Rokdarbi | Mr. Serge

Pareizrakstības nodarbības #8. Eiro simbola pareiza rakstīšana. Otrā daļa

Par valūtas simbola un saīsinājuma pareizrakstības problēmām (rakstīšanu pirms vai pēc skaitļiem) pirmo reizi rakstīju 2010. gadā «Pareizrakstības nodarbības #3. Kā pareizi rakstīt mērvienības un citus apzīmējumus.»

Atkārtoti — kā reiz pirms mūsu nacionālās naudas vienības maiņas 2013. gadā «Pareizrakstības nodarbības #6. Eiro simbola pareiza rakstīšana» un pēc tam vēlreiz «Pareizrakstības nodarbības #7. Ls ir mērvienība un saīsinājums». Īsāk sakot, pietiekami daudz, lai jūs šo bildi jau būtu iegaumējuši un sāktu pielietot ikdienā.

Valsts valodas centrs, ne bez Latvijas Bankas līdzdalības, beidzot ir nācis pie prāta un sācis strādāt sabiedrības labā. Droši vien apzinoties savu 20 gadus ilgušo lažu, VVC tagad vienkārši to negrib atzīt un visiem publiski izziņot.

20.02.2014 | «Par vēlamo EUR pierakstu»
Pēc Latvijas Bankas iniciatīvas 2014. gada 19. februārī notika tikšanās, kurā piedalījās Valsts valodas centra, Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas speciālisti un kuras laikā tika noteikts — Eiropas valūtas oficiālais saīsinājums (valūtas kods) EUR kā vēlamais variants turpmāk latviešu valodā rakstāms aiz summas ar saistīto atstarpi. Piemēram: 25,33 EUR (divdesmit pieci eiro un trīsdesmit trīs centi). Saskaņā ar šo lēmumu ir veiktas izmaiņas Valsts valodas centra mājaslapā 28.01.2014. publicētajā informācijā “Eiropas vienotā valūta – eiro, euro vai savādāk?”

Informāciju par Valsts valodas centra jaunumiem nav iespējams iegūt savādāk, kā vien netīšām ielūkojoties VVC mājaslapas aktualitāšu publikācijās. Nav manītas nedz publikācijas presē, nedz interneta portālos, nedz kāda preses relīze par šo visnotaļ būtisko jautājumu. Nemaz nerunājot par to, ka varētu RSS uztaisīt lapai, ko prasa 171. MK noteikumi «Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā». Tieši tāpēc arī es ātrāk par to neko nezināju un pavēstu tikai tagad.

14.03.2014 | «Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmums par valūtu nosaukumu pierakstu»
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 12. marta sēdē (prot. Nr. 33, 2. §) vienbalsīgi nolēma atbalstīt ieteikumu turpmāk konsekventi ievērot teksta vienību loģisko secību latviešu valodā un visus valūtas vienību nosaukumus – gan vārdiskos apzīmējumus (lati, dolāri, mārciņas, kronas, jenas, rubļi, eiro, u. c.), gan valūtu kodus (LVL, AUD, CAD, NZD, USD, GBP, DKK, NOK, SEK, JPY, RUR, EUR u.c.), gan grafiskos simbolus ($, £, ¥, € u. tml.) – norādīt aiz summas (ar saistīto atstarpi), kā jau minēts iepriekš, proti, Valsts valodas centra 21.02.2014. informācijā “Kā turpmāk pareizi norādīt valūtu kodus?” un 28.01.2014. informācijā “Eiropas vienotā valūta – eiro, euro vai savādāk?”.

Skaidrs, ka Eiropas Savienības Publikāciju birojs noteikumos par naudas vienību attēlošanu vēl joprojām guļ un par to neko nezina, turpinot uzskatīt, ka € vispār ir tikai ilustratīva nozīme. Pareizrakstības nodarbībās #6 ir saglabātā ES Publikāciju biroja mājaslapas kopija gadījumam, ja brīnums tomēr notiek.

Man liels prieks par komentētājiem, kas ir piedalījušies diskusijās bloga publikācijās par pareizrakstību. Šoreiz pat Valsts valodas centrs ir atzinies, ka pareizrakstība latviešu valoda ir veidojama, balstoties uz loģiku, nevis uz juristu un finansistu pieņēmumiem par to, ka «tā jau vienmēr ir bijis». VVC, lai pamatotu pašiem sev, kāpēc viņi divdesmit gadus neko nav darījuši, bija nepieciešamas veselas trīs publikācijas savā mājaslapā. Šajā publikācijā pievērsiet uzmanību tieši vārdam «loģika».

