Adobe ir nākuši klajā ar svaigāko Acrobat ģimenes versiju Acrobat DC, tādējādi pārtraucot kārtas numuru lietošanu nosaukumos (ja vien nav domāts Acrobat 600). Kompānija jau ilgi nevar izdomāt, kā pareizi sagrupēt savu milzīgo programmu daudzumu, tāpēc tagad tiks pieņemts, ka Creative Cloud būs programmas, Document Cloud būs Acrobat ģimene, Marketing Cloud būs analītiķi, bet pārējo mēs tāpat ar meklētāju atradīsim (piemēram Captivate). Un visam pāri dažādi mobilie, mākoņu un starpprogrammu konvertāciju servisi.
Principā, ja tu strādā ar jebko acīm skatāmu, Adobe ir izdarījis visu, lai tu būtu tās vergs tāpat, kā tu jau tagad esi Google vergs. Bet atgriezīsimies pie Acrobat DC.
Acrobat Reader ir kā nozagta spēlīte, kurai netiec klāt tālāk par ievada video, tāpēc runa būs vienīgi par Acrobat DC Pro versijas jaunumiem.
Īsumā par jaunumiem. Kārtējo reizi pārstrādāta saskarne, īpaši pielāgojot to skārienekrāniem. Uzlaboti un papildināti rīki darbam ar dokumentu saturu (gan bildēm, gan tekstiem). Formu veidošana, sūtīšana un datu apkopošana, dokumentu sūtīšana un izsekošana (FormsCentral) kā arī mākoņserviss datu uzglabāšanai (Creative Cloud) tagad ir pilnīgi integrēti Acrobat DC. Jaunas aplikācijas mobilajām iekārtām. Izstrādātāji un Adobe iekšējie evanģēlisti tagad jaunumus publicē Adobe Document Cloud blog blogā, pārējie blogi ir slēgti.
Adobe FormsCentral tagad ir integrēts Acrobat
Janvārī Adobe paziņoja, ka FormsCentral (programma darbam ar formām, dokumentu revīziju un apriti) kā arī visi servisi, kas ir saistīti ar FormsCentral no 28. jūlija vairs nebūs pieejami. Tā vietā viss tiek integrēts Acrobat DC. Un sen jau bija laiks.
Acrobat tagad ir iestrādāti forši jaunumi tieši darbam grupās un ar vairākām iekārtām vienlaicīgi. Savukārt formu veidošanā un aizpildīšanā kopš FormsCentral bērēm nekas funkcionāli jauns klāt nav nācis.
PDF sūtīšanu ar izsekošanu arī varēja veikt iepriekš, bet tas bija tikai PDF formām. Tagad tas ir iespējams jebkuram PDF dokumentam un izsekošanai palīgā nāk uzlabotais Tracker rīks.
Varam, piemēram, izsūtīt PDF dokumentu 1000 e-pasta adresēm un saņemt paziņojumus, kad otra puse būs nevis tikai saņēmusi e-pastu, bet gan reāli atvērusi PDF failu. To visu var papildināt ar dokumentu elektronisko parakstīšanu dažādos veidos, gan ar sertifikāciju, gan bez.
Kopš 2001. gadā PDF/X kļuva par atzītu ISO standartu, Acrobat iestrādātie digitālo parakstu rīki atbalsta praktiski visus pasaulē pieņemtos digitālo parakstu standartus, tai skaitā arī Latvijas e-parakstu.
Ar Latvijas e-parakstu joprojām gan ir nedaudz jāiespringst konfigurējot, toties pati parakstīšana pēc tam ir tīrais nieks. Piemēram, parakstīta lapa no 1957. gada spirtoto dzērienu kataloga ar Latvijā strādājošu e-parakstu un bildi, kas ir paraksta sastāvdaļa.
Un tas vēl nav viss. Līdz ar pilnvērtīgu Acrobat integrāciju Adobe dokumentu aprites mākoņservisā, tagad visi PDF faili, kurus tu esi atvēris uz vienas iekārtas, ar Mobile Link būs automātiski pieejami arī uz otras iekārtas. Galvenais neaizmirst autorizēties Creative Cloud un ieslēgt Mobile Link programmā.
