Ielas pulkstenis kā estētisks pilsētvides objekts

Ielas pulkstenis uz Brīvības un Miera ielas krustojuma. Google Street view ekrānšāviņš.
Ielas pulkstenis uz Brīvības un Miera ielas krustojuma. Google Street view ekrānšāviņš.

Ielu pulkstenis ir ļoti praktisks pilsētvides objekts. Un, ja pilsētas plānotājs neattiecas pret savu profesiju vieglprātīgi, tad ielu pulkstenis ir arī skaists objekts, kas papildina pilsētas vidi. Kaut gan tagad katram ja ne uz rokas, tad kabatā vai somiņā noteikti ir kāda digitāla iekārta, kas rāda pareizu laiku, ielas pulksteņa nozīme vēl joprojām ir nozīmīga. Piemēram, gadījumos, kad telefons ir izlādējies vai aizmirsts (pazaudēts), rokas pulkstenis saplīsis vai nav pārslēdzies uz ziemas/vasaras laiku. Nu un vēl jau gadās arī tādas dienas, kad īsti nezini, kurš gads ir.

Gada sākumā pamanīju, ka Rīgas ielās parādījušies jauni ielu pulksteņi.

Jaunais Rīgas ielas pulkstenis Barona un Ģertrūdes ielas krustojumā.
Jaunais Rīgas ielas pulkstenis Barona un Ģertrūdes ielas krustojumā. Kvalitāte briesmīga, jo fotografēts ar Samsung Galaxy S III.

Tik ļoti vizuāli izvarot pulksteni spēj tikai ļoti liels nejēga. Vēl lielāks nejēga vai arī vienaldzības mākts pilsētplānošanas darbinieks spēj šādu mēslu apstiprināt izvietošanai uz ielām. Cik noprotu, tad Barona iela nav vienīgā, kur šie brīnumi ir parādījušies. Manīti ir arī Juglā. Bet dažās vietās vēl ir saglabājušies īstie, skaistie Rīgas ielas pulksteņi.

Ielas pulkstenis uz Avotu un Stabu ielas krustojuma. Google Street view ekrānšāviņš.
Ielas pulkstenis uz Avotu un Stabu ielas krustojuma. Google Street view ekrānšāviņš.

Rīga var lepoties ar lielisku centrālās stacijas pulksteni. Nedaudz izvarotam, bet arī Laimas pulkstenim pie Brīvības pieminekļa nav ne vainas. Pie dažām vecajām rūpnīcām vēl ir saglabājušies estētiski baudāmi, diemžēl gan nestrādājoši ielas pulksteņi. Žēl, ka šādu pulksteņu šobrīd ielās nav vairāk un esošajiem netiek pievērsta pietiekama uzmanība (lasi — neviens par tiem neinteresējās, ja nu vienīgi gadās fanātiski māju īpašnieki).

Tai pat laikā Maskava kārtējā sadarbībā ar labi zināmo Art Lebedev Studio ir pasūtinājusi jaunu dizainu ielu pulksteņiem un tieši Maskavas vajadzībām radīta Tsiferblatus ielas pulksteņu sērija. Lieliska ielas pulksteņu sērija, kas, piedevām, pielāgota dažādām pilsētas vietām un dažos modeļos papildināta arī ar datuma un temperatūras rādītājiem.

Man personīgi visskaistākie šķiet Konstantīna Grcica (Konstantin Grcic) un Neša Korta (Nash Court) seši ielas pulksteņi, kas uzstādīti kā funkcionējoši mākslas objekti Doklendā, Londonā. Par pamatu mākslas darbam ņemti slavenie Šveices dzelzceļa Mondaine pulksteņi, tikai no divpadsmit cipariem ciparnīcā ir atstāts tikai viens. Bet tādus jau Latvijā mums laikam neredzēt nekad.

Par laiku un puksteņiem iesaku arī bloga ierakstu «Kā rodas precīzs laiks un ko ar to iesākt».

Mosfilm mākslas filmu digitālais arhīvs

Ja krievu valoda nav sveša un dzimšanas gads ir ap Maskavas olimpisko spēļu laiku vai vēl agrāk, noteikti patiks dāvana no kinokoncerna Mosfilm (Мосфильм).