21.02.2014 | «Kā turpmāk pareizi norādīt valūtu kodus?»
Kā jau minēts iepriekš (Valsts valodas centra 20.02.2014. informācijā), Eiropas Savienības vienotās valūtas starptautiskais kods EUR latviešu valodā turpmāk rakstāms aiz summas ar saistīto atstarpi.
Ieteikums attiecas arī uz visu pārējo valūtu kodiem (USD, GBP, SEK, PLN, RUR u. tml.), kurus līdz šim bija pieņemts norādīt pirms naudas summas cipariem (skat. V. Krūmiņa, V. Skujiņa “Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata”. Rīga: Valsts kanceleja, 2002, 98. lpp.; V. Skujiņa “Latviešu valoda lietišķajos rakstos”, Rīga: “Zvaigzne ABC”, 1999, 20. lpp.).
Tomēr, izvērtējot līdzšinējā regulējuma lietderību un pamatotību, kā arī konsultējoties ar Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas speciālistiem, Valsts valodas centrs ir secinājis, ka nav loģiski norādīt valūtas kodu pirms summas, ja izrunā to nosauc aiz summas (piemēram, raksta USD 25, bet izrunā “divdesmit pieci ASV dolāri”). Šāda atkāpe no teksta vienību loģiskās secības latviešu valodā jeb izņēmuma regulējums turpmāk nebūtu atbalstāms.
Tādēļ ieteicams turpmāk konsekventi ievērot teksta vienību loģisko secību latviešu valodā un visus valūtas vienību nosaukumus – gan vārdiskos apzīmējumus (lati, dolāri, mārciņas, kronas, jenas, rubļi, eiro, euro u. c.), gan valūtu kodus (LVL, AUD, CAD, NZD, USD, GBP, DKK, NOK, SEK, JPY, RUR, EUR u.c.), gan grafiskos simbolus ($, £, ¥, € u. tml.) – norādīt aiz summas ar saistīto atstarpi.

Eiro simbola un ISO standarta pareizrakstība latviešu valodā ir ieguvusi pavisam jaunu, kā valodnieki teiktu, loģisku veidolu. Tagad atliek līdz saknei izskaust «euro» lietošanu, un vismaz ar valūtu un tās pareizrakstību latviešu valodā beidzot viss būs kārtībā.

Tehniski par € simbola lietošanu

€ — simbols (ALT + 0128)
EUR — ISO standarts (ISO 4217)
U+20AC — Unicode kods
€ — HTML kods
€ — HTML nosaukums
ALT+0128 — simbola ievade no tastatūras

Ja vajag lietot latviešu valodu un ir Windows, var uzstādīt klaviatūras izkārtojuma Laacz Apostrofs svaigāko versiju un tad € simbols slēpsies zem kombinācijas Labais Alt taustiņš + 4.

Ja ir atsevišķā ciparu tastatūra, tad eiro simbolu var ievadīt, pieturot kreiso Alt taustiņu un tai laikā uz ciparu tastatūras uzsitot 0128. Pēc šīs kombinācijas nospiešanas atlaiž Alt taustiņu un simbols parādās.

Ja lieto glāstekrānus, tad pārsvarā gadījumu vienkārši jāpietur taustiņš, zem kura atrodas (vairumā gadījumu) dolāra $ zīme. Tāpat kā burti ar garumzīmēm, kaut kur papildus izvēlnē būs noslēpies arī € simbols.

—

Starp skaitli un € simbolu ir jābūt atstarpei. Atstarpei vajadzētu būt nesadalāmai jeb saistītai (non-breaking space). Tomēr, ja ir redzams, ka pielietotajā garnitūrā vai atsevišķā fontā atstarpe jau ir iestrādāta (ir acīmredzams attālums starp skaitli un eiro simbolu), tad atstarpi lietot nevajag. Latviešu valodas pareizrakstība nosaka atstarpes lietojumu, tomēr primāri to nosaka cilvēka veselais saprāts, gaume un zināšanas.

