Adobe Groups — Adobe Latvia

Tas brīdis ir klāt, kad Adobe ir sākusi kaut cik respektēt banānu republikas iedzīvotājus un pēc teju mēneša gaidīšanas ir apstiprināts manis izveidotā Adobe interešu grupa Adobe Latvia. Jāatdzīst, ka Adobe ir izveidojuši ļoti spēcīgu rīku interešu grupu vadībai un tajā tā līdz galam iebraucis, bez šaubām, vēl nemaz neesmu. Un tieši tāpēc, jo vairāk mēs būsim iekš interešu kopas izveidojušies, jo arī saturīgāka tā paliks.

Adobe Latvia

Es aicinu pievienoties ne tikai tos, kuru ikdiena nav iedomājama bez Photoshop, Illustrator, InDesign, bet arī tos, kam Action Script, Flash-based technologies un tamlīdzīgi teksti kaut ko izsaka. Vienīgie nosacījumi, kas pašlaik grupai ir uzlikti — sarakstes valoda ir latviešu un nedrīkst murmināt par pirātismu.

Ja kādam rodas problēmas ar pievienošanos grupai, noteikti rakstiet man e–pastu un mēģināsim risināt problēmu, bet es domāju, ka nekādu īpašo sarežģījumu nevajadzētu būt.

Maza piezīmīte tiem, kuri vēl nav izveidojuši Adobe User Account. Tas jums gan būs jāizdara, toties pēc tam varēsiet baudīt arī iespēju komentēt Adobe produktu Help sadaļas, lejuplādēt labumus no Adobe mājaslapas un citas maziņas prieka lietas.

Google Reader, Google Gears

Vai tiešām visa planēta klusēs? Kopš šī rīta esmu sajūsmā par jauno Google Reader paskatu apvienojumā ar atjaunojumiem Google Gears. Nav ne jausmas, vai tas ir tikai Google Gears vainīgs, vai arī kāds pastrādājis pie paša Google Reader, bet izskats patiešām ir daudz daudz labāks.

Google Reader jaunais paskats
Google Reader jaunais paskats

Papildinājums: Izrādās, ka tas tik tiešām ir pats Google Reader un viņa komanda, kas pie tā ir vainīgi.

Laikraksti un to elektroniskās versijas

Šodien izlasīju Lāča rakstu par aizpeļķes drukāto krītpapīrizdevumu likteņiem un man kaut kā sāka likties, ka sen neesmu skatījies, kas tad Latvijā šajā lauciņā notiek. Ja par aizbomja izdevumiem man viss ir skaidrs — labāka par The Guardian šobrīd nav nekā, ja nu vienīgi NY Times, kas šobrīd arī cieš no informācijas pārpilnības, tad vietējā skatā vēl tā īsti līdz galam nekas nav skaidrs. Pēdējo reizi tam visam pievērsos pirms pārāk ilga laika un mainījies ir samērā daudz kas.

Sākšu ar žurnāliem — Latvijā vēl joprojām nav neviena žurnāla, kas tiešām nopietni ir pievērsies elektroniskajai publicistikai. Pat Kapitāls šobrīd ar savu jauno mājaslapu izskatās kā tāds sūds uz kociņa, jo nekas tālāk par lapas izveidošanu nav pavirzījies, viss saturs ir jau sen novecojis un netiek atjaunots (droši vien gaida nākamo žurnāla numuru). Visi parējie man zināmie žurnālu elektroniskie formāti dara tieši to pašu — atgremo drukāto saturu, nepiedāvājot neko interesantu (ja, protams, ķengāties komentāros vēl joprojām netiek uzskatīta moderna lieta).

Es jau sen piedāvāju visiem man pazīstamajiem žurnālu pārstāvjiem izveidot elementāru, primitīvu lapu, kurā vienmēr varēs iegūt informāciju par to, kas tiks publicēts jaunākajos numuros. Tas ir ne tikai ļoti lēts variants, kā parādīt sevi elektroniski, bet, pamatojoties uz pašreizējo tendenci atgremot drukāto elektroniski, tā ir arī reāla iespēja noreklamēt nākamo numuru un veicināt mazumtirdzniecību, ja jau uz neko spēcīgāku mēs neesam spējīgi (vari lasīt arī tā — finansiālās situācijas apstākļos nevaram atļauties). Kaut gan arī šī situācija nekur tālu mūs nenovedīs. Vēl joprojām aktuāls ir variants elektroniski iegādāties žurnāla maketus (urā, vismaz Kapitāls līdz tam aizdomājās, kaut gan bez finansiālā labuma gūšanas. Nomīza, ka nepirks?).