Kinokoncerna Mosfilm filmu digitālā bibliotēka.
Kinokoncerna Mosfilm filmu digitālā bibliotēka.

Kinokoncerns Mosfilm 2012. gadā uzsāka un vēl joprojām turpina digitalizēt visas arhīvā esošās filmas un bez maksas ļauj tās skatīties Mosfilm digitālajā bibliotēkā (filmotēkā?). Turklāt liela daļa filmu ir HD kvalitātē un ir arī brīvi lejuplādējamas, ja skatīšanās tiešsaitē nav iespējama.

Lieliska iespēja vēlreiz pārdzīvot līdzi desmitiem reižu skatīto filmu varoņiem vai noskatīties neredzētu kino. Savukārt YouTube diskotēku piekritējiem patiks Mosfilm YouTube kanāls, kurā atsevišķi ir saliktas arī slavenākās dziesmas no kinofilmām.

Un, ja nu kirilicā rakstīt vairs nepieprotat jeb arī nav attiecīgo taustiņu uz klaviatūras, Translit.ru vienmēr ir gatavs palīdzēt.

Šī ir neregulārā rubrika par dažādiem tīmeklī atrodamajiem video. Skaties arī iepriekšējos rakstus «Kā rodas precīzs laiks un ko ar to iesākt» un «Rīgas parkomāts un tā ergonomika».

Sprādziens Spilves ielā 43 un karšu lietošana Latvijas medijos

Šodien ap 17:39 Rīgā, Spilves ielā 43 nogranda sprādziens piecstāvu dzīvojamās mājas trešajā stāvā. Evakuēti cilvēki, vismaz astoņi ir cietuši. Pēc pirmajām aplēsēm, pie vainas varētu būt bijusi mājās glabātā pirotehnika.

Pirmais zināmais avots par šo notikumu ir @vampins7 tvīts:

17.39 bija sprādziens, 17.49 bija klāt ugunsdzēsības dienests, bet pagāja vel brīdis kamer mašīnas tika pie dzīvokļa. Dega aptuveni 12min

Pavisam neilgi pēc tam parādījās ziņa nra.lv «Rīgā Spilves ielā 43 noticis sprādziens;deg dzīvoklis un gaitenis», kas bija vienīgie, kas līdz pat šim brīdim ir minējuši precīzu daudzdzīvokļu mājas adresi. Tālāk jau sekoja daudzi un pēdējā interesantā informācija ir LSM.LV «Daudzdzīvokļu mājā sprāgst pirotehnika».

Un tagad pafantazēsim. Sēžam mēs krogā kaut kur Valmierā, dzeram vakara alu. Tā kā alus ir sūds un kompānijas nav, bakstāmies telefonā, lasot jaunākās ziņas. Iļģuciemā dzīvo divdesmit bērnības čomi, divas pustrakas kursabiedrenes un mammas draudzene – invalīde, bet ziņās neviens pat nevar pateikt, kurā vietā sprādziens ir noticies. Zvanām uz 112 un trobelējam vienus no valstī vissliktāk apmaksātajiem darbiniekiem ar stāstu par saviem radurakstiem un kāpēc ir svarīgi zināt adresi. Pierakstām adresi, veram vaļā Google kartes, lai ar Street View palīdzību mēģinātu iztēloties, vai tajā rajonā kādreiz ir būts un vai tā nav tā māja, kurā dzīvoja viena no kursabiedrenēm.

Kāpēc Latvijā žurnālistikā neizmanto kartes, kas ir ļoti ērts un informatīvs veids, kā pastāstīt par notikuma norises vietu? Parastas kartes izveidei ir jāpatērē tikpat laika, cik YouTube video ievietošanai pie ziņas (kas vēl ir jāatrod). Aizpeļķes provinces laikrakstu mājaslapās kartes liek pat pie ziņām par pazudušiem kaķiem, kur nu vēl šāda mēroga notikuma ar cietušajiem.

Spilves iela 43. Rīgā, kur 26. martā notika sprādziens. 10 minūšu veidojums.
Spilves iela 43. Rīgā, kur 26. martā notika sprādziens. 10 minūšu veidojums.

Es ļoti ceru, ka kartogrāfija kādreiz būs jaunais haips Latvijas medijos un vismaz daži to iemācīsies lietot ikdienā, lai nav jālūkojas uz nemākulīgām pseidoinfografikām, kuras taisīt Latvijā praktiski neviens neprot.

