Ir pagājuši jau vairāk kā desmit gadi, kopš telekomunikāciju uzņēmumus LMT un Lattelecom vēlas sazāģēt un apvienot vienlaicīgi. Skaidrs, ka lēmums ir gana skarbs, lai politiski neviens negribētu uzņemties atbildību. Nav jau kaut kādas sūda bankas, kuras var pāris diennaktīs nopirkt un pārdot. LTV ziņu dienests publicēja ziņu par to: «Vilcinoties ar lēmumu par LMT un «Lattelecom», kritusies uzņēmumu vērtība». Liene Barisa-Sermule sagatavoja labu materiālu ar intervijām, analīzi un (bungu rīboņa) vizuālo materiālu, kam būtu jāparāda abu uzņēmumu vērtības izmaiņas.
LTV ziņu dienesta grafika. Uzņēmumu LMT un Lattelecom vērtības izmaiņas.
Ja neskaita trakošanu ar fontu izmēriem, pretīgas ēnas lietošanu, ir kliedzošas netaisnības, ar ko šī grafika slimo:
— Grafikas stabiņu izmēriem nav vispār nekādas saistības ar vērtībām.
— Ļoti retos un ļoti pārdomātos gadījumos drīkst mainīt vietām salīdzināmās vērtības (pirmajā LMT ir augšā, otrajā—apakšā).
— Ar papildus ēnojumiem un balto strīpu grafika nevajadzīgi ir saskaldīta četrās savstarpēji nesaistītās daļās.
— Tā vietā, lai iznestu daudzumu un mērvienību, pilnībā vai daļēji katram skaitlim tiek pielikts tik daudz, cik nu dizainerim sagribējās.
—Nav vajadzības saīsināt, ja var uzrakstīt pilnu vārdu un NAV TEKSTU JĀRAKSTA augšējā reģistrā.
Turklāt, lai nečakarētu cilvēkiem prātu, daudz vienkāršāk ir salīdzināt vērtību izmaiņas, ja abus uzņēmumus abos gados noliek blakus.
Uzņēmumu LMT un Lattelecom 2008. un 2015. gada vērtības izmaiņu salīdzinājums. mrserge.lv versija.
Ja vismaz ciparos LTV nav samelojuši, tad tagad mēs varam redzēt, ka Lattelecom ir kļuvis vērtīgāks par LMT, kam septiņos gados uz pusi kritusies vērtība. Ja es kaut cik ticētu visiem pārējiem skaitļiem, būtu papildinājis arī ar piedāvātās cenas proporciju ievietošanu, jo teorētiski sanāk, ka 2008. gadā TeliaSonera bija gatava piemaksāt 11% virs uzņēmumu vērtības par valsts daļu izpirkšanu. Bet pēc tādām vizuālām manipulācijām ar datiem es nekam neticu, tāpēc neatļāvos tālāk manipulēt ar pieņēmumiem par manipulāciju autentiskumu.
Pastkaste ir pilna ar spamu par kalendāriem 2016. gadam un ir skaidrs, ka laiks publicēt 2016. gada kalendāru plānotājiem–ķēpātājiem, kuru tradicionāli piedāvāju bez maksas jebkuram bloga lasītājam. Kā jau ierasts, kalendārs ir ar svētku dienām, pilnmēness iestāšanās laikiem, pulksteņa griešanas datumiem un citiem patīkamiem sīkumiem.
Mans kalendārs ir radīts cilvēkiem, kuriem svarīgs ir katrs kvadrātcentimetrs sev apkārt un viņi nav aizmirsuši, kas ir pildspalva un zīmulis. Tas satur tikai svarīgākās lietas: datumus mēneša skatā, nedēļu numurus, valsts noteiktos oficiālos svētkus un brīvdienas 2016. gadā, pilnmēness fāzes iestāšanos Rīgā un ļoti daudz brīvas vietas, kur zīmēt, rakstīt un plānot. Nekādu kaķīšu, nekādu dabas skatu, nekādu vārdadienu.
Mr. Serge 2016. gada kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem.
Mr. Serge 2016. gada kalendāra makets ir A formātā un ir brīvi drukājams gan A4, gan A1 formātā. Pēc pieredzes, visērtākais izrādījās A2 formāts, kuru pēc tam iesien spirālē. Tad to var lietot gan uz galda, gan arī piekarināt pie sienas, kad uz galda tas traucē. Izdrukāt 13 lapaspuses var mājās vai ofisā un tad atliek vien sašūt lapas. Padoms: nedrukā uz stipri krītota un kalandrēta papīra (spīdīga), savukārt sašūt var aiznest uz jebkuru kopēšanas salonu).
Kalendārs ir pieejams divos veidos. PDF (tūlītējai drukai) un IDML (maketēšanas frīkiem):
Kalendāru drīkst drukāt, pārsūtīt, pārtaisīt, adaptēt. To nevar zagt, jo nevar nozagt to, ko dodu bez maksas. Vienīgais lūgums divi lūgumi: izmantojot atsaukties uz blogu un ziņot šī raksta komentāros, ja pamanīta kāda kļūda. Protams, man būtu arī ļoti jauki zināt, kur kalendārs tiek izmantots.
