Vienkāršākais veids kā izveidot pārliecību par kaut kā svarīgumu — radīt iespaidu, ka tas ir kaut kas sarežģīts, parastam prātam neaptverams, bet ļoti svēts un godājams. Nu un vēl jāpiebilst, ka jāklausa tikai «lielie» cilvēki, jo viņi zinās labāk, ko ar šo nezināmo, sakrālo darīt.
Sekojot ažiotāžai ap Facebook lietotāju datu noplūdināšanu (pie kuras gan paši lietotāji arī ir vainojami), neaizmirstot arī par jauno ES Vispārīgās datu aizsardzības regulu, piekurinot paniku Latvijas 2018. gada Saeimas vēlēšanu dēļ, milzīgu ažiotāžu pēkšņi ir guvusi ņemšanās ap automatizēti veidotiem kontiem Tviterī, kas masveidā sākuši piesekot daudz maz aktīviem kontiem.
Tvitera sekotājs–olgalvis.
Redzot ņemšanos ap šo tēmu, man lieku reizi gribētos atgādināt, ka nevajadzētu celt paniku par lietām, kas nav nedz mītiskas, nedz provocējošas, nedz kaut kādā veidā tevi ietekmēt spējīgas, ja vien pats neļaujies ietekmei.
Cilvēks vai bots, kas pieseko tev Tviterī, nekādā veidā neietekmē informāciju, kuru tu lasi.
Par jebkura Tvitera konta autentiskumu un vērā ņemamību var spriest, apskatoties, kas seko šim kontam, nevis kam šis konts seko. Konti, kuru informācijai uzticies ir jāvērtē, paskatoties, kam šis lietotājs seko. No tā arī drīkst izdarīt secinājumus par to, kādi informācijas avoti ietekmē šī lietotāja domāšanu un spriestspēju.
Lasi, ko tvitera konts ir publicējis pirms tam, lai spētu identificēt kopainu, nevis spriest pēc viena tvīta.
Lietotāji, kuriem seko Tvitera konts @drosais_uzvarTvitera konta @ingaspringe aktivitāšu vēsture.
Ņemšanās ap botiem, kas sāk masveidā sekot kontiem ir nekas vairāk kā bezjēdzīga laika un nervu tērēšana. Protams, īpaši pedantiskiem cilvēkiem nevar pārmest mēģinājumus tīrīt savus kontus no šādiem sekotājiem. Milzīgs respekts stahānoviešiem, kas par viltus kontiem ziņo Tvitera administrācijai. Bet jēgas no tā nav absolūti nekādas un ar drazas kontiem ir jācīnās pašiem servisa uzturētājiem, savukārt lietotāju pienākums būtu šos kontus vienkārši ignorēt.
Tā kā pamata plūsma ar tvītiem jau labu laiku ir piebāzta ar drazu (reklāmas, ieteikumi, «svarīgākie» tvīti, utt.), ir pavisam vienkāršs veids, kā šo drazu filtrēt un lasīt tiešām to, ko vēlies — izveidot lasāmo kontu listes (lists) un lasīt jaunus ierakstus tikai tur. Listēs nav spama un tās ir hronoloģiski sakārtotas.
Un būsim pavisam godīgi pret sevi un veselo saprātu — jauna konta izveide, pat ja to dara rociņām, aizņem ne vairāk par minūti. Tātad stundas laikā var uztaisīt 60 kontus, no kuriem dragāt jebkādu sviestu un jebkam. Bet tiktāl, cik mēs paši nesākam šiem kontiem sekot, par tiem interesēties un stāstīt, neviens no šiem kontiem nespēj piedrazot mūsu informācijas vidi.
Galu galā, atcerēsimies pavisam neseno pagātni, Delfu komentētāji, tante no Bauskas un pārējie zvēri. Savelciet sinapses paši. Jo stulbākais, kas var notikt jau noticies, medijiem nez kāpēc tas ir kļuvis ļoti būtiski un viņi uz to pat sāk atsaukties. Un tas ir ļoti, ļoti bēdīgi.
