Nu nemaz nebija tik sen tas laiks, kad apgalvoju, ka man telefons ar krāsaino displeju ir tikpat nepieciešams, kā stacionārā metereoloģiskā stacija. Tai pat laikā otra lieta, kas man pavisam nebija skaidra, ir fotokameru, videokameru un citu tūristu prīmusu veidīgo sūdu parādīšanās telefonos. Labi, ka tam Kristaps Kalns rada skaidrojumu: “Tad, kad fotogrāfs ir galīgā pālī, bet redz “dievīgi skaistu” mēnesi, tad ir ar ko savas vēlmes apmierināt”. Starp citu, tas radās 200x. gadā, pēc tā trakā Prāta vētras koncerta Mežaparkā, kad mēs kopīgi gājām uz LETAs apmaksāto taksi, lai brauktu uz Vecrīgu.
Tad nu tā, šodien uzzināju, ka tie mudaki Nikon ir nākuši klajā ar jaunu modeli — D90, kurā ir iebūvētā funkcija iedomājieties kas… HD režīma videoieraksts. Bļa, lohi. Es sagaidu, ka tuvākajā piecgadē DSLR tiks aprīkoti ar mp3 atskaņotājiem, tualetes atsvaidzinātājiem un citiem sūdiem, kas tikai traucēs veikt to, kam DSLR ir paredzēti. Un esmu pilnīgi pārliecināts, ka šim piemēram sekos arī Canon, jo nevar tak atpalikt no konkurentiem. Sviests.
Tālajā pagātnē dzīve bija daudz vienkāršāka, jo eksistēja Adobe Type Manager, kura Light versija bez maksas bija lejuplādējama, bet Deluxe versiju uz desmit disketēm varēja aizņemties vietējā tipogrāfijā. Šobrīd Adobe ir pilnībā atmetusi ideju par fontu menedžmenta programmām un devusi priekšroku kvalitatīvu fontu ražošanai (par ko viņiem milzīgs paldies).
Pēdējos gados biju izmēģinājis vairākus risinājumus, no kuriem visilgāk nosēdēju pie Suticase, tomēr ar laiku daži sīkumi šai programmā sāk īpaši piebesīt. Tad es pārgāju uz FontExpert, kas man stāv arī šobrīd. Tomēr pēc iepazīšanās ar Smashing Magazine apskatu 25 Font Management Tools Reviewed, kas nesen tikai publicēts un ko ļoti iesaku izlasīt, uzzināju, ka Linotype rīks beidzot ir izgājis beta testēšanu un drīzumā būs pieejama pirmās gala versijas bezmaksas lejuplāde Linotype mājaslapā. Un man nez kāpēc šķiet, ka es, pieverot acis uz to, ka tur vēl tāda sadaļa kā Shop būs arī, ar lielāko prieku sākšu lietot tieši šo risinājumu.
Man nav pilnīgi nekādas vēlmes spļaudīties par dizaina pērlēm tā, kā to dara badad.lv, no kuru ķengām jau sen esmu atrakstījies (būtu labāk paši savu lapu saveduši kārtībā, nevis zaguši ilustrācijas no dažādiem resursiem). Bet ir daži resursi, par kuriem savādāk nevar.
Pirmie aptrakušie bija Hanzanet.lv. Viss pat būtu bijis samērā ok (nekādu pretenziju pret korporatīvajām krāsām, man arī ļoti patīk, ka ievades lauks ir normālā lielumā, lai mana ome var arī strādāt ar internetbanku). Pirmkārt — ko man dod tas, ka lapas funkcionālākajā daļā man visu laiku rotē kaut kādi pašreklāmas baneri? Vai tiešām to nevarēja kompakti novietot kaut kur labajā maliņā, lai netraucē? Un pirmās lapas makets ir vispār satriecošs — paskaitiet, cik reizes ir pirmajā lapā vārds “hansanet” vai “internetbanka”? Un, bez šaubām, katru apmeklētāju ir jāsveic ar to, ka ir atvērta Hansabankas jaunā internetbanka (atcerēsimies MS Office ’95 un pirmās mūsu makarētās mājaslapas), savukārt patiešām noderīga informācija par to, ka jaunais Hansanet ir ļoti drošs un visvisādi apzīmējams ar zelta pumpiņu, tas tiek nomests pašā lapas apakšā. Stulbi.
Savukārt pašā bankā navigācija ir kļuvusi daudzreiz loģiskāka. Pirmkārt, ir daudz saprotamāks sakārtojums ar dubulto navigāciju — augšā vairs neatrodas desmit dažādas specifiskas, daudziem parastiem bankas lietotājiem nesaprotamas navigācijas iespējas. Tagad tas viss ir noslēpts dziļāk un nekrīt acīs. Un vēl mazie sīkumiņi, kas man dikti patīk un liek pasmaidīt apmierinātībā ik reizi, kad lietoju Hansanet. Tās sīkās utis, kas traucē, ir pelēkie burti uz pelēka fona, nedaudz par traku pelēkos fonos puse no lapas, bet tās ir detaļas.