Interesanti, ka 2016. gadā būs par vienu nedēļu mazāk, kā 2015. gadā, tai pat laikā būs par vienu dienu vairāk, jo ir garais gads. Nākamajā gadā nav nevienas pārceltas darba dienas vai brīvdienas un Jāņus atkal varēs svinēt četras dienas. Lieldienas 2016. gadā iekrīt marta beigās, kopā ar pulksteņa griešanu, pilnmēnesi un cafe Leningrad astoto dzimšanas dienu. Toties pavisam nepatīkams pārsteigums darba ļaudīm būs 2017. gada sākums, jo 2. janvāris jau būs darbadiena.
Tehniski sīkumi
No sīkumiem, kas pielaboti šī gada maketā, visredzamākā ir pilnmēness ikona. Tagad tā neizskatās pēc dilstoša mēness mazā mērogā.
2016. gada kalendāra pilnmēness ikona pirms un pēc uzlabojumiem.
Ieviesu konsekvenci laika pierakstā un nedaudz uzlaboju svinamdienu slāņa teksta izkārtojuma loģiku. Makets joprojām ir tekstā, nevis tabulā, izkārtots četros slāņos un izmanto PF Agora Serif Pro fontu, kuru maketēšanas frīki var mainīt pēc patikas.
Papildinājums ar ilustrāciju no laimīgā lietotāja:
Man patīk, ka cilvēki eksperimentē ar datu vizualizāciju. Bet, ne vienmēr ieguldītais darbs attaisno sevi. Turklāt, ja nav piešauta roka, labāk zīmēt grafikas vispārpieņemtā veidā. Citādi var gadīties, ka dati kļūst pilnīgi neuztverami.
Pirmajā grafikā ir mēģināts salīdzināt dzemdību skaita izmaiņas dažādās dzemdību nodaļās Latvijā. Pamēģiniet izsekot līdzi katras dzemdību nodaļas skaitļiem un saprast, kāpēc gadi tiek mainīti vietām. Ja slinkums skatīties visu, pamēģiniet saprast, kurš skaitlis attiecās uz kuru gadu Valmierā.
LSM.LV grafika Dzimušo skaits ārstniecības iestādēs 2008. un 2014. gadā. Autors: Liene Rubane
Tā kā raksta autore argumentēja, ka pēc vairāku reģionālo dzemdību nodaļu slēgšanas Rīgas dzemdību nodaļās būtisku izmaiņu nebija, to ilustrēja ar dzemdību skaitu Rīgas dzemdību namā, nez kāpēc pie reizes piemetot arī stipri senākus datus.
LSM.LV grafika Jaundzimušo skaits Rīgas dzemdību namā. Autors: Liene Rubane.
Nevar pārmest Lienei atjautīgu krāsu un dažādu objektu lietošanu, tomēr datiem ne īpaši patīk, ja tos izraibina. Ja atmet pirmajā grafikā fona čūskas, bet otrajā grafikā oranžos trijstūrus, mūsu priekšā būs praktiski lietojama grafika ar ikdienišķām, kaitinošām kļūdām.
Par kļūdām. Abās grafikās bezjēdzīgi ir izvietotas mēroga asis. Katram punktam blakus jau ir uzrakstīta precīza vērtība, līdz ar to asīm nav nekādas funkcionālas jēgas.
Pirmajā grafikā ir vairākas atsauces (leģendas), kas traucē, nevis paskaidro. Pat pēc iedziļināšanās es saputrojos ar slēgtajām iestādēm. Sarkans nozīmē slēgts, bet vēl ir sarkans ar zvaigznīti, kas nozīmē, ka slēgts bija 2008. gada februārī. Un atsauces vispār nav nekas labs. Iesaku grafikās no tām pēc iespējas izvairīties.
Pats galvenais pirmās grafikas trūkums ir nepareiza grafikas veida izvēle. Skaidrs, ka meitenei bija grūti izdomāt, kā veiksmīgi salīdzināt vairākus tūkstošus ar dažiem desmitiem, pa vidam salīdzinot arī ļoti līdzīgus skaitļus pie simtiem. Palīgā nāk grafikas veids, kuru ļoti plaši izmanto maršrutu plānošanā sabiedriskajam transportam, īpaši dzelzceļam.
OpenTrack simulācijas programmas vilcienu kustības grafika starp pieturām laikā no 10:00 līdz 12:00.
Gadījumā ar mūsu datiem gan būs daudz vienkāršāka grafika, jo dati ir tikai par diviem gadiem (OpenTrack piemērā var izsekot katra vilciena atrašanās vietai maršrutā jebkurā laika sprīdī).
Turklāt, daudz loģiskāk būtu otrās grafikas datus skatīties kopā ar Latvijā notikušajām dzemdībām tajā pašā periodā. Paņemam datus no Centrālās statistikas pārvaldes, pieliekam klāt pie jau esošajiem no Rīgas Dzemdību nama. Top skaidrs, ka tendences ir praktiski vienādas, tāpēc datus var rādīt kā sīkdiagrammu (sparkline), izceļot vien minimālās un maksimālās vērtības. Datus pirms 2008. gada rādīt nevajag, jo raksts nav par to.
