ASV dzīvojošais zviedrs pirmais aizdomājās līdz šim izkārtojumam. Tas ātri ieguva popularitāti tāpēc, ka daudzi kalkulatoru (ok, precizēsim — skaitļošanas mašīnu) grandi viņu aicināja kā dizaineri savu iekārtu ražošanā. Un viss tikai tāpēc, ka viņa patentētais izkārtojums aizņēma stipri mazāk vietas uz galda, salīdzinot ar skaitļošanas iekārtām, kurās visas pogas bija, piemēram, vienā rindā (vai kā slavenajās Daltona iekārtās — divās rindās).

    Starp citu. Pastāv mīts, ka mūsdienu kalkulatoros ierastais ciparu izkārtojums ir saistīts ar Benforda likumu, kas nav līdz galam patiesi. Frenks Benfords savu teoriju publiskoja tikai 1938. gada martā, kad šāds pogu izkārtojums skaitļošanas iekārtām jau bija ļoti populārs un vēl sešdesmito gadu pētījumos par ciparu izklājuma ergonomiku Benforda vārdu nepiemin pat ar pušplēstu vārdu.

    Kalkulatora tastatūras pogu izkārtojuma mistērija tad nu būs atrisināta. Pāriesim pie zvanīšanas iekārtām ar spiedpogu plakandēļiem.

    1954. gada 23. septembrī Bell Telephone Laboratories publicē pētījumu par ciparu un burtu labāko izvietojumu uz desmit pogu klaviatūrām «Expected Locations of Digits and Letters on Ten-Button Keysets», *.pdf. Pētījuma jēga bija atrast veidu, kā samazināt zvanu savienošanas operatoru (sveiciens Смольный) kļūdīšanās iespējas, paralēli pētot dažādus pogu, ciparu un arī burtu izkārtojuma veidus.

    Pogu, ciparu un burtu izkārtojums tālsarunu operatoru iekārtai kā arī zvana savienojuma darbības skaidrojums.
    Pogu, ciparu un burtu izkārtojums tālsarunu operatoru iekārtai kā arī zvana savienojuma darbības skaidrojums.

    Katram pētījuma dalībniekam tika iedotas lapas, uz kurām dažādās kombinācijās bija uzzīmēti desmit apļi, nosacītie taustiņi. Dalībniekiem vajadzēja ierakstīt ciparus no 0 līdz 9 kā arī telefonu kodos izmantotos alfabēta burtus tādā secībā, kā viņi uzskatīja par visatbilstošāko (Q un Z burtus telefonsakaru kodos neizmantoja). Pētījumā speciāli tika atlasīti vienādā skaitā gan tādi cilvēki, kas nekad nebija saskārušies ar ciparu tastatūrām, gan arī tādi, kas iekārtas ar 10 ciparu pogām lietoja ikdienā.

    Pētnieki secināja, ka 10 ciparu pogu izkārtojumiem, kurus tobrīd lietoja dažādās iekārtās, nebija būtiskas nozīmes rezultātos (vēl pastāvēja izlecēji ar saviem īpašajiem izkārtojumiem, piemēram IBM Card Punch perfokaršu rakstītāja tastatūra). Tai pat laikā cilvēki labprātāk veidoja tādus ciparu izkārtojumus, kur cipari un burti bija izkārtoti no kreisās uz labo pusi, turpinoties uz leju nākamajā rindā. Tas ir — veidā kā cilvēki lasa (mēs vēl joprojām esam ASV un runājam angliski, ja kas).

    Nepilnus sešus gadus vēlāk Bell Telephone Laboratories publicē jaunu pētījumu «Human Factors Engeneering Studies of the Design and Use of Pushbutton Telephone Sets», *.pdf. Šoreiz viņiem tiek dots uzdevums uz Western Electric 500. sērijas telefona bāzes izdomāt labāko pogu izvietojumu telefonam, kuram ripa tiks aizstāta ar pogām. Dokuments vēl joprojām tiek uzskatīts teju par bībeli dizaina un lietojamības speciālistu aprindās.

    Western Electric 500 sērijas 1951. gada telefona modelis. Zinātniekiem tika dots uzdevums visergonomiskāk izvietot zvanīšanas pogas ~11 cm diametra caurumā, kurā atradās ripa, lai varētu izmantot uz to brīdi populārāko telefona modeļa korpusu pogu telefona prototipa izveidei.
    Western Electric 500. sērijas 1951. gada telefona modelis. Zinātniekiem tika dots uzdevums visergonomiskāk izvietot zvanīšanas pogas ~11 cm diametra caurumā, kurā atradās ripa, lai varētu izmantot uz to brīdi populārāko telefona modeļa korpusu pogu telefona prototipa izveidei.

    Pētījuma veids atšķīrās no iepriekš minētā. Tika izgatavotas fiziskas tastatūras, kuras personām nācās bakstīt. Tika meklēts pogu izkārtojums, uz kura telefona numuru var uzspiest visātrāk. Turklāt, svarīgs faktors joprojām bija kļūdu skaits, sajaucot ciparus un tas, kurš no izkārtojuma veidiem cilvēkam šķiet vislabākais. Atsevišķi tika piemeklēts arī labākais pogas izmērs un tas, kā pogu nospiež (ļoti iesaku vismaz šo daļu izlasīt).

    16 pogu un ciparu izkārtojumi, kurus Bell Telephone Laboratories testēja pirmajam pogu telefonam. Atsevišķi atzīmēti pieci varianti, kurus izmantoja turpmākai izpētei.
    16 pogu un ciparu izkārtojumi, kurus Bell Telephone Laboratories testēja pirmajam pogu telefonam. Atsevišķi atzīmēti pieci varianti, kurus izmantoja turpmākai izpētei.

    Pēc pirmā pētījuma apļa (ātrums, kļūdu skaits, izkārtojumu simpātijas) tika atlasīti pieci varianti ar kuriem eksperimentēt, lai izvēlētos pareizo pogu lielumu un attālumu starp tām. Kaut gan būtiskas atšķirības rezultātos nebija, izkārtojuma varianti «three-by-three plus one» un «two horizontal rows» bija tie, kurus, zinātniekuprāt, tehniski būtu stipri vienkāršāk realizēt. Un tas viss tāpēc, ka respondenti pieprasīja, lai pogas būtu lielākas. Bet, palielinot pogu izmēru, daudziem izkārtojumiem starp pogām vairs nevarēja saglabāt pietiekamu attālumu, lai būtiski nepieaugtu kļūdaini nospiesto ciparu skaits. Jums nesaprast, ko nozīmē dzīvot pasaulē bez Backspace.

    Tad sekoja daudzi eksperimentālie modeļi, kas bija bāzēti gan uz «three-by-three plus one», gan uz «two horizontal rows» pogu izkārtojumu. Bet tie tālāk par Western Electric telpām netika, ja nu vienīgi fotogrāfijās. Toties 1962. gadā Sietlā izstādē tika prezentēts pirmais strādājošais telefons ar pogām un to izvietojumu tādu, kādu mēs pazīstam mūsdienās.

