Rokdarbi#15. Taisam grafikas Adobe Illustrator.

Mani vienmēr ir fascinējuši mūsu pasaules viedie prāti, kas spēj grandiozi vizualizēt dažādas ciparu kaudzes pārskatāmā vai uzskatāmā veidā. Esmu sajūsmā par ex. Flaming Toast darbiem, GOOD paraugdemonstrējumiem un enciklopēdiju Planēta. Un man vienmēr ir šķitis, ka daudzi no mums varētu izdarīt daudz ko līdzīgu, tikai neprot īsti apieties ar instrumentiem, kas ir viņiem iedoti. Tieši tamdēļ vēlējos parādīt nianses grafiku veidošanā Adobe Illustrator. Šis darbs nepretendē atrasties blakus manis pieminētajiem šedevriem, es tikai stundu veltot šim ierakstam vēlos parādīt, kāda ir viena no daudzajām ikdienā neizmantotajām Illustrator iespējām.

Sāksim jau ar to, ka grafikas zīmēšanas rīki nav mainījušies funkcionāli jau gadiem. Un tas nebūtu tas trakākais, problēmas visbiežāk sagādā tas, ka iesācēji nespēj samērā komplicētajā rīkā atrast pareizo veidu, kā strādāt ar visām sniegtajām iespējām. Tieši šādiem cilvēkiem es arī veltu šo apmācību.

Nu tā, uzdevums: vizuāli attēlot un pievienot zinātniski–pētnieciskajam traktātam Latvijas 10 lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita. Dati tiek ņemti no Vikipēdijas raksta par Latvijas pilsētām. Es izkopēju pirmās desmit pilsētas un sakārtoju tās teksta failā, atdalot pilsētu no iedzīvotāju skaita ar tabulāciju. Tāda veida tekstu var iemest gandrīz jebkurā aplikācijā, un visas tās būs attapīgas, lai pareizi šo informāciju uztvertu. Ja nu kas: 10 Latvijas lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita.

1. risinājums.

Grafika. Iedzīvotāju skaits Latvijas lielākajās pilsētās. Microsoft Excel.
Grafika. Iedzīvotāju skaits Latvijas lielākajās pilsētās. Microsoft Excel.

Uzminēju?

Kas tad nav līdz galam ar šo risinājumu. Pirmkārt, tas ir ļoti ļoti apnicīgs — katru sekundi uz planētas top droši vien vismaz viena šāda vizualizācija. Otrkārt tas ir nepārskatāms, jo reāli parāda tikai to, ka Rīgā iedzīvotāju ir ļoti daudz vairāk nekā jebkur citur Latvijā. Nu un galu galā pēdējais trakums ir tāds, ka novest šādu mākslas darbu līdz drukai būs pamatīgas mocības, jo eksportēšana no ofisa aplikācijām ir zobusāpes, it īpaši, ja ir iesaistīta grafika.

2. risinājums.

Atveram Illustrator un sagatavojam visu darbam. Es Google atradu daudz maz sakarīgu Latvijas karti, notreisoju robežu un atzīmēju ar punktiem lielākās pilsētas. Papildus uztaisīju vienu slāni, kurā es zīmēšu grafiku un virs tā slāni, kurā samest papildus rotājumus gatavajam darbam. Tādējādi viss ir smuki sakārtots.

Grafika. Iedzīvotāju skaits. Slāņi un pamata karte.
Grafika. Iedzīvotāju skaits. Slāņi un pamata karte.

Tas, kā jūs šobrīd noformējiet pilsētu nosaukumus nespēlē nekādu lomu, jo šī informācija ir paredzēta tikai mums. Jā, starp citu, attiecīgi karte atrodas slānī Latvijas karte, savukārt pilsētu nosaukumi un punkti — slānī pilsētas. Kad šīs operācijas ir veiktas, abus slāņus noslēdzam, lai netīšām kaut ko neizkustinātu un mums tie netraucētu strādāt.

Pārejam uz slāni grafika, samazinām attēlu līdz tādam līmenim, lai Latvijas karte aizņem ne vairāk kā desmito daļu no ekrāna. Tad izvēlamies rīku Graph tool un uzzīmējam grafikas rāmi, kuram būtu jāaizņem visa redzamā darbavirsmas daļa. Uzreiz pēc šīs darbības veikšanas parādās datu tabula aizpildīšanai. Nospiežam pogu Import data un izvēlamies mūsu sagatavoto teksta failu.

