Tehniski vai vienkārši, par dzīvi un par miroņiem.
Absolūtai atslodzei. Vienkārši zinu, ka dēļ tā paša jau vairākas reizes pieminētā pasākuma manis kādu laiku (cerams, ka ne ilgāk par nākamo nedēļu, gan) īpaši bieži te nebūs.
Viena no labākajām Eiropas un Tuvo Austrumu kartēm, kādu pēdējā laikā nācies sastapt.
Un viens reģions pietuvinātā skatā (veltījums Lācim, jo nez kāpēc radies iespaids, ka viņam šai pilsētā kaut kā pārāk bieži sanāk būt).
Abi ņemti no mana mīļā EatLiver.com resursa.
Nevarēju nepievienoties jaunizceptajai akcijai par YouTube.com klipu ievietošanu savos blogos.
Vēl, bez šaubām, arī Coldplay, kā tad nu bez tā.
Ņemts no oficiālā EMI struktūrvienības Parlaphone publicēto jaunāko video kanāla.
Labāk būtu sākuši cīnīties ar Latvijas portāliem par bilžu zagšanu, nevis lēkt pāri savai dirsai.
Negribās visu šito grūzmēt dažādos ierakstos, tāpēc īsumā gribu pastāstīt, par to, kas tad nu ir dikti svarīgs šābrīža notikumos.
Kafejnīcas Leningrad jubileja norisināsies jau šo sestdien, 21. martā. Ieeja Dzelzceļa muzejā ir no 18:00 un pie ieejas biļetes maksās 10,00Ls, bet vēl ir palikušas nelielā skaitā lētākas biļetes kafejnīcā (tikai 7Ls). Būtu prātīgi apsvērt ideju iegādāties tās iepriekš.
Adobe ir testa režīmā palaiduši user–to–user forumu, kas tagad aizvietos aizvēsturisko Adobe Exchange un tā arī sakarīgu veidolu neieguvušo Adobe Groups. Kaut gan man biku besī, ta tas viss ir balstīts uz Flash tehnoloģijām, cerams, ka pēc pielabojumu veikšanas sāks darboties normāli un beidzot būs sakarīga vieta, kur runāt par Adobe programmu jautājumiem, nelavierējot caur n–tajiem lietotāju forumiem citur internetā. Katrā ziņā tas ir solis uz priekšu.
Mozilla Firefox pēc kaut kādiem kārtējiem Microsoft Vista kritiskajiem atjauninājumiem un restartiem ir sākusi pati no sevis kārties un slēgties ārā, nepastrādājot pat dažas minūtes. Nācās piespiedu kārtā testēt jauno Safari betu un pirmo reizi pāris gadu laikā uz datora uzstādīt Opera (kurā atrodos arī šobrīd, rakstot šo ierakstu). Tagad lejuplādēju Firefox 3.1 beta versiju un mēģināšu ticēt, ka šī man neizdomās kārties. Secinājumi: Safari ir sūds, kas strādā tā, kā viņam ienāk prāta (tipisks Apple produkts), pie Opera ir šausmīgi grūti pierast. Gribu, lai man Firefox atkal normāli strāda.
Juris Kaža raksta par jaunām vēsmām ASV drukāto mediju tirgū, savukārt līdz manīm nonākusi meža rūķīšu informācija, ka savu pēdējo numuru piesaka Dienas Biznesa pielikums Numurs, kas, visticamāk, tā arī nepaguva savu lasītāju sasniegt (vismaz mani noteikti). Raksti jau bija labi bieži vien, bet mani tiešām besī tizlā abonešānas sistēma un ļoti nepragmatiska skatīšanās elektronisko mediju tirdzniecības virzienā.
Sirke ir sākusi lietot vienpusējās komunikācijas čatu. Tagad būs ļoti daudz jaunu īsziņu jālasa. Pats kaut ko mēģināju bakstīties, bet mani tas pasākums nemaz nepiedūra.
Latvijas Radio ziņo, ka man pie mājām būs Coca–Cola ražotne. Žēl, ka es to šļurgu tikai ar rumu dzeru. Būtu labāk Tarhūna vai Baikāla rūpnīcu atvēruši. Pie reizes arī gribēju pastāstīt, ka Latvijas Radio ziņu lente ir vienīgais, ko es šobrīd vispār lasu no ziņām. Ērti, koncentrēti, vispusīgi un bez čakarēšanās.
Nenormāli nosmējāmies, taisot reklāmas klipiņu kafejnīcas gada jubilejas pasākumam. Piedāvāju jums arī noskatīties mūsu saražoto galarezultātu.
Tie, kuriem nerādās video, var klikšķināt te.