    Western Electric 1500D modelis — pirmais pasaulē masveidā ražotais pogu telefons ar ciparu izkārtojumu, kādu mēs pazīstam mūsdienās.
    Western Electric 1500D modelis — pirmais pasaulē masveidā ražotais pogu telefons ar ciparu izkārtojumu, kādu mēs pazīstam mūsdienās.

    Western Electric 1500D modeli par papildus piemaksu jau 1963. gada 18. novembrī sāka piedāvāt ASV Pensilvānijas štata pilsētās Kērngijā (Carnegie) un Grīnsburgā (Greensburg). Savukārt pēc milzu piekrišanas 1964. gada Ņujorkas izstādē, šī modeļa aparāti, adaptēti āra apstākļiem un vertikālajam novietojumam, tika uzstādīti 1400 publiskajos taksofonos. Kopš tā brīža vairs neviens nešaubījās, ka pogu izkārtojumam telefonos ir jābūt tieši tādam.

    Protams, izņemot Nokia.
    Protams, izņemot Nokia.

    Līdz ar to sausais atlikums par šo tēmu būtu tāds. Nav totāli nekādas jēgas skaldīt matus, mēģinot atrast kaut kādus apslēptus labumus šajā jomā. Gan telefona, gan kalkulatora tastatūras veic vienu un to pašu primāro funkciju — liek devaisam saprast, kādus ciparus mēs vēlamies ievadīt. Atšķirība ir tāda, ka pirmo zināmo strādājošo kalkulatoru ar pogām publikai 1844. gadā atrādīja franču pulksteņu meistars Žans Batists Švilgē (Jean-Baptiste Schwilgué), savukārt pirmo pētījumu par ergonomisku, ārpus sakaru operatoru meiteņu tempļiem lietojamu un pārdodamu pogu telefonu uztaisīja tikai 110 gadus vēlāk. Tās ir dažādas iekārtas ar līdzīgiem ievades mehānismiem.

    Kaudzītei. Kad Bell Telephone Laboratories darbinieki aptaujāja lielākos skaitļojamo mašīnu ražotājus, vai tie ir veikuši kādus pētījumus par to, kāds pogu un ciparu izkārtojums būtu vislabākais, pilnīgi visi atbildēja, ka nekad par kaut ko tādu nav pat iedomājušies. Bela laboratorijā neiedomājās, ka kalkulatoru radītāji tikai tikko bija sapratuši, kā mehānisko skaitīšanas aparātu uztaisīt pietiekami maziņu, lai to varētu lielā kabatā iebāzt un viņiem priekšā vēl cīņa ar kukaiņiem un īssavienojumiem.

  • Lattelecom Technicolor rūtera konfigurēšana

    Vairāk jau šī ir piezīme priekš sevis, bet, iespējams, kādam noderēs. Īsāk sakot nācās man pārkonfigurēt Lattelecom uzstādīto Technicolor TG789vn v3 rūteri. Rūterim līdzi, iespējams, kaut kāda makulatūra nāca, bet tā, protams, tika veiksmīgi izsviesta miskastē. Palika vien kodu lapiņa ar parametriem.

    Lattelecom Technicolor rūtera pieejas dati.
    Lattelecom Technicolor rūtera pieejas dati.

    Liels bija mans pārsteigums, kad kodu lapiņas esamība nekādi neatrisināja situāciju, kad tavā priekšā ir http://192.168.1.254 jeb rūtera konfigurēšanas lapa, bet neviena no lapiņā esošo datu  kombinācijām nenodrošina pieeju. Arī klasiskie admin, user, 1234 un tukšo lauku atstāšana nepalīdz.

    Izrādās, ka Lattelecom ir jau ielicis Technicolor TG789vn v3 rūterī savu brendoto lietotāju un pieeju. Nav ne jausmas, vai tāda ir arī citiem Lattelecom rūteriem.

    Username: LattelecomUser
    Password: user

    Šī bija vairāk kā piezīme pašam priekš sevis. un vēl, izrādās, ka der arī adrese http://dsldevice.lan/login.lp.

    Papildinājums. Pēc Lattelecom komentāriem tiku klāt pie Technicolor rūtera rokasgrāmatas, pareizāk sakot Lattelecom interneta lietotāja rokasgrāmatas, kurā aprakstītas praktiski visas iespējas, kas ir pieejamas rūtera lietotājam.

    Otrais papildinājums. Kaspars komentāros iemeta saiti uz Technicolor TG789vn v3 rūtera oficiālo lietotāja instrukciju — «SETUP AND USER GUIDE MediaAccess TG789vn v3» (*.pdf).

  • Pantone 2026. gada krāsa 11-4201 TCX Cloud Dancer un kā to drukāt

    Ik gadu Pantone kādu no savu katalogu toņiem pasludina par gada krāsu. Šoreiz izvēlēts tonis 11-4201 TCX. Īsumā — lai dabūtu šo toni uz papīra, ir vienkārši jāizvēlās atbilstošs papīrs un tas nemaz nav jāapdrukā.

    Sāksim ar būtiskāko. Pantone gada krāsa nepadara sliktu attēlu lielisku, nesalabo krāsu profilu un neliek UV lakai uzvesties pieklājīgāk uz nepārklātiem materiāliem. Tā neglābj slikti izvēlētu papīru un nepadara bēdīgu maketu par izcilu. Bet tā izskatās labi mārketinga atskaites prezentācijā — it īpaši, ja slaidā nav jārunā par realitāti.

    Mūsdienās kalibrēts ekrāns ir sastopams retāk kā braucošs Volvo 760. Līdz ar to precīzām krāsu referencēm digitāli nav vispār nekādas nozīmes. Der aptuvenais kaut kas. Savukārt spektrālie mērījumi raupjam, nelīdzenam materiālam ir diezgan liels piedzīvojums. Tāpēc tekstila industrija lielākoties joprojām paļaujas uz reāliem, fiziskiem paraugiem.

    Klasiska krāsota materiāla reference: nekrāsots, bāzes paraugs; krāsots paraugs; dilumnoturības tests. Papildus vēl var nākt arī protokolētie spektrālie mērījumi un specifiski, audumiem raksturīgie testi.

    Kā jau raženi un pieredzējuši informatīvās miskastes ražotāji, Pantone ir radījuši TCX katalogu (Pantone Textile Cotton Extended). Tas ir paredzēts krāsotai kokvilnai un nozīmē dažādu krāsiņu paraugu vēdekli, ar kuru spēlēties dizaineriem. Turklāt ļoti dārgu vēdekli, tāpēc arī tā reklamēšanā tiek ieguldīti tik lieli līdzekļi. Tekstila nozarē katram ražotājam parasti tādi katalogi ir pašam un tie balstās uz saražotās produkcijas vēsturi.