Grafika. Iedzīvotāju skaits. Datu importēšana.
Grafika. Iedzīvotāju skaits. Datu importēšana.

Amizanti, vai ne? Tālāk nospiežam pogu ar ķeksi un aizveram ciet datu tabulu, jo tā mūs pagaidām vairāk neinteresē. Toties tagad mums ir jāizvēlās Object -> Graph -> Type… un tad Pie. Drošības pēc pārliecinieties, ka jums viss ir atzīmēts tāpat kā man.

Grafika. Iedzīvotāju skaits. Grafikas tips.
Grafika. Iedzīvotāju skaits. Grafikas tips.

Pēc šīs operācijas veikšanas mums parādās rinda ar dažāda lieluma apļiem, zem kuriem ir apakšā čupā sakrituši teksti. Tā arī ir tā lieta, kas mums ir vajadzīga. Starp citu, ja jums parādījās pīrāgveidīga grafika, tad uzklikšķiniet ar labo pogu uz grafikas, izvēlaties Data… un nospiediet pogu Traspose Row/Column.

Tālāk sakārtojam katru no elementiem. Pirmkārt jau atrodam sakarīgu izmēru lielākajam aplim, kas apzīmēs Rīgu. Manā gadījumā nācās nedaudz samazināt apļus un lai to izdarītu, ar Selection Tool izvēlamies grafiku un tad Transform -> Scale… un pie opcijas Uniform procentuāli palielinam vai samazinam visu grafiku, kamēr iegūstam vajadzīgo lielākā grafika objekta izmēru.

Tagad mums talkā nāk rīks, kuru ikdienā izmanto ļoti maz cilvēku. Tas slēpjas zem Direct Selection Tool un saucas Group Selection Tool (baltā bultiņa ar plus zīmīti). Izvēlamies šo rīku un divas reizes (bet ne tā, kā dubultklikšķi) uzklikšķinam uz tekstiem zem mūsu grafikas apļiem. Šādā veidā mēs varam iezīmēt visus līdzīgos sagrupētos objektus (jo grafika pēc savas būtības ir vairāku objektu grupa). Uzliekam vēlamo teksta izmēru, kāds mums parādīsies grafikā. Nākamajā solī izvēlamies katru pilsētas nosaukumu atsevišķi un uzvelkam to uz attiecīgā apļa, lai top skaidrs, kurš aplis atbilst kurai pilsētai. Attapīgākie uz šo brīdi jau būs sapratuši, ka līdzīgi, kā mēs tekstam izmanījām parametrus, mēs varam iezīmēt arī visus apļus un izmainīt to krāsu parametrus.

Grafika. Iedzīvotāju skaits. Atsevišķu apļu kārtošana.
Grafika. Iedzīvotāju skaits. Atsevišķu apļu kārtošana.

Tālākās darbības ir samērā pašsaprotamas — ar to pašu Group Selection Tool iezīmējam atsevišķos apļus un aizvelkam tajā vietā, kur tiem būtu jāatrodas uz kartes. Sakarā ar to, ka Rīga mums pārklāj Jūrmalu, Ogri un Jelgavu, mēs šim aplim varētu piešķirt citu krāsu. Un kā jau es teicu — grafikas nav nekas cits, kā sagrupēta objektu kopa, tāpēc, kad mulsums pāries un jūs sapratīsiet, ka Rīgas aplis atrodas virsū visiem pārējiem apļiem, tāpēc, ka ir pirmais grafikā, jūs izvēlēsieties tikai šo apli un veiksiet Arrange -> Send to Back. Es vēl papildus iedevu arī citu krāsu Jūrmalai, lai tā nepinās kopā ar Jelgavu. Pēdējā posmā mēs izslēdzam redzamību slānim Pilsētas, jo tas mums vairs nav aktuāls.

Grafika. Iedzīvotāju skaits. Gandrīz gatavs.
Grafika. Iedzīvotāju skaits. Gandrīz gatavs.