Es neiebilstu pret spamu pastkastē (noliec aifonu, es runāju par to kastīti ar vāciņu un atslēdziņu) vai reklāmām interneta lapās. Mani sajūsmina Polijas šoseju reklāmas vājprāts. Bet es stingri nostājos pret pašvaldību izdotajām kserokopijām, sieviešu krūšu tuvplāniem logu šķidrumu vides reklāmās un izlecošiem, izslīdošiem vai pīkstošiem reklāmas veidiem interneta mājaslapās.
diena.lv, tvnet.lv un la.lv portāli, atverot tos no mobilā telefona.
Medijiem ir jābūt tādai reklāmas politikai, lai reklāma spētu būt medija saturs. Nē, es nerunāju par pirktiem rakstiem vai kontekstā ieliktu BMW salona reklāmu pie raksta par avarējušu narkomānu. Runa ir par balansu starp to, cik daudz lietotāja uzmanības tiek noslogots reklāmas patēriņam.
Nekad neaizmirsīšu, kā drebošām rokām 15 gadus atpakaļ gāju pie direktores ar atlūgumu rokās. Nelielajā reģionālajā avīzē, kurā es strādāju, bija vienkāršs princips—redakcijas satura un reklāmas attiecībai jābūt vismaz 60:40. Ja reklāmu ir vairāk, reklāmas nodaļa sedz papildus četru lapaspušu izdošanu, lai saglabātu balansu. Jā, Šerlok, avīzei viss sākas ar četrām lapaspusēm, pārloki lapu uz pusēm. Todien reklāmas nodaļa bija aizkrāmējusi vairāk kā pusi avīzes, tas bija pirmssvētku numurs. Viss ar salavečiem, atlaidēm, akcijām, pārslām. Es principiāli tam nevarēju piekrist.
***
Nesen Miks Latvis laida tautās aifoniem pielāgotu reklāmas bloķēšanas rīku Ķieģelis, par to plaši un pārliecinoši uzrakstīja Kristaps «Par reklāmu bloķēšanu Latvijas portālos», pievienojās arī Māris Antons «Reklāmu bloķēšana – labi vai slikti?». Abi kungi aizmirsa pieminēt—visu Apple produktu kopējais radītais lapu rādījumu skaits Latvijā nav lielāks par pāris procentiem. Nav nekāda Amerika, zinies. Starp citu, par reklāmas bloķētājiem aizpeļķē teju divus mēnešus atpakaļ rakstīja Braiens Čens «Putting Mobile Ad Blockers to the Test». Vairāk gan no tehniskā, ne estētiskā aspekta.
Trīs soļu programma, kas ir jāiziet, lai tiktu līdz saturam LSM.LV Šoreiz nepaveicās noķert ceturto—reklāmas baneri über alles pāri visam.
Latvijas masu mediju problēma, lai tas būtu drukātais vai elektroniskais izdevums, ir tā, ka viņi nepārdod ziņas. Viņi pārdod tirāžas, abonentus, lapu skaitījumus un baneru klikšķus. Vienīgais kaut cik vērā ņemams pēdējā laika mēģinājums pārdot saturu ir LSM.LV. Viņiem vienkārši ir jāpierāda politiķiem savas eksistences (un finansēšanas) jēga. Savukārt komercmediji neiespringst vispār.
Laikraksta «Dienas Bizness» drukāto izdevumu digitālo versiju maksas arhīvs. Veids, kā nepārdot neko un nekad.
Tālajā 2008. gadā rakstā «Par laikrakstu abonēšanas datiem» pukojos par maksas digitālajiem arhīviem. Kopš tā laika mainījies nav pilnīgi nekas. Spilgts piemērs ir Dienas Biznesa avīžu maksas arhīvs. Kaut ko tik anālu izveidot un uzturēt pie dzīvības kā nopietnu naudas gūšanas veidu var vai nu izcili stulbs menedžeris vai šefa mīļākā. Bet DB nav vienīgie. Reģistrācija, lai apmaksātu ar vienu no divām bankām, reģistrācija, lai nosūtītu maksas īsziņu ar kodu, e-pastu un citu datu pieprasīšana, lai abonētu uz mēnesi. Tā ir normāla procedūra pilnīgi visās Latvijas interneta vietnēs, kur būtu vēlme atstāt savus eiro par informāciju. Un tas ir 2015. gads, kad latvietis plāno nomirt ceļojumā uz Marsu, pie cafe Leningrad stāvvietā ikdienā stāv Tesla un geji var laulāties relativitātes teorijai aprit simts gadu.
