Jaunais Adobe Acrobat DC. Kas lācītim vēderā?

Adobe ir nākuši klajā ar svaigāko Acrobat ģimenes versiju Acrobat DC, tādējādi pārtraucot kārtas numuru lietošanu nosaukumos (ja vien nav domāts Acrobat 600). Kompānija jau ilgi nevar izdomāt, kā pareizi sagrupēt savu milzīgo programmu daudzumu, tāpēc tagad tiks pieņemts, ka Creative Cloud būs programmas, Document Cloud būs Acrobat ģimene, Marketing Cloud būs analītiķi, bet pārējo mēs tāpat ar meklētāju atradīsim (piemēram Captivate). Un visam pāri dažādi mobilie, mākoņu un starpprogrammu konvertāciju servisi.

Principā, ja tu strādā ar jebko acīm skatāmu, Adobe ir izdarījis visu, lai tu būtu tās vergs tāpat, kā tu jau tagad esi Google vergs. Bet atgriezīsimies pie Acrobat DC.

Adobe Acrobat Pro DC
Adobe Acrobat Pro DC

Acrobat Reader ir kā nozagta spēlīte, kurai netiec klāt tālāk par ievada video, tāpēc runa būs vienīgi par Acrobat DC Pro versijas jaunumiem.

Īsumā par jaunumiem. Kārtējo reizi pārstrādāta saskarne, īpaši pielāgojot to skārienekrāniem. Uzlaboti un papildināti rīki darbam ar dokumentu saturu (gan bildēm, gan tekstiem). Formu veidošana, sūtīšana un datu apkopošana, dokumentu sūtīšana un izsekošana (FormsCentral) kā arī mākoņserviss datu uzglabāšanai (Creative Cloud) tagad ir pilnīgi integrēti Acrobat DC. Jaunas aplikācijas mobilajām iekārtām. Izstrādātāji un Adobe iekšējie evanģēlisti tagad jaunumus publicē Adobe Document Cloud blog blogā, pārējie blogi ir slēgti.

Adobe FormsCentral tagad ir integrēts Acrobat

Janvārī Adobe paziņoja, ka FormsCentral (programma darbam ar formām, dokumentu revīziju un apriti) kā arī visi servisi, kas ir saistīti ar FormsCentral no 28. jūlija vairs nebūs pieejami. Tā vietā viss tiek integrēts Acrobat DC. Un sen jau bija laiks.

Acrobat tagad ir iestrādāti forši jaunumi tieši darbam grupās un ar vairākām iekārtām vienlaicīgi. Savukārt formu veidošanā un aizpildīšanā kopš FormsCentral bērēm nekas funkcionāli jauns klāt nav nācis.

PDF sūtīšanu ar izsekošanu arī varēja veikt iepriekš, bet tas bija tikai PDF formām. Tagad tas ir iespējams jebkuram PDF dokumentam un izsekošanai palīgā nāk uzlabotais Tracker rīks.

Acrobat DC document tracker.
Acrobat DC document tracker.

Varam, piemēram, izsūtīt PDF dokumentu 1000 e-pasta adresēm un saņemt paziņojumus, kad otra puse būs nevis tikai saņēmusi e-pastu, bet gan reāli atvērusi PDF failu. To visu var papildināt ar dokumentu elektronisko parakstīšanu dažādos veidos, gan ar sertifikāciju, gan bez.

Kopš 2001. gadā PDF/X kļuva par atzītu ISO standartu, Acrobat iestrādātie digitālo parakstu rīki atbalsta praktiski visus pasaulē pieņemtos digitālo parakstu standartus, tai skaitā arī Latvijas e-parakstu.

Ar Latvijas e-parakstu joprojām gan ir nedaudz jāiespringst konfigurējot, toties pati parakstīšana pēc tam ir tīrais nieks. Piemēram, parakstīta lapa no 1957. gada spirtoto dzērienu kataloga ar Latvijā strādājošu e-parakstu un bildi, kas ir paraksta sastāvdaļa.

Un tas vēl nav viss. Līdz ar pilnvērtīgu Acrobat integrāciju Adobe dokumentu aprites mākoņservisā, tagad visi PDF faili, kurus tu esi atvēris uz vienas iekārtas, ar Mobile Link būs automātiski pieejami arī uz otras iekārtas. Galvenais neaizmirst autorizēties Creative Cloud un ieslēgt Mobile Link programmā.

