
- Atsevišķs konts darījumiem sabiedriskajā transportā.
- Autorizācija, izmantojot mobilo tālruni.
- Momentāla konta bloķēšana nozaudēšanas gadījumā.
- Vienkārša papildināšana, izmantojot interneta banku.
Uzreiz brīdinu visus tos sarkanacaino cilts pārstāvjus, kas šeit meklēs kādu sakaru ar SEO, Google, Yahoo! un tamlīdzīgiem terminiem/servisiem — es neko no tā nesaprotu un mani absolūti tas nekrata. Tas, kas mani krata, ir nevērīga attieksme pret saviem esošajiem un arī topošajiem lasītājiem un apmeklētājiem, zogot viņiem laiku un sapratni par to, kā lietām būtu jāizskatās un jānorisinās.
Saites un pogas
Gribēju atstāt to noslēgumam, bet tomēr tieši ar to arī sākšu. Nez kāpēc mājaslapu izstrādātājiem ļoti bieži (pareizāk sakot — gandrīz katrā otrajā gadījumā) ir klīniska tieksme jaukt pogas un saites, putrojot to funkcionālo nozīmi. Visticamāk tas ir noticis tajā brīdī, kad superpopulārs palika termins Web 2.0. Ja mēs ļoti reducējam spriedelējumus, tad konstruktīvi būtu tā: kad nospiež pogu, kaut kam ir jānotiek (sākas meklēšana, tiek pievienots komentārs, apstiprinās reģistrācijas forma, utml.), savukārt saite vienmēr kaut kur noved (citu lapu vai lapas daļu).
Varbūt jūs tagad domājiet, ka es te tukšus salmus maļu un to jau visi tāpat zina? Pietiek pabakstīties vien dažos populārākajos resursos, lai atrastu desmitiem piemēru ar kļūdainu pogu un saišu izmantošanu. Tomēr tā kā šis nav raksts par pogām, bet par saitēm, tad tām arī pievēsīsimies.
Saites, to veidi un marķēšana tekstā
Par tehniskām lietām, kas saistītas ar saišu veidošanu, atbild organizācija World Wide Web Consortium (W3C), kas visu laiku atjauno standartus un izsaka savas rekomendācijas uzņēmumiem un organizācijām, kas ir saistītas ar interneta vides tehnoloģijām (ražošanas, nevis patērēšanas līmenī).
Pamatā ir divu veidu saites (mana personīgā interpretācija par šo tēmu):
1. Saites, kas ved uz citu lapu;
2. Saites, kas ved uz jaunu vietu/lapas daļu esošajā (ielādētajā) lapā.
Teorētiski nepastāv nekādi noteikti veidi, kā atšķirt pirmā un otrā veida saites, tomēr, it īpaši kopš brīža, kad ikdienā ienāca dinamiskā satura ģenerēšana, ir iegājies, ka nepārtrauktu pasvītrojumu izmanto tām saitēm, uz kurām noklikšķinot nokļūst jaunā lapā (tiek ielādēts no jauna viss saturs), savukārt ar punktotu vai raustīti pasvītrotu tiek marķētas saites, kas ved uz vietu esošajā lapā, kā arī gadījumā, kad saturs tiek pieģenerēts klāt, nepārlādējot lapu. Tā nav panaceja, tomēr tas ir ļoti ērts veids, kā atšķirt dažādas funkcionalitātes saites.
Jebkurā gadījumā, būtiskākā lieta, kas būtu vienmēr jāievēro: saitēm tekstā vienmēr ir jābūt marķētām ar pasvītrojumu. Tas nav nedz manis izdomāts, nedz arī kaut kā pieņemts, tā vienkārši ir kopš brīža, kad parādījās pirmais grafiskais interneta pārlūks. Un ir absolūti vienalga, vai tiek mainīta saites pamatkrāsa, vai tiek noteiktas speciālas krāsas saitei gadījumā, ja mainās tās stāvoklis (aktīva, apmeklēta, u.c.). Galvenais, lai tekstā būtu skaidri redzams, ka kaut kāda daļa tiek marķēta ar saiti.