Mūsu valstī kopš neatminamiem laikiem valda līdz absurdam novests apmaksas modelis: drukātajiem izdevumiem ir atšķirīga abonēšanas maksa juridiskām un fiziskām personām, nedz BNS, nedz LETA mājaslapās nav iespējams atrast, cik maksā ziņu abonēšana, utt. Vienmēr nepamet sajūta (un tā ir diezgan pamatota, ticiet man), ka produkts tiek pārdots, vērtējot pēc cepures. Un problēma ir arī ar brīvi pieejamo saturu. Piemēram, LSM.LV Replay videoarhīvā neizdosies uzzināt, kāpēc Sirmā kulta ēdienus vai Muhtara atgriešanos nebūs iespēja noskatīties pēc pāris dienām.
Un tas ir traģiski. Jo cilvēciņš, kas iedauza lietotāja vārdu justine19, paroli justuks23, e-pastu justine19@one.lv un savus kredītkartes datus, neizņemot ķeksi no ailes «automātiski pagarināt abonementu», ir visdārgākais un svarīgākais, kas vispār medijam var eksistēt. Bet paši mediji dara visu iespējamo, lai Justīne nekad savu naudu viņiem neiedotu.
Pirmais, kas parādās, mēģinot reģistrēties Latvijas Avīzes un New York Times mājaslapā.
Salīdziniet, kā abonēšanu pārdod NYTimes un Latvijas Avīze. Un nevajag stāstīt, ka salīdzinu goliatu ar mikrobu. LA pārdod mistiskus elektroniskos pakalpojums, par kuriem nekur nav iespējams uzzināt. NYTimes pārdod pieeju ziņām. Ar iespēju tās iegūt dažādos veidos. Parāda cenas, apraksta dažādo piedāvājumu priekšrocības. Produkti ir identiski, jo arī LA ir digitālais rakstu arhīvs. Tikai aizpeļķes kolēģi to tirgo, bet Lauķenē mārketinga bābas ada zeķes.
Dāņu laikraksta «Ekstra Bladet» redakcijas pārmaiņām veltītajā dokumentālajā filmā «The News Room: Off The Record» žurnāliste uzdod jautājumu, kas būtu jāuzdod sev visiem satura radītājiem: «Ja mēs tikai sekosim lasītāju vēlmēm un piedāvāsim viņiem tādu saturu, kādu viņi jau visu laiku patērē, —kā mūsu auditorija uzzinās, ka ir iespējams arī kas cits—citi temati, cita kvalitāte?»
—Anda Rožukalne: «Redakcijas aizkulises».
Piedāvātajam saturam, ja pat to gribētu tirgot par naudu, nav nekādas pievienotās vērtības. Redakcijas sēž uz pagātnes lauriem, izmanto desmitiem gadus vecus mediju biznesa principus un raud par auditorijas sarukumu. Bet, kā gan var rasties auditorija, ja saturs ir praktiski identisks. Kad iesaka kādu labu un vienkārši realizējamu ideju satura vērtības celšanai, redakciju pārstāvji raud, ka iespringt ir par daudz prasīts. Pat mazais auto, viedtelefonu un viedpalīgu portāls Kursors.lv varētu tirgot maksas klientiem lokālā tirgus statistikas un analītikas datus, ierobežotas pieejamības pētījumu apskatus vai sūdīgi organizētu konferenču poverpointa slaidus. Jā, tirgus būtu maziņš. Jā, iespringt vajadzētu daudz. Bet, neiespringstot jau nekas nemainīsies nevaidēšanas virzienā (piedod, Kristap, tu man atkal patrāpījies kā labs piemērs).
Ropažu novada pašvaldības izdevuma 2010. un 2011. gada pirmā lapaspuse.
