Skaidrs, ka Ziemassvētki ir tikpat bieži, kā jaunas CS pakas iznākšana. Es biju ļoti negatīvi noskaņots pret jauno Creative Suite tik ātru parādīšanos, tomēr sākot lietošanu esmu sapratis, ka Adobe speciālisti patiešām ir pacentušies un mums ir jāfokusējās mazāk uz jaunajām iespējām, bet gan uz jau esošo iespēju uzlabojumiem. Es īpaši gribētu uzsvērt to, ka daudzas nianses ir nevis vienkārši uzlabotas, bet gan fundamentāli pārstrādātas, līdz ar to pieaugusi gan kvalitāte, gan arī ātrums. Un ātrums programmām ir uzlabots sasodīti jūtami.
Oki, bet tagad nedaudz vairāk tieši par Photoshop CS4 Extended.
Atpūšoties no trakoti aizraujošas, bet tai pat laikā sasodīti laikietilpīgas procedūras, kas saucās mājaslapu satura vadības sistēmas programmēšana, noskatījos LNT ziņas iekš TVNET. Vienkārši uznāca kaut kāda nostaļģija pēc televīzijas, kā masu medija.
Un liels bija mans izbrīns, kad lāga zēns Kleckins, komentējot arvien plašāku Krievijas raidstaciju ienākšanu Latvijas tirgū, izteica vērtējumu, ka vienīgais, kas var mainīt situāciju par labu vietējiem masu medijiem, ir valsts finansiālais atbalsts. Tas puika laikam ir galīgi uz vecumdienām prātu izkūkojis. Nepietiek ar to, ka visi mediji vairāk vai mazāk jau tā atrodas dažādu politiski–ekonomisko grupējumu kontrolē, viņš piedāvā vēl arī kontroli no valsts puses? Tā jau mēs pavisam drīz nonāksim līdz Krievijas masu mediju dzīves modelim un galu galā atkal būs pagrīdē jāklausās BBC World Service.
Šodien uzstellēju Adobe Creative Suite 4, tagad lēnām sākšu testēt. Pirmais, kas tiešām satriecoši iepriecina, ir ātrdarbība. Ilustrātorā gradientētam tekstam uztaisīju 3D efektu, tad to visu nobluroju un saskribloju, bet darbojas nevainojami ātri, salīdzinot ar iepriekšējām versijām. Priecājos un darbojos tālāk. Drīz ziņošu arī par citiem rezultātiem.
Ir tāds interesants kantoris vai arī kā lai to sauc, kurš mani jau vairākas reizes uz dažādiem e–pastiem uzrunā ar iespēju izmantot viņa datubāzes pakalpojumus. Šis kantoris par kaut kādu tur naudas summu ir gatavs iespamot 120 000 Latvijas e–pasta adresēm. E–pasts, no kurienes man pienāk šie uzaicinājumi ir emailreklama@tvnet.lv. Cik noprotu, tad līdzīgas adreses ir izveidotas arī iekš inbox.lv un one.lv servisiem vai katrā ziņā tas paziņojums nāk arī kaut kādā nedaudz savādākā veidā, bet ir skaidrs, ka persona/kantoris ir tie paši.
Tad nu lūk, es esmu ar mieru skaidrā naudā iedot 100Ls tam cilvēkam, kas man pateiks personas, kas aiz tā stāv, vārdu, uzvārdu un dzīvesvietas adresi vai kaut vai personas kodu. Zajebal. Gribu nodot attiecīgajām instancēm, lai ar viņu ņemas.
P.S. Ja kāds vēlas pievienoties manam uzaicinājumam, tad droši. Varbūt galu galā sametīsim summu ap tūkstots latiem atradējam un nosūtīsim spameri ar vilcienu uz Sibīriju bez atgriešanās iespējam, lai mācās malku cirst.
Jau pirms kādām pāris nedēļām sēdējām Ļeņingradā un kaut ko štukojām savā nodabā par akciju «Iededzies par Latviju!». Pateicoties prāta aptumšojumam un Sirkes jaunkundzes iedvesmojošajai klātbūtnei toreiz tapa ideja par skaistāko enerģijas dzēriena Burn akciju, kāda vien var būt. Diemžēl ideju pārdot neizdevās, jo tā arī nesaņēmos atrast, kas šo enerģijas dzērienu Latvijā pārstāv no mārketinga viedokļa, tāpēc, kamēr vēl ir aktuāli, vēlējos iemest vides reklāmas stendu skices.
Kaut gan man tas vienmēr ir šķitis pavisam pašsaprotami, esmu sastapies ar ļoti daudziem cilvēkiem, kas vēl joprojām nav izmantojuši Adobe Creative Suite paketes programmu noklusēto dokumentu izveidošanas iespējas.