    Krāsotas vilnas dzijas referenču katalogs. Attēlā esmu izrediģējis referencēm aprakstus (pielietotās krāsvielu proporcijas, uzskaites kodi un cita specifiska informācija). Pēc šādiem katalogiem arī pēc vairākiem gadiem ražotājs spēj atrast precīzu referenci tam, ko pirms tam jau ir ražojis.

    Savukārt maksātnespējīgiem dizaineriem un dizaineru vadītājiem, kuriem ir galva uz pleciem, Pantone piedāvā tā paša TCX kataloga toņu references pielietojumiem digitālajā pasaulē, no kurām tad arī tālāk tiek atvasināti arī citi pielietojumi. Piemēram, atrādīšanai uz aifoniem vai drukai uz papīra.

    Pantone 11-4201 krāsas references

    • sRGB 240, 238, 233
    • Hex #F0EEE9
    • Lab 94.14, 0.42, 2.51

    Nu lūk, spridziniet, dizaineri. Jums visi vārti vaļā! Bet, bet. A kā šito nodrukāt uz papīra? Ja precīzi, tad nekā. Jo šī krāsas reference vispār tam nav paredzēta un tās pielietošana drukā ir vairāk sevis un iespiedēju mocīšana.

    Tomēr ir risinājums arī tiem, kurus tomēr stipri notramdījuši jaunie un stilīgie klienti un Pantone gada krāsa par visām varītēm drukātā veidā nāksies izmantot. Pantone 11-4201 Cloud Dancer tonis ir ļoti, ļoti tuvs klasiskam, krēmīgam papīram, kuru lieto grāmatās.

    No tiem paraugiem, kas nu man bija pa rokai, vistuvākais bija Munken Premium Cream — ΔE 2.49 pret referenci. Jā, nav izcili. Bet tik precīzi nodrukāt jau ir izaicinājums. Un pavisam droši varu apgalvot, ka ir arī citi krēmīgie papīri, kurus var mierīgi lietot, lai būtu mums kārtīga deja mākoņos. Respektīvi, vienkārši lietojiet krēmīgos papīrus kā jau gada trendam atbilstošo bāzi un bez galvassāpēm drukājiet pāri saturu.

    Galvassāpju mazināšanai un vispārējai pārliecībai par to, ka drukā uz papīra mums viss ir kārtībā: iepriekšējo gadu Pantone gada krāsas. Arīdzan no tekstila (kokvilnas) krāsu kataloga. 2016. un 2021. gadā pat tika izdomāts, ka gada krāsas var būt veselas divas.

    • 2025 Pantone 17-1230 TCX Mocha Mousse
    • 2024 Pantone 13-1023 TCX Peach Fuzz
    • 2023 Pantone 18-1750 TCX Viva Magenta
    • 2022 Pantone 17-3938 TCX Very Peri
    • 2021 Pantone 17-5104 TCX Ultimate Gray & Pantone 13-0647 TCX Illuminating
    • 2020 Pantone 19-4052 TCX Classic Blue
    • 2019 Pantone 16-1546 TCX Living Coral
    • 2018 Pantone 18-3838 TCX Ultra Violet
    • 2017 Pantone 15-0343 TCX Greenery
    • 2016 Pantone 13-1520 TCX Rose Quartz & Pantone 15-3919 TCX Serenity

    Varbūt nākamgad tas varētu būt viss katalogs. Kādam jau galu galā to vajadzētu beidzot saņemties un nopirkt.

  • Oda drukātajai presei — durvīm uz plašāku pasauli tepat blakus

    Ir saprotams, ka nepastāv vairs pārliecinošu argumentu nacionālo laikrakstu lasīšanai — ziņas ir iztirzātas TVNET un Delfu komentāros vēl pirms papīra nokļūšanas iespiedmašīnā. Gluži pretēji ir reģionos. Sēdēšana klasesbiedru vacapā vai ciemata feisītī ir būšana ļoti šaurā burbulī, kurā visu regulē skaļākā balss. Savukārt vietējā laikrakstā ir spēks, jo paustais ir pārlasīts, pārbaudīts un par to uzņemas atbildību.

    Mūs Skrīveros iekristīja par gājputniem — atbraucam līdz ar lakšiem un esam projām pie pirmajām ledus glazūrām uz peļķēm. Toties vietējo laikrakstu abonējam jau gadiem. Ir forši profesionāli pieskatītā informācijas forumā smelties aktuālas zināšanas par vidējo malkas cenu, kultūras notikumiem, rosīgiem cilvēkiem, pašvaldības piruetēm un palaidņu izdarībām. Saprast un iepazīt, kā tad kaimiņi dzīvo. Un varbūt dažkārt arī iepazīstināt ar sevi. Jo ir taču iemesls, kāpēc tieši te izvēlamies pavadīt būtisku daļu dzīves.

    Avīzes satuvina. Tieši vietējā drukātajā medijā mēs iepazināmies ar Vecbebru biškopības tehnikumu, Jaunjelgavas gastronomijas veikalu Lauva, izciliem lauku kafejnīcu pasākumiem Neretā, Krapes muižas svētkiem, kaislīgiem zemeņu lauku kopējiem un to, ka Skrīveru mājas saldējums ir pieejams AirBaltic lidmašīnu ēdienkartēs. Un mūsu kaimiņš pie mums ciemos ir biežāk, jo arī grib lasīt avīzi. Galu galā. Raugi, pat Dainis Īvāns uzrunā Doma laukumā teica: «Vēl vakar kaimiņš man ieteica ielūkoties Aizkraukles novada avīzes Staburags redaktores ievadslejā».

    Tāpēc aicinu tevi saņemties un abonēt drukāto presi. Nopelnīsi no manis milzīgu paldies. Un, ja padomāsi arī par saviem tuviniekiem un savlaicīgi sagatavoties Ziemassvētkiem, dāvinot viņiem vietējās vai nacionālās preses abonementu nākamajam gadam, saņemsi paldies arī no viņiem. Uztver to kā regulāras pastkartes no visiem tiem ceļojumiem, kurus tu jau esi ieplānojis un kuros nekad neiekļausi pasta nodaļas apmeklējumu.

    Kā abonēt reģionālo laikrakstu?

    Rakstīt un stāstīt par avīzēm 2025. gada nogalē nav viegli. Ja vien tu esi izlasījis tik tālu, tad droši vien māj ar galvu un klusē, lai neierosinātu dialogu un varētu šo tēmu ātrāk slēgt. Un arī abonēt laikrakstu 2025. gada nogalē ir sarežģītāk, nekā man likās. Tā ir kombinācija starp monopolizētu tirgus pieskatīšanu, slinkumu vai nespēju ieviest mūsdienīgus risinājumus un izteiktu tendenci turpināt sēdēt uz desmitiem gadu veciem lauriem, kuri sen vairs nepastāv.