Sakarā ar to, ka daudzām pilsētām mūsu piemērā ir samērā līdzīgs iedzīvotāju skaits, būtu prātīgi kaut kur parādīt arī pašus datus. Lai to izdarītu, izvēlamies grafikas zīmēšanas rīku un uztaisam jaunu grafiku. Šoreiz tas būs Bar Graph Tool. Vēlreiz ieimportējam datus. Kad grafika izveidota, atgrupējam to — Object -> Ungroup. Blah, blah, blah logs, kurā tikko nospiedām Ok, pavēstīja mums, ka turpmāk objektu grupa vairs nav rediģējama kā grafika, un tagad tā ir vienkārši objektu grupa.

Kā redzams, katra no grafikas daļām arī ir atsevišķi sagrupēta objektu grupa. Izmetam ārā visu, izņemot pašus stabiņus. Visvieglāk to ir izdarīt, ar Group Selection Tool izvēloties visus stabiņus, nokopējot tos un pēc tam izdzēšot grafiku. Tad uzkopējam uz darba virsmas atpakaļ tikai stabiņus un iemetam iekšā teksta failu ar mūsu sākotnējiem datiem. Nedaudz to visu uzfrišinam, līdz iegūstam kaut ko līdzīgu šim.

Grafika. Iedzīvotāju skaits. Atsevišķi tikai dati.
Grafika. Iedzīvotāju skaits. Atsevišķi tikai dati.

Tagad ir palicis tikai sakārtot visu grafiku, līdz iegūstam gala rezultātu.

Grafika. Iedzīvotāju skaits. Gatavs.
Grafika. Iedzīvotāju skaits. Gatavs.

Līdz ar to mūsu piemērs ir gatavs. Šādi esam ieguvuši vizuāli daudz interesantāku grafiku, apvienojumā ar papildus informāciju (šai gadījumā — pilsētu reālo atrašanās vietu). Piedevām, tagad varam, piemēram, papildināt to ar grafikām par sieviešu/vīriešu īpatsvaru katrā pilsētā, smēķētāju skaitu vai jebko citu, kas vien mums ienāk prātā, tādējādi būvējot arvien komplicētākus un saturīgākus grafiskos veidojumus.

Ceru, ka kādam šis piemērs palīdzēs tikt pie sievas un bērniem ikdienā izveidot kaut ko jaunu.

Google Reader, Google Gears

Vai tiešām visa planēta klusēs? Kopš šī rīta esmu sajūsmā par jauno Google Reader paskatu apvienojumā ar atjaunojumiem Google Gears. Nav ne jausmas, vai tas ir tikai Google Gears vainīgs, vai arī kāds pastrādājis pie paša Google Reader, bet izskats patiešām ir daudz daudz labāks.

Google Reader jaunais paskats
Google Reader jaunais paskats

Papildinājums: Izrādās, ka tas tik tiešām ir pats Google Reader un viņa komanda, kas pie tā ir vainīgi.

NYTimes paplašina savas mājaslapas funkcionalitāti

Nekad mūžā nebūtu rakstījis tādu ierakstu, ja tas man nešķistu tik nozīmīgi. Patiesībā tas ir pārdomu turpinājums manam iepriekšējam ierakstam par drukātās preses elektroniskajiem izdevumiem. Lieta tāda, ka Khoi Vinh, viens no NYTimes mājaslapas izstrādātājiem, šodien padalījās jaunumos par mājaslapas jauno funkcionalitāti ar banālo nosaukumu Extra.

NYTimes Extra 2008-12-04-extra-on
NYTimes Extra 2008-12-04-extra-on

Patiesībā tas ir tas princips, par kuru es sajūsminos mūsu pašu Dienas mājaslapā. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka šajā gadījumā saistīto infomācijas avotu saites ir ieslēdzamas un izslēdzamas, ļaujot lietotājam izvēlēties, vai tas ir nepieciešams. Cik noprotu, tad tagad viss ir tikai testēšanas stadijā, jo iekšlapās vēl šī funkcionalitāte nav parādījusies, kaut gan tieši tur mani tā interesētu visvairāk.