Society for News Design apkopojuši pagājušā gada labākos digitālos žurnālistu darbus

Society for News Design — Best of Digital Design 2013.
Society for News Design — Best of Digital Design 2013.

Ziņu dizaina biedrība (The Society For News Design) ir veikusi kārtējo brīnumdarbu, izskatot un apbalvojot labākos aizvadītā gada digitālos garadarbus Best of Digital Design. Tās nav CSDD neapskatāmās infografikas tviterī vai LSM vēl aizdomīgākas jēgas vizualizācijas mājaslapā. Biedrība ir izvērtējusi un apkopojusi labāko, ko žurnālisti visā pasaulē ir izdarījuši pagājušajā gadā.

Visi marta beigās The Society For News Design apbalvotie darbi apkopoti vienā izklājlapā. Lai iepazītos ar visu saturu, būs jāpatērē vairāk, kā viena diena, bet man nav ne jausmas, cik ilgi darbu radītāji uzturēs visus savus projektus, tāpēc iesaku nevilcināties un neatlikt priekšdienām.

Starp labākajiem ir gan alus šķirņu katalogs iPad, gan izcilās The Guardian pētījumu vizualizācijas Edvarda Snodena nopludinātajiem datiem. Tie ir gandrīz 250 tehnoloģiski, statistiski un, bez šaubām arī žurnālistiski labākie darbi, kādi līdz šim digitāli vispār ir radīti.

Tiem, kas tankā:

The Society for News Design (SND) is an international organization for news media professionals and visual communicators – specifically those who create print/web/mobile publications and products. Our members art direct, design, edit, report, illustrate, make photos and video, visualize data — and write code.

Par labākajiem darbiem drukātajā jomā jau minēju rakstā «Noslēdzies Society for News Design 35. konkurss».

Kā rodas precīzs laiks un ko ar to iesākt

The Atlantic intervija ar ASV Jūras observatorijas laika servisa galveno zinātnieku Dr. Demetrios Matsakis par to, kur rodas precīzs laiks, kā tiek iegūta precizitāte un kāpēc tā ir vajadzīga. Foršākais ir beigās, kad Demetrios spriež par problēmām, kas mūs sagaida brīdī, kad pulksteņi būs pārāk precīzi.

Savukārt SeriousScience publicēja interviju ar Harvardas lektoru Ronaldu Velšvortu (Ronald Walsworth), kurā zinātnieks stāsta par iespējām, kā precīzu laiku izmanto un kā varētu nākotnē to izmantot.

SeriousScience vispār ir megakruts resurss, ja interesē zinātne, kad par to stāsta paši zinātnieki.

Marts Silakrogā. Laikapstākļi

Daba šogad pamatīgus jokus plēš. Ja pats sev nesaglabāšu, neticēšu, ka tādi laikapstākļi mums ir bijuši.

2014. gada 5. marts Silakrogā.
2014. gada 5. marts Silakrogā.

12. martā pat paguvu izbraukt ar moci pāris desmitus jūdžu, bet draugi visu pagājušo nedēļu motociklu izmantoja kā primāro pārvietošanās līdzekli.

2014. gada 17. marts Silakrogā.
2014. gada 17. marts Silakrogā.

Patreizējos laikapstākļus Latvijā (atjaunojas reizi stundā) var skatīties meteolv rīkā. Turpat skatāma ar Kirila līdzdalību tapusī grafika par elektrības atslēgumu skaitu Latvijas teritorijā.

Ja ir vajadzība, tad var skatīt arī patreizējos laikapstākļus Silakrogā (atjaunojas reizi desmit minūtēs).

Rokdarbi. Cenas sadalījums nekompensējamajiem un kompensējamajiem medikamentiem

8. marta LR Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotā pseidoinfografika «Sievietes portrets Latvijā 2014» lai paliek uz viņu sirdsapziņas. Tur viss ir tik slikti, ka sliktāk vairs nav kur.

Kamēr bijām Rēzeknē aizvadītā gada beigās, Herbe atrada Latvijas zāļu lieltirgotāju asociācijas grafiku par kompensējamo un nekompensējamo medikamentu cenu sadalījumu Latvijā.