Kas tad ir šie noklusētie dokumenti? Tad, kad jūs izvēlaties File -> New… vai arī vienkārši noklikšķiniet CTRL+N, tiek izvadīts dialoga logs, kurā jūs varat definēt jauna dokumenta izveides parametrus. Viens no raksturīgākajiem čakariem ir InDesign, kurā noklusēti stāv Letter dokumenta formāts un pavisam nesaprotamas atkāpes no lapas malām. Tā nu cilvēki katru reizi ņem un labo šos parametrus, definējot sev vajadzīgo. Kaut gan patiesībā jau pašā sākumā var nodefinēt noklusētās vērtības tieši tādas, kādas jūs visbiežāk izmantojiet.
Kā saglabāt Adobe InDesign noklusēto dokumenta izmēru
Kā jau redzams no ilustrācijas, viss, kas ir nepieciešams, pie saglabāšanas izvēlēties, lai tiek pārrakstītas Default dokumenta vērtības.
Otra lieta, kas nav nemaz tik mazsvarīga — pēc šī paša principa jūs varat izveidot desmitiem dažādu citu jau gatavo dokumentu paraugu, tādējādi atvieglojot darbu sev divos gadījumos (palabojiet, ja kļūdos):
1. Vairs nav nepieciešamība katru reizi ievadīt parametrus
2. Tiek saglabāti visbiežāk lietotie formāti un tāpēc nav jāmeklē, cik liels tad bija reklāmas laukums klientam kaut kāda preses izdevumā vai kāds bija kolonnu skaits korporatīvajā dizainā konkrēto darbu veikšanai.
Tikai jāatceras, ka veidojot jaunu dokumentu sagataves, vajadzētu izvēlēties pietiekami saprotamus veidus, kā aprakstīt šīs sagataves, jo «A4 divas slejas» tipa dokumentu sagatavju nosaukumi ļoti ātri sāks šķist samērā neatpazīstami brīdī, kad jums jau būs vairāk kā divdesmit dažādas sagataves.
Dikti sen nebiju lietojis QuarkXPress. Pa šo laiku ir parādījusies arī InCopy draudzene QuarkCopyDesk un vēl daži labumi. Nav ne mazākās sajēgas, kā tas ir ietekmējis visus tos, kas tiešām Quark lieto. Man līdz šim vienīgais, kas ir bijis vajadzīgs — ik pa laikam nozagt jauno Q2ID versiju, lai varētu ar XPress radītajiem failiem kaut cik operēt.
Bet šajās dienās Quark ir pārsteidzis ne vien mani, bet arī uzņēmuma akciju turētājus un vēl dažus labus, paziņojot, ka ir iznācis jauns bezmaksas papildinājums, ar kura palīdzību tagad būs iespējams brīvi operēt ar InDesign un InCopy veidotajiem datiem, savukārt MS Word videi tagad ir pielāgots drag&drop (līdz ar to arī Copy&Paste) režīms, kurš jau labu laiku ir pieejams InDesign lietotājiem (man tas savulaik izglāba, strādājot ar kādas apdrošināšanas kompānijas formām, kuras gribēja nevis PDF, bet *.doc formātā).
Agencies are better equipped to satisfy their customers’ requests, whether a customer uses QuarkXPress or InDesign.
Marketing departments can easily collaborate with business partners such as agencies, pre-press, and print service providers.
Magazine and newspaper publishers can create one workflow system for multiple publications using both QuarkXPress and InDesign.
Negribu tagad te izplūst ar pāragriem secinājumiem, bet piekrītu domai, ka tas varētu veicināt tirgus paplašināšanos šim produktam, jo vajadzēs tikai vienu programmu paketi, lai redzētu un spētu koriģēt dažādu drukāto dizaineru darbus, neizmantojot komentēšanu PDF dokumentos vai ilgas telefonsarunas, nerunājot par bakstīšanu monitorā pār plecu.
Neticu, ka esmu vienīgais, kam šīs ir sasāpējušās problēmas, bet sakarā ar to, ka negribu jūs nomocīt ar nenormāli daudz un dažādiem sasāpējušiem jautājumiem, uzskaitīšu uz šo brīdi man vissāpīgākos.
1. Kontaktformas un e–pasti uzņēmumu mājaslapās.
Atceros tos laikus, kad katra sevi cienoša mājaslapa obligāti saturēja kontaktformu saziņai. Turpat, ja nebija kontaktforma, noteikti bija e–pasta adrese vai kas līdzīgs. Man arī ir e–pasta adrese minēta, uz kuru varat sūtīt savas pārdomas. Vienīgais, kas man ļoti nepatīk (bet pats savulaik par to sajūsminājos pārpeļķes uzņēmumu mājaslapās) — man nav nekāda uzticības momenta tām. Nav ne mazākās nojausmas, kad tad uz manis uzdoto jautājumu kāds atbildēs.