No vienas puses tas varētu šķist ierobežojoši — dizaina lidojumi tagad neļaus izplesties. Tomēr tā nebūt nav. Vēl joprojām jāatceras, ka es runāju tikai un vienīgi par teksta noformējumu. Atstājiet savus dizaina lidojumus bildēm ar saitēm, navigācijas elementiem, utt. Vēl joprojām ir iespēja mainīt saitēm krāsu, garnitūru, burtu lielumu, u.c. Bet tekstā skaidri norādiet, kur ir saite, to pasvītrojot.
Tekstu saitēšanas loģika
Pietiks ievadrunu. Pievērsīsimies svarīgākajam un sāpīgākajam jautājumam, kuru vēlējos apskatīt šajā rakstā — pareizai tekstu saitēšanai.
1. Ar saiti ir jāmarķē teksta daļa, kas saturiski atspoguļo vai norāda uz to saturu, ko redzēsim, sekojot šai saitei. Jeb, vienkāršiem vārdiem runājot, tā vietā, lai lietotu «šeit», «lasīt tālāk» un tamlīdzīgus apzīmējumus, kurus marķē ar saiti, jāmarķē ir teksts, kas norāda uz to, kas patiesībā būs pēc šīs saites atrodams. Būtiskākais, kas tiek iegūts šādā gadījumā — kontekstuāli lasītājam ir absolūta skaidrība par to, kas notiek, nospiežot uz saites. Nav mazsvarīgi arī tas, ka teksts tiek atbrīvots no nevajadzīgas drazas.
Salīdzinājumam. Ir daži lifti, kuros iekāpjot un nospiežot pogu ar stāva numuru, uz kuru gribam nokļūt, ir jānospiež arī durvju aizvēršanas poga. Cilvēki, kas šo liftu ikdienā nelieto, vienmēr patērēs laiku, līdz apzināsies, ka ir nepieciešams kaut ko vēl izdarīt, lai lifts sāktu kustēties. Jo lielākai daļai cilvēku, kas ir pārvietojušies ar liftu, šķiet pašsaprotami, ka pietiek vien norādīt iekārtai ceļu (stāvu), bet pārējo tā veiks pati (aizvērs durvis, ieslēgs motoru, pārbīdīs kabīni uz nepieciešamo augstumu, izslēgs motoru, atvērs durvis).
2. Jāiesaitē ir tikai norādošais teksts. Pieturzīmes, pēdiņas, iekavas, atstarpes, numerācija u.c. ir jāatstāj ārpus saites. Varētu šķist, ka šis punkts nav būtisks. Tomēr paraudzīsimies no citas puses. Ja mēs iesaitējam kādu rakstu, tad bieži vien mēs minam šī raksta nosaukumu. Piemēram, «Nils Ušakovs rupji lamājās Domes sēdē (video)». Pēdiņas, kas parādās šajā piemērā, lai stilistiski pareizi noformētu teikumu, nav bloga Pods.lv raksta daļa, tātad tās tieši neattiecās uz saturu, kas seko, nospiežot uz saites. Līdzīgi ir arī gadījumos, kad veidojam teikumu, un gribam iesaitēt šī teikuma daļu — punkts vai komats, kas ir teikuma daļa, nav saitējamā satura daļa, bet teikuma konstrukcijas daļa.
3. Ir jāmeklē veidi, kā uzbūvēt teikumus tā, lai iesaitēts nav tikai viens vārds, simbolu kopa vai atsevišķs simbols (ar izņēmumiem). Piemērs, kā nedarīt un kā darīt.
Kā nedarīt: «Diena.lv rakstā Trattoria del popolo (traktieris tautai) ļoti izteiksmīgi pastāsta par jauko iestādījumu Jāņa ielā 8.».
Kā darīt: «Diena.lv rakstā Trattoria del popolo (traktieris tautai) ļoti izteiksmīgi pastāsta par jauko iestādījumu Jāņa ielā 8.».
Var būt izņēmumi. Piemēram, ja mēs ar saiti norādām uz atsauci rakstā beigās, tekstā minot tikai atsauces numuru, ja mēs norādām uz komentāriem (tad iesaitēts, visticamāk, būs vienkārši skaitlis ar komentāru skaitu), ja mēs norādām uz informācijas avota mājaslapu, nenorādot precīzi informācijas tiešo saiti (piemēram, «Kaut kad sen Klab.lv dziļumos biju uzdūries interesantai informācijai par orangutangiem.»). Šis izņēmums tikpat labi var attiekties arī uz lietotāja vārdu sociālā tīklā (piemēram, grupas nosaukumu, kura nomarķēta ar saiti uz MySpace.com lapu, tvitera lietotāja vārds, utml.).