Dzemdību skaits ārstniecības iestādēs Latvijā 2008. un 2014. gadā.
Vēl dažas īpatnības. Es pieliku klāt krāsu kodējumu tām dzemdību nodaļām, kurās vērojams jaundzimušo pieaugums. Un sīkumainais skatītājs pamanīs, ka slēgtās dzemdību nodaļas atrodas vienā mērogā un skalā ar pārējo grafiku. Vienīgais izlecējs ir Rīgas dzemdību nams, kuru atdalīju, lai parādītu, ka dati ir ārpus mēroga.
Un jā, tieši tagad kļūst redzams, ka Latvijas austrumos: Valmierā, Siguldā, Cēsīs, Madonā un Preiļos ir būtiski pieaudzis dzemdību skaits. Un būtu muļķīgi apgalvot, ka šo būtisko pieaugumu nav veicinājusi Aizkraukles, Limbažu, Smiltenes, Gulbenes un Alūksnes dzemdību nodaļu slēgšana. Tāpēc jautājums ir, vai tieši šīs nodaļas bija tādam pieaugumam gatavas, nevis Rīga, kurai līdz 1983. gada rekordam vēl patālu.
Ja nu kāds vēl nezina, tad Silakrogs ir foršs ciems Ropažu novadā, nieka 20 km no Rīgas centra, un es ar to esmu cieši saistīts nu jau devīto gadu. Man būs grūti nosaukt visas tās feinās lietas, ar ko Silakrogs ir īpašs, bet varu droši teikt, ka šis ciems man rūp.
Nakts skati no parasta daudzdzīvokļu nama logiem un no dzīvokļa logiem Silakrogā.
Bērnu izklaides parastā ciemā un bērnu izklaides Silakrogā.
Savu artavu ciemam esmu devis arī asi kritizējot novada lēmēju un izpildītāju paveikto un nepaveikto, iesaistoties lēmumu pieņemšanā kā arī, bez šaubām, labojot, pārtaisot un uzlabojot to, ko es protu vislabāk.
Pasākumu afišas parastā ciemā un pasākumu afišas Silakrogā.
Laikam aizrāvos. Ok, atgriezīsimies pie rokdarbiem. 2010. gadā jau rakstīju par informācijas piegādes kvalitāti un otrajā daļā kā reiz aizķēru Silakrogu. Silakrogs nav izņēmums vienā lietā — paziņojumi no namu apsaimniekotāja arī šajā ciemā ir apveltīti ar īpaši izsmalcinātu muļķības koeficientu. Vakar pie kāpņutelpas durvīm pamanīju jaunu brīnumu.
Iedzīvotāju ievērībai RN «Ciemats» SIA lapiņa pie kāpņutelpas durvīm.
Šī apdrukātā lapiņa satur gandrīz visas sliktas komunikācijas sastāvdaļas:
— paziņojums sākas ar informatīvi absolūti bezjēdzīgu virsrakstu
— nav zināms, kad traucējumi būs un cik ilgi tie turpināsies
— nav zināms, ko darīt, ja kaut kas nav ok
— nav zināms, kāpēc tiek veikta rekonstrukcija
Sarakstu vēl varētu turpināt. Bet labāk vienkārši pārrakstām esošo, pie reizes uzzinot trūkstošo un papildinot paziņojumu tā, lai paziņojums ietilpst uz tās pašas lapeles pie durvīm un kļūtu lietojams.
SIA «Ropažu novada «Ciemats»» paziņojums par ūdens padeves traucējumiem. Mr. Serge versija.
Tagad pat visslinkākajam lasītājam ir skaidra lietas būtība. Tā kā remontdarbu ilgums nav zināms, tad minētas ir pāris nedēļas, bet arī tas atbild uz jautājumu, cik ilgi neērtības turpināsies. Ir pietiekami detalizēts skaidrojums tam, kāpēc ir padeves traucējumi. Un cilvēki arī uzzina, ko viņi pēc savām ciešanām iegūs. Un, kas pats svarīgākais, ir parādījusies reāla persona, ar ko sazināties.
Informatīvais stils nav vienkāršs, to ir jāiemācās lietot. Bet ērtība gan ziņotājam, gan lasītājam ir neatsverama. Es senāk speciāli trenējos, mēģinot dažādus paziņojumus uzrakstīt informatīvi. Plēsu nost pie sienām un durvīm piestiprinātos un aizvietoju ar savējiem, eksperimentējot ar kaimiņiem.
Ak jā, aizmirsu par kaimiņiem pastāstīt.
Kaimiņi parastā daudzstāvu māju ciemā un kaimiņi Silakrogā.
Pirms 3 mēnešiem rakstā «Kā izvairīties no teksta mehāniskas spiešanas. Sveiciens LTV ziņu dienestam» rakstīju par to, cik ļoti ienīstu cilvēkus, kas mehāniski kropļo tekstu, kā piemēru minot LTV Ziņu dienesta produkciju. Man tā arī neizdevās noskaidrot, kam personīgi ir jāiebaksta acīs absurda laža, kas tiek translēta ēterā un saglabāta nākamām paaudzēm arhīvos.