Saskarne skārienjūtīgiem ekrāniem
Profesionālam un specifiskam darbam (piemēram, failu pirmsdrukas sagatavošana) Acrobat jau kopš devītās versijas pēc katras atjaunošanas bija jāpārkonfigurē saskarne, lai vajadzīgie rīki būtu kaut cik pa rokai. Tā kā tagad modē ir skārienjūtīgie ekrāni, Adobe ir izdarījusi visu, lai Acrobat būtu piemērots glāstvirsmām, un tikai tām (gandrīz).
Gandrīz tāpēc, ka Edit -> Preferences jūs sagaidīs vecais labais Acrobat logs ar gūzmu uzstādījumu, kas izkārtoti vairākos desmitos kategoriju. Un es stipri apšaubu, ka kādam uz skārienjūtīgā ekrāna pietiks pacietības tur bakstīties. Tas pats sagaida arī pie praktiski jebkura rīka dialoga loga. Toties tagad rīkiem ir meklētājs un uz iPad esot parādījusies iespēja rediģēt tekstus un pārkārtot lapas.
Visām populārajām platformām (iPhone un atsevišķi iPad, Android, Windows Phone) ir radītas savas mobilās aplikācijas. Katrai sistēmai gan ir vairāk vai mazāk apgrieztas pilnās versijas iespējas, toties ir kopēja saskarne un jau pieminētā dokumentu sinhronizācija caur mākoņservisu.
Jaunas dokumentu rediģēšanas iespējas
Par šo iespēju es sapņoju gadus piecpadsmit atpakaļ—pilnvērtīgi rediģēt skenētos dokumentus. Ja līdz šim Acrobat bija lielisks tekstu atpazinējs un par FineReader es jau sen esmu aizmirsis, tad jaunās iespējas vienkārši norauj jumtu.
Es ar telefonu nofotografēju fragmentu no Jelgavas avīzes «Zemgales Ziņas», ar Adobe Acrobat aplikāciju Android telefoniem konvertēju bildi par PDF un tā automātiski saglabājās mākonī (faila oriģināls). Tad datorā atvēru mākonī saglabāto PDF, apgriezu bildi līdz man vēlamajam izmēram un veicu teksta atpazīšanu. Tālāk seko maģija. Izvēlamies Edit PDF rīku un vēsi dragājam ar kursoru virsū jebkuram teksta blokam. Acrobat ne tikai ļaus šo teksta bloku rediģēt, bet arī automātiski uzzīmēs pilnu fontu, lai ievadītais vai rediģētais teksts maksimāli līdzinātos attēlā redzamajam (fails ar rediģētu tekstu). Protams, viss vēl nav sterili un perfekti. Bet šis ir sasodīti labs rezultāts tik jaunai tehnoloģijai.
Ja ikdienā nodarbojaties ar PDF dokumentu rediģēšanu (te gan es vairs nedomāju fotografētus attēlus, bet gan reālus teksta un attēlu blokus), patīkami būs uzzināt, ka Acrobat beidzot ir atrisināta mūžsenā problēma ar vairākrindu paragrāfiem. Tagad katra teksta rinda vairs netiek uztverta atsevišķi un var mierīgi rediģēt visu paragrāfu. Teksta blokus var papildināt, samazināt, pat veikt kļūdu pārbaudi (spell-check). Turklāt var ne tikai bīdīt jebkuru objektu lapā, bet arī mainīt teksta bloku platumu un apgriezt bildes arī tādiem PDF failiem, kas taisīti bez rediģēšanas atbalsta (sveiciens no PDF 5.x compliance).
Turpat Acrobat atvērtā PDF failā esošu attēlu tagad var nosūtīt apstrādei Photoshop (vai uz jebkuru citu bilžu redaktoru), veikt vajadzīgās korekcijas un atgriezties Acrobat. Tagad nav katra brāķētā attēla dēļ jātaisa jauns PDF fails (pirmsdrukas krāsu korektori plaukšķina un smaida).
Nu un protams arī eksports no PDF uz ofisa programmām. Acrobat tagad pacieš visu. Var tabulu pa tiešo eksportēt uz Excel, var taisīt rediģējamus Word vai PowerPoint dokumentus. Turklāt Acrobat ir iebūvēta Microsoft SharePoint integrācija un tiek solīts, ka tuvākajā laikā parādīsies arī citi mākoņservisi.