Saskarne skārienjūtīgiem ekrāniem

Profesionālam un specifiskam darbam (piemēram, failu pirmsdrukas sagatavošana) Acrobat jau kopš devītās versijas pēc katras atjaunošanas bija jāpārkonfigurē saskarne, lai vajadzīgie rīki būtu kaut cik pa rokai. Tā kā tagad modē ir skārienjūtīgie ekrāni, Adobe ir izdarījusi visu, lai Acrobat būtu piemērots glāstvirsmām, un tikai tām (gandrīz).

Adobe Acrobat DC rīku skats.
Adobe Acrobat DC rīku skats.

Gandrīz tāpēc, ka Edit -> Preferences jūs sagaidīs vecais labais Acrobat logs ar gūzmu uzstādījumu, kas izkārtoti vairākos desmitos kategoriju. Un es stipri apšaubu, ka kādam uz skārienjūtīgā ekrāna pietiks pacietības tur bakstīties. Tas pats sagaida arī pie praktiski jebkura rīka dialoga loga. Toties tagad rīkiem ir meklētājs un uz iPad esot parādījusies iespēja rediģēt tekstus un pārkārtot lapas.

Adobe Acrobat Preflight rīks, kas savu izskatu nav mainījis kopš 2006. gada, nebūs interesantākā vieta programmā, ko bakstīt ar pirkstu uz skārienjūtīga ekrāna.
Adobe Acrobat Preflight rīks, kas savu izskatu nav mainījis kopš 2006. gada, nebūs interesantākā vieta programmā, ko bakstīt ar pirkstu uz skārienjūtīga ekrāna.

Visām populārajām platformām (iPhone un atsevišķi iPad, Android, Windows Phone) ir radītas savas mobilās aplikācijas. Katrai sistēmai gan ir vairāk vai mazāk apgrieztas pilnās versijas iespējas, toties ir kopēja saskarne un jau pieminētā dokumentu sinhronizācija caur mākoņservisu.

Jaunas dokumentu rediģēšanas iespējas

Par šo iespēju es sapņoju gadus piecpadsmit atpakaļ—pilnvērtīgi rediģēt skenētos dokumentus. Ja līdz šim Acrobat bija lielisks tekstu atpazinējs un par FineReader es jau sen esmu aizmirsis, tad jaunās iespējas vienkārši norauj jumtu.

Es ar telefonu nofotografēju fragmentu no Jelgavas avīzes «Zemgales Ziņas», ar Adobe Acrobat aplikāciju Android telefoniem konvertēju bildi par PDF un tā automātiski saglabājās mākonī (faila oriģināls). Tad datorā atvēru mākonī saglabāto PDF, apgriezu bildi līdz man vēlamajam izmēram un veicu teksta atpazīšanu. Tālāk seko maģija. Izvēlamies Edit PDF rīku un vēsi dragājam ar kursoru virsū jebkuram teksta blokam. Acrobat ne tikai ļaus šo teksta bloku rediģēt, bet arī automātiski uzzīmēs pilnu fontu, lai ievadītais vai rediģētais teksts maksimāli līdzinātos attēlā redzamajam (fails ar rediģētu tekstu). Protams, viss vēl nav sterili un perfekti. Bet šis ir sasodīti labs rezultāts tik jaunai tehnoloģijai.

Avīzes «Zemgales Ziņas» fragmenta fotogrāfijas oriģināls un ar Acrobat DC rīkiem rediģētais teksts. Te jāpiebilst, ka, jo labāka, kvalitatīvāka ir bilde, jo labāks būs arī rezultāts.
Avīzes «Zemgales Ziņas» fragmenta fotogrāfijas oriģināls un ar Acrobat DC rīkiem rediģētais teksts (pievērsiet uzmanību kreisās slejas virsrakstiem un labās slejas raksta autoram). Te jāpiebilst, ka, jo labāka, kvalitatīvāka ir bilde, jo labāks būs arī rezultāts.

Ja ikdienā nodarbojaties ar PDF dokumentu rediģēšanu (te gan es vairs nedomāju fotografētus attēlus, bet gan reālus teksta un attēlu blokus), patīkami būs uzzināt, ka Acrobat beidzot ir atrisināta mūžsenā problēma ar vairākrindu paragrāfiem. Tagad katra teksta rinda vairs netiek uztverta atsevišķi un var mierīgi rediģēt visu paragrāfu. Teksta blokus var papildināt, samazināt, pat veikt kļūdu pārbaudi (spell-check). Turklāt var ne tikai bīdīt jebkuru objektu lapā, bet arī mainīt teksta bloku platumu un apgriezt bildes arī tādiem PDF failiem, kas taisīti bez rediģēšanas atbalsta (sveiciens no PDF 5.x compliance).