4. Tekstā nekad nedrīkst atrasties vairākas saites viena blakus otrai, neatstājot pa vidu vismaz dažus nemarķētus simbolus vai vārdus. Ja jums vienā teikumā visi vārdi ir iesaitēti, bet puse teikuma norāda uz vienu saiti, bet otra — uz citu, tad vizuāli to neviens nepamanīs. Vienīgais reālais piemērs, kādā es iedomājos saišu blakusesamību pieļaut, ir gadījumos, ja tās vizuāli kardināli atšķiras (piemēram, raksta virsraksts un blakus esošais komentāru skaits) vai kontekstuāli ir skaidrs, kā tiek būvēta saitēšana (piemēram, atslēgvārdu rinda pēc raksta, tagu mākonis).
Daži kļūdu piemēri no Latvijas lapām ar maniem komentāriem.
Neatkarīgo No laikraksta Diena aizgājušo žurnālistu portālā Cita Diena Anita Brauna publicēja rakstu «Vai jauni Latvenergo “trīs miljoni”?», kurā bija arī saite uz izdevuma EnergoForums 2009. gada 4. numura elektronisko versiju. Saite, kas norādīta tekstā, ir aplami veidota, jo no teksta, kas marķēts ar saiti var saprast, ka nonāksim izdevuma EnergoForums mājaslapā, nevis atvērsim konkrēto izdevuma numuru.
Šajā gadījumā es piedāvātu divus variantus, kā izlabot kļūdu:
1) Vienkāršākais. Iekavās pēc teikumā esošā vārda «EnergoForums» iekavās ielikt atsauci (kā veidot un noformēt atsauces piemērus var meklēt, piemēram, biznesa augstskolas Turība Darbu izstrādes un noformēšanas noteikumu 6. punktā).
2) Ievietot tekstā pilnu nosaukumu, ko arī marķēt ar saiti uz doto izdevumu (piemēram, šādi: «(..) kad izdevuma EnergoForums 2009. gada 4. numurā viņš ieraudzīja (..)»).
Valdis Iljuconoks rakstā «Lietotāju grupai var sekot tvīterī :)» ir pielietojis īpaši Latvijas interneta videi īpaši raksturīgu kļūdu — tā vietā, lai skaidri iesaitētu tekstu, kas norāda uz Latvijas Microsoft .NET tehnoloģiju grupas notikumu un svarīgāko jaunumu sarakstu, viņš ir iesaitējis vārdu «šeit», piedevām vēl saitei nav pasvītrojuma marķējuma. Labi vēl, ka tā ir vismaz kaut kādā veidā izcelta attiecībā pret pārējo tekstu. Domāju, ka nav grūti iedomāties, kā šo saitēšanas kļūdu būtu jālabo.
Ed-kam-Po blogā stāsta par Kaspara Kambalas traģēdiju un tās atspoguļojumu portālā Apollo.lv. Gadījumā, ja viņš būtu atsaucies uz portālu kā tādu, un saite būtu gramatiski noformēta ar pasvītrojumu, tad problēmu nebūtu. Tomēr šajā rakstā saite ir ielikta uz konkrētu rakstu Apollo.lv, kas nav nekādi saprotams, vizuāli novērtējot sniegto informāciju.
Kaut gan problēmu varēja novēst ārkārtīgi vienkārši: «Kā vēsta ziņu portāls apollo.lv šā gada 5.decembrī ir mirusi Kaspara Kambalas 5 mēnešus vecā meitiņa Mikela Anna Marija. Izsaku līdzjūtību vecākiem.».
Post scriptum.