Nu un tad par avīzēm. Lauku Latvijas avīze diemžēl man šodien neveras vaļā. Varbūt kaut ko marinē jaunu? Katrā ziņā viņu modeli jau biju aprakstījis un esmu par to sajūsmā vēl joprojām, kaut gan uz šo brīdi viņiem jau vajadzēja pavirzīties daudz tālāk.

Tā, principā, ir lielākā problēma Latvijas avīžu mājaslapās — nav līdz galam skaidrs, uz ko tad īsti ir tendēta šī lapa. Vai tiešām tikai uz komentāriem un, kas nu tagad ir ļoti moderni, žurnālistiem–blogotājiem. Ļoti labi, tomēr es nesaprotu, kāpēc man būtu jālasa tad no laikraksta pārpublicētie komentāri, ja jau žurnālistiem tāpat ir sniegta iespēja ķengāties par visu, kas notiek apkārt. Manuprāt, tādā gadījumā jau sen vajadzēja saprast, ka sadaļa «Komentāri un viedokļi» ir lieka.

Ja runājam par konkrētākiem izdevumiem, tad šobrīd visvairāk akmeņu kristu Dienas Biznesa mājaslapas virzienā, jo tur nenotiek pavisam nekas. Vēl joprojām ir tas pats vecais ziņu lentas variants, kas tiek ik pa laikam papildināts ar bilžu galerijām. Vēl joprojām ir drausmīgākais bardaks un nepārskatāmība. Galu galā, ja jau ir labā sānu sleja ar rakstu pieteikumiem, kāpēc tieši šo sleju nevar izmantot arī saistīto rakstu attēlošanai, nevis samest tos zem raksta. Ik pa laikam ar peles rullīti grozoties, esmu pazudis lapā, jo nevaru saprast, vai es kaut ko lasu, vai arī meklēju rakstu, ko palasīt. Nu un tas baneris lapas augšā… Un divus gadus vēlāk vēl joprojām nav elektroniskā laikraksta abonēšanas iespēja. Tas pats, protams, attiecās arī uz pārējiem laikrakstiem. Mēs kaut kad attapsimies?

Latvijas vēstneša mājaslapu vispār nevēlos komentēt. Jau trešais vai ceturtais lapas paskata variants, bet nekādas jēgas, jo vēl joprojām es neko šajā lapā nesaprotu.

Neatkarīgā savu portālu NRA.lv ir sākusi lipināt pareizajā virzienā, tomēr problēma, kas ir ar šo lapu, ir skaidra nostāja, ka NRA.lv nozīmīga ir tikai pirmā lapa. Tiklīdz, kā es ieiešu, teiksim sadaļā «Izklaide & Kultūra», manā priekšā ir ziņu saraksts, kas vairāk būtu atbilstošs ziņu aģentūras lapai. Pozitīvi ir tas, ka izdevniecība beidzot attapusies un sametusi vienā portālā visus savus drukātos izdevumus. Tādējādi tika gan ietaupīti līdzekļi uz atsevišķu lapu veidošanu, gan arī pozitīvā virzienā daudzveidots portāla saturs. Jobans bobans, cik ilgus gadus es gaidīju brīdi, kad varēšu izlasīt kādu Vakara ziņu rakstu (dotēt viņus, pērkot laikrakstu mazumtirdzniecībā man vienkārši sirdsapziņa neļāva). Jebkurā gadījumā, NRA.lv kļūst arvien vairāk un vairāk skatāmi un baudāmi.