Tagad skenētiem un fotografētiem dokumentiem ir iespēja automātiski novākt apkārtējo fonu (atminaties kopēto dokumentu melnās malas?). Pat pie slikta apgaismojuma uztaisīta čeka fotogrāfija pēc automātiskās apstrādes izskatās ļoti labi (grāmatveži tikko aizgāja pakaļ šampanietim).
Kā pēdējais dokumentu rediģēšanas jaunums ir atpazītā teksta kļūdu labošana. Līdzīgi, kā tas ir jebkurā specializētajā teksta atpazīšanas programmā. Un te arī parādās Acrobat vēlme nepārtraukti būt tīklā—visi, vai vismaz liela daļa atpazītā teksta korekcijas datu tiek nosūtīti uz Adobe serveriem, tādējādi audzējot muskuļus atpazīšanas programmas mākslīgajam intelektam. Ja vēl desmitajā Acrobat versijā man teksta atpazīšana no skenētiem dokumentiem vispār šķita muļķīgs joks, tad tagad šis rīks ir ļoti spēcīgs un vēlme to apmācīt kļūt vēl labākam ir apsveicama. Turklāt ne pārāk bieži gadās, ka latviešu valoda ir starp pirmrindniecēm aiz peļķes strādājoša programmatūras giganta must-have lietu sarakstā.
Pārējie sīkumi un secinājumi
Katrā jaunā Acrobat versijā uzrodas sīkumi, kurus visticamāk ir beidzot izcīnījis kāds no lietotājiem vai izstrādātāju komandas cilvēkiem. Tā DC versijā ir parādījusies iespēja drukāt dokumentus, par 15% samazinot iztērēto tonera krāsu un automātiskā fona adaptācija vieglākai lasīšanai. Vēlreiz atgādināšu arī par daudz funkcionālākām jaunajām mobilajām aplikācijām, no kurām gan nebūs dižas jēgas, ja nelietosiet Acrobat Pro versiju uz datora. Īpaši Mac lietotājiem beidzot ir parādījušas uz PC jau gadiem esošās iespējas veidot normālas kvalitātes PDF failus no Microsoft Office programmām un VoiceOver atbalsts PDF dokumentu nolasīšanai (šis gan tikai angļu valodai).
Rezumējot jāsaka, ka jaunais Acrobat DC ir apveltīts ar daudz jaunām un sen gaidītām iespējām. Tai pat laikā pieredzējušiem lietotājiem saskarne būs lielas zobusāpes vismaz dažas pirmās nedēļas. Labi, ka vismaz lielākā daļa šortkatu ir savā vietā.
Tāpat kā ar pārējiem Creative Cloud produktiem, arī ar Acrobat turpmākā attīstība plānota, nevis taisot reizi divos gados jaunas versijas, bet gan katru mēnesi nākot klajā ar papildinājumiem un uzlabojumiem. Programmu abonēšanas licenču stratēģija sevi ir attaisnojusi un Adobe tagad lēnām, bet godīgi ieplūst nauda visu savu produktu ātrākai attīstīšanai un papildināšanai ar jaunām iespējām. Tā kā liela daļa darbu, kas tiek veikti Acrobat, ir automatizēti (piemēram, 1000 dokumentu ieskenēšana, teksta atpazīšana un saglabāšana, nospiežot vienu pogu), atliek cerēt, ka turpmākie papildinājumi programmas darbībā nesačakarēs iepriekš pierasto darba kārtību, kā tas ir gadījies ar dažām Photoshop un InDesign pārāk gudri renovētām fiškām.
P.S. Ja maksimums, ko no sevis varat izspiest, ir iesniegums par atvaļinājumu un kredītkartes pieteikuma aizpildīšana, turklāt visus dokumentus glabājat mājās kurpju kastēs, Acrobat jums nav vajadzīgs. Jo tas nav kārtējais failu glabāšanas mākoņserviss ar apskates un parakstīšanas iespējām. Šis rīks ir paredzēts cilvēkiem, kas ikdienā pārstrādā desmitiem, simtiem un tūkstošiem dokumentu, nodarbojas ar to rediģēšanu, šķirošanu, apstrādi vai arhivēšanu. Un ir grūti iedomāties analoģisku programmu, kas ietvertu visas tās iespējas, kas ir Acrobat DC, sākot ar pirmsdrukas sagatavošanu un beidzot ar grāmatu digitalizēšanu.