Kaut gan arī es bieži vien slinkoju, nepiedomājot pie veida, kā norādu saites, tomēr pēdējā laikā cenšos to darīt arvien godprātīgāk. Ja es jūs nespēju pārliecināt par saprotamu saišu pielietošanu līdz pat raksta beigām, tad minēšu vēl vienu piemēru. Es savas Nokia E51 es ikdienā diezgan daudz patērēju interneta satura un turu Opera Mini visu laiku ieslēgtu pilna ekrāna režīmā. Līdz ar to, atšķirībā no parastās darbošanās, kad interneta pārlūka statusa joslā, uzbraucot uz kādas saites, ir iespēja ieraudzīt, uz kurieni tā vedīs, man nav ne mazākās nojausmas, kas notiks, ja es uz saites nospiedīšu (atvērsies video, noskanēs mp3, ielādēsies cita lapa, utt.).
Būšu ļoti priecīgs, ja jūs komentāros minēsiet arī vēl kādus citus piemērus vai ieteikumus saišu marķēšanai, lai varam manu rakstu papildināt.
Skatāmais bonuss tiem, kas visu izlasīja (es domāju, ka šīs bildes avotu daudzi zina). Ievērojiet lūdzu to, ka man šajā gadījumā ir absolūti nospļauties uz kopsummā uzjautrinošo teksta krāsu, lielumu, treknumu un fontu lietošanas raibumu. Kas ir būtiski — redzamajā lapas ekrānšāviņā ir tikai trīs vietas, kas ir marķētas ar saitēm. Uzminiet, kuras?
Beidzot tas ir noticis, par Acrobat 7.x versijām vairs neviens nerūpēsies.
As stated in the Adobe Support Lifecycle Policy, Adobe provides five years of product support from the general availability date of Adobe Reader and Adobe Acrobat. In line with that policy, support for Adobe Reader 7.x and Adobe Acrobat 7.x will end on December 28, 2009.
End of Support
End of Support means that Adobe will no longer provide technical support or distribute runtimes, including product and/or security updates, for all derivatives of a product or product version (e.g. localized versions, minor upgrades, operating systems, dot and double-dot releases, and connector products).Recommendation to Customers/Users
Adobe strongly recommends that customers update to the latest versions of Adobe Reader at: http://get.adobe.com/reader. By updating installations to the latest versions, customers benefit from the latest functional enhancements and improved security measures.Special Considerations
Adobe recognizes that some organizations still require Adobe Reader 7 for use in controlled environments. Therefore, Adobe is providing a grace period of three months, until March 31, 2010, during which time Adobe Reader 7 will remain available for those customers from the Adobe Reader Download Center at: http://get.adobe.com/reader.Additional Resources
For more information on the Adobe Support Lifecycle Policy, visit: http://www.adobe.com/support/products/enterprise/eol. For a complete list of Adobe products and technical support periods covered under the policy, visit: http://www.adobe.com/support/products/enterprise/eol/eol_matrix.html.An Adobe Product Security Incident Response Team (PSIRT) blog post discussing the end of support for Adobe Reader 7.x and Adobe Acrobat 7.x can be found at: ttp://blogs.adobe.com/psirt/2009/10/second_quarterly_security_upda.html.
Par to ziņo Adobe Reader bloga rakstā Adobe Reader and Acrobat Version 7 End of Support.
Informācijas uztveramība un ātra sagremošana ir viens no svarīgākajiem principiem, kas ir jāsaprot dizainerim. Boring.
Lai salīdzinātu informācijas vienības, bieži vien nepietiek ar smadzenēs iezombētiem līdzekļiem. Visbiežāk ar to mēs saskārsimies brīžos, kad saviem teksta blāķiem vēlēsimies pievienot saprātīga apjoma atslodzi. Avīzēs komentāru lapās (kur pārsvarā ir tikai tekstuālā informācija) visbiežāk mēs redzēsim ielauztu citātu no teksta, autora fotogrāfiju vai karikatūru. Elektroniskajā vidē šādi risinājumi tiek veikti divējādi: 1. iemetam reklāmas laukumu; 2. iemetam vairāk vai mazāk sakarīgu grafiskās informācijas apjomu (foto, grafikas, ilustrācijas, video, utt.).
Uz domu par šo ierakstu mani pamudināja Kristapa raksts par torentu trekera Mininova pāreju uz 100% legālu torentu uzturēšanu uz saviem serveriem.