Atgriezīsimies pie drukātajiem medijiem. Latvijas Žurnālistu asociācijas biedri no reģionālās preses nebeidz vaimanāt par to, ka pašvaldību izdotās avīzes vizuāli esot līdzīgas komercizdevumiem. Tā vietā, lai novērtētu, ka pašvaldības vairs nevēlas tērēt naudu, iedzīvotājiem piedāvājot vietējās bibliotekāres veidotos mēslus ar puķēm un dzejoļiem pirmajā lapā, kas izdoti uz A3 melnbaltā kopētāja.
Un tie paši vaidošie reģionālie mediji turpina izdot deviņdesmitajos izstrādātajā dizainā iznākošās avīzes un cer noturēt vismaz kaut kādu auditoriju. Par reklāmdevējiem nemaz nerunājot. 2013. gadā rakstā «Rokdarbi. Avīzes Neatkarīgās Tukuma Ziņas laika ziņu bloks» piedāvāju ideju maketa sīkuma uzlabošanai. Esmu trīs reizes rakstījis par to galvenajai redaktorei, lai vismaz uzzinātu viņu viedokli par manu ideju. Varat minēt, uz cik e-pastiem man tika atbildēts. Tas pats attiecas arī uz reģionālo mediju mājaslapām.
Vienīgi piebildīšu, ka, manuprāt, ar reklāmu medijā nedrīkst nodarboties ārpakalpojuma sniedzējs. Tiem ir jābūt cilvēkiem no medija, pretējā gadījumā vienmēr cieš saturs. Jo tikai spēcīga redakcija var ietekmēt to, cik liela ir satura un reklāmas attiecība medijā. Ārpakalpojuma gadījumā svarīgi būs vienīgi peļņas rādītāji un redakcija faktiski nespēs ietekmēt to, kā saturs tiek aprakts aiz kārtējā banera, noīsināts vai neloģiski saskaldīts, dzenoties pēc lapas rādījumiem un klikšķiem. Tam acīmredzams piemērs ir LSM.LV, kam reklāmas tirgo Inbox.lv un portālu kļūst arvien grūtāk lietot.
P.S. Atlūgumu nepieņēma. Vienīgi reklāmas nodaļas vadītāja ar mani nerunāja kādu mēnesi.
Anniņas elpināšanas nodarbībām tās klasiskajā izpratnē tuvojas lēna un mokoša nāve. Līdz šim tā saucamais atdzīvināšanas algoritms bija 2 elpināšanas piegājieni un 30 sirds masāžas spiedieni.
Kā pastāstīja dakteris, šai metodei ir vairāk mīnusu, nekā plusu. Pirmkārt, lielākā sabiedrības daļa vispār nejēdz to veikt. Bet ir arī citi iemesli: iespēja saindēties ar to, kas ir reanimējamā plaušās, iespēja apmainīties ar lipīgajām slimībām un, kas pats būtiskākais, nespēja noturēt ritmu un līdz ar to iespēja vairāk nodarīt ļauna, nekā laba. Dakteris arī atzīmēja, ka, veicot sirds masāžu, notiek arī plaušu masēšana, tāpēc nebūt nav tā, ka gaiss plaušās neapmainās.
Tāpēc modē nāk kardiopulmonālā reanimācija jeb sirds masāža (CPR, kā to mēdz dēvēt angliski) bez elpināšanas. Tas «tagad» gan sākās jau 2011. gadā, kad Britu sirds fonds (British Heart Foundation) reanimēšanas metodeshands-only CPR reklamēšanai piesaistīja britu aktieri Vinniju Džounu.
https://www.youtube.com/watch?v=ILxjxfB4zNk
Pagāja četri gadi un Bee Gees disko ritmi ir atgriezušies līdz ar Amerikas sirds asociācijas (American Heart Association) kolosālo reklāmas kampaņu Two steps to staying alive with hands-only CPR.
https://www.youtube.com/watch?v=HjKeTo3c2wM
Tai skaitā arī ar slavenu komiķu un lielu krūšu piedalīšanos.
https://www.youtube.com/watch?v=n5hP4DIBCEE
Kaut ļoti ceru, ka jums nekad dzīvē nenāksies neko tādu darīt, mācieties pantiņus, lai dzīvības glābšana izdotos jēgpilna.