Ir grūti atrast, kura acīm jācieš no bakstīšanas. Vienīgais, ko var uzzināt, par LTV, ir šī 2013. gadā Beltes apstiprinātā struktūra. un no tās īsti nav skaidrs, kurš no melnajiem klucīšiem tiek nodarbināts ar grafiku LTV Ziņu dienesta sarkanajam klucītim.
LTV struktūra, ko 2013. gada 11. jūlijā apstiprināja Ivars Belte.
Vēl ir LTV vērtību un principu uzskaitījums. No tā īpaši jāizceļ punkti «unikāls un pievilcīgs programmu saturs» un «modernās tehnoloģijas sekmīgai misijas izpildei». Pie tā arī pieturēsimies.
Es ticu, ka pirms trim mēnešiem arī LTV gaiteņos uzzināja, ka mehāniski spiest tekstu ir slikti. Uzzināja arī to, kā šo situāciju nesāpīgi labot. Kas notika tālāk, ir šokējoši (kā tagad ir moderni rakstīt):
Sarkans punkts ar melnu ēnu un pseidotelpiskuma efektu.
Jep. 2015. gadā kāds no melno vai sarkano klucīšu brigādēm (skatīties shēmu iepriekš) ir iemācījies Photoshop izmantot slāņu efektus un nomainīt skrejošā teksta rindā trīs zvaigznītes ar grafisku simbolu.
LTV ziņu dienesta sižeta galviņas grafiskā revolūcija.
Nu re, vismaz kaut kāds progress, teiksiet jūs. Skrejošā rinda joprojām līp klāt pie sižeta nosaukuma rubrikas, toties tagad nav zvaigznītes. Un paskat, arī nosaukums sižetam izskatās vieglāk nolasāms (to gan beigās norakstām uz YouTube video kompresiju). Gan jau, ka būs padomājuši arī par saspiestajiem tekstiem.
Aitas un LTV ziņu dienests. Mehāniski izkropļots teksts sižeta nosaukumam.
Situāciju glābj vienīgi tas, ka ir tāds «Datorgrafikas nodaļa» melnais klucītis, kas ir kopā ar «Stila nodaļa», «Autotransports nodaļa» un «Satura adaptācijas nod.» (nosaukumi atstāti oriģinālrakstībā). Varbūt viss spiesto tekstu saturu ražo un adaptē sarkanā klucīša «Satura ražošanas daļa» šoferi un frizieri?
Skrejošajai rindai var izmantot gan bumbiņas, gan ķeksīšus, gan punktu, gan logotipu un pat četrus punktus pēc kārtas. Galvenais ir nebojāt tekstu, mehāniski saspiežot vai izstiepjot burtus.
Dažādu pasaules malu TV ziņu galviņu skrejošās rindas un nesabojātie burti.
Par mehāniski saspiestu tekstu maketos vajadzētu cietumā sēdināt. Pastāv loģiskas robežas, kuras ievērojot, var manipulēt ar teksta garumu. Brutāla mehāniska spiešana nav viena no tām. Un LTV ziņu dienests pēdējā laikā ar to slimo pārāk bieži.
LTV ziņu dienesta titri ar un bez surdotulkotāja.
Iemesls Munkevica sižeta nosaukuma tirāniskai spiešanai ir labi redzams, ja pieliekam kadru no cita sižeta, kurā ir surdotulkotājs. Ja arī par Munkevicu stāstītu ar surdotulku, sižeta nosaukums būtu palīdīs zem surdotulkotāja loga. Mazāk redzams ir tas, ka arī Bauskas sižetam teksts ir saspiests.
Pastāv vēl divi neloģiski risinājumi. Sižeta nosaukuma teksts ir šķībi novietots un nav ne pret ko nolīdzināts. Kāpēc gan tad neizmantot vietu kreisajā pusē un nepabīdīt tekstu vēl vairāk? Otrkārt, ja jau ir vēlme padarīt tekstu vieglāk lasāmu, rakstot to ar kapitēļiem, tad asāka ēna tikai palīdzētu. Tā panāktu lielāku kontrastu un labāku lasāmību.
Bet atgriezīsimies pie saspiestā teksta. Problēmu var atrisināt, vienkārši paceļot surdotulka logu virs virsraksta. Un nedaudz paretinot tekstu, tas izskatīsies daudz labāk.
LTV ziņu dienesta materiāli ar pārstrādātu virsraksta bloku un paceltu surdotulka logu.
Tas, ka surdotulks aizņems dažus pikseļus vairāk, ir nieks. Ap surdotulka logu sižetā var kaut vai bruņurupuči pāroties, neviens to nepamanīs, jo skatīsies uz žestikulējošo tanti, kas taisa jocīgas grimases. Un svarīgo informāciju logs aizsedz arī tagad.
LTV ziņu dienesta Thrombo ASS sižets ar aizsegtiem skaitļiem.