Teorētiski, uz kopējā informācijas apjoma, ko Kristaps rakstā ir devis, šī grafika būtu pat apsveicama, jo slinkajam lasītājam būtu iespēja vismaz virspusēji saprast, par ko rakstā ir runa. Tomēr tas, kas mani pašu pamudināja šo grafiku papētīt vairāk, ir tās bezjēdzība gadījumā, kad es vēlētos precīzāk saprast notikuma būtību — pēc redzamās informācijas varētu saprast, ka Mininova trekerī 2009. gada 26. novembrī vairāk neviena torenta nav.
Iedziļināsimies jautājuma būtībā. Tātad, mums ir jāattēlo vizuāli viegli uztveramā veidā informācijas vienību skaita izmaiņa, par pamatu ņemot datus divos datumos vienā gadā. Dodamies uz Mininova oficiālo statistiku un skatamies, ko varam iegūt no tās uz doto mirkli.
Aha! Tas jau ir kaut kas vērtīgāks — varam ne tikai ieraudzīt straujo torentu skaita kritumu laikaposmā starp 24. novembri un 1. decembri aptuvenos miljonos, bet salīdzināt torentu daudzuma un meklēšanas vaicājumu attiecību, kam seko lejuplādēto torentu skaits šajā laika posmā. Bez šaubām, mēs vēl joprojām netiekam pie precīziem datiem un torentu skaits pēc trekera īpašnieku novembra nogales lēmuma mums ir «kaut kur zem divnieka bet virs nulles». Tātad, jautājums par to, cik tad daudz torentu šobrīd ir trekerī mums paliek neatbildēts (toties citā šķēlumā mums šīs grafikas ir sniegušas atbildes uz daudziem citiem jautājumiem). Vēl ir jāņem vērā arī fakts, ka Kristaps informāciju publicēja 27. novembrī, kas ir dienu pēc pārmaiņām, tāpēc tik daudz analītisku spriedumu uz to brīdi nebija iespējami.
Nāksies atgriezties izejas pozīcijā. Kā salīdzināt un vizuāli vienkārši, uztverami parādīt esošos datus?
Ārkārtīgi kolosālus vizuālos elementus mēs varam iegūt, lapojot praktiski jebkuru ar astronomiju saistītu resursu. Piemēram, šī kolosālā vizualizācija, kas parāda Zemes un Mēness savstarpējās proporcijas un attālumu starp planētu un tās pavadoni.
Šajā grafikā vairs nav būtiski saprast, precīzi cik liela ir Zeme un cik mazs Mēness vai arī tas, cik liels attālums precīzi ir starp abiem ķermeņiem — vizuāli mēs to uztveram pietiekami saprotamā veidā. Tomēr precizitātes pēc, grafikas autors ir pierakstījis klāt: «The Earth and the Moon to scale. One pixel equals 100 km». Ko gan vēl varētu vēlēties?
Ja mēs to reducējam uz mūsu problēmu, tad ko līdzīgu varētu parādīt sekojoši.
Šajā brīdī der atcerēties, ka jebkura stabiņu, bumbuļu, utt. grafika reāli reprezentē konkrētas skaitliskās vērtības aizpildīto laukumu divās dimensijās, mērogā vai bez tā. Respektīvi, ja mēs redzam divus šādus bumbuļus, tad lielajā bumbulī teorētiski ir tieši 1316806 pikseļu, bet mazajā — 8859 pikseļu, kas attēloti mērogā. Vizualizācija kļūst prātīgāka, jo atšķirība torentu skaitā 24. un 26. novembrī tiek parādīta. Tomēr proporcijās 26. novembra bumbulis mums izskatās pēc punkta un šajā mērogā neļauj uztvert informāciju precīzi.
Atgriežamies pie astronomijas un izmēģinām jaunu variantu.
Esam tikuši daudz tālāk. Tagad mums ir kaut cik skaidra attiecību proporcija un mēs jau varam izdarīt secinājumus vizuāli uztveramā veidā.
Tomēr arī šis vizualizācijas variants nav līdz galam pietiekams. Iemesls ir gaužām vienkāršs — mums ir tikai divi skaitļi, kurus mēs vēlamies salīdzināt un mēs no šiem skaitļiem tagad mēģinām «izpūst burbuli».