Atbildot uz iepriekšējā raksta komentāriem, gribētu piedāvāt arī šo pētījumu, kurā iztirzāts 2007. gada auditorijas salīdzinājumu ASV esošajiem laikrakstiem, kas ļoti precīzi parāda, cik tad liela ir elektroniskās un drukātās laikrakstu auditorijas attiecība. Biju nedaudz šokēts, jo nešķita, ka attiecība jau ir tāda. Papildus literatūra ir šis ASV laikrakstu satura veidošanas izmaiņu apraksts un Kanādas laikrakstu nākotnes pareģojumi (iesaku palasīt arī saites, uz kurām rakstā atsaucās).

Vēl bonusam piemetīšu Amerikas laikrakstu asociācijas pētījuma rezultātus par reklāmu laikrakstos, kas parāda tendences un pareģojumus, kas un kāpēc reklamējās laikrakstos šobrīd. Turpat arī otrs salīdzinājums par šībrīža situāciju attiecībā pret citiem masu medijiem.

Ko es ar to visu gribēju pateikt? Turpinu runāt par tieši to pašu — ir jābeidz nodarboties ar skaistu piktogrammiņu zīmēšanu un beidzot jāpievēršas daudz nopietnāk tieši saturam. Un saturs ir jāveido tā, lai tas būtu piemērots tieši man, tev, mammai, utt. Izveidot samērā fleksiblu saturu mēs jau esam iemācījušies, droši vien arī reģistrācija mājaslapā tagad nav problēma nevienam, tad nu beidzot varbūt sāksim izmantot šos reģistrācijas datus ne tikai spama sūtīšanai, bet arī tiešsaites satura pielāgotai izvadei? Ļoti labs piemērs šobrīd Latvijā ir sociālie portāli, kas jau sākotnēji tik precīzi nodefinēja katru lietotāju, ka tagad nav problēmas pārdot reklāmas laukumu savā tīklā tā, lai to redz, piemēram, tikai 18 gadus jauns ventspilnieks. Un tieši tādā pašā veidā ir jāveido arī ziņu saturs.

Galu galā, bija taču mēģinājumi veidot lokālos Google News (kam tur, LU fizmatiem bija tā mājaslapa ar savāktajām ziņām no dažādiem nacionālajiem ziņu avotiem?) Bet var takš to visu pagriezt tā, kā to pagrieza NYTimes — veido savu saturu un spēcini to ar papildus saturu no citiem.

P.S. Es apsolos, ka nākamais ieraksts vairs nebūs par laikrakstiem.

Krītošas lāstekas un nestrādājošā iekārta

Izskatās, ka slēpošanas sezona jau ir beigusies. Urā, garā ziema ir aiz muguras un no rīta iešu meklēt sniegpulkstenītes, savukārt bebru skaitītāji varēs pievērsties Rīgas kanāla apsekošanai.

Vakar man beidzot atnāca Brother DCP-770CW muļķufunkcionālā iekārta, kuru jau sen gribēju sev mājās ieviest. Pamatdoma ir ļoti vienkārša — tā kā tagad abi divi ar sievieti sēžam pie laptopiem, tad printeris un skaneris būtu ļoti ērts tāds, ko varētu vienlaicīgi abi divi izmantot. Tad kāpēc mocīties ar vadiem, ja Brother ir izdomājis šādu iekārtu, kas savienojās ar tīklu caur wi-fi? Loģiski.

brother dcp-770cw
brother dcp-770cw

Instalācijas process neaizņēma tik daudz laika, cik daudz bija jālipina nost visādas transportēšanas līmlentes, kas viscaur klāja visu iekārtu. Arī pirmo testa druku (nē, tas nebija «Hello world!», tas bija «pimpis») es veicu bez jebkādas aizķeršanās. Toties skeneri piedabūt pie dzīvības tā arī neizdevās. Problēmas būtība ir tāda, ka iekārta strādā, arī signāls no datora līdz skenerim par operācijas veikšanu aiziet, bet ieskanētie dati neatnāk atpakaļ līdz datoram. Rīt zvanīšu uz palīdzības līniju, lai noskaidrotu, kur tā žurka norakta. Esmu sasodīti vīlies, jo vēlējos šodien jau kaut ko testam paskanēt.