Turpat Acrobat atvērtā PDF failā esošu attēlu tagad var nosūtīt apstrādei Photoshop (vai uz jebkuru citu bilžu redaktoru), veikt vajadzīgās korekcijas un atgriezties Acrobat. Tagad nav katra brāķētā attēla dēļ jātaisa jauns PDF fails (pirmsdrukas krāsu korektori plaukšķina un smaida).

Nu un protams arī eksports no PDF uz ofisa programmām. Acrobat tagad pacieš visu. Var tabulu pa tiešo eksportēt uz Excel, var taisīt rediģējamus Word vai PowerPoint dokumentus. Turklāt Acrobat ir iebūvēta Microsoft SharePoint integrācija un tiek solīts, ka tuvākajā laikā parādīsies arī citi mākoņservisi.

Tagad skenētiem un fotografētiem dokumentiem ir iespēja automātiski novākt apkārtējo fonu (atminaties kopēto dokumentu melnās malas?). Pat pie slikta apgaismojuma uztaisīta čeka fotogrāfija pēc automātiskās apstrādes izskatās ļoti labi (grāmatveži tikko aizgāja pakaļ šampanietim).

Adobe Acrobat DC rīka Enhance Scans piemērs ar sliktā apgaismojumā fotografēta čeka apstrādi.
Adobe Acrobat DC rīka Enhance Scans piemērs ar sliktā apgaismojumā fotografēta čeka automātisku apstrādi.

Kā pēdējais dokumentu rediģēšanas jaunums ir atpazītā teksta kļūdu labošana. Līdzīgi, kā tas ir jebkurā specializētajā teksta atpazīšanas programmā. Un te arī parādās Acrobat vēlme nepārtraukti būt tīklā—visi, vai vismaz liela daļa atpazītā teksta korekcijas datu tiek nosūtīti uz Adobe serveriem, tādējādi audzējot muskuļus atpazīšanas programmas mākslīgajam intelektam. Ja vēl desmitajā Acrobat versijā man teksta atpazīšana no skenētiem dokumentiem vispār šķita muļķīgs joks, tad tagad šis rīks ir ļoti spēcīgs un vēlme to apmācīt kļūt vēl labākam ir apsveicama. Turklāt ne pārāk bieži gadās, ka latviešu valoda ir starp pirmrindniecēm aiz peļķes strādājoša programmatūras giganta must-have lietu sarakstā.

Pārējie sīkumi un secinājumi

Katrā jaunā Acrobat versijā uzrodas sīkumi, kurus visticamāk ir beidzot izcīnījis kāds no lietotājiem vai izstrādātāju komandas cilvēkiem. Tā DC versijā ir parādījusies iespēja drukāt dokumentus, par 15% samazinot iztērēto tonera krāsu un automātiskā fona adaptācija vieglākai lasīšanai. Vēlreiz atgādināšu arī par daudz funkcionālākām jaunajām mobilajām aplikācijām, no kurām gan nebūs dižas jēgas, ja nelietosiet Acrobat Pro versiju uz datora. Īpaši Mac lietotājiem beidzot ir parādījušas uz PC jau gadiem esošās iespējas veidot normālas kvalitātes PDF failus no Microsoft Office programmām un VoiceOver atbalsts PDF dokumentu nolasīšanai (šis gan tikai angļu valodai).

Rezumējot jāsaka, ka jaunais Acrobat DC ir apveltīts ar daudz jaunām un sen gaidītām iespējām. Tai pat laikā pieredzējušiem lietotājiem saskarne būs lielas zobusāpes vismaz dažas pirmās nedēļas. Labi, ka vismaz lielākā daļa šortkatu ir savā vietā.