Es domāju, ka arī tev ir kļuvis skaidrs, mans mīļais lasītāj, kā es šo rakstu mēģinu noslēgt.
Bieži vien (patiesību sakot, pārāk bieži) cilvēki aizmirst, ka arī skaitļu pierakstam pašam par sevi ir dimensijas — jo vairāk simbolu ir skaitlī, jo lielāka ir tā absolūtā vērtība. Līdz ar to pat gadījumā, ja mums ir jāsalīdzina vairāk kā divi skaitļi, šī metode nebūt nav tā sliktākā. Bez šaubām, to var arī nedaudz izkrāšņot (kas gan man ne visai patīk konkrēti šajā gadījumā, bet citkārt var izrādīties kā noderīgs piemērs).
Kā redzams, mēs esam atstājuši skaitļus kā dimensiju rādītājus, toties tīri dekoratīvi esam pievienojuši laika skalu.
Lūk, vēl viens piemērs par skaitļu izmantošanu dimensiju attēlojumam. Šoreiz ar mājaslapas apmeklējuma statistiku par laikaposmu, kurā būtiski pieauga vidējais apmeklējums.
Vēl tikai divas piebildes.
Vienmēr miniet grafikās savu datu avotus vai vismaz atsaucieties uz kaut ko tekstā (piemēram, ja šajās grafikās informācija nav patiesa, tad mani neviens nenospļaudīs ar sempenēm, toties Kristaps un Google cietīs no sirds).
Šis nav pret tevi naidu un necieņu kurinošs raksts, tikai ļoti veiksmīgs piemērs, kā noformulēt manu domu. Bučas tev, Kristap!
Ropažu novada mājaslapas sludinājumu sadaļā atradu vēl vienu pērli seriāla «Kā kaut ko dumu pastāstīt par sevi» turpinājumā:
Tie, kas palaida garām, var palasīt arī par korporatīvo pasākumu megauzņēmumu, par kuru minēju iepriekšējā ierakstā. Vai kāds kaut ko teica par target customer?
Kāda uzņēmuma mājaslapā ir atrodams šāds šedevrs:
Uzņēmuma tapšanas mērķis bija pilna servisa pasākumu aģentūras radīšana, kas ņemot vērā ilggadējo pieredzi darbojoties gan skatuves, teātru, televīzijas un pasākumu organizēšanas jomā, varētu piedāvāt profesionālus pakalpojumus no A līdz Z.
Jau septiņus gadus darbojamies pasākumu organizēšanas biznesā un esam sevi pārbaudījuši dažādās pasākumu jomās – korporatīvo klientu pasākumi, tiešā marketinga/ lojalitātes stiprināšanas aktivitātes, pasākumi uzņēmumu darbiniekiem, konferences, izstādes, modes skates, publiskie pasākumi, privātpersonu pasūtījumi u.c.
No citām aģentūrām atšķiramies ar augstu profesionalitātes un operativitātes līmeni, kas iegūts daudzu gadu darbošanās laikā un paplašinot klientu loku nevis ar pašreklāmu, bet gan klientu ieteikumu veidā.
Mūsu sekmīgo partnerattiecību modelis ir savstarpēja cieņa un patīkamu – draudzīgu attiecību veidošana ne tikai ar klientiem, bet arī ar sadarbības partneriem un izpildītājiem. Rezultāts ir savstarpēja uzticēšanās, kas iegūta smaga un ļoti atbildīga darba rezultātā. Mūsu prioritāte ir klienta apmierinātība – no draudzīgas aģentūras pakalpojumus saņemt vieglāk!
Mūsu darbības mērķis ir radīt klientam komfortablus un patīkamus sadarbības apstākļus, kuru rezultātā veidojas noturīgas ilgtermiņa sadarbības attiecības. Uzticēšanās un paļaušanās ir labākie komplimenti, ko esam saņēmuši un turpinām saņemt gan no ilggadējiem, gan no jaunajiem klientiem.
Kaut gan patiesībā bija jābūt rakstītam:
Mēs likām lielu treknu kluci uz to, kas tu esi, ko tu dari un kāpēc apmeklē šo mājaslapu.
Tie, kam mēs esam vajadzīgi, paši par mums zina.