Rokdarbi. Latvijas mobilo operatoru LMT, Tele2 un Bite datu tarifa plānu salīdzinājums

Latvijas mobilie operatori kopš pagājušā gada vasaras ir mainījuši spēles noteikumus datu tarifu plānos balss pieslēgumiem. To noteikti ir ietekmējusi gan 4G sakaru publiskā tīkla parādīšanās, gan arvien pieaugošais mobilā interneta lietotāju skaits. Nevar nepamanīt arī to, ka mobilo operatoru subsidēto tālruņu klāstā vairs nav palicis teju neviena tālruņa, kas nebūtu pietiekami vieds, lai spētu pieslēgties internetam.

2013. gada augustā Kristapa rakstam «LMT jauni tarifi Internetam telefonā» tiku uzzīmējis grafiku, lai varētu salīdzināt visu trīs Latvijas mobilo operatoru mobilā interneta tarifu plānus pie dažāda datu patēriņa. Ņemiet vērā, ka cenas vēl ir latos, bet mēs jau esam eirozonā.

Pastāvīgā pieslēguma datu tarifa plānu cenu salīdzinājums trīs Latvijas mobilajiem operatoriem — LMT, Tele2 un Bite. 2013. gada augusts.

2013. gada vasarā gandrīz nemaz nebija tik būtiski tas, kuru pastāvīgā pieslēguma piedāvājumu klients izvēlas, jo mobilais internets tika vērtēts kā papildus pakalpojums. Šobrīd izvēlēties pieslēgumu bez datu pārraides ir teju vai papildus ekstra, tāpēc var salīdzināt tos skaitļus, kurus klients tiešām beigās mobilajam operatoram samaksās.

Latvijas mobilo operatoru LMT, Tele2 un Bite cenas par pastāvīgo pieslēgumu kopā ar datu tarifu, €. 2014. gada aprīlis. Papildināts ar labojumiem Tele2 1 GB un 10 GB datu plāniem, kur bija nelielas kļūdas aprēķinos. — Latvijas mobilo operatoru LMT, Tele2 un Bite cenas par pastāvīgo pieslēgumu kopā ar datu tarifu, €. 2014. gada aprīlis. Papildināts ar labojumiem Tele2 1 GB un 10 GB datu plāniem, kur bija kļūdas datos.

Mazās nianses. LMT tika izvēlēts tarifs Mūsējie, kas izskatījās lētākais variants pie jebkāda datu patēriņa apjoma. Tele2 sanāca variēt ar trīs tarifiem pie dažādiem maksimālajiem datu apjomiem: Tarifs nr. 3 (50 un 100 MB), Tarifs nr. 5 (200, 500 MB un 1 GB), Zelts (2 un 10 GB). Bite arī izskatās lētākā ar vienu tarifu — Bite 1,49.

Bet viss nav tik viennozīmīgi. Kaut arī Bite izskatās lētākā pie jebkāda patēriņa, lētākais pastāvīgā pieslēguma tarifs ir ļoti smagi apgraizīts, tāpēc izpaliek citi mobilie prieki par saprātīgām cenām. LMT vēl joprojām, cik izskatās, pieturas pie varianta, ka mobilais internets ir tikai papildus ekstra. Pat tādiem pieslēgumiem, kuru abonēšanā jau ir iekļauts mobilais internets, gala summa sanāk dārgāka, nekā ņemot lētāko piedāvājumu. Savukārt Tele2 šajā šaha mačā izvēlējās vienkāršu politiku, piedāvājot padomāt līdzi par aptuveno mobilo datu patēriņu pirms pastāvīgā pieslēguma plāna izvēles, tādējādi ekonomējot gadījumos, ja tas tiek stipri pārtērēts.

Ir divi būtiski notikumi, kas jāņem vērā, lai saprastu, kā mainīsies mobilo datu tarifi un piedāvājums. Piemēram, kaut kad rudenī, kad es atkal varētu saņemties šādu grafiku uztaisīt.

Latvijā tuvākajā laikā parādīsies iespēja izmantot papildus frekvences 4G sakaru nodrošināšanai. Cik noprotams, tas pavērs iespēju šo pakalpojumu ieviest lētāk un, līdz ar to mobilais internets tiks vēl agresīvāk piedāvāts. Par 4G iesaku izlasīt Kaspara rakstu «LTE, 4G – mēģinājums visu salikt pa plauktiņiem».