Tāpat kā ar pārējiem Creative Cloud produktiem, arī ar Acrobat turpmākā attīstība plānota, nevis taisot reizi divos gados jaunas versijas, bet gan katru mēnesi nākot klajā ar papildinājumiem un uzlabojumiem. Programmu abonēšanas licenču stratēģija sevi ir attaisnojusi un Adobe tagad lēnām, bet godīgi ieplūst nauda visu savu produktu ātrākai attīstīšanai un papildināšanai ar jaunām iespējām. Tā kā liela daļa darbu, kas tiek veikti Acrobat, ir automatizēti (piemēram, 1000 dokumentu ieskenēšana, teksta atpazīšana un saglabāšana, nospiežot vienu pogu), atliek cerēt, ka turpmākie papildinājumi programmas darbībā nesačakarēs iepriekš pierasto darba kārtību, kā tas ir gadījies ar dažām Photoshop un InDesign pārāk gudri renovētām fiškām.

P.S. Ja maksimums, ko no sevis varat izspiest, ir iesniegums par atvaļinājumu un kredītkartes pieteikuma aizpildīšana, turklāt visus dokumentus glabājat mājās kurpju kastēs, Acrobat jums nav vajadzīgs. Jo tas nav kārtējais failu glabāšanas mākoņserviss ar apskates un parakstīšanas iespējām. Šis rīks ir paredzēts cilvēkiem, kas ikdienā pārstrādā desmitiem, simtiem un tūkstošiem dokumentu, nodarbojas ar to rediģēšanu, šķirošanu, apstrādi vai arhivēšanu. Un ir grūti iedomāties analoģisku programmu, kas ietvertu visas tās iespējas, kas ir Acrobat DC, sākot ar pirmsdrukas sagatavošanu un beidzot ar grāmatu digitalizēšanu.

Jaunais Adobe Acrobat XI — beidzot komentējam un aizpildam formas bez mokām

Ir vesela čupa dažādu lietu, kas ir parādījušās jaunajā Adobe Acrobat versijā, par kurām 99% Acrobat lietotāju vispār būs nospļauties (piemēram, it kā priekš touch interfeisiem pielāgots Acrobat XI Pro, kaut gan nevienu atšķirību tieši vizuālajā ziņā nepamanīju). Toties ir dažas lietas, kas tiešām var izmainīt paradumus, kas saistīti ar PDF dokumentiem (tikai žēl, ka tas neparādījās jau pirms desmit gadiem).

Tagad formas aizpildīšanai un izsūtīšanai klientiem varēs taisīt ar vienkāršu eksportēšanu no InDesign (vajag gan pēdējo, CS6 versiju, bet man šķiet, ka eksporta parametrus varētu pārkopēt arī uz vecākām versijām). Pirms Acrobat XI parādīšanās, vajadzēja formas failu atvērt Acrobat Pro un pārseivot kā Reader-Extended PDF, lai lietotāji ar Acrobat Reader varētu atvērt formas failu, aizpildīt to un saglabāt.

Bet visforšākais ir tas, ka ja līdz šim, lai Acrobat Reader lietotājiembūtu iespēja komentēt PDF failus bija nepieciešams pēc līdzīga scenārija pārsaglabāt PDF failu, atverot to Acrobat Pro un izvēloties Reader-enable. Tagad Acrobat Reader XI ļauj to darīt bez iepriekšējas PDF dokumenta sagatavošanas. Tātad, tagad varam vienkārši gatavot jebkuru PDF failu eksportam un sūtīt klientam saskaņošanai un komentēšanai bez lieku papildus online un offline servisu lietošanas, garas Skype sarakstes vai telefonsarunām. Un tas viss vēl ir arī ar laika zīmogiem, kas ļauj novērst konfliktus vai domstarpības vēlāk (no sērijas: Piektdiena, 16:35. Klients paprasīja zaļā krāsā burtus, pārējo akceptēja. 16:44 Nosūtījām uz druku. 17:00. Klients pārdomāja, vajag tomēr sarkanus.).

Acrobat XI Pro versijā ir pilnīgi pārstrādāta teksta iezīmēšanas (tai skaitā arī kopēšanas) iespēja, stipri uzlabota bilžu, teksta bloku rediģēšana, nesabojājot PDF dokumenta struktūru kā arī parādījusies iespēja meklēt un aizvietot tekstā esošos datus (Find and replace). Tas viss mūs tuvina brīdim, kad nebūs vairs nepieciešamības pēc PDF importēšanas iekš Illustrator, lai veiktu, teiksim, divu drukas kļūdu labošanu.