Laikraksti un to elektroniskās versijas

Šodien izlasīju Lāča rakstu par aizpeļķes drukāto krītpapīrizdevumu likteņiem un man kaut kā sāka likties, ka sen neesmu skatījies, kas tad Latvijā šajā lauciņā notiek. Ja par aizbomja izdevumiem man viss ir skaidrs — labāka par The Guardian šobrīd nav nekā, ja nu vienīgi NY Times, kas šobrīd arī cieš no informācijas pārpilnības, tad vietējā skatā vēl tā īsti līdz galam nekas nav skaidrs. Pēdējo reizi tam visam pievērsos pirms pārāk ilga laika un mainījies ir samērā daudz kas.

Sākšu ar žurnāliem — Latvijā vēl joprojām nav neviena žurnāla, kas tiešām nopietni ir pievērsies elektroniskajai publicistikai. Pat Kapitāls šobrīd ar savu jauno mājaslapu izskatās kā tāds sūds uz kociņa, jo nekas tālāk par lapas izveidošanu nav pavirzījies, viss saturs ir jau sen novecojis un netiek atjaunots (droši vien gaida nākamo žurnāla numuru). Visi parējie man zināmie žurnālu elektroniskie formāti dara tieši to pašu — atgremo drukāto saturu, nepiedāvājot neko interesantu (ja, protams, ķengāties komentāros vēl joprojām netiek uzskatīta moderna lieta).

Es jau sen piedāvāju visiem man pazīstamajiem žurnālu pārstāvjiem izveidot elementāru, primitīvu lapu, kurā vienmēr varēs iegūt informāciju par to, kas tiks publicēts jaunākajos numuros. Tas ir ne tikai ļoti lēts variants, kā parādīt sevi elektroniski, bet, pamatojoties uz pašreizējo tendenci atgremot drukāto elektroniski, tā ir arī reāla iespēja noreklamēt nākamo numuru un veicināt mazumtirdzniecību, ja jau uz neko spēcīgāku mēs neesam spējīgi (vari lasīt arī tā — finansiālās situācijas apstākļos nevaram atļauties). Kaut gan arī šī situācija nekur tālu mūs nenovedīs. Vēl joprojām aktuāls ir variants elektroniski iegādāties žurnāla maketus (urā, vismaz Kapitāls līdz tam aizdomājās, kaut gan bez finansiālā labuma gūšanas. Nomīza, ka nepirks?).

Nu un tad par avīzēm. Lauku Latvijas avīze diemžēl man šodien neveras vaļā. Varbūt kaut ko marinē jaunu? Katrā ziņā viņu modeli jau biju aprakstījis un esmu par to sajūsmā vēl joprojām, kaut gan uz šo brīdi viņiem jau vajadzēja pavirzīties daudz tālāk.

Tā, principā, ir lielākā problēma Latvijas avīžu mājaslapās — nav līdz galam skaidrs, uz ko tad īsti ir tendēta šī lapa. Vai tiešām tikai uz komentāriem un, kas nu tagad ir ļoti moderni, žurnālistiem–blogotājiem. Ļoti labi, tomēr es nesaprotu, kāpēc man būtu jālasa tad no laikraksta pārpublicētie komentāri, ja jau žurnālistiem tāpat ir sniegta iespēja ķengāties par visu, kas notiek apkārt. Manuprāt, tādā gadījumā jau sen vajadzēja saprast, ka sadaļa «Komentāri un viedokļi» ir lieka.

Ja runājam par konkrētākiem izdevumiem, tad šobrīd visvairāk akmeņu kristu Dienas Biznesa mājaslapas virzienā, jo tur nenotiek pavisam nekas. Vēl joprojām ir tas pats vecais ziņu lentas variants, kas tiek ik pa laikam papildināts ar bilžu galerijām. Vēl joprojām ir drausmīgākais bardaks un nepārskatāmība. Galu galā, ja jau ir labā sānu sleja ar rakstu pieteikumiem, kāpēc tieši šo sleju nevar izmantot arī saistīto rakstu attēlošanai, nevis samest tos zem raksta. Ik pa laikam ar peles rullīti grozoties, esmu pazudis lapā, jo nevaru saprast, vai es kaut ko lasu, vai arī meklēju rakstu, ko palasīt. Nu un tas baneris lapas augšā… Un divus gadus vēlāk vēl joprojām nav elektroniskā laikraksta abonēšanas iespēja. Tas pats, protams, attiecās arī uz pārējiem laikrakstiem. Mēs kaut kad attapsimies?