Tomēr vienu pērienu es gan iedošu — es gribu atpakaļ telehanza.lv un telehansa.lv, jo mani tas telehansanet.lv ikdienišķais atminēšanās treniņš drīz pavisam sabesīs. Vismaz reklāmās tad izmantojiet adreses, kas eksistē.
Un es pat nebūtu pamanījis, bet šodien man te padeva ziņu visi Latvijas blogi pēc kārtas par Latvijas Mobilā telefonajauno mājaslapu. Vispār negribu tajā iedziļināties, jo man ir gluži vienalga, vai īsziņu sūtīšanai lapas adrese ir friču enigmas kods vai arī latviski saprotama adrese — bukmarku menedžerim tas ir pie kājas, savukārt anālais paskats tikai kārtējo reizi apliecina, ka Bindem jau sen vajadzētu beigt mazbērnus nodarbināt pie sevis. Bullšits, īsāk sakot.
Jaunais Latvijas mobilā telefona mājaslapas paskats.
Bet tas viss ir patiesībā smieklīgi un neinteresanti, ja mēs salīdzināsim ar to, cik dziļā pakaļā es šobrīd esmu ar savu augstskolu un tās galveno informācijas apmaiņas resursu LUIS.lv (kas, patiesībā, arī bija visa šī raksta galvenais tapšanas iemesls).
Latvijas universitātes informācijas sistēma. Pirmā lapa pēc pieslēgšanās (sensitīvie dati ir paslēpti).
Pizdjec! Un šitajā bardakā man ir vēl jāorientējās kaut kādā nebūt veidā? Es nemaz nerunāju par to, ka puse no saitēm nestrādā, back funkciju nevar lietot, jo tad tiks pārtraukta pieslēguma sesija ar serveri, bet kurā pakaļā es varu pietekties stipendijai un aerobikas nodarbībām, es tā arī neatradu. Es pat neievietošu jums ekrānšāviņus no kādas citas lapas, jo viss LUIS izskatās vienlīdz šādi. Nu, moins, cienījamā Latvijas Universitāte, what a fuck?
Lūk tādi mazi pīrādziņi, bet gan jau viss būs skaisti un gaiši. Starp citu, es te sazīmēju kaut ko blogam, kāds negrib WordPress theme uztaisīt no maniem skricelējumiem? Garšīgi samaksāšu.
Nu tā. Tikko uzinstalēju jauno brīnumu — Google Chrome pārlūku un no tā rakstu jums šo svarīgo ziņu. Esmu iestājies Latvijas Universitātē, Fizmatunodaļas, šķiet, visnefizmātiskākajā programmā, jo pēc četriem gadiem, iespējams, es kļūšu par ģeogrāfijas un informācijas tehnoloģiju skolotāju vidusskolām.
Ok, lai jums ir vēl interesantāka krišana no krēsla, papildināšu to visu ar to, ka 23. septembrī Adobe taisās laist tautās Creative Suite 4. Cik man ir zināms, tad galvenais uzsvars šoreiz būs saistīts tieši ar uzlabojumiem programmu interfeisā un sakarībām starp dažādām Creative Suite programmām (piemēram, keyboard shortcuts).
22. septembrī kafejnīcai Leningrad būs pusgada jubileja, bet 18. septembrī kaut kādai daļai šo blogu lasošo noteikti patiks atnākt pie manis uz kafejnīcu uz DJ Krii un grupas Apēdājs muzikālo sniegumu vakaru.
Pēc vairāk nekā nedēļas daudzīšanās un kārtējā soda (pirmais bija Polijā, braucot no Tom Waits koncerta Prāgā), šoreiz gan Čehijas varasvīriem, esmu atgriezies Latvijā. Sziget festivāls Budapeštā šogad ir noritējis pat ļoti skaisti, savukārt bez muzikāli-alkoholiski-kulturālās programmas noticies arī kāds cits bonuss, t.i. — esmu nolēcis no 80m augstuma ar gumiju. Interesants ir fakts, ka tajā laikā 80m zemāk man spēlēja Iron Maiden un dziedāja ap 60 000 liels skatītāju pūlis. Mana mīļotā sieviete iemēģināja Sony alkofoto īpašības uzņemt video, kas tad arī ir redzams še.
1922. gada novembrī britu tirgū parādījās Adana drukājamo mašīnu reklāmas. Šīs drukas iekārtas bija paredzētas mājas lietošanai (kaut kas līdzīgs tam, kā šobrīd sevi pozicionē SOHO produkti no HP, Samsung, Canon un Epson). Lūk šādi izskatījās shēma, kurā izskaidrota drukas iekārtas uzbūve.
Adana pirmās drukas iekārtas uzbūves shēma.