Ir parādījusies diezgan forša funkcija — dokumenta sadalīšana vairākos (Split document). Līdz šim to biju lietojis vienīgi ar ārējiem spraudņiem un varbūt nemaz nebiju pamanījis, ka tāda iespēja bija līdz šim. Ir iespēja sadalīt dokumentu trīs veidos: 1. vadoties no grāmatzīmju atzīmēm, 2. konkrēts lapu skaits vienā dokumentā, 3. pēc faila lieluma (pagaidām nevarēju izdomāt pielietojumu šim). Vislabākais, ka šādu darbību var tajā pašā dialoglogā veikt uzreiz vairākiem dokumentiem (nospiežam Apply to Multiple).

Glabā un savāc dokumentus no mākoņservisiem. Man gan pašam izdevās tikai ar Acrobat.com sastrādāties, bet teorētiski vajadzētu būt iespējai arī ar Microsoft mākoņiem draudzēties.

No Acrobat instalācijas ir izvākts Flash, kas ir saprotams solis Adobe virzībā uz HTML5. Līdz ar to daudziem, kas veidoja animācijas, video, audio iekš Flash failiem, kurus pēc tam ievietoja PDF failos (piemēram, prezentāciju materiāliem, elektroniskajiem bukletiem), tagad ieteiktu no tā izvairīties, jo, ja uz klienta datora stāvēs Acrobat XI, bet nebūs uzinstalēts Flash, tad klients neko no radītā neredzēs.

Es, bez šaubām, absolūti visiem iesaku pēc iespējas ātrāk nomigrēt uz Acrobat XI Pro, bet tiem, kas parasti tikai skatās PDF, bet paši tādus nedz veido, nedz rediģē, var mierīgi pāriet uz jauno Acrobat Reader XI bez maksas.

Adobe Lightroom 4 beta

Adobe Lightroom 4 beta
Adobe Lightroom 4 beta

Ir iznākusi Adobe Lightroom 4 beta versija. Tur ir daudz visādi sīkumi nākuši klāt, kas, pārsvarā, ir figņa. Piemēram, Book režīms, kurā var maketēt fotogrāmatas. Tikpat nenozīmīga man šķiet video importēšanas, sākuma un beigu apcirpšanas kā arī pavisam necilas apstrādes iespēja. Lightroom tomēr nav video paredzēts.

Bet ir divas lietas, kas ir patiesi krutas. Pirmā no tām ir pilnībā pārstrādāts mehānisms darbam ar toņiem.

Lightroom 4 beta histogrammas.
Lightroom 4 beta histogrammas.

Pirmkārt, tagad ir pavisam skaidrs, kas par ko atbild, jo viss iet secīgi: blacks, shadows, exposure, highlights, whites. Otrkārt, regulēšanu var veikt tā, kā tam būtu jābūt, attiecīgi, black mēs varam ne vien satumšināt, bet arī padarīt gaišāku, kā jau tam būtu jābūt. Bez šaubām, ja ar kurvēm šķiet darboties ērtāk, tad varēja jau to visu darīt tur, bet man šī tonālā segmentēšana un apstrāde patīk labāk.

Otrā lieta, kas nebūt nav mazsvarīga. Beidzot ir iestrādāts soft proofing, līdz ar to var koriģēt attēlus ne vien glabāšanai un tālākai apstrādei drukai vai monitoram ar Photoshop, bet gan tā visa paveikšana, neizejot no Lightroom. Un tas ir ļoti, ļoti būtiski, jo tagad fotogrāfam var vienkārši nosūtīt drukas krāsu profilu un palūgt, lai tas pats veic krāsu prūfu un piedzen to drukai. Līdz ar to vairs nerodas jautājumi no sērijas «kāpēc šitais sarkanais ir tāds blāvs» vai «kur pazuda mans debesu zilais». Visu līdz galam noved pats fotogrāfs un tālāk jau ir vajadzīga tikai pēcapstrāde konkrētam maketam (principā — tikai asuma regulēšana attiecīgajam bildes izmēram).

Vēl ir ieintegrēta arī karte, kurā varam manuāli norādīt ģeolokāciju vai pat ielādēt GPS trekera datus un sinhronizēt tos ar bilžu uzņemšanas laiku, bet tas arī ir samērā otršķirīgi. Kārtējo reizi ir pārstrādāti arī trokšņu samazināšanas algoritmi un ieviests kārtējais krāsu kalibrēšanas procesa algoritms, kurš man šķiet nedaudz saudzīgāks pret attēliem salīdzinot ar priekšgājēju.

