Rokdarbi #7. Labojam skaidrojošās kartes

Vakar pastakastē iebira jaunākais Kultūras Foruma numurs. Par šī izdevuma paskatu man ik pa laikam rodas tādas kā nostaļģiskas atmiņas pēc 90-to gadu sākuma Dienu.

Šoreiz avīzei bija pielikums Spektra ekoloģija. Saturiski man pat grūti ir atrast piemērotus izteikumus, kas raksturotu šo četru lapaspušu WTF, bet kas īpaši pievērsa uzmanību, bija pirmajā lapaspusē pamanītā ilustrācija.

telpiska-karte-before.jpg

Pirmkārt jau es nesaprotu, kurā vietā šai kartē parādās telpiskums, bet kas man nebija skaidrs — kāda velna pēc vajadzēja to karti tā sarežgīt un samocīt.

Par visu pēc kārtas:
1.  Pavisam loģiski un vienkārši saprotami aizvietot ciparu gūzmu nu nevajadzīgos krustus ar elementāru mērogu zem kartes.
2. Tas pats attiecas arī uz virzieniem. Tā vietā, lai ķēmotos ar nosaukumiem (piedevām vēl angliski latviešu avīzē), vienkārši ieliekam vēju rozi stūrī un jebkurš sapratīs, kur ir ziemeļi (nerunājot nemaz par to, ka kartes pieņemts publicēt ar skatu uz ziemeļiem, tāpēc šai gadījumā vēja roze ir pat lieka).
3. Tik daudz, kā iztulkot ģeogrāfiskos nosaukumus jau nu varēja pacensties! (un vēl – pēc kartes varētu saprast, ka Zelta vārtu parks ir tikai tā šaurā josliņa, ap kuru ir ievilks rāmis, bet patiesībā tā nav – viņš ir daudz lielāks un līdz ar to to apvilkto teritoriju varēja droši izņemt ārā kopā ar visu vietvārda nosaukumu)
4. Un vispār, ja vajadzētu uz to iespringt, tad daudz pareizāk būtu veidot tā saucamo karstuma karti, nevis šādu ikonisko zīmējumu varzmu, jo tas vizuāli sniegtu daudz uzskatāmāku piemēru, bet šai gadījumā var apelēt pie tā, ka melnbaltā avīždrukā šāda karte slikti nodrukātos un būtu nepārskatāma.

Ok, bet nu tas ir tas, kas man sanāca beigās, izņemot visu drazu ārā un atstājot tikai svarīgāko. Pievērsiet uzmanību, ka arī paraksts ir izmainīts, jo tā viņš ir daudz loģiskāks.

telpiska-karte-after.jpg

Rokdarbi #6. Labojam grafikus

Nokrišņu daudzuma parādīšana, izmantojot jau esošu informāciju.

03_nokrmarts_2007.gif

Tātad, paņēmu par pamatu šo grafiku, kas ir aizlienēta no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras mājaslapas.

Uzskaitam rupjākās pamanītās kļūdas:
– fona grafika neļauj pārskatāmi uztvērt informāciju
– grafika segmentālais sadalījums ir nepārskatāms – kaut arī neviena no vērtībām nesasniedz pat 15mm atzīmi, grafika malas ir izstieptas līdz 20mm atzīmei
– tikai pie paskaidrojošās informācijas ir norādīts, ka dati attiecas uz 2007. gadu
– bezjēdzīgi norādītas nulles aiz komata
– dekāžu ass ir nevajadzīga, jo tā nekādu reālu skaitlisku rādījumu neveic
– normas daudzums ir saistošs, tomēr ar to var tikai salīdzināt, un te līdz ar to vietā ir teiciens «salīdzinot ar normu», attiecīgi tā normas rādījums arī ir jāparāda. Piedevām, ja normai pieliek klāt vēl divas vērtības – norma pirms pirmās marta dekādes un norma pēc marta pēdējās dekādes, grafikam ir papildus loģiskā vērtība.

Man no tā visa sanāca šādi:

nokritis-martaa-2007-grafik.gif

Sacerējums. Divi apļi. 1997. gada 13. oktobrī

Nevarēju atturēties un nesaglabāt kaut vai sev šo paša radīto domrakstu. Pārpublicēts no mājasdarbu klades vārds vārdā.