Well, you can tell by the way I use my walk,
I’m a woman’s man: no time to talk.
Music loud and women warm, I’ve been kicked around
Since I was born.
And now it’s all right. It’s OK.
And you may look the other way.
We can try to understand
The New York Times’ effect on man.
Whether you’re a brother or whether you’re a mother,
You’re stayin’ alive, stayin’ alive.
Feel the city breakin’ and everybody shakin’,
And we’re stayin’ alive, stayin’ alive.
Ah, ha, ha, ha, stayin’ alive, stayin’ alive.
Ah, ha, ha, ha, stayin’ alive.
Kamēr visi sēdēja krogos un sekoja līdzi Pasaules hokeja čempionāta kaislībām, karšu izdevniecība Jāņa Sēta klusiņām izziņoja, ka ir izveidojusi jaunu rīku Balticmaps.eu kartes lietošanai. Tagad pat vislielākajam topogrāfiskajam profānam ir iespēja vienkārši nosūtīt saiti ar jebkuru precīzu un aktuālu Latvijas vai Igaunijas adresi kā arī ievietot karti ar marķieri mājaslapā.
darbojas stipri ātrāk par Balticmaps.eu un karte ir normāli skatāma arī uz mobilām iekārtām (un vismaz pagaidām nav arī izķēmota ar reklāmām)
precīzākā un pilnīgākā Latvijas (un Igaunijas) pasta adrešu meklēšanas un atzīmēšanas sistēma (izņemot lēnās būvvalžu un Zemes dienesta kartes)
var pielāgot marķiera krāsu, ikonu un izveidot marķiera detalizētāku aprakstu, kas parādās uzklikšķinot
iespēja saglabāt gan saiti uz karti, gan arī ievietot karti kā iframe objektu jebkurā mājaslapā
Interesantais tiem, kam patīk paurķēties
Vienreiz jau rakstīju par Balticmaps.eu kartes ievietošanu mājaslapā, bet atkārtošana ir zināšanu māte. Tātad, lai karte rādītos vienmērīgi visā pieļaujamajā platumā, vajag nedaudz pielabot uzģenerēto kodu, ievietojot nedaudz modificētu iframe iekš div (vienkāršākais variants ir šajā kodā src vietā iekopēt uzģenerēto kartes saiti):
Sanāks šāda karte, kurai tad pēc tam pēc sirds patikas var iframe augstuma parametru mainīt:
Bet šis jau ir uzlabotais kartes marķiera variants. iframe src satur kaudzīti ar parametriem, kurus var adaptēt. Nemainīgā daļa ir vienīgi http://balticmaps.eu/map/?
Maināmie parametri: lat: lattitude long: longitude zoom: kartes mērogs no 1 līdz 19 (Baltijā, ārpus Baltijas valstīm detalizācija ir mazāka) hint: plain teksts, bet ar iespējām taisīt jaunas rindas icon: jebkura Font Awesome 4.2 versijas ikona (var lipināt klāt arī Font Awesome efektus) opacity: kartes caurspīdīgums (nevis marķiera) color: marķiera krāsa. Pieļaujamas vienīgi šādas krāsas: red, darkred, lightred, orange, beige, green, darkgreen, lightgreen, blue, darkblue, lightblue, purple, darkpurple, pink, cadetblue, white, gray, lightgray, black
Pēc noklusējuma līdzi velkas arī pilnīgi bezjēdzīga marķiera animācija hmove=-0.002&vmove=-0.001&bounce kuru var mierīgi šķērēt nost.
Ko gribētos sagaidīt nākotnē no šī rīka
Jāņa Sēta ir uztaisījusi kvalitatīvu un detalizētu karti, kuras digitālo versiju beidzot ir iespēja elementāri lietot arī parastiem cilvēkiem (žurnālisti, es ceru, ka jūs mani dzirdat). Bet šis rīks vēl ir ļoti, ļoti zaļš un iespēju ziņā ir labi ja embrija stadijā. No lietām, kurām būtu jāparādās jau pie pirmajiem uzlabojumiem:
Pēc vajadzības pievienot vai noņemt mēroga skalu.