    Ātrākais veids abonēt vietējo laikrastu ir ieejot Latvijas Pasta mājaslapā Abone.lv, izvēloties preses izdevumus un tad noformējot pasūtījumu. Superīgā fīča, par ko pastnieki droši ka nebūs sajūsmā — iespēja pasūtīt reģionālo laikrakstu uz jebkuru Latvijas adresi. Visu nākamo gadu Latgales Laiks pienāks mūsu Rīgas dzīvoklī. Bet ir savi mīnusi. Jo abonējot caur pastu būs jāizmet elles loki, lai tiktu pie reģionālās avīzes digitālajām versijām, kad neesi uz vietas.

    Otrs variants ir apmeklēt laikrakstu mājaslapas un abonēt redakcijās. Saraksts ar visiem laikrakstiem un to redakciju mājaslapu adresēm ir apkopots tālāk. Tur ir savi, īpaši piedzīvojumi. Jo ne visiem izdevies saprotamu tehnisko risinājumu uztaisīt, citi prasa piezvanīt (OMG, zvanīt!), un ar dažiem būs e-pastos jāapmainās ar laipnībām. Toties te ir iespējamas priekšrocības, kas nav sienas kalendārs par godu gada abonementam.

    Piemēram, laikrakstu Staburags var abonēt par 9,90 € mēnesī, saņemot laikrakstu pastkastē, mobilajā telefonā un vēl arī piekļuvi fotoreportāžām, iespējai kaut ko dīvainu ierakstīt komentāros un izlasīt pāris gadus vecus rakstus.

    Kādas avīzes Latvijā iznāk un cik tās maksā?

    No Latvijas pasta abonēšanas katalogiem izdevās savilkt kopā 2025. un 2026. gada datus par laikrakstiem, to abonēšanas cenu gadam ar pārskatu par cenām. Ar nodomu izņēmu ārā visu, kas saistīts ar TV programmām un uz to bāzes veidotajiem pielikumiem, toties atstāju superekskluzīvo Kaleidoskopu, par kura esamību tikai nesen uzzināju. Jā, jūs pareizi sapratāt, avīzes krievu valodā es arī neapskatu. Un angliski iznākošais The Baltic Times jau labu laiku ir žurnāla formātā, tāpēc neskaitās. Citās valodās mums abonējama vietējā prese neiznāk.

    Pirmā cena ir, ja abonē kā privātpersona, otrā — kā juridiska persona. Visiem, kam vien bija iespēja, pieliku klāt arī saiti uz laikraksta mājaslapu. Ja juridiskās personas ailē redzi domuzīmi, tad šī laikraksta redakcija vairs nenodarbojas ar dīvaino pieņēmumu «firmām daudz naudas, var atļauties». Realitātē tas nozīmē, ka laikrakstu iznākšanu un abonentu skaitu stutē valsts un pašvaldību budžeti, bet uzņēmumiem labāk laikrakstu abonēt ar avansu norēķinu caur kādu no darbiniekiem.

    Avīzes nosaukums2025. gads Privātpersonām2025. gads Juridiskām personām2026. gads Privātpersonām2026. gads Juridiskām personām
    Nacionālie laikraksti
    DDD24,00 €35,00 €
    Diena159,99 €169,00 €
    Ievas Padomu Avīze55,00 €59,99 €
    Kas Jauns Avīze39,99 €43,99 €
    Kultūrzīmes19,99 €29,88 €
    Latvijas Avīze199,79 €242,31 €249,79 €285,67 €
    Latvijas Mājas Dakteris20,00 €20,00 €
    Lauku Lapa12,00 €
    Meža Avīze24,00 €28,80 €36,00 €
    Reģionālie laikraksti
    Alūksnes un Malienas Ziņas96,00 €132,00 €102,00 €138,00 €
    Auseklis102,00 €150,00 €114,00 €162,00 €
    Bauskas Dzīve108,00 €144,00 €114,00 €150,00 €
    Brīvā Daugava99,60 €120,00 €108,00 €132,00 €
    Druva99,00 €156,00 €101,40 €174,00 €
    Dzirkstele112,00 €144,00 €118,00 €150,00 €
    Ezerzeme45,00 €60,00 €50,00 €65,00 €
    Kaleidoskops15,00 €15,00 €
    Kurzemes Vārds131,88 €155,88 €143,88 €167,88 €
    Kurzemnieks99,00 €144,00 €110,00 €156,00 €
    Latgales Laiks60,00 €85,00 €60,00 €85,00 €
    Liesma105,60 €168,00 €114,00 €180,00 €
    Neatkarīgās Tukuma Ziņas126,00 €144,00 €126,00 €144,00 €
    Ogres Vēstis Visiem77,00 €121,00 €82,00 €121,00 €
    Rēzeknes Vēstis99,50 €132,00 €99,50 €132,00 €
    Rīgas Apriņķa Avīze77,00 €121,00 €75,00 €121,00 €
    Saldus Zeme105,00 €132,00 €105,00 €132,00 €
    Staburags110,00 €156,00 €112,00 €162,00 €
    Stars86,00 €120,00 €90,00 €132,00 €
    Talsu Vēstis83,59 €97,20 €83,59 €97,20 €
    Vaduguns94,89 €103,60 €94,89 €103,60 €
    Ventas Balss108,00 €144,00 €112,00 €144,00 €
    Vietējā Latgales Avīze80,00 €90,00 €80,00 €90,00 €
    Zemgales Ziņas94,00 €138,00 €100,00 €144,00 €
    Ziemeļlatvija112,00 €144,00 €118,00 €150,00 €

    Noslēguma vietā

    Sākumā mēģināju tabulas datus ar gudrajiem NotebookLM un ChatGPT apstrādāt, lai nav rociņām nekas jādara. Es zināju, ka modeļi var muldēt. Bet tik pārliecinoši iedot absolūti izdomātus skaitļus — tas bija pārsteigums. Tāpēc visi dati beigās tika pārlasīti rociņām un gan jau kaut kur ir drukas vai pārskatīšanās kļūdas.

    Nekas neaizvietos čaklas rokas. Un lasošu sabiedrību.

  • Par druku, krāsām un tā visa pieskatīšanu. 1. daļa

    Attēlus pēc aprakstiem mūsu vietā ģenerē lielie valodu modeļi, roboti iemācījušies dejot, tomēr mēs joprojām nesaprotam un neprotam fiksēt un nodot spektrālo informāciju no idejas līdz taustāmam rezultātam. Spoti, pantoņi, krāsu telpas, spektrofotometri, Mansels un profili. Uzsākšu rakstu sēriju, kurā parunāsim nedaudz par krāsām, materiāliem, druku, krāsu valodām un mūsu spējām to visu uztvert.