Un vēl otrā lieta. Līdz 2016. gadam Eiropas Savienībā būs pilnībā vai daļēji atcelta jebkāda viesabonēšana (atkarīgs no tā, cik stiprs lobijs pastrādās līdz oktobra gala balsojumam Eiropas Padomē). Tas ietekmēs ļoti daudz ko un pagaidām var tikai minēt, kādu stratēģiju izvēlēsies mobilie operatori, lai varētu noturēt labus peļņas rādītājus. Cerams, ka tas nebūs kaut kāds absurds no pagātnes, kā, piemēram, numura noteicēja abonēšana, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka visvairāk cietīs tie, kas ārpus mūsu pīļu dīķa pārāk bieži neganās un Lietuvu vēl joprojām sauc par ārzemēm.

Sprādziens Spilves ielā 43 un karšu lietošana Latvijas medijos

Šodien ap 17:39 Rīgā, Spilves ielā 43 nogranda sprādziens piecstāvu dzīvojamās mājas trešajā stāvā. Evakuēti cilvēki, vismaz astoņi ir cietuši. Pēc pirmajām aplēsēm, pie vainas varētu būt bijusi mājās glabātā pirotehnika.

Pirmais zināmais avots par šo notikumu ir @vampins7 tvīts:

17.39 bija sprādziens, 17.49 bija klāt ugunsdzēsības dienests, bet pagāja vel brīdis kamer mašīnas tika pie dzīvokļa. Dega aptuveni 12min

Pavisam neilgi pēc tam parādījās ziņa nra.lv «Rīgā Spilves ielā 43 noticis sprādziens;deg dzīvoklis un gaitenis», kas bija vienīgie, kas līdz pat šim brīdim ir minējuši precīzu daudzdzīvokļu mājas adresi. Tālāk jau sekoja daudzi un pēdējā interesantā informācija ir LSM.LV «Daudzdzīvokļu mājā sprāgst pirotehnika».

Un tagad pafantazēsim. Sēžam mēs krogā kaut kur Valmierā, dzeram vakara alu. Tā kā alus ir sūds un kompānijas nav, bakstāmies telefonā, lasot jaunākās ziņas. Iļģuciemā dzīvo divdesmit bērnības čomi, divas pustrakas kursabiedrenes un mammas draudzene – invalīde, bet ziņās neviens pat nevar pateikt, kurā vietā sprādziens ir noticies. Zvanām uz 112 un trobelējam vienus no valstī vissliktāk apmaksātajiem darbiniekiem ar stāstu par saviem radurakstiem un kāpēc ir svarīgi zināt adresi. Pierakstām adresi, veram vaļā Google kartes, lai ar Street View palīdzību mēģinātu iztēloties, vai tajā rajonā kādreiz ir būts un vai tā nav tā māja, kurā dzīvoja viena no kursabiedrenēm.

Kāpēc Latvijā žurnālistikā neizmanto kartes, kas ir ļoti ērts un informatīvs veids, kā pastāstīt par notikuma norises vietu? Parastas kartes izveidei ir jāpatērē tikpat laika, cik YouTube video ievietošanai pie ziņas (kas vēl ir jāatrod). Aizpeļķes provinces laikrakstu mājaslapās kartes liek pat pie ziņām par pazudušiem kaķiem, kur nu vēl šāda mēroga notikuma ar cietušajiem.

Spilves iela 43. Rīgā, kur 26. martā notika sprādziens. 10 minūšu veidojums.

Es ļoti ceru, ka kartogrāfija kādreiz būs jaunais haips Latvijas medijos un vismaz daži to iemācīsies lietot ikdienā, lai nav jālūkojas uz nemākulīgām pseidoinfografikām, kuras taisīt Latvijā praktiski neviens neprot.

Rokdarbi. Cenas sadalījums nekompensējamajiem un kompensējamajiem medikamentiem

8. marta LR Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotā pseidoinfografika «Sievietes portrets Latvijā 2014» lai paliek uz viņu sirdsapziņas. Tur viss ir tik slikti, ka sliktāk vairs nav kur.

Kamēr bijām Rēzeknē aizvadītā gada beigās, Herbe atrada Latvijas zāļu lieltirgotāju asociācijas grafiku par kompensējamo un nekompensējamo medikamentu cenu sadalījumu Latvijā.

Vai tu zini, kā veidojas tavu zāļu cena? Latvijas zāļu lieltirgotāju asociācija.