Kā pēdējo no nacionālajiem laikrakstiem gribētu minēt Dienu. Kaut gan ir skaidrs, ka satura veidošanas ziņā daudz kas ir aizņemts no aizpeļķes izdevumiem, šajā gadījumā tas ir tikai un vienīgi pozitīvi. Jo, smejies vai ne, beidzot idejas ir ne tikai nozagtas, bet arī pietiekami kvalitatīvi realizētas. Lietas, kuras es tā arī nesapratu: kur ir atrodama jebkāda informācija par drukāto izdevumu, kā var saprast, vai raksts ir publicēts tikai internetā, vai arī laikrakstā, pēc kāda principa darbojas meklēšanas rezultātu attēlojums. Tā secība man tā arī netapa skaidra. Es varētu vēl kādu labu vai ļaunu vārdu pateikt, bet kopsummā gribētu tikai rezumēt, ka šobrīd uzskatu šo lapu kā labāko Latvijā tieši kā drukātā medija elektronisko versiju. Ar tādiem panākumiem Diena nākamgad var arī, manis pēc, drukāti vispār neiznākt.

Galu galā pārlasot visu, ko esmu sarakstījis, vairāk nemaz nezinu, vai rakstu to tikai sev, lai pēc kāda laika palasītu «kā bija toreiz», vai arī jūs kaut ko šeit prātīgu atradīsiet. Bet tāda ir mana šībrīža nostāja.

Detalizēti par krāsu diapazoniem

Patiešām sen biju gaidījis tik labu aprakstu. Patiešām detalizēti un uzskatāmi, bet bez nevajadzīgā ūdens un pārmērīgas sarežģītības. Šobrīd raksts «Цветовой охват» ir mans visieteicamākais resurss par krāsu diapazoniem. Ļoti ļoti iesaku visiem izlasīt.

P.S. Tiem, kam problēmas ar šī raksta iepazīšanu, iesaku griezties pie dakteriem, dzīvē noderēs.

Par spameriem un to datubāzēm

Ir tāds interesants kantoris vai arī kā lai to sauc, kurš mani jau vairākas reizes uz dažādiem e–pastiem uzrunā ar iespēju izmantot viņa datubāzes pakalpojumus. Šis kantoris par kaut kādu tur naudas summu ir gatavs iespamot 120 000 Latvijas e–pasta adresēm. E–pasts, no kurienes man pienāk šie uzaicinājumi ir emailreklama@tvnet.lv. Cik noprotu, tad līdzīgas adreses ir izveidotas arī iekš inbox.lv un one.lv servisiem vai katrā ziņā tas paziņojums nāk arī kaut kādā nedaudz savādākā veidā, bet ir skaidrs, ka persona/kantoris ir tie paši.

Tad nu lūk, es esmu ar mieru skaidrā naudā iedot 100Ls tam cilvēkam, kas man pateiks personas, kas aiz tā stāv, vārdu, uzvārdu un dzīvesvietas adresi vai kaut vai personas kodu. Zajebal. Gribu nodot attiecīgajām instancēm, lai ar viņu ņemas.

P.S. Ja kāds vēlas pievienoties manam uzaicinājumam, tad droši. Varbūt galu galā sametīsim summu ap tūkstots latiem atradējam un nosūtīsim spameri ar vilcienu uz Sibīriju bez atgriešanās iespējam, lai mācās malku cirst.

Par grafiku veidošanu un nepieciešamībām

Aizvadītājā nedēļā pavadīju samērā neinteresantu diennakti, pildot mājasdarbus «Lietišķo programmu paketes» priekšmetā. Sasodīti asprātīgie pasniedzēja uzdevumi MS Word & Excel vidē mani nespēja nebeigt tracināt. Interesantākais bija veidot grafikas un piepičkāt tās ar bezgaumīgiem foniem un bildēm. Nebija jau tālu jāmeklē, lai pilnu tīklu atrastu ar dažāda veida informāciju par vēl bezjēdzīgākām grafikām.

The piece of pie I have eaten already
The piece of pie I have eaten already

Kā arī, bez šaubām, šis skaistums.

Things Swiss make holes in
Things Swiss make holes in

Šis viss nāk no GraphJam. Tur vēl vesela kaudze ar vājprātu, bet, kā izrādās, ir daži cilvēki, kas nepaslinko un no tā visa uztaisa patiesi skatāmu video ar savā ziņā pat ļoti ļoti skaistām atziņām.

Sākšu dalīt Ziemassvētku dāvanas

Pagājušajā gadā ieviesu tradīciju—tuvojoties Ziemassvētkiem, dāvināt jums dažādas, dažādas, dažādas jo dažādas dāvanas. Šogad domāju šo tradīciju turpināt, pamatojoties uz lietām, kas man pašam ir nepieciešamas/noderīgas/vajadzīgas ikdienā un piedāvājot tās jums.