Starp citu, par to pašu tēmu. Ja ļoti aizdomājas par būtību, tad ātri kļūst skaidrs, kāpēc par franču bagetēm raksta: «nav nekā labāka, kā svaiga maize no rīta», savukārt par rupjmaizi: «gatavota pēc sentēvu tradīcijām». Franču bagetēm tracīcijas ir kudiš’ senākas, taču kvalitatīva rudzu maize ir ēdama arī pēc mēneša.
Daugavpils ir pilsēta, kuras esamība Latvijas teritorijā tīri ģeogrāfiski nebūt nenozīmē šīs dīvainās pilsētas un to iedzīvotāju esamību Latvijā kā savādāk. Pilsētas pamatiedzīvotāji ir poļi, baltkrievi, ukraiņi, lietuvieši, kam seko krievi un latvieši.
Pirmajā brīdī varētu šķist, ka šajā pilsētā visiem uz visu gribās likt lielu treknu kluci.
Un novest līdz šausmām to, kas kādreiz bijis ārkārtīgi skaists.
Un pat varētu padomāt, ka vietējiem uzņēmējiem vispār nav nekādas sirdsapziņas, komunicējot ar saviem klientiem.
Bet tā nebūt nav. Klientam te vienmēr ir taisnība. Par to liecināja kaut vai fakts, ka smēķēšanas aizliegums publiskās vietās Daugavpilī nav pieņemts (vai, pareizāk būtu teikt — te nevienam par to speciāli nepaziņoja un tāpēc neviens īpaši par to arī nav interesējies). Un naktīs, izņemot trīs eksistējošus (vārda tiešajā nozīmē) naktsklubus un vienu diennakts alus bāru/ieskrietuvi, šajā pilsētā var apmeklēt vienīgi neskaitāmas spēļu zāles vai arī iet gulēt kādā no mīlīgām viesnīcām, lai dienas laikā aizietu uz 10 gadu jubileju nosvinējušo ledushalli paslidot vai arī ievērtētu jauno multifunkcionālo sporta halli (līdz kurai mums tā arī neizdevās nokļūt).
Un vēl var papētīt vietējo arhitektūru, kas nu vēl ir palikusi pie kaut kādas samaņas un nav sabojāta līdz nesaprašanai.
Viena no šīs pilsētas burvībām slēpjas ārkārtīgi skaistajos un smalki nostrādātajos māju balkonos. Toties ir praktiski neiespējami atrast kaut vienu tādu, kas nebūtu vai nu dēļ nekopšanas pussabrucis, vai dēļ pārlieku «labas» kopšanas sačakarēts.
Vēl šajā pilsētā ir ļoti pārdomātas ielu nosaukumu zīmes, kas nemaz nav raksturīgas pārējai Latvijai (kaut gan kaut kur es kaut ko līdzīgu esmu manījis).
Šāda simbioze starp veco un jauno ir saglabājusies arī ielu apgaismojumā.
Un vēl es beidzot uzzināju, ka «Lokanība» ir uzņēmuma nosaukums, nevis vietējā interpretācija par Japāņu brendu.
Brendus te vispār ļoti mīl un dievina un visvisādi mēģina izdaiļot.
Tieši pretim šim tirdzniecības centram atradās kāda pamesta ēka, uz kuras jumta gan ir saglabājušās liecības par to, ka arī tur bija kāds brends skatāms.
Ja nu mēs atgriežamies pie vietējās izpratnes par dažādiem sociālpolitiskiem jautājumiem, tad sestdienas diena bija jāpavada viesnīcā, vērojot Latvijas armijas parādi un prezidenta uzrunu, kuru šīs pārsimts tūkstošu iedzīvotāju pilsēta sagaidīja ne pārāk kuplā un ieinteresētā sastāvā.
Citādi varētu atzīmēt vienīgi to, ka paliekot viesnīcā Latvija Latgola, būtu vēlams izvēlēties septīto, astoto vai devīto stāvu ar skatu ne uz Vienības laukumu, jo mans sestais stāvs neko interesantu parādīt nespēja.
Un vēl protams mans mīļākais fetišs.
Kā arī saldajam ēdienam daži fakti.