Īsāk sakot, LTV ziņu dienesta darbinieki varētu izvest uz ielas titru licēju un ļaut visiem televīzijas šoferiem pārbraukt pāri viņa rokām uzsist viņam pa pakausi un iemācīt normāli tekstus likt. Turklāt, ja jums šķiet, ka šis ir vienreizējs risinājums unikālā situācijā, tad jūs maldaties. Jebkurā maketā ar jebkādiem ierobežojumiem var atrast veidu, kā nespiest burtus mehāniski.
Gribēju apskatīties izslavēto Stūra mājas virtuālo tūri, bet tad apskatījos Latvijas Institūta apkalpotās mājaslapas latvia.eu galviņu un tālāk par pikseļu skaitīšanu netiku.
latvia.eu mājaslapas ekrānšāviņš ar nepareizo lapas ikonu.
Jā, es zinu, es simt punkti jau tagad esmu tas pensionārs, kas var visus izbesīt. Bet man šķiet, ka Latvijas Institūtam būtu jāsaprot, ka valsts karogam ir jāizskatās pēc valsts karoga arī mājaslapas ikonā.
Triks ir matemātikā. Latvijas karoga krāsu proporcijas ir 2:1:2, bet 16×16 pikseļu ikonā dizaineris–mūlāps no Asketic šim vienkāršajam matemātikas uzdevumam nemācēja atrast apkārtceļu.
Kreisajā pusē: latvia.eu oriģinālā ikona. Pikseļu attiecība ir 3:2:3. Labajā pusē: Latvijas karogs ar pikseļu attiecību 2:1:2, iestrādāts ikonas izmērā.
Vēl jo vairāk šķiet jocīgi, ka dizaineris nezina, kāda ir Latvijas karoga krāsa.
Karoga ar likumu noteiktās garuma un platuma proporcijas ir 2:1, bet sarkanās un baltās krāsas proporcijas 2:1:2. Sarkanā krāsa karogā dažādos krāsu kodējumos: Pantone 201C, RGB 152 30 50, CMYK 0:80:67:40, Hex #981E32.
Padoms priekšdienām: zīmējot Photoshop un strādājot ar precīzām skaitliskām RGB vērtībām, kad izmanto Export To Web, konvertāciju uz sRGB ir jāatslēdz.
Kreisajā pusē: latvia.eu oriģinālā ikona, labajā pusē: ikona ar īstu Latvijas karoga krāsu un proporcijām.
Starp citu, ja kādreiz ir nepieciešamība iegūt kādas mājaslapas favicon png formātā, to var ērti izdarīt ar Google Shared Stuff rīku. Sintakse ir vienkārša: google.com/s2/favicons?domain=<www.domens.lv>
Mājaslapu latvia.eu izstrādāja veselu gadu, izmaksas bija gandrīz 10000 €. To laida gaismā 2012. gada rudenī (avots). Un visu šo laiku neviens nepievērsa uzmanību tam, ka Latvijas oficiālā vizītkarte virtuālajā vidē ir ar šķību karoga imitāciju. Ko tad brīnīties, ka starptautiskos pasākumos Latvijas karogu jauc ar Austrijas, ja pat latvieši paši to dara.
Īpaši neattapīgajiem. Ja nav skaidrs, kur pazuda viens pikselis no 16 pikseļu augstas ikonas. Tas nav pazudis. Atlikušā rinda ar pikseļiem ir caurspīdīga. Atkarībā no tā, kā dizaineris vēlas, šī rinda var būt vai nu augšējā vai apakšējā.
Papildinājums 27. janvāra vakarā. Vai nu Asketic, vai Latvijas Institūts, vai abi kopā, bet ir saņēmušies un ļoti operatīvi padarbojušies. Problēma ir atrisināta un tagad ikoniņai nav ne vainas.
latvia.eu atjaunota mājaslapas ikona ar pareizu karoga krāsu un proporcijām.
Es nezinu, kādā veidā Rīgas bērnudārza ģērbtuvē uz mana dēla skapīša nokļuva laikrakstu Ludzas Zeme kaudzīte. Bet, tā kā es hroniski slimoju ar avīžu patērēšanu, nevarēju nociesties un nočiepu tās.
Laikraksts Ludzas Zeme. Fotografēts ar Laacz brīnišķīgo iPhone (paldies viņam par to).
Ludzas Zeme, kā izrādās, ir gana populārs laikraksts ar nefunkcionējošu mājaslapu. Avīzei ir skaists un oriģināls nosaukums. Par Ludzas Zemes saturu bieži var lasīt Delfos, Cehos un Tēvēnetos. Iznāk divas reizes nedēļā un tiek drukāts Rēzeknē. Man ir aizdomas, ka turpat tipogrāfijā Latgales druka to arī maketē.
Pirmais, kas piesaistīja uzmanību, bija tā figņa, kas atrodas galviņas labajā pusē un sastopama kā dekoratīvais elements arī citur maketā. Bildē redzams, kā to izmanto rakstu pieteikumu lapaspušu «izcelšanai». Pēc nelielas socioloģiskās aptaujas Tviterī izrādījās, ka saspridzināta Skrundas lokatora dzelzbetona kaudze patiesībā ir Ludzas pilsdrupas.