Latvijas vēstneša mājaslapu vispār nevēlos komentēt. Jau trešais vai ceturtais lapas paskata variants, bet nekādas jēgas, jo vēl joprojām es neko šajā lapā nesaprotu.

Neatkarīgā savu portālu NRA.lv ir sākusi lipināt pareizajā virzienā, tomēr problēma, kas ir ar šo lapu, ir skaidra nostāja, ka NRA.lv nozīmīga ir tikai pirmā lapa. Tiklīdz, kā es ieiešu, teiksim sadaļā «Izklaide & Kultūra», manā priekšā ir ziņu saraksts, kas vairāk būtu atbilstošs ziņu aģentūras lapai. Pozitīvi ir tas, ka izdevniecība beidzot attapusies un sametusi vienā portālā visus savus drukātos izdevumus. Tādējādi tika gan ietaupīti līdzekļi uz atsevišķu lapu veidošanu, gan arī pozitīvā virzienā daudzveidots portāla saturs. Jobans bobans, cik ilgus gadus es gaidīju brīdi, kad varēšu izlasīt kādu Vakara ziņu rakstu (dotēt viņus, pērkot laikrakstu mazumtirdzniecībā man vienkārši sirdsapziņa neļāva). Jebkurā gadījumā, NRA.lv kļūst arvien vairāk un vairāk skatāmi un baudāmi.

Kā pēdējo no nacionālajiem laikrakstiem gribētu minēt Dienu. Kaut gan ir skaidrs, ka satura veidošanas ziņā daudz kas ir aizņemts no aizpeļķes izdevumiem, šajā gadījumā tas ir tikai un vienīgi pozitīvi. Jo, smejies vai ne, beidzot idejas ir ne tikai nozagtas, bet arī pietiekami kvalitatīvi realizētas. Lietas, kuras es tā arī nesapratu: kur ir atrodama jebkāda informācija par drukāto izdevumu, kā var saprast, vai raksts ir publicēts tikai internetā, vai arī laikrakstā, pēc kāda principa darbojas meklēšanas rezultātu attēlojums. Tā secība man tā arī netapa skaidra. Es varētu vēl kādu labu vai ļaunu vārdu pateikt, bet kopsummā gribētu tikai rezumēt, ka šobrīd uzskatu šo lapu kā labāko Latvijā tieši kā drukātā medija elektronisko versiju. Ar tādiem panākumiem Diena nākamgad var arī, manis pēc, drukāti vispār neiznākt.

Galu galā pārlasot visu, ko esmu sarakstījis, vairāk nemaz nezinu, vai rakstu to tikai sev, lai pēc kāda laika palasītu «kā bija toreiz», vai arī jūs kaut ko šeit prātīgu atradīsiet. Bet tāda ir mana šībrīža nostāja.

Detalizēti par krāsu diapazoniem

Patiešām sen biju gaidījis tik labu aprakstu. Patiešām detalizēti un uzskatāmi, bet bez nevajadzīgā ūdens un pārmērīgas sarežģītības. Šobrīd raksts «Цветовой охват» ir mans visieteicamākais resurss par krāsu diapazoniem. Ļoti ļoti iesaku visiem izlasīt.

P.S. Tiem, kam problēmas ar šī raksta iepazīšanu, iesaku griezties pie dakteriem, dzīvē noderēs.

Sniedziņš snieg, apsnieg viss…

Kā man tas ir apnicis — jau otro nakti es vēroju brīnišķīgo sniegputeni, bet no rīta raugos jau atkal uz peļķēm un melno asfalta segu, jo viss sniegs kaut kur ir pazudis. Tas patiesi sāk krist uz nerviem. Pieļauju, ka arī šorīt es sagaidīšu līdzīgu skatu.
Kas attiecās uz jums, dārgie dizaineri, tad lūdzu pacenšaties šogad uzzīmēt, nokačāt, ieskanēt vismaz piecas dažādas sniegpārslas, kuras liksiet savos neatvairāmajos dizaina darbos. Apnika jau skatīties uz Copy/Paste variantiem. It īpaši, ja to jau otro nakti dara tas tur bārdainais augšā.