Pirmajā ierakstā dāvināšu jums «pats varēji atrast» lietas, kas man noder. Tie, kas apmeklē manu mājaslapu, ir pamanījuši, ka sānā ir parādījies jokains Flash atskaņotājs ar vēl jo jocīgāka paskata manu fotogrāfiju un ļoti savdabīgu atskaņoto mūziku. Tad nu lai top zināms jums resurss TheSixtyOne. Iespējams, ka priekš kāda tas būs kārtējais LastFM klons, bet man šis patīk daudz vairāk, kā LastFM. Kaut vai tāpēc, ka mūzikas atlases algoritmi darbojās daudz draudzīgāk un iespēja konklausīties to pašu gabalu vēlreiz pēc nepilnu 3 nedēļu lietošanas man vēl nav nācies, ja vien es nevēlos noklausīties savu mūzikas izlasi. Papildus superbonuss ir tas, ka mūziķi, kas to ir vēlējušies, pilnīgi legāli ļauj jums saglabāt uz datora savu dziesmu mp3, tādējādi manā mūzikas kolekcijā ir nokļuvuši daudz jauni mākslinieki. Un tai brīdī, kad jūs arī saslimsiet ar punktu vākšanu, jūs droši vien sāksiet mani nolādēt par to, ka es vispār tāds esmu parādījies uz planētas. Joks.

Savulaik bija samērā lielas problēmas atrast labā kvalitātē pasaules kartes. It īpaši tādas, kas ir tiešām aktuālas šobrīd un it īpaši tādas, kuras jau ir vektoros. Tieši kā reiz ir tas brīdis, kad man atkal vektorkartes savajdzējās un es uzdūros Teksasas Universitātes bibliotēkas digitālo karšu katalogam. Buc buc, naftas magnāti, sveciens Džordžam! 2007. gada Pasaules politisko karti saglabāju priekšdienām, droši vien ka noderēs arī priekšdienās.

Rudens dizaina pērles un lietojamība

Man nav pilnīgi nekādas vēlmes spļaudīties par dizaina pērlēm tā, kā to dara badad.lv, no kuru ķengām jau sen esmu atrakstījies (būtu labāk paši savu lapu saveduši kārtībā, nevis zaguši ilustrācijas no dažādiem resursiem). Bet ir daži resursi, par kuriem savādāk nevar.

Pirmie aptrakušie bija Hanzanet.lv. Viss pat būtu bijis samērā ok (nekādu pretenziju pret korporatīvajām krāsām, man arī ļoti patīk, ka ievades lauks ir normālā lielumā, lai mana ome var arī strādāt ar internetbanku). Pirmkārt — ko man dod tas, ka lapas funkcionālākajā daļā man visu laiku rotē kaut kādi pašreklāmas baneri? Vai tiešām to nevarēja kompakti novietot kaut kur labajā maliņā, lai netraucē? Un pirmās lapas makets ir vispār satriecošs — paskaitiet, cik reizes ir pirmajā lapā vārds “hansanet” vai “internetbanka”? Un, bez šaubām, katru apmeklētāju ir jāsveic ar to, ka ir atvērta Hansabankas jaunā internetbanka (atcerēsimies MS Office ’95 un pirmās mūsu makarētās mājaslapas), savukārt patiešām noderīga informācija par to, ka jaunais Hansanet ir ļoti drošs un visvisādi apzīmējams ar zelta pumpiņu, tas tiek nomests pašā lapas apakšā. Stulbi.

Savukārt pašā bankā navigācija ir kļuvusi daudzreiz loģiskāka. Pirmkārt, ir daudz saprotamāks sakārtojums ar dubulto navigāciju — augšā vairs neatrodas desmit dažādas specifiskas, daudziem parastiem bankas lietotājiem nesaprotamas navigācijas iespējas. Tagad tas viss ir noslēpts dziļāk un nekrīt acīs. Un vēl mazie sīkumiņi, kas man dikti patīk un liek pasmaidīt apmierinātībā ik reizi, kad lietoju Hansanet. Tās sīkās utis, kas traucē, ir pelēkie burti uz pelēka fona, nedaudz par traku pelēkos fonos puse no lapas, bet tās ir detaļas.