Pārpeļķes kompānijas vēl joprojām bieži vien raksta, ka uz e–pastiem atbild diennakts palīdzības dienests vai arī ir pieminēts, kādos laikos uz to atbild. It kā elementāra lieta, bet es jau sevi kuro reizi esmu pieķēris pie domas, ka es vispār ignorēju e–pastu un kontaktformas kā saziņas formu ar uzņēmumiem, it īpaši, ja e–pasts ir kaut kāds info@blah…
2. Tehnisku štrumentu apraksti
Šai gadījumā visi noteikti atminās video par to, kas notiktu, ja Microsoft sāktu ražot iepakojumus Apple produkcijai. Pirms kāda laika man bija nepieciešamība iegādāties portatīvajam sakarīgu bezvadu peli (man jau tā vadu pietiek somā). Un liels bija mans izbrīns, ka datorveikala pārdevējs, ar mani kopā pētot peļu iepakojumus, tā arī nespēja atbildēt uz jautājumu, kāpēc Logitech 34Ls pele ir sliktāka par tās pašas firmas 65Ls peli. Zināja teikt tikai to, ka to dārgo visi datorspēļu fani pērkot. Yeah, right. Tieši šis parametrs man ir noteikti noteicošais.
Piemēram, pusi no kastes aizņēma uzraksts «microgear technology», kas nozīmē neko vairāk, kā maziņu bīdāmo sūdiņu peles apakšā, ar kuru regulē to, cik ļoti man tikšķ vai netikšķ rullītis. Un kā gan man neienāca prātā, ka šāda «megatehnoloģija» varētu maksāt 31Ls vairāk?
Tas pats attiecas arī uz daudziem citiem štrumiem, kuriem pat speciāli ir izveidotas mājaslapas ar salīdzinājumu tabulām. Tikai tāpēc, ka no iepakojuma neko nevar saprast. Varbūt tā ir kaut kāda īpaša tehnika, kā panākt to, lai tavu preci pērk tikai internetā?
Starp citu, Ļebedjevs ar savu tagu mākoni uz iepakojuma nav diez ko labāks par Logitech un Microsoft kopā ņemtajiem.
3. Lielveikali un to kases
Tas, kāpēc lielveikalos ir daudz kases, domāju, nevienam jau sen nav noslēpums — pēc kaut kādas tur regulas noteikumiem, ir jābūt noteiktam skaitam ar kasēm attiecībā pret veikala tirdzniecības zāles platību.
Man nav nekādu iebildumu pret to, ka lielākā daļa no Maximas kasēm ir slēgtas, jo es pēdējā laikā cenšos iepirkties tikai Sky. Tur mani nepamet sajūta, ka kasieres kaut kur malā stāv un gaida zemo startu, lai varētu skriet pie klienta un izsist viņam čeku — vienīgie, kas šajā veikalā mani ieved diskomfortā, ir apsargi un cenas garšīgiem vīniem (nepārprotiet, cenas patiesi ir zemas un tāpēc pārāk bieži gribas tos pirkt).
Bet atgriezīsimies pie tipiskas Maximas vai Rimi. Es atceros, ka savulaik bija kaut kādas lampiņas pie kasēm, lai zini, kura strādā (vēl Padomju Savienības laikos Maskavas GUM‘ā tādas redzēju). Vienā no lielveikaliem tādas redzēju arī tagad. Bet, sakarā ar to, ka mūsdienās elektrību taupa tikai uz Rīgas ielām, lielveikalos pie kasēm viemēr ir ļoti gaišs. Un ja šīs signāllampas tiešām arī tiek iedegtas brīdī, kad kase ir vaļā, to neviens nevar ieraudzīt, jo no baltās gaismaskastes spīdošā dienasgaisma nav pamanāma.
4. BMW, Mecedes Benz un Lexus autovadītāju — manas ģimenes slepkavu tops un citi sīkumi, tai skaitā policijas darbinieki un taksisti
Šodien jau kārtējo reizi divdesmit minūšu laikā uz ielas man gandrīz izdevās iekļūt avārijā.
Tipiskākais variants: es ieturu pietiekamu distanci, lai lietus laikā varētu bez «mēmajiem» noreģēt uz priekšā braucošo, bet man pamanās kāds priekšā ielīst.
Otrs tipiskākais variants ir kreisais pagrieziens ar 50 km/h ātrumu uz pārpildītas ielas, nerādot pagriezienu. Tieši aizmugurē braucošais jūtas ļoti patīkami.
Trešais variants: no ieskriešanās joslas vai mazāk svarīga ceļa uzbraukt uz Krasta ielas, kur es braucu ar 70 km/h. Bez emocijām uzsākt braukt (nevis jau braukt ar tādu pašu ātrumu kā es) un, pat ļoti iespējams, momentāli pārkārtoties uz trešo joslu, jo tur ir pierastāk.