Marķieru apraksti ar pilnāku HTML atbalstu, tai skaitā teksta formatēšana un img tagu lietošana.
Veidot karti ar saiti uz jebkādu objektu (ezeru, salu, novadu, pilskalnu vai Rīgas pilsētas rajonu vai atsevišķu ielu pilnā garumā). Zinu, ka šāda veida datus izvilkt var.
Pievienot vairāk kā vienu marķieri, bet tālākā nākotnē — normālu objektu redaktoru (ne to arhaisko, kas tagad ir Balticmaps.eu), kas tiktu papildināts ar funkcionāliem rīkiem (nē, es nerunāju par iespēju parādīt Latvijas karogus virs pašvaldību šķūņiem).
Lietotāju reģistrācija un izveidoto karšu saglabāšana (šis mierīgi var būt arī maksas serviss).
Jaunais rīks ir labs sākums uz daudz atvērtāku Balticmaps.eu. Ceru drīzumā sagaidīt ne vien pašu izurķētus tips&tricks, bet pilnvērtīgu API darbam ar Jāņa Sētas digitālo karti, un tas jau pavērtu iespējas arī citiem izstrādātājiem veidot uz Balticmaps.eu karti balstītus risinājums. Jo nevajadzētu aizmirst, ka karte ir augsti detalizēta ne vien Latvijā, bet arī Skype dzimtenē.
Gribēju apskatīties izslavēto Stūra mājas virtuālo tūri, bet tad apskatījos Latvijas Institūta apkalpotās mājaslapas latvia.eu galviņu un tālāk par pikseļu skaitīšanu netiku.
latvia.eu mājaslapas ekrānšāviņš ar nepareizo lapas ikonu.
Jā, es zinu, es simt punkti jau tagad esmu tas pensionārs, kas var visus izbesīt. Bet man šķiet, ka Latvijas Institūtam būtu jāsaprot, ka valsts karogam ir jāizskatās pēc valsts karoga arī mājaslapas ikonā.
Triks ir matemātikā. Latvijas karoga krāsu proporcijas ir 2:1:2, bet 16×16 pikseļu ikonā dizaineris–mūlāps no Asketic šim vienkāršajam matemātikas uzdevumam nemācēja atrast apkārtceļu.
Kreisajā pusē: latvia.eu oriģinālā ikona. Pikseļu attiecība ir 3:2:3. Labajā pusē: Latvijas karogs ar pikseļu attiecību 2:1:2, iestrādāts ikonas izmērā.
Vēl jo vairāk šķiet jocīgi, ka dizaineris nezina, kāda ir Latvijas karoga krāsa.
Karoga ar likumu noteiktās garuma un platuma proporcijas ir 2:1, bet sarkanās un baltās krāsas proporcijas 2:1:2. Sarkanā krāsa karogā dažādos krāsu kodējumos: Pantone 201C, RGB 152 30 50, CMYK 0:80:67:40, Hex #981E32.
Padoms priekšdienām: zīmējot Photoshop un strādājot ar precīzām skaitliskām RGB vērtībām, kad izmanto Export To Web, konvertāciju uz sRGB ir jāatslēdz.
Kreisajā pusē: latvia.eu oriģinālā ikona, labajā pusē: ikona ar īstu Latvijas karoga krāsu un proporcijām.
Starp citu, ja kādreiz ir nepieciešamība iegūt kādas mājaslapas favicon png formātā, to var ērti izdarīt ar Google Shared Stuff rīku. Sintakse ir vienkārša: google.com/s2/favicons?domain=<www.domens.lv>
Mājaslapu latvia.eu izstrādāja veselu gadu, izmaksas bija gandrīz 10000 €. To laida gaismā 2012. gada rudenī (avots). Un visu šo laiku neviens nepievērsa uzmanību tam, ka Latvijas oficiālā vizītkarte virtuālajā vidē ir ar šķību karoga imitāciju. Ko tad brīnīties, ka starptautiskos pasākumos Latvijas karogu jauc ar Austrijas, ja pat latvieši paši to dara.