Vai tu zini, kā veidojas tavu zāļu cena? Latvijas zāļu lieltirgotāju asociācija.
Vai tu zini, kā veidojas tavu zāļu cena? Latvijas zāļu lieltirgotāju asociācija.

Pievērsim acis uz latiem, jo šī grafika ir samērā veca. Tomēr pavisam noteikti nepievērsim acis uz terminu piecenojums, kuru nevar atrast nevienā latviešu valodas vārdnīcā. Tāpat absurdi ir lietot terminu lieltirgotājs, ja domāts ir vairumtirgotājs. Un pavisam slikti ir tas, ka zāļu ražotāja cena neskaitās arī zāļu importētāja cena, kas patiesībā tā ir.

Piemēri arī ir mulsinoši. Zāļu cenas nolikšana pie katra no procentiem neko nenozīmē un no tā neko nevar izsecināt bez papildus rēķināšanas.

Vispār izskatās, ka grafiku sākumā uztaisīja uzņēmuma vadītājs, tad papildināja sabiedrisko attiecību speciālists un beigās izlaboja jurists.

Cenas sadalījums nekompensējamajiem un kompensējamajiem medikamentiem. Mr. Serge.
Cenas sadalījums nekompensējamajiem un kompensējamajiem medikamentiem. Mr. Serge.

Galvenais, kas šajā procentu salīdzinājumā ir jāsaprot — zāļu ražotājs vai importētājs var brīvi izvēlēties, kādu cenu likt medikamentiem un pastāv ļoti daudz iespēju, kā viņš var vienoties ar katru nākamo tirgus posmu (vairumtirgotāju, aptieku) par cenu politiku otkatu veidā. Pircējs šajā ķēdē medikamenta cenu vispār neietekmē un ar savu maku nobalsot par mazāku ražotāja cenu nevar. Līdzīgi, kā tante, kas bļauj uz pastnieci par absurdu prasību uzrādīt pilnvaru pašai izņemt savu sūtījumu. Pastniece bļaušanu sagremo, bet ietekmēt neko nevar, jo jābļauj ir uz Saeimas deputātiem, kas šādu likumu ir ieviesuši.

Tāpat būtiski ir medikamenta gala cenu uzskatāmi sadalīt, parādot, ko saņem katrs no tirgus spēlētājiem.

Šīs bija sporta pēc iesāktais grafiku analīzes un pārstrādāšanas sērijas raksts. Iepriekšējo reizi ķidāju Gata Bažbauera  studējošo skaita dinamiku. Ja arī jums ir kādas interesantas grafikas (vēlams, pašmāju), kuras ir neloģiskas, neskaidras vai paviršas, sūtiet uz box@mrserge.lv un es centīšos par tām uzrakstīt.

Rīgas parkomāts un tā ergonomika

Raidījums «Zebra» Paula Timrota vadībā apsekoja Rīgas parkomātus un kopā ar Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem izpētīja, kā parkomāts darbojas un kādas ir lietojamības problēmas, kas ar to saistītas. Un to ir vairāk, nekā jūs spējat iedomāties.

Gandrīz visas parkomāta problēmas sižetā ir uzskaitītas. Nav skaidrs, kāpēc «Rīgas Satiksme», uzņēmums ar ļoti pietiekamu budžetu, pirms parkomātu uzstādīšanas nav veikusi elementāru pārbaudi uz lietotājiem.

P.S. Man ir vēl 1000+ stipri vecāki video (un arī jaunāki, piemēram, Азбука | Alphabet), kurus varētu publicēt blogā. Kā ir, ērtāk ir blogā, vai arī pietiek, ka tviterī iemetu?

1.—2. marts. Daugavpils

Ar cafe Leningrad un veselu atbalstītāju vagonu 1. martu sagaidīt devāmies uz Daugavpili, krogu Artilērijas pagrabi. Pasākums bija lielisks un noteikti tiks atkārtots. Tiem, kas nav bijuši jaunatklātajā iestādē, noteikti iesaku tikpat ļoti, kā doties uz Daugavpils cietokšņa restaurētajiem un jaunajiem brīnumiem.