Satiskme šajā pilsētā atgādina Neapoli. Ar vienīgo izņēmumu: Daugavpilī satiksmes dalībnieku ir krietni mazāk, toties rokenrols ir gan no šoferu, gan no kājāmgājēju puses.
Visā pilsētā notekcaurules mājām ir, kā minimums, ik pēc trīs–četriem metriem un ved tās vai nu tieši uz gājēju ietvi, vai arī uz speciāli ietvē iestrādātām renītēm.
Daugavpilī vēl joprojām zina, kas ir šīferis un kā izskatās metra un decimetra televīzijas antenas.
Noteikti atbraukšu vēl ne reizi vien. Un visticamāk jābrauc ir studentu sezonā, jo tad arī nakts dzīve ir vismaz kaut kāda, savādāk vienīgais, ko varu pastāstīt ir tas, ka cenas gan krogos, gan klubos, gan restorānos ir itin tādas pašas, kādas tās ir Vecrīgā.
Šī būs tā diena, kad visa pasaule līksmos un priecāsies. Arī es. Šogad ir padomā pašam arī maizi uzcept, bet tas pagaidām ir tikai plāns. Vairāk par šo brīnumdienu es pats jau rakstīju ne reizi vien, bet ir arī citi malači, kas katru gadu par to pavēsta plašākām masām.
«Lorem ipsum dolor sit amet, consectetur adipisicing elit, sed do eiusmod tempor incididunt ut labore et dolore magna aliqua. Ut enim ad minim veniam, quis nostrud exercitation ullamco laboris nisi ut aliquip ex ea commodo consequat. Duis aute irure dolor in reprehenderit in voluptate velit esse cillum dolore eu fugiat nulla pariatur. Excepteur sint occaecat cupidatat non proident, sunt in culpa qui officia deserunt mollit anim id est laborum.»
Ja jūs domājat, ka Lorem ipsum lietošana maketu sagatavošanā ir kaut kas ļoti prātīgs un pašsaprotams, tad jūs esat slinks, neveiksmīgs un nevienam nevajadzīgs darbinieks, kuram galvā svilpo vējš, savienojot ar gaisa plūsmu labo un kreiso ausi.
Nav neviena loģiska attaisnojuma tam, lai darba patiesā satura vietā lietotu šo muļķīgo latīņu teksta atgremojumu, vēl jo vairāk gadījumos, kad jums ir darīšana ar maketu salikumiem latviešu valodā. Ja jūs gatavojat maketu, tad ir tikai loģiski, ka jums ir jāzina, kāds un kas ir šī maketa saturs. Ja jūs maketā ievietojiet absolūti neko neizsakošas vārdu virknes, attiecīgi jums nav ne mazākās nojausmas, ko jūs veidojiet. Tādā gadījumā vienkārši nevajag ķerties pie šādu darbu darīšanas.
Kam ir nozīme, veidojot maketu:
Nelielai atkāpei: Es varu iedomāties, ko man pateiktu avīzes redakcijā (kad vēl tajās darbojos), ja raksta vietā būtu ievietojis šīs latīņu muļķības. Visticamāk sākumā man pārbaudītu temperatūru, tad iedotu kaut ko iedzert un aizdzītu uzpīpēt un padomāt par dzīvi.
Īsāk sakot. Ja jums šķiet, ka ir iespējams izstrādāt maketu mājaslapai, bukletam, grāmatai vai žurnālam, par pamatu ņemot nevis reālo saturu, bet gan bezsakarīgu tekstu, jums vajadzētu pārslēgties uz kādu citu nozari, piemēram, dārzniecību vai celtniecību. Es gribētu redzēt, kā birgadieris uz jums paskatītos (un ko viņš jums pateiktu), kad jūs vēl neatvesto reģipša plākšņu vietā sāktu uz sienas pūst makrofleksu.
Šis raksts ir tapis kā atbilde Krist2pa rakstam «Lorem Ipsum».
Vispār jau viss notikās jau aizvadītājā trešdienā, bet tā kā lielā sanākšana ar radiem un draugiem bija tikai sestdien, tad līdz kaut kā publicēšanai blogā esmu ticis tikai tagad.
P.S. Un kas tās par muzikālajām svecītēm (viens paraugs redzams fotogrāfijā)? Tā arī nesapratu, ar ko viņas ir tik «muzikālas».