Forša akmentiņu kaudzīte pieneņu kalnā blakus ezeram. Protams, nagi niezēja paskatīties, vai šos akmentiņus nevar iemānīt laikraksta maketā estētiski baudāmākā veidolā. Ludzas Zeme nav pieejama pdf formātā pat tad, ja būtu gatavs par to maksāt naudu. Pārrakstīt visu saturu, lai varētu uztaisīt jaunu maketu, man, godīgi sakot, ir nedaudz slinkums. Tāpēc operācijā «atgriez Ludzai pilsdrupas» aprobežojos ar avīzes galviņu.
Par avīzes galviņu laikrakstu dizainā dēvē to pirmās lapas daļu, kurā atrodams avīzes nosaukums. Parasti līdz ar nosaukumu galviņā tiek pievienots arī iznākšanas datums un cita, redakcijasprāt, svarīga informācija. Galviņa mēdz būt kombinācijā ar rakstu pieteikumiem. Mājaslapās šo funkciju pilda galvene (header).
Lai veiktu nelielas korekcijas laikrakstu maketos, jāievēro princips «vietas ir tik, cik ir». Datorpasaulē izaugušie var vilkt paralēles ar baneru izmēriem. Pat ja nebūtiski izmaina viena elementa izmērus, tas var sabojāt pilnīgi visu atlikušo lapas maketu un pamatīgi apgrūtināt redakcijas darbu. Tāpēc arī galviņas 2.0 radīšana notiks atvēlētajā laukumā.
Laikraksta Ludzas Zeme oriģinālā krāsainā galviņa (fotografēts ar Laacz lielisko iPhone, paldies arī LMT par to) un Mr. Serge melnbaltais un krāsainais variants.
Galviņas melnbaltā un krāsainā variācija nav izveidota nejauši. Ludzas Zeme mēdz iznākt arī krāsaini. Ja atradīsies kāds reklāmdevējs, kas ir gatavs par to samaksāt.
Atgriezīsimies pie akmeņiem—tie ir ieguvuši formu un skatu. Ludzas viduslaiku pilsdrupas lieliski izskatās gan melnbalti, gan krāsaini bez papildus stilizācijas. Atliek vien brīnīties, kāpēc neviens par to nav iesprindzis līdz šim. Pārējo galviņas saturs vienkārši tiek glīti sakārtots. Tas, ka mūsdienās Revue fontu izmanto tikai hipsteri un Ludzas Zeme, bet mākslīgi staipīt burtus ir noziegums pret cilvēci, jūs jau tāpat zināt.
Un vēl nedaudz par Ludzas Zemes maketēšanas īpatnībām. Makets ir ļoti paviršs. Cilvēks, kas maketē šo laikrakstu, to dara bez jebkādas cieņas pret galarezultātu. Tā var darīt BlackHalt savā privātajā blogā, bet to nedrīkst darīt ar laikrakstu, kura makets uz mūžīgiem laikiem paliks Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālajā arhīvā.
Kā piemēru paņemsim rakstu par Ludzas Zemes redakcijas pārcelšanos uz jaunām telpām un pārlauzīsim (saliksim maketu). Saglabājam principu, ka vietas ir tieši tik, cik ir (tas vispār ir viens no svarīgākajiem avīžu maketēšanas principiem).
Laikrasta Ludzas Zeme raksts «Redakcijai jaunas mājas». Oriģinālais 2014. gada 22. augusta numura makets (fotografēts ar Laacz dievīgo iPhone, sveiciens Sony autorizētajam servisam) un Mr. Serge maketa variants.
Raksts ir ielauzts trīs slejās un maketētājs nespēja izdomāt, kā salāgot īso tekstu ar bildi, kurai nav iespējams apgriezt malas (būtu stulbi mājas daļu izmest no bildes). Teksts ir īsāks par atvēlēto slejas augstumu, tāpēc ir likti treknāki burti, neveikli iemests neko neizsakošs paraksts, kas, visticamāk, atrauts no teksta beigām. Un beigās tāpat atstāts muļķīgs caurums starp tekstu un parakstu.
Pa punktiem sakārtosim maketu:
1. Iztaisnojam ēku bildē. Tā nav iejaukšanās bildes saturā, tā ir elementāra fotolēcu nepilnības likvidēšana.
2. Virsrakstu liekam lielāku, lai tas platumā aizpilda visas trīs slejas. Galu galā tā ir būtiska ziņa.
3. Neievērojot trīs sleju principu (īsos tekstos tas nav būtisks), ielaužam tekstu tā, lai tas aizpilda visu atvēlētās slejas augstumu, pirms tam novācot atkāpi rindkopas pirmās rindas sākumā. Pirmās rindas atkāpe tiek lietota, lai atdalītu rindkopas. Ja rindkopa ir tikai viena, tad atkāpe nav jālieto. Turklāt īsos teksta gabaliņos tā vienkārši izskatās tizli.
4. Pievienojam maketam apstrādāto attēlu un cenšamies maksimāli aizpildīt visu atlikušo laukumu.
5. Atlikušajā caurumā zem bildes pievienojam parakstu, vēlreiz akcentējot laikraksta jauno atrašanās vietu. Drukātā izdevuma ātrlasīšanas princips ir: virsraksts -> fotoparaksts -> ielauzums (izcelts teksts vai citāts, būtiski lielākiem burtiem par pārējo tekstu). Tādējādi pastāv lielāka iespēja, ka arī pārskrienot pāri saturam, lasītājs pamanīs Ludzas Zemes jauno adresi.