    Trakākais krāsu vadībā ir tas, ka nav svarīgi, kurā nometnē tu pieklauvēsi, visās būs augstas raudzes speciālisti, kam ir spēcīgi stereotipi, kā darbojas citi ķēdītes posmi. Un ļoti izteikti bieži — gaužām aplami. Dizaineri nesaprot druku, repro neprot optiku, iespiedējs netic materiālu novecošanai, izejvielu ražotāji nav redzējuši drukas procesus un klientu konsultanti nesaprot nevienu un neko, jo tā ir ērtāk visiem pārējiem, kad jāmeklē vainīgais.

    Kā tas viss sākās?

    Pirmos pastāvīgos un noturīgos attēlus cilvēce iemācījās zīmēt alās uz sienām. Pēc tam iemācījās sajaukt pigmentus un saistvielas tā, lai mamuta kaislīga rīvēšana gar sienu nenotīrītu vēsturisko medību ainu. Paralēli nāca arī apskaidrība, ka zīmēt kaujas ornamentus uz vaigiem un krāniņus mamutus uz sienām nav gluži tas pats — krāsvielas dažādi uzsūcās materiālos, pirmajam jābūt ļoti elastīgam, savukārt otrajam — noturīgam.

    Kad izsalkusī alu cilvēku grupa kaut kā saņēmās un tika galā ar šo informācijas daudzumu, no kaimiņu cilts aiz matiem atvilktajam laupījumam uz kājas atklāja vēl neredzētas krāsas zīmējumu. Un cilvēks saprata, ka var ne tikai skatīt, bet arī attēlot dažādās krāsās. Pēc būtības tas ir tas brīdis, kad mēs varam atzīmēt pirmā spota krāsu kataloga dzimšanu. Turklāt tajā laikā katalogi tapa gaužam dabīgi — ko nu var apzīmēt, to arī apzīmē. Un tā arī saprot, kā konkrētā krāsa uz šī materiāla izskatās. Visas references tiek staipītas līdzi un to, ko nevar nodot no paaudzes paaudzē, cilts šamanis pārzīmē un atjauno. Gan jau ka katru reizi radot atkal kaut ko pavisam citu. Jo visas references ir galvā.

    Tālākos gadu tūkstošus izmaiņas bija samērā paredzamas un ļoti, ļoti lēnas. Eksperimentālā kārtā, tostarp bieži vien saindējoties un nomirstot, tiek atklāti arvien jauni pigmentu un krāsvielu veidi. Ik pa laikam radot tik īpašus toņus, ka grūti noticēt to eksistencei. Ēģiptē tas bija zilais, Mezopotāmijā — koši sarkanais, bet Ķīnā — abas šīs krāsas, tika nedaudz citādākā tonī. Tā radās pirmie «idioti, kas nepareizo katalogu lieto», jo vainas novelšana uz tiem neprašām, kas monitorus nekalibrē, vēl pāris tūkstošus gadu būs jāpagaida.

    Ola uz ķilavas garšo savādāk kā ķilava uz olas

    Jaunajiem un talantīgajiem dizaina un drukas entuziastiem sarunas par materiāliem sākas ar pārklātiem un nepārklātiem papīriem, masā krāsotiem specmateriāliem un aptuveni šādām tabulām:

    Cool. Bet vispār nepalīdz, kad gaisīgā un košā zilā fona vietā ir nodrukāts kaut kāds džinsu grīdas lupatas pelēkzilais. Un kā jau minēju raksta ievadā — pilnīgi visiem iesaistītajiem būs sava taisnība, kāpēc ir noticis tā, kā tas ir noticis. Vēlme bija tiktoka kanāla loguča #00B3FF krāsu izmantot kā fonu lojālāko skatītāju Ziemassvētku kalendāram. Bet sanāca saņemt skaidrojumu, ka izvēlētais dārgais, pelēcīgais dizaina papīrs gluži vienkārši nav piemērots spilgtu toņu drukai. Jo iespiedkrāsa daļēji iesūksies materiālā, veidojot materiāla un krāsas sajaukumu. Savukārt biezā slānī klājot to pāri materiālam, piemēram, uzspiežot folijas transfēru, pazūd paša materiāla jēga. Jo tā optiskās un taustāmās īpašības nu ir paslēptas zem dekoratīvā slāņa. Tāpēc mēģināsim saprast, kas tad vispār ir dekorējamie materiāli.

    Krāsviela ar materiālu vai sasaistīties 3 dažādos veidos: uzklājot to uz materiāla, daļēji iesūcinot to materiālā un pilnībā nokrāsojot materiāla.

    Uzklāšana uz materiāla ir kā desas šķēles uzlikšana uz maizes. Desmaizes šķērsgriezumā ir ļoti vienkārši atšķirt, kur sākas salami un beidzas maize. Lūkojoties uz desmaizi no augšas, varam tikai minēt, vai zem salami šķēlēm šoreiz netika aizmirsti kaperi. Tātad pēc būtības salami un maizes šķēle dzīvo katra savu dzīvi arī pēc kļūšanas par desmaizi.

    Dekāldruka uz keramikas, digitālā pigmentdruka uz audumiem, rotācijas sietspiede uz tapetēm, tonerdruka uz papīra, pārtikas sīrupkrāsu druka uz kūkām, folijas krāsvielas slāņa pārnešana ar termoklišejām, visu veidu transfērdruka uzklājot krāsu uz plēves un tad pārspiežot uz materiāliem, digitālā UV druka, jebkura druka pa tiešo uz plastmasas vai metāla. Sarakstu varētu turpināt, bet pievērsīsim uzmanību tieši pēdējam piemēram. Ar metālu viss tā kā skaidrs. Ja uz tā uztriepj DM logo, tad skaidrs, ka tas ir uz materiāla. Lai tas būtu iestrādāts metālā, logucis būtu jāieskrāpē ar naglu. Un šo sakarību civilizācija ir iemācījusies lietot ap to pašu laiku, kad pārvācās no alām uz teltīm.

    Materiālus var speciāli apstrādāt, lai tos apdrukājot, krāsvielas neiesūcās. Piemēram, papildus krītot un kalandrēt papīra virsmu (lasi — padarīt papīru blīvu un spīdīgu) vai arī apstrādāt audumu, pievienojot šķidrumu bloķējošu slāni (Gore-Tex, brezents un citi lamināti) vai arī nolakot keramiku, lai likvidētu porainumu. Celtniecībā to pazīst ar terminu gruntēšana. Var pievienot trasfērdrukas krāsas slānim karstlīmes pulveri, kas būs saistviela starp materiālu un attēlu, tai pat laikā bloķējot iespiedkrāsas iespējas iesūkties materiālā. Ir vēl kaudzīte akrobātikas, ko var veikt iespiedkrāsu pusē, bet par to patērzēsim citreiz.