Īpaši neattapīgajiem. Ja nav skaidrs, kur pazuda viens pikselis no 16 pikseļu augstas ikonas. Tas nav pazudis. Atlikušā rinda ar pikseļiem ir caurspīdīga. Atkarībā no tā, kā dizaineris vēlas, šī rinda var būt vai nu augšējā vai apakšējā.
Papildinājums 27. janvāra vakarā. Vai nu Asketic, vai Latvijas Institūts, vai abi kopā, bet ir saņēmušies un ļoti operatīvi padarbojušies. Problēma ir atrisināta un tagad ikoniņai nav ne vainas.
latvia.eu atjaunota mājaslapas ikona ar pareizu karoga krāsu un proporcijām.
Dabaszinātniece Jevgēnija Timonova vada raidījumu «Всё как у зверей» jau trešo sezonu. Raidījumā viņa stāsta par to, kas ir cilvēki un kāpēc tie ir tādi, kādi tie ir. Svaigākajā sērijā «Звериный оскал патриотизма» Jevgēnija smalki un argumentēti iztirzā, kā un kāpēc cilvēkiem mūsdienās, nonākot līdz savas evolūcijas un intelekta augstākajai attīstībai, tik un tā izdodas uzsākt karus un iesaistīt tajos lielas atbalstītāju masas. Turklāt izrādās, ka tas viss ir altruisma dēļ.
Ja šis patika, tad iesaku brīvajā laikā noskatīties arī pārējos «Всё как у зверей» raidījumus. Nebūt nav sliktāki.
«Всё как у зверей»—это программа о том, в кого люди такие. Мы рассказываем о том, о чем Николай Дроздов, Дэвид Аттенборо, BBC и «В мире животных» деликатно молчали. Но кто-то же должен! Придумывает и ведет «Все как у зверей» вечный натуралист Евгения Тимонова, а помогают ей разные хорошие животные. Или она им.
Es apzinos, ka ar katru dienu bloga lasītāju, kas saprot krievu valodu, kļūst arvien mazāk. Tomēr neko nespēju padarīt—krievu valodā ir apbrīnojami plašs unikālu materiālu krājums un būtu muļķīgi ar tiem nedalīties. Tā kā vai nu jums nāksies iespringt uz krievu valodas apguvi, vai arī ik pa laikam ignorēt manas publikācijas.
Tālajā 2011. gadā Google prezentēja lētāko lidojumu meklētāju, kas toreiz bija pieejams vienīgi ASV iedzīvotājiem (lasi — aizpeļķes aviokompāniju piedāvājumu meklētājs). Toties tagad pārvietoties ar lidmašīnu jebkurā virzienā par izdevīgu cenu ir iespējams arī mums, jo Google Flights aviobiļešu meklētājs darbojas uz visa globusa.
Ievadam savu pašreizējo atrašanās vietu un izvēlamies vai nu lidojuma galamērķi caur meklētāju, vai arī iebakstām kaut kur kartē, vai arī izvēlamies kādu no piedāvājumiem. Foršākais ir tas, ka meklētājs parāda gala cenu, ar visiem nodokļiem un piemaksām, piedevām un uz to cilvēku skaitu, ko tu pats iepriekš iedauzīji.
Pilnīgi pievienojos Armanda domām par to, ka lēto aviobiļešu tirgotāji internetā, kas ar savu spamu līdz infarktam ir noveduši ne vienu vien e-pasta servera spamu filtru, var droši sākt meklēt citu nodarbošanos.
Vēlamā lidojuma galamērķa meklēšana uz kartes, uzreiz arī skatoties cenas.
Izklaide visai ģimenei ir galamērķa meklēšana, pētot uz kartes pilsētām jau parādītās biļešu cenas. Spied uz jebkura sarkanā punkta kartē un jau pēc mirkļa parādās grafika ar cenu piedāvājumiem.
Google Hotels nakšņošanas vietu meklētājs.
Un tie nav visi jaunumi. Tikpat foršs ir arī Google Hotels viesnīcu un viesu māju meklētājs. Jā jā, tur ir arī viesu nami. Piemēram, Engurē atrod abas zināmās apmešanās vietas. Arī Kolkā viss cool.
Un arī Google Hotels meklētāja neiztiek bez izklaides visai ģimenei.