Skolas iela 20A tagad noteikti tiks pamanīta un Ludzas Zemes lasītāji zinās, uz kurieni ir jāiet iesniegt sludinājumi un krāsainas reklāmas pirmajai lapai.
P.S. Pirmdien apsolu nogādāt visus nočieptos laikrakstus atpakaļ uz bērnudārzu.
Pēc pēdējās Daugavpils vizītes un vizināšanās ar jaunajiem, lepnajiem tramvajiem tika pamanīts vēl viens jaunums. Pilsētas tramvajos parādījusies kustības shēma, kuru jau sen vajadzēja uzzīmēt un izplatīt. Vismaz par pilsētas viesiem domājot.
Daugavpils tramvaju kustības shēma. 2014. gada rudens.
Izdevās gan šī shēma, maigi izsakoties, ne visai. Netīšām izpļurkstējos, ka pieķeršos un pārzīmēšu.
Sāksim ar to, ka shēma un karte ir divas dažādas lietas. Shēma nav simtprocentīgi jāpiesaista reālajiem ģeogrāfiskajiem punktiem. Svarīgākais ir nokļūt no vienas pieturas līdz otrai. Stāvot pieturā jāsaprot, ka ir atrasta pareizā pietura, uz kurieni dažādu maršrutu tramvaji dodas un vai ir izvēlēts pareizais virziens. Jau esot pašā tramvajā shēma palīdz saprast, cik pieturas vēl būs jāpavada sabiedriskajā transportā.
Pirmais piegājiens gandrīz izgāzās, jo Daugavpils satiksmes mājaslapā un tramvajos esošajā shēmā atšķiras pieturu skaits, nemaz nerunājot par pieturu nosaukumiem.
Sekoja otrais piegājiens, kas bija tikpat bezcerīgs, kā pirmais.
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Daugavpils topogrāfiskās kartes fragments.
Izrādās, ka topogrāfiskajās kartēs tramvaju pieturas neviens nezīmē. Iezīmē sliežu ceļus un ar to pietiek. Tramvaju pieturas nebija atrodamas arī Jāņa Sētas kartē un viņi paši atzinās, ka nekad par pieturu iezīmēšanu kartēs un shēmās pat nav domājuši.
Aprobežojoties ar cūcenes faktoru un to, kas glabājas galvā, tika uzskicēta pirmā shēmas versija. Labi, atzīšos. Bija vēl kādas četras darba versijas pirms tam, bet tās bija vairāk saistītas ar darba stila izvēli. Ja būs interese, varu iemest arī tās.
Tātad, šī ir tikai skice, kurā pagaidām galvenais ir noskaidrot, vai kāda tramvaju pietura nav aizmirsta. Paralēli arī sāk iezīmēties problēmas.
Mrserge.lv Daugavpils tramvaju kustības shēma. Pirmā skice.
Ir vairākas sliktas un dažas ne pārāk sliktas lietas. Sliktākās ir pieturu «Saules veikals» un «Tirgus» krustojumos.
Pie Saules veikala 1. un 2. maršrutam ir vienota pietura virzienā no Butļerova ielas galapunkta. Savukārt no centra visiem trim maršrutiem ir viena pietura. Jautājums, uz kuru pēc atmiņas un ceļu pārbūves nevar atbildēt: vai 3. līnijai ceļā no Stropu ezera uz centru ir pietura «Saules veikals»? Ja tāda ir, tad vēl būs jāizdomā, kā šo mezglu vispār uzzīmēt. Principā līdzīgs stāsts ir pie tirgus, tikai tur ir vienkāršāk, jo maršruti ir tikai divi.
Vēl ir arī Butļerova ielā. Tas nav galapunkts. Pēc manas visskaidrākās apziņas, pēc pieturas «Butļerova iela» seko depo. Vai depo vajag atzīmēt shēmā?
Sīkumi, kuriem pagaidām nepievēršu īpašu uzmanību. 3. līnijas slīpajā posmā aiz Saules veikala un pirms cietokšņa baltie punkti izskatās izsmērēti. Tā kā nav pārliecības, ka tie vispār paliks gala variantā kā pieturu apzīmējumi, pagaidām īpaši var necepties. Maizes kombināta un Stropu ezera galapunkti izskatās krietni labāk par slīpajiem, bet čakarēt un visur galapunktus taisnot arī šķiet neloģiski. Kādā no gala variantiem shēmai vajadzētu pielīmēt klāt arī Daugavu, pāris svarīgākos pilsētas ezerus un dzelzceļu, būs vieglāk orientēties. Arī pilsētas rajoni būs vien jāiezīmē.
—
Bez vietas kārtīgas izpētes neiztikt. Nācās sarīkot nelielu iepirkšanos, materiālu piratizēšanu izglītības nolūkos un tālāku nodošanu kartogrāfiskās ekspedīcijas dalībniekiem.