Tomēr vienu pērienu es gan iedošu — es gribu atpakaļ telehanza.lv un telehansa.lv, jo mani tas telehansanet.lv ikdienišķais atminēšanās treniņš drīz pavisam sabesīs. Vismaz reklāmās tad izmantojiet adreses, kas eksistē.

Esiet sveicināti Hansabankas jaunajā internetbankā, bļa!
Esiet sveicināti Hansabankas jaunajā internetbankā, bļa!

Un es pat nebūtu pamanījis, bet šodien man te padeva ziņu visi Latvijas blogi pēc kārtas par Latvijas Mobilā telefona jauno mājaslapu. Vispār negribu tajā iedziļināties, jo man ir gluži vienalga, vai īsziņu sūtīšanai lapas adrese ir friču enigmas kods vai arī latviski saprotama adrese — bukmarku menedžerim tas ir pie kājas, savukārt anālais paskats tikai kārtējo reizi apliecina, ka Bindem jau sen vajadzētu beigt mazbērnus nodarbināt pie sevis. Bullšits, īsāk sakot.

Jaunais Latvijas mobilā telefona mājaslapas paskats.
Jaunais Latvijas mobilā telefona mājaslapas paskats.

Bet tas viss ir patiesībā smieklīgi un neinteresanti, ja mēs salīdzināsim ar to, cik dziļā pakaļā es šobrīd esmu ar savu augstskolu un tās galveno informācijas apmaiņas resursu LUIS.lv (kas, patiesībā, arī bija visa šī raksta galvenais tapšanas iemesls).

Latvijas universitātes informācijas sistēma
Latvijas universitātes informācijas sistēma. Pirmā lapa pēc pieslēgšanās (sensitīvie dati ir paslēpti).

Pizdjec! Un šitajā bardakā man ir vēl jāorientējās kaut kādā nebūt veidā? Es nemaz nerunāju par to, ka puse no saitēm nestrādā, back funkciju nevar lietot, jo tad tiks pārtraukta pieslēguma sesija ar serveri, bet kurā pakaļā es varu pietekties stipendijai un aerobikas nodarbībām, es tā arī neatradu. Es pat neievietošu jums ekrānšāviņus no kādas citas lapas, jo viss LUIS izskatās vienlīdz šādi. Nu, moins, cienījamā Latvijas Universitāte, what a fuck?

Lūk tādi mazi pīrādziņi, bet gan jau viss būs skaisti un gaiši. Starp citu, es te sazīmēju kaut ko blogam, kāds negrib WordPress theme uztaisīt no maniem skricelējumiem? Garšīgi samaksāšu.

Instant Origami

Atsaucoties uz iepriekš rakstīto par mudakiem, aiz neko darīt, netīšām atradu caur mana RSS lasītāja sadali Spamliste darboni, kas publicējis saiti uz fantastisku mājaslapu — Instant Origami. Mans favorīts ir the dragon. Šai sakarā gribētu piebilst, lai kāds nepārprot — esmu liels laicīgās mākslas piekritējs, tikai man nepatīk, kad mākslu taisa ar maniem vēl nepublicētiem komercdarbiem.

Lai jums priecīgas brīvdienas!

P.S. Dodos gan uz Fontaine Festival, gan Blomi, gan Positivus. Pa vidam vēl centīšos pagūt tikt uz Dziesmu un Deju svētkiem un 11. jūlijā būšu sastopams klubā «Četri Balti Krekli», jo tur būs grupas Iļģi koncerts, bet pirms un pēc koncerta — pie sevis kafejnīcā «Leningrad».

Par to, ko izdarīja Google

Es nespēju to pateikt labāk, kā viņš:

Not even a mysterious J.J. Abrams movie trailer can create this much speculation and bemusement. Last week, for no apparent reason whatsoever, Google changed its favicon from the uppercase “G” of its logo to its lowercase “g”. And the blogs have gone crazy. Which is probably the whole point of the change: Demonstrating how a minute change for the most ubiquitous web site can have enormous ripples. It’s like the ultimate chest thumping. They didn’t change the logo, they didn’t change the home page, they didn’t change the results page, they didn’t change the ooooooo’s. They just changed a sixteen-pixel square and created a stir. Now that’s branding.

Via.