Pievērsim acis uz latiem, jo šī grafika ir samērā veca. Tomēr pavisam noteikti nepievērsim acis uz terminu piecenojums, kuru nevar atrast nevienā latviešu valodas vārdnīcā. Tāpat absurdi ir lietot terminu lieltirgotājs, ja domāts ir vairumtirgotājs. Un pavisam slikti ir tas, ka zāļu ražotāja cena neskaitās arī zāļu importētāja cena, kas patiesībā tā ir.

Piemēri arī ir mulsinoši. Zāļu cenas nolikšana pie katra no procentiem neko nenozīmē un no tā neko nevar izsecināt bez papildus rēķināšanas.

Vispār izskatās, ka grafiku sākumā uztaisīja uzņēmuma vadītājs, tad papildināja sabiedrisko attiecību speciālists un beigās izlaboja jurists.

Cenas sadalījums nekompensējamajiem un kompensējamajiem medikamentiem. Mr. Serge.

Galvenais, kas šajā procentu salīdzinājumā ir jāsaprot — zāļu ražotājs vai importētājs var brīvi izvēlēties, kādu cenu likt medikamentiem un pastāv ļoti daudz iespēju, kā viņš var vienoties ar katru nākamo tirgus posmu (vairumtirgotāju, aptieku) par cenu politiku otkatu veidā. Pircējs šajā ķēdē medikamenta cenu vispār neietekmē un ar savu maku nobalsot par mazāku ražotāja cenu nevar. Līdzīgi, kā tante, kas bļauj uz pastnieci par absurdu prasību uzrādīt pilnvaru pašai izņemt savu sūtījumu. Pastniece bļaušanu sagremo, bet ietekmēt neko nevar, jo jābļauj ir uz Saeimas deputātiem, kas šādu likumu ir ieviesuši.

Tāpat būtiski ir medikamenta gala cenu uzskatāmi sadalīt, parādot, ko saņem katrs no tirgus spēlētājiem.

—

Šīs bija sporta pēc iesāktais grafiku analīzes un pārstrādāšanas sērijas raksts. Iepriekšējo reizi ķidāju Gata Bažbauera studējošo skaita dinamiku. Ja arī jums ir kādas interesantas grafikas (vēlams, pašmāju), kuras ir neloģiskas, neskaidras vai paviršas, sūtiet uz box@mrserge.lv un es centīšos par tām uzrakstīt.

Rokdarbi. Studējošo skaita dinamika un sveiciens Sorosa fondam Latvija

Sorosa fonds Latvija Tviterī publicēja aizdomīga paskata grafiku par studējošo skaita dinamiku Latvijā. Ir aizdomas, ka tas nācis no kaut kādas konferences un autors varētu būt profesors Gatis Bažbauers.

Sorosa fonds Latvija. Gatis Bažbauers. Studējošo skaita dinamika.

Par vienu lietu profesoru Bažbaueru var noteikti paslavēt — šis ir samērā rets piemērs Latvijā grafikai, kurai tiek minēts avots. Avots ir jāmin vienmēr, pretējā gadījumā attēlotajam nav seguma.

Miks Latvis pamatoti aizrādīja, ka man būtu ko teikt par grafikas satura atainošanas kvalitāti (es pats esmu pārsteigts, kā man izdevās šādi noformulēt). Pāris dienas vēlāk, pārvarot slinkumu stundas laikā tapa rezultāts.

Latvijas augstskolās un koledžās studējošo skaita dinamika.

No datiem var secināt ne tikai to, ka studējošo skaits sarūk, kā to bija izdarījis Sorosa fonds Latvija. No manas grafikas top skaidrs, ka kopš 1992. gada Latvijā praktiski nav mainījies budžeta vietu skaits augstskolās un koledžās. Un vidusskolu vai profesionālo izglītības iestāžu beidzēju skaits vienmēr ir bijis mazāks par budžeta vietām, izņemot 2003. gadu, kad tie bija praktiski vienādi.

Vēl viena būtiska piezīme par grafikas veidošanu. Gaidījumos, kad galvenais ir parādīt dinamiku un netiek atspoguļoti precīzi skaitļi (šī grafika ir balstītā uz noapaļotiem tūkstošiem studējošo), skaitļus var vispār nevajag rādīt. Pavisam forši būtu tikt vaļā no skalas, bet tas lai paliek citai reizei.