Starp citu, biļetes jau maksā arvien dārgāk, bet kafejnīcā cena ir nemainīga — tikai 7 Ls. Un pērkot kopā ar kafejnīcas t-kreklu šķirsieties tikai no 16 Ls.
P.S. Apsolos vairāk īpaši par šo tēmu nespamot.
No vakardienas manis vairs nav iekš Draugiem.lv. Man ir apnicis skaidrot cilvēkiem to, ka man ir e–pasts, mobilais tālrunis, Skype un vēl gūzma ar citiem, loģiskiem veidiem kā ar mani var kontaktēties. Rakstiet ļoti svarīgas vēstules iekš šī sociālā tīkla kādam citam.
Es jau pirms tam esmu rakstījis nedaudz par vienu no dizaina aksiomām — signāla un trokšņa attiecību (Labojam grafikus, Labojam skaidrojošās kartes, Sakārtojam drukas iekārtas shēmu). Lai neviens nekad nekļūdītos, šim ierakstam pēc būtības nav nekāda sakara ar elektronikas teoriju vai līdzīgām fizikas atvasēm. Gribētu koncentrēti vēlreiz atgriezties pie šī jautājuma, lai izskaidrotu to no vairākiem aspektiem.
Piebilde pēc raksta tapšanas: tā kā mana koncentrētā valoda sanāca ne pārāk koncentrēta, tad pilnā versija tomēr ir apgriezta un pieejama lasīšanai tikai atverot visu rakstu. Savādāk baigi daudz jāskrollējās būs, lai citus rakstus ieraudzītu, hi hi.
Turpināt lasīt “Rokdarbi #16. Signāla un trokšņa attiecība (Signal-to-Noise ratio)”
Purvciems. 9–stāvu mājas liftā nomainīja vadības pultis.
Savukārt autobusā tagad var satikt kādu sirmgalvi, kas tevi noteikti varēs vismaz nopērt, ja ne sodīt vēl vairāk.
Savukārt stacijas pulkstenim vakar nestrādāja viena ciparnīca.
Nu tā, sakarā ar visām lielākām un mazākām ekonomiskajām krīzēm un citiem iedomātiem un neiedomātiem sviestiem, man ir tas gods un laime paziņot, ka ir pienācis laiks mana bloga sadaļas Druka Latvijā reorganizācijai. Šobrīd ieplānotais reorganizācijas veids ir samērā vienkāršs: es izmetīšu ārā pilnīgi visu, ko uzskatu par nevajadzīgu vai apšaubāmu (balstoties uz savu personīgo pieredzi, jo nevarēju vairs dažus kantorus sazvanīt).
Kāda būs jaunā kārtība?
Saraksts tiks sadalīts vairākās rubrikās:
Visi uzņēmumi, kas vēlās sevi ieraudzīt šajā sarakstā, var rakstīt komentārus zem šīs ziņas vai arī sadaļā Druka Latvijā. Pēc jūsu komentāra izskatīšanas es to pievienošu vai arī nepievienošu, balstoties uz sniegtās informācijas precizitāti.
Kā būtu jānoformē informācija par uzņēmumu:
Uzņēmuma nosaukums
Adrese (nevis ofisa, bet tur, kur reāli es sa;ņemšu darbus)
Kontakttālrunis, e–pasta adrese (nevis sekretāres, bet projektu vadītāja)
Mājaslapa
Sniegto pakalpojumu klāsts
Kaut kur vēl var pieminēt, kādā kategorijā gribētu informāciju par savu uzņēmumu redzēt.
Sakarā ar to, ka jau labu laiciņu peros ar kafejnīcas Leningrad gada jubileju un vēl šādiem tādiem darbiņiem, kaut kā nepavisam nesanāk laiks pievērsties jauniem ierakstiem šajā vietnē. Katrā ziņā pareklamēšu to, ka vienu gadu kafejnīca sagaidīs pa smuko un jūsu klātbūtne ir pavisam vēlama. Ja vēlaties biļetes iegādāties bez Biļešu servisa apkalpošanas izmaksām, dodieties uz Kalēju 54, jo te biļetes vēl joprojām maksā 7,00 Ls.
Bet kādu skaistu ierakstu tuvākajā laikā arī varu apsolīt, ir šis tas sakrājies.
Zini, dēls, bija tāda valsts, kurā dzīvo gurķu lasītāji, kredītspeciālisti un celtnieki. Un visi viņi runāja par to, cik lepniem viņiem vajadzētu būt ar savu valsti, kurai dieviņš netika piešķīris nekādas īpašās dabas dāvanas, toties apveltījis iedzīvotājus ar ārprātīgām prāta spējām, ar kurām tad būtu arī jāsoļo priekšā visai pārējai pasaulei.
Un tad pienāca brīdis, kad tiešām vajadzēja soļot…