Jāņa Sētas Daugavpils pilsētas plāns un tās pirātiskā versija palielinājumā.
Sataisīju pāris kopijās palielinājumā Jāņa Sētas Daugavpils pilsētas plānu un šobrīd vietējo meiteņu komanda nodarbojas ar tā papildināšanu. Finālā vajadzētu iegūt visas strādājošās tramvaja pieturas un to piesaisti ielu tīklam. Būtiski ir arī uzzināt, cik ir vienāda nosaukuma pieturas ar atšķirīgām atrašanās vietām (sveiciens Saules veikalam), tāpēc pieturām klāt parādīsies arī virzieni un maršruti, kas šajās pieturās tiek apkalpoti.
Izrādās, ka šajā rudenī visā Latvijā vēl nav bijusi neviena pamatīgi vētraina diena. Beidzot pirmais vakars ar vētrainu laiku (kaut gan nekas īpašs naktī tomēr nenotika), par kuru vakar no rīta vēstīja Rīta Panorāma un pēc tam rakstīja arī Latvijas sakarīgākais medijs LSM.LV. Abi mediji uzzīmēja arī grafikas, lai uzskatāmāk parādītu, cik bieži Latviju rudeņos un ziemās vēji ir šūpojuši.
Dienas ar stiprām vēja brāzmām Latvijā. Rīta Panorāmas grafika.
Rīta Panorāmai ir izdevies izdarīt visu iespējamo, lai grafiku padarītu pēc iespējas nebaudāmāku. Bezjēdzīgas, spilgti sarkanas skalas un informatīvo troksni radošas palīglīnijas, ēnas stabiņiem. Un var tikai minēt, kādā prāta aptumsuma brīdī tika ielikta nulle skalu krustpunktā.
Starp citu, te var ļoti labi redzēt, cik bezjēdzīgas ir palīglīnijas. Ar visu nevajadzīgo skalu un palīglīnijām, dizainerim tāpat nācās pierakstīt katram stabiņam tā summāro vērtību. Palīglīnija vērtībai 10 pēdējā periodā nekādi nepalīdz saprast ka vidēji stipras brāzmas bijušas tikai vienu dienu.
Dienu skaits ar attiecīgo vēja brāzmu ātrumu. LSM.LV grafika.
LSM.LV uzdevumam piegāja prasmīgāk. Parādīts ir reāls dienu skaits, nevis abstrakts stabiņš. Skaidri saprotams, kāpēc nepieciešams sadalījums pa krāsām. Grafikai ir nosaukums, mēnešu periods, par kuriem grafikā ir runa, norādīts datu avots.
Tagad par trūkumiem. Grafikas pirms publikācijas arī ir jādod korektoriem izlasīt, virsraksts rada īssavienojumus lasītāja smadzenēs. Sanāca lieka datu dublēšana, norādot gadus. Dienu skaits ir parādīts vizuāli, bet to tāpat nācās marķēt ar skaitļiem, jo nav iespējams ātri saskaitīt 25 klucīšus. Un izmētājot dienas pa dažādiem brāzmu stiprumiem, grūti salīdzināt summāro vētraino dienu skaitu (ko var izdarīt Rīta Panorāmas grafikā). Piemēram, salīdzinot 2004./2005. un 2006./2007. gada datus, bez rēķināšanas nav skaidrs, kurā periodā bija vairāk vētrainu dienu.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ir devis piekļuvi meteoroloģijas datu arhīvam. Datu atlases rīks no lietošanas viedokļa ir briesmīgs un atlasīt var tikai četrus parametrus ar ierobežojumu laikā līdz vienam gadam. Apskatāmo datu kontekstā tas ir būtiski, jo 2006./2007. gada periodā Rīta Panorāmai un LSM.LV ir dažādi dati par dienām ar 30–39 m/s stiprām vēja brāzmām. Savukārt pēc LVĢMC datiem sanāk, ka šajā periodā vēja brāzmas no 21–29 m/s ir bijušas 27 dienas, bet vēja brāzmas no 30–39 m/s ir bijušas 3 dienas. Droši vien es pielietoju nepareizo metodiku. Cerams, ka Toms Bricis pastāstīs, kuram taisnība, bet manā grafikā būs LSM.LV dati.
Dienas ar stiprām vēja brāzmām rudens/ziemas sezonā Latvijā. mrserge.lv grafika.
Grafikai ir viens liels mīnuss, ar kuru netiku galā. Vajadzētu tikt vaļā no krāsu kodējuma skaidrojuma atsaucē.
Toties ar mazu triku vizuāli parādīju, ka šajā sezonā vētras vēl nav bijušas (LSM.LV ar to īsti netika galā). Visu mīlētās palīglīnijas parādījušās pretējā izpildījumā — dienas sagrupētas pa desmit. Lai varētu viegli salīdzināt blakus esošos periodus, dažāda stipruma vēja brāzmas saliktas kopā, bet tas netraucē tās atšķirt. Nez kāpēc vienīgi grafikās vārda «vairāk» vietā Latvijā baidās izmantot plusa zīmi. Kad jārunā par cilvēkiem 60+, tad viss ir vienkārši saprotams.