Šajā sakarā izdomāju aicinājumu bloga lasītājiem. Jūs varat bloga komentāros vai tviterī @mrserge sūtīt sūdīgas grafikas piemērus. Es izvēlēšos kādu no tām un centīšos vismaz reizi nedēļā publicēt savu versiju.

Cerams, ka iepriekšējo rindkopu neviens nelasīs un es varēšu vairāk dzert viskiju un mazāk sēdēt pie datora.

Rokdarbi. Pareiza drukātā izdevuma pirmās lapas vai vāka parādīšana elektroniski

Jebkura drukātā izdevuma elektroniskās versijas pirmās lapas vai vāka attēlam vienmēr ir jābūt pilnā papīra izdevuma formātā.

Laikraksts «Jelgavas Vēstnesis». Pirmā lapa apgrieztā un pilnā formātā.

Ja pirmās lapas (vai vāka) attēls tiek ņemts no drukas sagataves faila, piemēram, pdf dokumenta, pie uzstādījumiem jānorāda attēla apgriešana pēc Crop box. Ja dokumentam nav pareizi norādītas apgriešanas malas, tad tās var no maketa nokopēt manuāli.

Vēl viens padoms, ņemot par pamatu elektronisko maketu attēla veidošanai. Ja drukai tiek izmantots specifisks vai tonēts papīrs (piemēram, avīžpapīrs), ir vērts ietonēt arī attēlu. Tad būs daudz skaidrāks priekšstats par produktu, ko vēlas parādīt.

Grāmatām, ja vien tas nav reklāmas nolūkiem, vajadzētu rādīt vāka izskatu arī bez supervāka. Un supervāku kā tādu, pēc grāmatas iegādes vajadzētu mest miskastē, jo grāmatas supervāka vienīgā funkcionālā jēga ir grāmatas reklāma. Katrs, kas tur mājās grāmatas ar supervākiem man atgādina dīvaiņus, kas telefoniem, datoriem un citām iegādātajām iekārtām nenoņem aizsargplēves, tādējādi it kā pagarinot iekārtas mūžu.

Ziemassvētku dāvana — krītošas sniegpārslas mājaslapā

Mēs nevarējām ar Ramūnu tā vienkārši atstāt 200 sniegpārsliņu zīmējumus (*.rar), kurus uzdāvināju bloga lasītājiem. Emociju un nostaļģijas vadīts, palūdzu viņam uzrakstīt JavaScript skriptu, kas sniegpārslas izkaisa pār mājaslapu.

Strādājošs skripts ar visu darbības piemēru mētājas Github.

Bet tas jau būtu sīkums, ar tik bezjēdzīgu funkciju noteikti ir jādalās plašākām masām, tāpēc uztaisīju arī WordPress spraudni, kuru tika mēģināts iebarot plašajai WordPress lietotāju komūnai (paldies @Reinis_Me par konsultāciju).

Make snowflakes fall on your page and everyone be happy about it. Most usless plugin after «Hello Dolly» ever made.

Loģiski, ka tik bezjēdzīgu spraudni jau ir radījuši daudzi citi, tāpēc pat nopriecājos, kad WordPress administratori to noraidīja.

At this time, we are no longer accepting any more ‘snowflake’ plugins.
We’ve got a lot. Including Jetpack. There’s not a good reason for more.

Bet tāpēc jau mēs nebēdājām. Spraudnis ir lejuplādējams (*.zip) un uzstādāms jebkurā WordPress darbinātā blogā.

Baudiet.

DIY kalendārs 2014. gadam

Atjaunoju maketu kalendāra maketam, ar kuru pāris gadus jau dalos.

Kalendārs, kurā visu pats var saplānot (2008. gada maketa paraugs).

Tipiski sienas kalendārus drukā uz krītota papīra un starp datumiem saliek nekam nevajadzīgas līnijas, savukārt kalendāra dienu maketā, papildus tam, ka sestdiena un svētdiena jau tā ir atzīmētas, vēl samet iekšā tonnu ar nevajadzīgu informāciju (vārdadienas, kuras mēs tāpat varam uzzināt, atverot jebkuru Latvijas interneta portālu; mēness fāzes, no kurām man ne silts, ne auksts; leģionāru, genocīda un kapu svētku piemiņas dienas, utt.) . Mani tas patiesi tracina.