Par vilciena vagonu, starp citu, nav melots. Iegādājāmies vienu vagonu no sastāva, lai netraucētu pārējos pasažierus un viss bariņš būtu kopā. Izrādās, ka Pasažieru vilciens biļešu tirdzniecībā nav paredzējis, ka kāds varētu nopirkt 40+ biļetes. Serviss tiek nodrošināts, pie kasēm pa vienai drukājot attiecīgo skaitu biļešu. Un ātrākais, kad var iegādāties biļetes ir 10 dienas pirms plānotā brauciena.

Vilciena Rīga – Daugavpils vagona tualetē vēl joprojām ir lāčpēdas. No nerūsējoša tērauda.
Vilciena Rīga – Daugavpils vagona tualetē vēl joprojām ir lāčpēdas. No nerūsējoša tērauda.

Tai pat laikā pilsētā gandrīz nekas nav mainījies kopš manas pēdējās vizītes.

Uz Daugavpils centra ēkām mijas dažāda rakstura grafitti darbi.
Uz Daugavpils centra ēkām mijas dažāda rakstura grafitti darbi.
Izkārtnes dizainu nav mainījušas kopš laika, kad Latvijā parādījās pirmās līmplēves.
Izkārtnes dizainu un saturu nav mainījušas kopš laika, kad Latvijā parādījās pirmās līmplēves.
Skatlogos rēgojas bērni – sniega cilvēki.
Skatlogos rēgojas bērni – sniega cilvēki.

Daugavpils jau sen nav pilsēta, kurā būtu kaut kādas problēmas ar latviešu valodu. Toties tagad pilsētā jau ir jau divi ķīniešu restorāni, kas varētu būt labāki pēc kvalitātes, bet ir ok uz paģirām. Dažos krogos vēl joprojām nezina par smēķēšanas aizliegumiem. Taksometra lietošana maksā ne vairāk par 7 € (par šo cenu mēs novizinājāmies gandrīz divas stundas). Autoostā nevajadzētu uzturēties ilgāk par dažām minūtēm, jo tur ir pilns ar mākslīgiem intelektiem (lasi — alkāniem).

Kad paliks siltāks, noteikti iesaku aizbraukt uz divām dienām un pavazāties. It īpaši ja būts nav sen vai arī vispār nav būts.

Tualetes lietošanas filosofija

Ideja par to, ka tualetes papīram būtu jānovieto atsevišķs spainis blakus podam bija loģiska tad, kad mazmājiņās Padomju Savienības sabrukšanas laikā bija jāizmanto jebkas, ja vien tā nav latvāņa lapa. Rindās stāvēšana vai arī vecas Padomju Jaunatnes pielietošana higiēniskos nolūkos bija vienkārši atrisināma dilemma. Bet, kāpēc šī kustība ir saglabājusies līdz mūsdienām, man kaut kā nav skaidrs. Ok, raugu mest sausajā atejā arī nevajadzētu, jo tas izraisīja, kā minimums, skolas direktora dusmas. Bet arī tas, šķiet, šobrīd vairs nav aktuāli.

Aizvadītajā vasarā ar Lolitu bijām aizbraukuši apskatīt Sāremā salu Igaunijā. Uz to no sauszemes var nokļūt ar prāmi, kurā atradu gaužām neveiklu norāžu un instrukciju kopumu. Ja neskaita megainstrukciju, ko nedrīkst bāzt podā, vēl neveiklāk izskatās instrukcija, kā nolaist ūdeni.

Tualetes lietošanas instrukcija Igaunijā uz prāmja. Oriģināls un Mr. Serge varianti.
Tualetes lietošanas instrukcija Igaunijā uz prāmja. Oriģināls un Mr. Serge variants.

Sen jau nagi niezēja to pārtaisīt.

Bet, ja runājam par to, kā iztikt bez neveiklām instrukcijām, tad manā iecienītākajā Igaunijas krodziņā Alexandri Pub tā ir patiesi lieliska.

Zīme tualetē Alexandri Pub. Pērnava, Igaunija.
Zīme tualetē Alexandri Pub. Pērnava, Igaunija.

Protams, man vēl joprojām nav skaidrs, kāpēc es tur nevarētu bāzt tualetes papīru podā, toties lieku reizi var uzsmaidīt un atgādināt par citiem higiēnas pribambasiem, kurus veči parasti nelieto.