Kādā jaukā nomaļā pilsētiņā, kaut kur aiz Siguldas un Valmieras, viens puisītis, mājās atrada cirkuli, sāka ar to rotaļāties  – sākumā ar adatiņu bakstīja galdu, krēslu, burtnīcu, vēlāk pamanīja, ka ar otru galu var arī rakstīt, tad viņš sāka zīmēt dažādus ķeburiņus, kuru nozīmi saprata tikai viņš pats, viņš zīmēja un zīmēja, līdz atnāca nogurusī mamma, kas visu dienu pavadīja darbā un nu gribēja mierīgi pavadīt atlikušo vakaru vārtoties gultā un skatoties televizoru. Bet kā jau tas mammām mēdz gadīties, nekāda vārtīšanās nesanāca, jo vajadzēja uztaisīt vakariņas, pēc tam izpildīt vecākajai māsai mājasdarbu, bet pēc tam – jā – paskaidrot un iemācīt jaunajam puisēna, kā lietot cirkuli!

Sākumā māmiņa sacīja: «Redzi nu, tas ir cirkulis, un ar to var novilkt dažāda lieluma aplīšus, var ļoti lielus, var maziņus», bet pēc tam tā saspieda puisēnam rokās cirkuli, novietoja uz papīra un uzvilka vienu apli. Tas bija ačgārns un nemaz neizskatījās pēc apļa, kas būtu taisni novilkts, pusēns bēdājās, bet māmiņa paņēma un uzzīmēja vēl vienu un iekšpusē uzzīmēja otru, nedaudz mazāku. Puisīts bija sajūsmā par aplīšiem, bet te, ak vai, vārās zupa, un mamma aizskrēja uz virtuvi, bet puisītis paņēma citu lapu un sāka zīmēt jaunus «dubultniekus» iepriekš pieminētajam apļu pārim. Kad šo dubultnieku bija gana daudz, puisītis sāka tos iekrāsot, izdomājot arvien jaunas un jaunas figūras.

Iestājās vakars. Mamma atnāca novēlēt puisītim ar labu nakti, bet puisītis bija tik ļoti aizrāvies ar zīmēšanu, ka aizmiga turpat, sēžot pie galda un zīmējot. Tad viss arī sākās…

«Esmu labāks par tevi».

«Nē, neesi, es esmu labāks».

«Saku – es esmu labāks».

«Nē neesi».

Strīds, kas bija norisinājies, notika starp diviem apļiem, lielākais visu laiku teica, ka viņam ir taisnība, bet mazais noliedza.

Strīds palika arvien baisāks un baisāks, tad pat var būt būtu kļuvis par kautiņu, ja pēkšņi neatnāktu policists Dzēšgumija un tiesnesis Cirkulis.

Sākās tiesas prāva.

Pirmais izteicās Lielais aplis. Viņš sacīja, ka ir daudz labāks un nozīmīgāks par mazo – iekšējo riņķi. Viņš ir tas, kas jebkurai apaļai kontūrai piedod figūru, piemēram, galda pampiņai viņš palīdz padarīt stariņu apaļu. Cepurei viņš nodrošina platās malas, aiz kurām var notecēt ūdens, nenokrītot cilvēkam uz deguna. Uz riepas ārējās malas turās viss autobuss, kas pats par sevi ir ļoti liels un smags.

Tā Lielais aplis turpināja vēl ilgi jo ilgi, gribēdams pierādīts savu vārdu patiesību.

Pēc tam uzstājās otrs – Mazais aplis. Tas sacīja īsi un konkrēti: «Mīļais, labais tiesnesi, varu tev sacīt tikai vienu, visi Lielā apļa teiktie vārdi ir patiesība, bet šai patiesībā slēpjas arī kas cits, piemēram, lielo autobusu tiešām notir Lielais aplis, bet Lielo apli pašu noturu es!»

Tiesas zālē iestājās klusums, policists Dzēšgumija sāka nervozēt un rīstīties, un nemanot viņš nodzēsa abus apļus, šādi rīkodamies viņš arī saplēsa Cirkuli. Tad parādījās izmeklētājs Lineāls un Salauztais Zīmulis, kuri uzšvīkāja divus kvadrātus, vienu iekš otra…

Rokdarbi #4. J.Zēberga meistardarbnīca

2007. gada kalendārs.

Oriģināls ņemts no J.Zēberga meistardarbnīcas mājaslapas. Visvairāk mani mulsināja fakts par to, ko šī darbnīca piedāvā saviem klientiem. Bet nu pie darba – 1 min darbs iekš Illustrator. Viss, kas man šķiet nepareizi šajā maketā ir tas, ka vairs uzsvars nav uz skaistām bildēm, bet gan uz briesmīgo datorgrafiku tai apkārt. Neko daudz neesmu darījis, tikai sakārtoju savādāk lai parādītu, kā var uztaisīt salikumu, lai gribētos blenzt uz bildēm un neskatīties, kam šodien vārdadiena (kam vajadzētu būt jebkura kalendāra pamatfunkcijai, jo vārdadienas mums atgādina visādi portāli, vortāli, telefoni, radio un puķu pārdevēji).

zebergs-kalendars-kluva.jpg