Man vajag kalendāru, kurā pats varu ar jebkādu rakstāmo salikt vajadzīgo informāciju, un nekas netraucē šo informāciju uztvert, papildināt, labot vai izdzēst. Tieši tāpēc arī 2014. gada kalendārs būs tik vienkāršs, lai to sarežģītu varētu pataisīt tā lietotājs.

Būtiski ir tas, ka šo kalendāru var drukāt jebkādā izmērā. Tas var būt salokāms kalendārs ielikšanai kabatā vai milzīgs kalendārs, ko ielikt ofisā pie sienas un aizpildīt to kopā ar kolēģiem.

2014. gada kalendāra makets InDesign CC failā tiem, kam gribas pačakarēties un kaut ko pamainīt (piemēram, salikt uz mēnešu nosaukumu lapas kaķēnu fotogrāfijas).

2014. gada kalendāra makets InDesign IDML failā tiem, kam gribas pačakarēties un kaut ko pamainīt (piemēram, salikt uz mēnešu nosaukumu lapas kaķēnu fotogrāfijas).

2014. gada kalendārs PDF formātā drukai un tūlītējai izmantošanai.

Fonts vēl joprojām ir Diavlo, brīvi lejuplādējams exljbris mājaslapā.

GfK Latvijas elektrotehnikas tirgus apskata tabula Kristapa blogā

Ir pagājis nedaudz vairāk kā pusgads un GfK ar Kristapu atkal padalījās ar datiem par to, kas notiek Latvijas elektrotehnikas tirgū. Iepriekšējo reizi par šo apskatu es rakstīju februārī. Toreiz apskatīju iespējas, kā labāk salīdzināt sadzīves elektropreču pārdošanas apgrozījumu Latvijā un apgrozījuma izmaiņas.

Arī šoreiz tirgus nepārzinātājam Kristapa publikācijā tikai nosacīti ir saprotams, par ko ir runa. Labi, ka izvilkts vismaz svarīgākais, lai neapmaldītos procentu negatīvajās un pozitīvajās vērtībās, tomēr arī svarīgāko saprast ir grūti.

Aptuveni saprotams ir tas, ka kopumā vislabākos rezultātus uzrāda informācijas tehnoloģiju produktu grupa. Iedzīvotāji pērk retāk, bet dārgākus produktus. Stipri mazāk pērk mājas kinozāles un videokameras, toties daudz vairāk iegādājas GPS iekārtas. Pēc tam es apmaldījos.

Bet šoreiz man gribējās parādīt, kā pārskatāmāk var parādīt tabulas datus, kas atrodama Kristapa publikācijas beigās.

Latvijas elektrotehnikas tirgus apgrozījuma izmaiņas dažādos produktu segmentos, miljonos latu.

Diemžēl man neizdevās saprast un atrast pusei Latvijas elektrotehnikas tirgus segmentu atšifrētus nosaukumus, tāpēc tos atstāju tieši tādus pašus, kādi tie bija oriģināli. Varbūt zinātāji var padalīties un tad arī to salabošu.

Pareizrakstības nodarbības #7. Ls ir mērvienība un saīsinājums

Ir visnotaļ saprotams, ka Latvijā ar rakstību un valodniecību saistītas organizācijas vispār nevēlas ne ar vienu komunicēt, kur nu vēl kādam kaut ko izskaidrot publiski. Tāpēc sabiedrībā rodas ļoti daudz abstraktu ideju, muļķīgu pieņēmumu un slimu secinājumu. Kad Kaspars, atsaucoties uz manu rakstu par € simbola pareizu lietošanu latviešu valodā, sadrukāja savu viedokli «€, jeb kas tad īsti ir mūsu valūta?», biju patiesi priecīgs, jo tika uzsākta diskusija par šo visnotaļ neviennozīmīgo jautājumu. Protams, es joprojām palieku pie sava un uzskatu, ka eiro simbols pareizi ir jāraksta, novietojot to pēc skaitļa un atdalot skaitli un simbolu ar atstarpi.

Un manas domas par pareizu pierakstu arī ir mainījušās, jo vēl trīs gadus atpakaļ pieļāvu, ka starp skaitli un simbolu, ja tehniski nav iespējams ielikt šauro atstarpi, to vispār var nelietot (Pareizrakstības nodarbības #3. Kā pareizi rakstīt mērvienības un citus apzīmējumus.). Šobrīd pavisam droši varu apgalvot, ka atstarpi vajag likt jebkurā gadījumā. Nav mainījušās domas vienīgi par to, kur šis simbols būtu novietojams.