    Uzklāšana ar daļēju iesūkšanos materiālā ir kā dārzeņu fritēšana — no ārpuses viss ir kraukšķīgs, bet iekšpusē jau atkal palicis neizcepies. Un var vāļāt salvetēs līdz nelabumam, bet tāpat viss būs eļļains. Šai drukas metodei ir divas ļoti lielas priekšrocības pret klāšanu uz virsmas: būtiski palielinās gan apdrukājamo materiālu klāsts, gan arī izmantojamās drukas tehnoloģijas. Bet tagad nozīme ir arī vienai būtiskai niansei, par kuru iepriekš jau stāstīju piemērā ar tiktokeri — dekorācija vairs nav tikai iespiedkrāsa, tagad tā ir materiāla un iespiedkrāsas kombinācija.

    Ar putekļus krājušo HP printeri nodrukātai kolēģu fotogrāfijai ir ne tikai diskutabls saturs, bet arī iespēja pačamdīt sakrokotā astoņdesmitgramīgā ofisa papīra raupjumu, kas ir uzņēmis par daudz mitruma un deformējies. Nonākam pie nākamās atziņas — vairums papīra apdrukas, ieskaitot avīzes, žurnālus, grāmatas un plakātus — ir apdruka, kas veikta drukas slānim daļēji iesūcoties dekorējamā materiālā. Līdzvērtīgi atklājumi sagaida, ieraugot sietspiedē nodrukāta t-kreklā iekrāsotus auduma savēlumus. Arī zebras un joslas uz asfalta uzklāj, krāsai daļēji iesūcoties materiālā. Un uz šī piemēra visvieglāk būs saprast, ka dekorācijas slānis patiesi var būt iespaidīgi biezs. Tomēr būtiski ir apzināties, ka pārvietoties daudz patīkamāk un drošāk ir pa asfaltu un svaigi uzklātā gājēju pāreja ir ideāla vieta, kur paslīdēt. Bet, ja krāsas slānis būs pārāk plāns, tas kopā ar asfaltu pārāk ātri nodils. Tāpēc ievārījums tiek klāts dāsni.

    Materiāla krāsošana, dēvēta arī par krāsošanu masā, tika izgudrota stipri agrāk par zebru un asfalta virsmu dilemmu. Tā darbojas kā mammas salāti — ir ļoti, ļoti garšīgi un visa ģimene ēd bez izņēmumiem, bet labāk nezināt, no kā tie sastāv. Galvenā šīs metodes priekšrocība — neatkarīgi no tā, kā tiks stiķēts vai apstrādāts materiāls, nedekorētā materiāla daļa viscaur būs vienā tonī šķērsgriezumā (grāmatas bloka malas), saraujoties (dzija), dilstot (dažādi cietie polimateriāli), staipot (audums) vai kā citādi ar to dauzoties. Jā, arī papīra celulozes, kokvilnas audumu un vilnas dzijas balināšana pēc būtības ir materiāla krāsošana masā.

    Vēl viena superīga lieta, ko var iegūt ar krāsošanu masā — pietiekami ilgi ieslēdzot vienā telpā bariņu ķīmiķu un fiziķu kopā ar dekorēšanai izvēlēto vielu, to var dabūt praktiski jebkurā krāsā. Izņemot linu. Lins ir čakars.

    Dikti jau nepalīdz šito visu zināt, ja tāpat nav skaidrs, ko ar to visu iesākt. Iesākt vajadzētu ar gala iznākuma formulēšanu. Kad ar to ir tikts galā, var izvēlēties materiālu. Piemēram, ja noklāsim papīru ar hologrāfisko laminātu un tad uz tā drukāsim, ir pilnīgi vienalga, kādā krāsā ir papīrs. Galvenais, lai lamināts pie tā labi turas. Ceļazīmei nav būtiskas taktilās īpašības, bet materiālam jābūt gaismu atstarojošam un krāsai jābūt ilgstoši izturīgai pret Saules gaismu un laikapstākļiem. Papīru nemazgā, tomēr kapilārās īpašības ir būtiskas, lai iespiedkrāsas nekontrolēti neizspiestos cauri materiālam. Auduma krāsošana masā ierobežo to, kā to tālāk var apdrukāt. Un UV druka bez papildus fiksācijas neturēsies uz lielas daļas virsmu.

    Rakstu sēriju sāku ar dekorējamā materiāla definēšanu. Nākamajos rakstos pievērsīšos dažādām mūsdienās izmantojamām drukas metodēm, krāsu telpu aprakstiem, krāsu katalogiem un sistēmām kā arī praktiskā pielietojuma piemēriem. Un ja nu tev ir izdevies tikt līdz šai rindkopai, tad droši komentāros atstāj ziņu arī par citām tēmām, kuras būtu vērts apskatīt.

  • Stāsts par 1. septembri, vecākiem, bērniem un izglītību

    Bija agrs rīts. Anna sēdēja uz gultas malas no pleciem noslīdējušā, atpogātā kleitā un nošļukušās zeķubiksēs. Viņa vēl nebija paguvusi nomazgāt seju un neķemmētās matu pinkas nodevīgi atklāja nemierīgo nakti.

    Rokās viņa turēja glāzi ķiršu kompota, kas pēc skata atgādināja lielisko Doro ielejas portvīnu.

    Sejā bija skaidri nolasāms naids pret visu pasauli. Viņa gribētu izkliegt «Kretīni! Kā jūs man esat izbesījuši ar savu nolādēto dārziņu!», bet nevarēja. Anna vēl neprata izrunāt burtu «r».

  • Kā sadusmot hakerus, bet neizskatīties pēc viegla mērķa — padomi drošībai datorā un telefonā

    Ugunsmūris, paroļu pārvaldnieks, lieko paziņojumu atslēgšana, drošu saziņas rīku izvēle un divfaktoru autentifikācijas lietošana ar prātu jau būtiski samazina iespēju kļūt par kiberuzbrukuma upuri. Un pats labākais — tie ir disciplīnas, nevis finansiālo iespēju jautājumi.

    Pēdējos gados Latvijā uzbrukumi IT sistēmām vairs nav kaut kas, par ko lasa tikai ārzemju ziņu apskatos. Īpaši kopš 2022. gada situācija ir kļuvusi trakāka, tomēr arī pirms tam negāja spoži. Turklāt ir jāapzinās, ka pavirša attieksme pret IT drošību ir ne tikai tiem, kuri datoru un telefonu lieto jūtūbam un engrībērtdiem, bet arī lielos uzņēmumos ar nopietnu apgrozījumu. Tāpēc es nolēmu apkopot dažus tehniski vienkāršus, bet ļoti efektīvus risinājumus, kā būtiski uzlabot savu/uzņēmuma kiberdrošību. Skaidrs, ka tūdaļ uzradīsies vēl 100500 padomdevēji ar vēl labākiem risinājumiem, kurus pavisam noteikti var un vajag pievienot komentāros.