Mans piedāvājums ir pieķerties jums klāt šai shēmai (lielākā formātā fails pieejams, noklikšķinot uz bildes) un, nemainot shēmas formātu un izmēru (t.i. — neņemam nost un neliekam klāt pie bildes oriģinālā izmēra), sakārtojam šo bardaku tā, lai gala lietotājam būtu daudz vienkāršāk saprast, no kā tad šī iekārta sastāv.
Saites uz jūsu variantiem shēmai pievienojam komentāros ierakstam, savukārt pēc kāda laiciņa izvēlēšos labāko variantu un balvā dāvināšu iespēju iedzert pāris dzērienus uz mana rēķina kafejnīcā Leningrad.
Uhh. Aizvadītas interesantas nedēļas. Fontaine Festival bija fantastisks un man ir liels prieks, ka es tur biju. Tik daudz skaistu un patiešām interesantu izpidītāju šogad pagaidām nekur nav bijis.
Positivus AB festivālā paguvu atzīmēties otrajā dienā uz Tele2 skatuves, noslēgumā spēlējot diskotēku (paldies tev, Hildegarde un arī tev, Ramunas, vecozēn — komandā mēs esam lieliski).
Positivus AB festivāls. 2 nakts diskotēka Tele2 skatuvē.
Pēcāk devos uz Prāgu, kur pavadīju brīnišķīgu laiku Tom Waits koncertā (ibitīt, nebiju sen tā noraudājies aiz laimes), bet tagad aiz muguras jau divi Prāta vētras koncerti (par maniem iespadiem varēs lasīt šīs nedēļas žurnālā Popcorn). Ceru, ka tuvākajā laikā izdosies kaut ko jaunu uzrakstīt, jo tagad sāku testēt Acrobat 9 versijas galaproduktu (ja kāds atminās, piedalījos beta testēšanā).
Tikai tāda īsa piezīmīte sakarā ar jaunā iPhone 3G parādīšanos.
Vienīgā lieta, par kuru es tiešām biju sajūsmā pēc filmas Sex and The City noskatīšanās*, bija tas moments, kad tā četrotnes vecene, kas ar visiem grib pārgulēt, deva savu iPhone tai vecenei, kurai sanāca abloms ar kāzām, bet šī ar frāzi «Es nejēdzu ar šādiem verķiem apieties. Iedodiet man normālu telefonu!» atmeta to sūdu atpakaļ.
* — Neko vairāk par filmu lūdzu neprasiet — kad uzzināju, ka filma būs 2,5h gara, biju apspriedis Tetris iegādi. Vēlāk nožēloju, ka šo pirkumu neizdarīju. Savukārt sieviete vēl šodien nevar beigt aiz sajūsmas spiegt un stāstīt par jaunu kurpju iegādes nepieciešamību.
Droši vien es nebūšu vienīgais, kuram ik pa laiciņam ir nepieciešamība kaut kur kādu bilžuku ar ievades lauku, apstiprināšanas pogu, radio pogu un citiem verķiem. Līdz šim izmantoju divas metodes:
uztaisam kaut ko fiksi iekš HTML, nokopējam ekrānu, iemetam Photoshop/Illustrator/whatever.
uzzīmējam katru atsevišķu objektu Illustrator un tad ķidājam, kā mums vajag.
Problēma rodas iekš fakta, ka bieži vien dažus no elementiem nevar pastaipīt kā vajag, kādu brītiņu nepamokoties, citkārt tev vienkārši nav iespēja no galvas atcerēties, kā tam elementam būtu jāizskatās, bet steidzami vajag. Un pavisam dažreiz tev vienkārši ir slinkums. Un tieši slinkajiem ir radītas zāles.
Štelle ir sasodīti forša un vienkārša. Man tas atgādina laikus, kad vidusskolā sastapos ar Visual Basic un vēlāk jau Delphi programmēšanas rīkiem. Tikpat vienkāši, tikai papildus tam visam, un tagad, mutes vaļā — tas ir pārlūkprogrammas Firefox spraudnis un pēc uzstādīšanas ir atrodams Tools -> Pencil Skeching…
Jā jā, es arī biju uz pakaļas.
Papildus tam, visu var forši eksportēt PNG formātā, pat vairāku lapaspušu variantā.
Atsaucoties uz iepriekš rakstīto par mudakiem, aiz neko darīt, netīšām atradu caur mana RSS lasītāja sadali Spamliste darboni, kas publicējis saiti uz fantastisku mājaslapu — Instant Origami. Mans favorīts ir the dragon. Šai sakarā gribētu piebilst, lai kāds nepārprot — esmu liels laicīgās mākslas piekritējs, tikai man nepatīk, kad mākslu taisa ar maniem vēl nepublicētiem komercdarbiem.
Lai jums priecīgas brīvdienas!
P.S. Dodos gan uz Fontaine Festival, gan Blomi, gan Positivus. Pa vidam vēl centīšos pagūt tikt uz Dziesmu un Deju svētkiem un 11. jūlijā būšu sastopams klubā «Četri Balti Krekli», jo tur būs grupas Iļģi koncerts, bet pirms un pēc koncerta — pie sevis kafejnīcā «Leningrad».