Kas man nav skaidrs, ir Kaspara raksta diskusijas dalībnieku aprobežotais, nepamatotais un analfabetiskais izteiksmes veids par elementārām patiesībām, kuras ir vienkārši uzzināt, atejot no datora un atverot grāmatas (tādas kantainas uzpariktes ar daudz lapām, kas no vienas puses ir savstarpēji savienotas).

Vai valūta ir mērvienība?

Sāksim ar to, kas vispār ir valūta. Saīsinājumus, kas tika lietoti vārdnīcās, esmu uzrakstījis pilniem vārdiem.

Valūta [itāļu valuta vērtība, cena] – 1. valstī pieņemta naudas sistēma un šās valsts naudas vienība (piemēram, lats, dolārs, franks);
(Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, izdevniecība Avots, 2005.)

Pāriesim pie latviešu valodas bībeles, un noskaidrosim, kas ir mērs un mērvienība.

Mērs 1. Lielums, ko izmanto par vienību mērīšanā.
Mērvienība No līdzīgu lielumu kopas izvēlēts lielums, ko izmanto par vienību mērīšanā.
(Latviešu valodas vārdnīca, izdevniecība Avots, 2006.)

Tā kā mums ir iespēja salīdzināt Latvijā pieņemtās naudas vienību dažādu daudzumu, tad top skaidrs, ka viena šāda vienība ir uzskatāma par mērvienību. Un tā kā šajā konkrētajā mirklī mēs pavisam droši zinām, ka 1 € ir 0,702804 Ls, tad varam apgalvot, ka arī eiro ir mērvienība, ar kuru var izmērīt jebkuru daudzumu Latvijā pieņemtas naudas vienību ekonomisko vērtību.

Vai Ls ir saīsinājums?

Es, protams, varētu pastāstīt par onkuļiem un tantēm visā pasaulē, kas veido dažādas organizācijas, apvienojot spēkus jaunu simbolu starptautiskā atdzīšanā, bet tam ir maz sakara ar Latvijas lata saīsinājumu, jo neviena no šīm organizācijām nekad nav saņēmusi pieteikumu lata simbola apstiprināšanai. Tāds simbols vienkārši nekad nav ticis radīts. Krievijas rublis, piemēram, arī tikai 2007. gadā ieraudzīja savu simbolu, kuru Krievijas banka vēl joprojām nav apstiprinājusi, bet visdažādākās organizācijas, kas saskaras ar rubļa simbola lietošanu, vienkārši vienojās savā starpā, ka to lietos.

Kāpēc es tad es nestāstu par tantēm un onkuļiem visā pasaulē? Tāpēc, ka 1996. gadā Latvijas Republikas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs parakstīja dokumentu Ministru kabineta noteikumi Nr. 154 «Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi», kura lielāko daļu ir veidojis jurists Viktors Šadinovs. Viņš stāvēja klāt arī pie šo noteikumu jaunās versijas izstrādes. Uzsveru — neviens valodnieks vai ar latviešu valodu saistīta instance nekad šos noteikumus nav izstrādājusi.

2010. gada 15. oktobrī steidzamības kārtā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 916 «Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība», ko parakstīja Aizsardzības ministrs, tieslietu ministra pienākumu izpildītājs Imants Viesturs Lieģis. Steidzamībai bija pamats, jo 2010. gada 1. jūlijā stājās spēkā «Dokumentu juridiskā spēka likums» un vecie MK noteikumi līdz ar to vairs nebija spēkā.

Ministru kabineta 916. noteikumiem 1. pielikums ir «Saīsinājumi, kurus var neatrunāt dokumentā». Šī pielikuma 1. punkta 1.2. apakšpunkts skaidri norāda, ka Ls ir saīsinājums Latvijas latam, un ir rakstāms kopā ar summu cipariem, t.i. Ls kā saīsinājumu var lietot vienīgi tad, ja blakus ir skaitlis.

1.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumiem Nr.916. Saīsinājumi, kurus var neatrunāt dokumentā. — 1.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumiem Nr. 916. Saīsinājumi, kurus var neatrunāt dokumentā.