    Uzliec DNS ugunsmūri visām ierīcēm

    Ja nav pacietības uzreiz pieķerties nopietniem uzlabojumiem, vismaz uzliec DNS Ugunsmūri. Tas darbojas kā filtrs, kas bloķē piekļuvi lapām, kuras CERT.LV ir atzinis par krāpnieciskām vai ļaunprātīgām. Piemēram, kāds atsūta e-pastu ar bankas saiti, tu klikšķini, un parasts internets tevi aizved uz viltotu lapu. DNS Ugunsmūris tevi vienkārši neielaidīs šajā lapā.

    Šis strādā datoros, telefonos, planšetēs. Tāpēc DNS Ugunsmūri vajadzētu uzlikt visiem ģimenē un kolektīvā, it īpaši visiem tehnoloģiski kautrīgajiem.

    Aizmirsti USB fleškas tāpat, kā esi aizmirsis disketes

    Jebkurš datu nesējs, kas tiek piesprausts pie datora, mūsdienās ir tikpat drošs kā nejauša garāmgājēja piedāvātā konfekte. Ir praktiski neiespējami atrast tādu ārējo datu nesēju, kas nevarētu būt vīrusa nēsātājs, un tas attiecas arī uz telefonu, ko piespraud pie datora «tikai, lai uzlādētu».

    Jebkuru prezentāciju, atskaiti vai fotogrāfijas no brīvdienu pasākuma var bez maksas izvietot failu apmaiņas servisos, ja tie neielien e-pastā. Pašmāju Failiem.lv ir pilnīgi pietiekams lielākajai daļai situāciju. Tomēr rēķinies, ka atkarībā no tā, ko saspaidīsi uzstādījumos, datus var redzēt arī citi cilvēki. Piedomā pie tā.

    Lieto paroļu pārvaldnieku, nevis atmiņu

    Par universālo paroli bīstamāka ir vienkārša universāla parole. Kā joko IT drošības speciālists Kirils Solovjovs no Possible.lv: «Jālieto parole 12345678. Tā ir vispopulārākā un tik daudz cilvēku nevar kļūdīties».

    Paroles nedrīkst glabāt teksta dokumentos, uz lapiņām pie klaviatūras vai vacapa sarakstēs. Drošākais veids paroļu glabāšanai ir paroļu menedžeri. Un nav obligāti (kaut vēlams) jāmetas iepazīt Bitwarden vai Keeper. Paroļu menedžeri jau eksistē gan Google, gan Apple. Un tie labi draudzējās ar datoru un telefonu. Atliek tikai sākt lietot. Un ir pavisam droši izmantot ieteiktās paroles jaunajiem servisiem.

    Cik bieži mainīt paroles? Sāc ar to, ka uzreiz pēc reģistrēšanās un pirmās veiksmīgās pieslēgšanās jebkuram servisam — uzreiz nomaini paroli. Ja esi pa ausu galam dzirdējis, ka kāds no tevis lietotajiem pakalpojumu sniedzējiem ir kompromitēts — nomaini paroli. Ja esi pārpratuma pēc kaut kur ievadījis savus datus un neesi pārliecināts, vai tas bija autentisks serviss — nomaini paroli. Ja lieto servisu gadiem un nekad neesi uztraucies par drošību — nomaini paroli. Un taisi tās sarezģītas, un glabā paroļu servisos.

    Ja nevari atcerēties, cik sen esi mainījis paroli un vai tā vēl ir droša — nomaini paroli.

    Ne visai biometrijai var uzticēties

    Uztaisi pašportretu ar datora vai telefona kameru. Tieši tik kvalitatīvi ir dati, ar kuriem atpazīst tavu seju. Desmit gadus vecas kameras var apmuļķot, pieliekot sejas vietā fotogrāfiju.

    Pirkstu nospiedumu lasītāji ir stipri prasīgāki apmuļķošanai. Tas pats ar acs zīlītes lasītājiem. Ja pastāv iespēja, labāk lieto tos. Vienkāršākais veids, kā būt drošam — pārliecināties, ka iekārta nav vecāka par 3 līdz 5 gadiem un tai ir pēdējo mēnešu laikā bijuši programmatūras drošības atjauninājumi. Gadījumā, ja kaut kas no tā iztrūkst, biometriju vienu pašu labāk nelietot.

    Un atceries, ka tad, kad Samsung vai Apple pasaka, ka ir uzlabojuši drošību saviem autentifikācijas rīkiem, tas visticamāk attiecās uz jaunākajiem iekārtu modeļiem, kas vēl nemaz nav tavā kabatā.

    Atslēdz paziņojumu troksni telefonā

    Nesaprotamu iemeslu dēļ cilvēkiem patīk, ka to iekārtās nedozētā daudzumā tiek piegādāti paziņojumi no benzīntanku un lielveikalu aplikācijām, atlaižu/akciju ziņas no tiešsaistes veikaliem, nemaz nerunājot par spēlītēm un sociālajiem tīkliem. Nav brīnums, ka šo paziņojumu jūrā pazūd notifikācijas par neautorizētiem maksājumiem vai viegli tiek palaists garām, kad autorizācija pieprasīta brīdī, kad kādam no kontiem piekļūt vēlas krāpnieks.

    Visi paziņojumi, bez kuriem var iztikt, ir jāatslēdz. Jūsmojumi par ierakstiem feisbukā nepazudīs. Kendīkrešu vairs neviens nespēlē un Bukinga piedāvājums vēl vienai rezervācijai Igaunijā tev vairs nav aktuāls, jo tu tur jau biji. Amazon tev tirgos vēl vienu olīveļļas bundžu, bet tev vēl tikko nopirktā nav atnākusi. Neko no tā tev nevajag. Un, ja nu tomēr vajag, to var pieslēgt uz laiku.

    Filtrē ienākošos e-pastus mapēs

    E-pastos izmanto filtrus, lai darba, skolas un arī ģimenes loka e-pasti nonāk atsevišķās mapēs. To piedāvā jebkurš mūsdienīgs serviss kopā ar pamācībām, kā to izdarīt. Ja kaut kas izliekas nācis no zināmām adresēm, bet nav iekritis mapēs, tas ir drošs signāls būt papildus piesardzīgam.

    Vienlaikus ņem vērā, ka ne visas organizācijas ir veikušas priekšdarbus, lai to e-pastus nevarētu viltot un atsūtīt no it kā īstās adreses. Arī, lasot sašķirotos e-pastus, pielieto veselo saprātu.

    Izvairies no SMS lietošanas un esi ļoti piesardzīgs balss saziņā

    SMS ir novecojis un nedrošs saziņas veids. Vēl Skype ziedu laikos īsziņas varēja nosūtīt, uzdodoties par jebkuru telefona numuru vai pat aizstājot numuru ar jebkādu vārdu. Nekas nav mainījies un tā ir joprojām. SMS ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā apmānīt saņēmēju un izlikties par banku, kaimiņu, mazbērnu vai pat drošības iestādi.