InDesign — bibliotēku datnes

Man labu laiku jau ir šķitis, ka daudzi nenovērtē šo lielisko failu formātu, kas ir jau vairākas versijas iekļauts InDesign programmā. Runa ir par *.indl jeb InDesign library.

Tad nu nedaudz paniekosimies, lai saprastu, kam tad tas ir domāts un ko ar to darīt. Lai izveidotu jaunu bibliotēku, izvēlamies File -> New -> Library. Uzreiz atvērsies logs, kas piedāvās šo bibliotēku saglabāt. Pēc saglabāšanas programmas darba virsmā parādīsies jauns logs ar jūsu izvēlēto bibliotēkas nosaukumu, kas, bez šaubām, sākotnēji būs pilnīgi tukšs.

Adobe InDesign library. Sākotnējais loga izskats.
Adobe InDesign library. Sākotnējais loga izskats.

Bez šaubām, no tukšas bibliotēkas mums nav nekāda labuma, tieši tāpēc izveidosim jaunu dokumentu, kurā tad arī sagatavosim materiālus, ko saglabāt bibliotēkā. Nesarežģīsim visu pārāk, bet atcerieties, ka iespējas ir sasodīti daudz, tāpēc bieži vien ir pat vēlams eksperimentēt.

Es izveidoju pagalam vienkāšu vēstuli, kuras saturu sadalīju trīs blokos — galvene ar logo, pamatteksts un bilde ar parakstu. Lai nedaudz parādītu atšķirības, kādas rodas, saglabājot bibliotēkā dažāda veida informāciju, pievienosim arī vienkāršu palīglīniju sistēmu, kuru arī saglabāsim bibliotēkā.

Vienkārša vēstule un bibliotēkas logs. Adobe InDesign.
Vienkārša vēstule un bibliotēkas logs. Adobe InDesign.

Lai pievienotu kādu jaunu informācijas vienību bibliotēkai, izvēlamies attiecīgo objektu un ievelkam bibliotēkas logā. Vienīgā atšķirība ir ar palīglīnijām, jo tās var pievienot (tieši tāpat kā jebkuru citu objektu) vienīgi izvēloties palīglīnijas un tad bibliotēkas logā noklikšķinot uz pogas «New Library Item». Principā darbošanās ir vienkārša un ērta. Lai pēctam izmantotu kādu no bibliotēkas elementiem, vienkārši izvēlamies to no bibliotēkas satura un ievelkam dokumentā. Ja noklikšķināsim uz kādu no bibliotēkas elementiem ar labo peles klikšķi, tad izvēloties «Place Item(s)», ja ievietojam tāda paša formāta dokumentā, kādā bija veidotas sagataves bibliotēkai, attiecīgie elementi tiks novietoti tieši tajās pašās vietās.

Droši vien uz šo brīdi vēl joprojām varētu šķist, ka bibliotēkām nav diži īpaša praktiska pielietojuma un visu šāda veida objektus varētu glabāt arī uz darba virsmas ārpus lapas robežām. Tomēr tā gluži nav. Pieņemsim, ka mēs strādājam ar kādu sarežģītāku darbu, piemēram, preču katalogu vai laikraksta maketu. Tādā gadījumā mēs visu informāciju, kas attiecās uz atsevišķiem lapu elementiem, vienmēr varam glabāt bibliotēku failos. Un, ja jau pašā sākumā būsim padomājuši par to, lai objektiem būtu sakarīgi nosaukumi, varēsim bibliotēkās turēt tūkstošiem elementu, kurus ar parastākās meklēšanas palīdzību ķeksēsim ārā, bet nepieciešamības gadījumā modificēsim un saglabāsim klāt. Tā, piemēram, mēs varam saglabāt vairākas versijas vienam un tam pašam blokam. Man tas jau bija noderējis kādā redakcijā, definējot reklāmas laukumus.

Vienīgais būtiskais mīnuss, kas ir saistīts ar bibliotēku failiem ir tas, ka vienlaicīgi ar vienu bibliotēku var darboties tikai viens InDesign lietotājs.

Vairāk par būtību, kurā es neiedziļinājos, var palasīt InDesign tiešsaites palīdzībā.