Google Hotels meklētājs ar nokļūšanas laika ierobežošanu.
Pievērsiet uzmanību bildes kreisajā pusē marķierim un kartes augšā laika izvēlnei. Un tagad pievērsiet uzmanību kartes labajā pusē pelēkajai zonai. Velkam marķieri jebkurā vietā uz kartes un skatāmies, kur norādītajā nokļūšanas attālumā atrodas tuvākās crash sites nakšņošanas vietas. Latvijas gadījumā gan nedarbojas variants ar sabiedrisko transportu, bet kājām un ar auto rēķināt attālumus ir iespējams samērā ticami.
Jā, ir arī dažas neērtības. Google Flights daudzām aviosabiedrībām cenas aprēķina, bet vairākos testētajos variantos diemžēl nāksies no jauna šo lidojumu izvēlēties jau aviosabiedrības mājaslapā. Toties cenas tiešām sakrīt. Google Hotels arī neļauj pa tiešo rezervēt, tātad Booking.com nenomirs un Ramūnam būs kur strādāt.
Savukārt tiem, kuriem nepatīk lidot, braukt ar mašīnu un gulēt siltumā, pēdējais laiks ir iepazīt Normja Dodies.lv karti ar vietām Latvijā, kur doties pastaigās pie dabas. Pārgājienu takas, piknika vietas, putnu torņi un citi skaisti Latvijas nostūri.
Latviešu autors un režisors Lauris Beinerts pirms pus gada iemantoja interneta pasaules uzmanību ar savu īsfilmu The Expert aka Seven Red Lines(Eksperts jeb Septiņas sarkanās līnijas). Īsfilmas sižets ir par sapulci kādā ofisā, kuras laikā klienti mēģina noformulēt savu vēlmi par jauno logotipu. No otras puses izmisumā tiek dzīts pieaicinātais eksperts, kas mēģina izskaidrot, ka klienta vēlmes nav izpildāmas.
Nepagāja pat divi mēneši, kad Skots Wiljamsons (Scott Williamson), par kura personību man diemžēl vairāk zināšanu nav, spēja Laura īsfilmas varoņiem radīt tieši to, ko viņi vēlējās.
Gemius Latvia sabiedrisko attiecību un komunikāciju speciāliste Elīna Platonova atsūtīja uzaicinājumu piedalīties Gemius blogu topā. Informācija nav slepena. Piedalīties var arī citi.
Vēstule no Gemius Latvia pārstāves Elīnas Platonovas.
Nav pirmā reize, kad aicina piedalīties. No manas puses bija tikai viens jautājums: «Vai Gemius vēl joprojām savu statistikas kodu izmanto arī, lai ik pa laikam kaut kur kaut kas izpeld uz ekrāna? Zinu, ka senāk jums bija tāda problēma.»
Ar dažādiem aplinkus stāstiem pamata atbilde bija apstiprinoša. Nekāda naida pret Gemius, bet tieši tāpēc es šajā topā nepiedalos. Un vēl. Mani kaitina smaidiņu izmantošana vajadzīgās un nevajadzīgās vietās sarakstē.
Harvardas profesors Avi Loebs (Avi Loeb) sakarīgi pastāsta par to, kas notiek ar ārpus Zemes dzīvības meklējumiem, kādas ir jaunākās teorētiskās vārsmas par tās esamību un kā tā tiks meklēta tuvākajā laikā. Tur nedaudz pat par traku paliek tajā brīdī, kad viņš teoretizējot stāsta, ka savulaik dzīvība varēja pastāvēt jebkur kosmosā, jo Visums bija pietiekami silts.
Otrs video ir no Nature video kolekcijas un arī par kosmiskām tēmām. Ar skaistu un saprotamu datu vizualizāciju pavadīts stāsts par to, kas ir superklasteri, kāpēc tieši tādos ir iekārtota mums zināmā Visuma daļa. Mūsu superklasteris ir nosaukts Laniakeja (Laniakea), kas havajiešu valodā nozīmē «neizmērojams visums». Ne velti, jo pie šī pētījuma strādājošo zinātnieku komanda ir bāzējusies kā reiz Havaju salās.