Nemaz nerunāju par to, ka uz Brīvības, Barona, Čaka ielām un Aspazijas bulvāra malā noparkojusies mašīna pirms izbraukšanas neuzskata par nepieciešamu apskatīties, vai aizmugurē kāds nebrauc.
Vēl arī policija Vecrīgā, kas var paziņot kravas automašīnai, ka tā nedrīkst iekraut/izkraut kravu, neuzbraucot uz gājēju ietves. Par tiem man vismaz ir prieks, jo tagad paši varēs izbaudīt, kādas pēc tam paliek ietves (tiem, kas tankā — tagad Vecrīgā būs jaunas kājinieku patruļas.)
Topu noslēdz taksisti, kuri no manis jau ir norāvušies ne reizi vien. Jā, es esmu tas, kurš zvana Ceļu policijai un sūdzas par konkrētu elementu izdarībām, piemēram, gājēju pāreju, dzelzceļa pārbrauktuvju un sarkanās gaismas ignorēšanu no jūsu puses. Mani var atrast Ļeņingradā. Paņemiet līdzi tiesības un automašīnas tehnisko pasi. Arī šoreiz policiju izsaukšu es.
Es uzskatu, ka Rīgas satiksmē valda haoss un man piebalsos jebkurš «laucinieks», kuram braukāšana uz galvaspilsētu ar savu transportu ir vairāk galvassāpes, nekā komforts.
Šodien nopriecājos par to, ka Salīdzini.lv esot uzlabojuši savu dizainu. Tā kā ziņu izlasīju tālrunī kādā no RSS ziņu avotiem, tad tikai tagad uzzināju, kas tad tur izmainījies. Absolūti nekas. Tas vēl joprojām ir ārpus jebkādas salīdzināšanas iespējām briesmīgs.
Tas, ko es jau sen vēlējos šajā projektā, ir patiešām inovācijas dizainā, kas atvieglotu šī projekta lietošanu:
1) meklēšanas rezultātu apskate dažādos griezumos (tikai teksts rindās, tikai veikalu nosaukumi, utml.)
2) alternatīvas vai līdzīgi produkti blakus meklēšanas rezultātiem
3) AJAX ievades formā ar palīgu preces izvēlē
4) lietotāja autorizācija ar saglabātu meklēšanas vēsturi (tai skaitā ar meklētās preces cenu izmaiņām)
5) kvalitatīva informācija par produktiem. Utml.
Tas, kas ir izdarīts tagad — izveidots preču katalogs. Šī dizaina lieta ir vajadzīga veikalu īpašniekiem, lai saprastu, kā veidot automātiski preču klāsta katalogus meklētājiem un nav nekāds kardināls solis pretim ikdienas lietotājiem.
Lūdzu, nē, pieprasu — nomainiet paziņojumu par dizaina maiņu pret paziņojumu, ka beidzot esat saņēmušies un uztaisījuši briesmīgu vēdekli ar visnodrāztāko Web 2.0 teksta noformējumu, izdomājuši saukli un to ielikuši lapā. Bet tam nav nekāda sakara ar dizainu.
Jau pēc publicēšanas uz ātru roku uzmetu variantu, kas BlackHalt, Kirila un citu datubāžu izmantošanas utilizatoru rokām būtu panākams un lietojams (tas ir mājiens).
Salidzini.lv meklēšanas forma
Šai gadījumā īpaši gribu paskaidrot apakšējo daļu — revolucionāri būtu ieviest blokus ar informācijas atlasīšanas iespējām. Funkcionālie bloki, kurus pašrocīgi varam pielikt, noņemt, izveidot (identiski tam, kā īr iGoogle lapā). Un patiesībā šiem blokiem īpaša nozīme ir tieši pēc pirmās meklēšanas rezultātu parādīšanās — atlasot jau tiešām vajadzīgo. Un sev saglabāt tikai to atlases iespēju, kura man tiešām ir vajadzīga. Lūk tas, manuprāt, būtu uzlabots, jauns dizains.
Atvainojos. Gribēju kaut ko par citiem «jaunajiem dizainiem» arī pateikt, bet man šobrīd kaut kā aizmirsās, kas vēl bija svarīgi. Nu re, atcerējos. Jau nedēļu mēģinu saprast, kā var pārdot par vairākiem desmitiem tūkstošu latu kaut ko tādu, ko ir slinkums pat noprezentēt piecdesmit santīmu robežās. Un šis ir tikai viens uzskatāms piemērs, bet tādu ir tūkstošiem.
Nē, man šodien nav ļoti slikts noskaņojums — šo irakstu tapinu jau labu laiku, metot ārā kādu no punktiem un liekot kaut ko citu, aktuālāku vietā.