    Paskaties savus ienākošos ziņojumus un padomā, kā katram no sūtītājiem var mainīt saziņas kanālu. Bankām un kurjeriem ir savas lietotnes. Ome ir pelnījusi viedtālruni ar drošām, autentificējamām sarakstes aplikācijām.

    Gan SMS, gan telefonzvanu vietā privātajā sarakstē labāk izmantot saziņas platformas — piemēram, Signal vai WhatsApp. Arī videozvans Google Meet vai Microsoft Teams būs drošāka alternatīva, lai izvairītos no personības viltojumiem.

    Divi faktori nav drošība, ja tos dala trīs cilvēki un to vajag ātri

    Es biju pilnīgi pārliecināts, ka tie laiki ir beigušies, kad grāmatvede ievada maksājumu, bet vadītājs kaut kur pludmalē apstiprina to internetbankas uzlecošajā logā. Bet nē, šis attālinātās uzticības sporta veids vēl dzīvo un plaukst. Un ne tikai bankās — to izmanto arī, lai pieslēgtos Latvija.lv, Eparaksts.lv vai VID EDS sistēmai.

    Zelta likums: ja uz ekrāna parādās pieteikšanās pieprasījums, un tu tajā brīdī nekur nepiesakies — nekavējoties noraidi pieprasījumu un sāc domāt, kurš un kāpēc mēģina izlikties par tevi. Un, lūdzu, nedod citiem savus otrā faktora rīkus, jo tad tā vairs nav autentifikācija — tas ir joks.

    Ja šis viss šķiet pārspīlēti, atceries: IT drošība reti mirst ar skaļu sprādzienu. Parasti tā aiziet klusi — ar vienu paviršu klikšķi.

  • Reāls stāsts. Mobilie ar šķiltavām otrajos Dziesmusvētkos

    Tā bija 2005. gada 21. augusta nakts. Pareizāk sakot jau bija 22. augusta pirmās stundas. Apkārušies ar fotosomām, mēs nesteidzīgi pametām Mežaparka estrādi, kur tikko bija aizvadīti vēl vieni Dziesmusvētki. Tā par Prāta vētras uzstāšanos 40 tūkstošu priekšā nākamajās dienās rakstīs mediji, kuriem mēs vēl tikai nesām fotogrāfijas.

    Samsung Galaxy S25 Ultra teleskopa noķertais debesu jums miglā virs Skrīveru pievārtes.

    Savlaicīgi tika pieņemts stratēģiski būtisks lēmums pēc koncerta izbaudīt vēl pāris alus aizskatuvē. Tāpēc parka teritorijā tagad bijām klusumā un ceļa virzienu mums izgaismoja pilnmēness, nevis Rīgas gaisma.

    —Kamēr mobilajos nebūs iebūvēts tūristu prīmuss vai vismaz šķiltavas, to nekad nevarēs nosaukt par multifunkcionālo telefonu. Ar sūdīgu internetu un e-pastu tas nav nekas vairāk kā biznesa bezvadu telefons. Visi tie ar pilnajiem spiedpogu plakandēļiem ir plaukstdatori un neviens normāls cilvēks to zvanīšanai nelietos. Tu stādies priekšā, ka kāds zvanītu no klaviatūras vai peles?

    Es neatceros, vai telefonu no kabatas izvilka Kristaps vai Uldis, bet te nu tas bija. 2 megapikseļu Sony Walkman oranžais brīnums, pavērsts vienīgā redzamā debesu ķermeņa virzienā. Pāris veiklu darbību ar bīdpuļķi un pogām, līdz krāsainajā ekrānā ir redzams gaišs, paplūdis pikseļu kopums ar iespaidīgu zilganzaļu jpg kompresijai raksturīgu halo uz tumša fona.

    —Re. Mēness. Nav nemaz tik slikti.

    —Nu šo no tevis pavisam noteikti neviens medijs nenopirks publikācijai.

    —Un ja tu tagad vilktu ārā vienu no saviem kanoniem, skrūvētu virsū objektīvu un stutētu to nakts vidū uz statīva, lai uztaisītu iespaidīgu kadru un no rīta ieskenētu to redakcijā. Kas no tā mainītos? Kāds to uzreiz gribēs pirkt?

    —Tiesa. Tātad viena no multifunkcijām mobilajam ir palīdzēt iereibušiem koncertfotogrāfiem, kas melanholiskas romantikas apsēsti taisās iemūžināt svarīgo Mēnesi, bet ir pamatots slinkums tamdēļ vērt vaļā fotosomu ar saturu Rāviņa Volvo vērtībā. Tomēr piekritīsi, ka iebūvētas šķiltavas gan nenāktu par ļaunu.

    —Mums vēl palika cigaretes?

    Iesildītāju uzstāšanās pirms 2005. gada 21. augusta Prāta Vētras koncerta Mežaparkā. Foto: Andrejs Veitners, Delfi.

    ***

    Visnotaļ iedvesmots no Kaspara pēdējā laika grafomānijas izpausmēm, nevaru noliegt, ka esmu gana noilgojies pēc paša neizmantotās iespējas uzrakstīt kaut ko garāku par tvītu. Un kaut ko iespaidīgāku par svaigākās drukātās preses fotogrāfiju no kādas apmeklētās pasaules malas.

    Jāsāk jau ar apņemšanos. Tātad, apņemšanās ir ieturēt regularitāti ar vismaz diviem ierakstiem mēnesī. Tāpēc tagad bus jāstrādā pie satura stratēģijas, kuru no padsmit drafta stadijas rakstiem diez vai var izspiest. Droši, ka pačīkstēšu par notikumiem drukā, jaunumiem nozarē un foršām pamanītām lietām. Gan jau ka pa vidu iesprauksies arī kaut kāds tehnisks raksts angliski par īpaši sasāpējušām tēmām.

    Tehniski man te vēl čupa mājasdarbu jāizdara, lai sakoptu šo sen neravēto dārziņu:
    — Sapucēju paskatu uz kaut ko mūsdienām piemērotāku (jā, tagad ir jābūt ērti lasīt arī no telefona).
    — Izvācu čupu spraudņu, kuru jēgu stipri apšaubīju jau stipri sen.
    — Izvācu reklāmas, kas bija salipušas šo pašu spraudņu dēļ.
    — Gandrīz sapratu, kā darbojas jaunā WordPress tēmu rediģēšana.

    Gan jau ka neatteiktos no palīdzības to visu sapucēt vēl sakarīgāk, jo tehnisko speceni sagatavot būtu sīkums. Bet pašam to visu paveikt būtu baisais slinkums.

Rakstu arhīvs

[posts_sparkline]