Tā kā ar slideshow, print un web vidēm es nekad neesmu darbojies (nav bijusi nepieciešamība), tad izmaiņas tur es nespēju izstāstīt. Vēl ir iespēja pa taisno publicēt bildes Facebook un Flickr, bet tā kā man patīk Flickr saskarne, tad izvēlos eksportēt un tad augšuplādēt caur Flickr mājaslapu.

Viena iespēja gan man jau ir palīdzējusi — bilžu sūtīšana uz e-pastu pa tiešo no programmas. Tas ir ārkārtīgi noderīgi, piemēram, ja no kāda pasākuma sataisi reportāžu un tad ir 10+ cilvēkiem jānosūta bildes «kur viņi ir redzami».

Līdz martam Adobe Lightroom 4 beta ir lejuplādējams bezmaksas testēšanai. Izstrādātāju blogā pieejams pilns jauninājumu saraksts, savukārt Lightroom 4 forumā var padalīties ar savām sāpēm vai atrast līdzīgi domājošos.

Interfeisi

Urā. Pagāja tikai vairākas nedēļas un man beidzot izdevās uz N8 uzmest to jobano apdeitu, kas tagad ļauj inline režīmā rakstīt iekš aplikācijām (protams, tikai dažām) kā arī izlabo čupu ar gļukiem. Un visam par pamatu kas — kretīniskais, jobanais Ovi Suite, kas visu laiku čakarējas. Tā vietā, lai no dizaina nodaļas atlaistu vēl kādu duci dizaineru un pieņemtu darbā normālus programmerus, Nokia man liek vilties.

Nokia Ovi Suite uz Windows 7
Nokia Ovi Suite uz Windows 7

Interfeisā nav tieši neviena, neviena tāda lieta, kas būtu kaut cik būtiski nozīmīga, lai būtu jāzīmē kaut kas savs un jāatsakās no Windows oriģinālā paskata, čakarējot man prātu tikai tādēļ (visticamāk), ka nespēj vienlaicīgi ielādēt čupu ar jaunāko programmu ikonām un vienlaicīgi nočekot un ielādēt atjauninājumus, kurus vajadzētu iemest tālrunī.

Pirmie kretīni, kas šādi rīkojās (no tiem, kurus atceros), bija Winamp radītāji, kura kosmosa kuģa vadības panelim līdzīgo interfeisu vēl joprojām izmantoju ar veco ādu tikai tāpēc, ka jaunajā neko nespēju saprast.

Winamp
Winamp

Viņiem kaut kādā brīdī sāka sekot citi, bet vislielāko čakarēšanos ar tam sekojošām problēmām, bez šaubām, radīja Adobe. Un man ir aizdomas, ka Adobe to izdomāja tāpēc, ka jau pirms viņi paši spēra šo soli, bija vesela kaudze ar Photoshop spraudņu veidotājiem, kas taisīja prātam neaptveramus interfeisus.

Adobe Acrobat X ir klāt

Visi fiksi dodamies uz http://get.adobe.com/reader/ un uzstādam sev jaunāko Adobe Acrobat Reader versiju. Ātri.

Download Adobe Acrobat X
Download Adobe Acrobat X

Komentāri un stāsti par to, kas tas ir un kāpēc to vajag sekos vēlāk, bet jau tagad varu pateikt galvenās priekšrocības:

  • teju zibenīga *.pdf failu ielāde caur pārlūku
  • iespēja tiešsaitē strādāt ar vienu *.pdf failu kolektīvi
  • daudz plašākas iespējas Reader, attiecīgi, bezmaksas versijā

Vairāk jau tagad var pasiekaloties Acrobat X produkta lapā.

Adobe Photoshop 12.0 (CS5). Ieskats jaunajās iespējās.

Caur tumšiem mežiem, dziļām upēm, augstiem kalniem pie manis nonāca Adobe Photoshop 12.0 jeb, tautā vairāk zināma kā CS5 Release Candidate versija. Šajā versijā vēl nav iekļautas visas foršās fiņķikļuškas, kas būs gala versijā, tomēr daudzas lietas, kuras mani īpaši intriģēja, jau izmēģināt ir iespēja. No lietām, kuras es pamanīju, ka vēl nav izmēģināmas: jaunais filtru dialoga logs, Bridge Mini un vēl daži sīkumi.

No lietām, kuras sīkāk neaprakstīšu, bet tikai pieminēšu kā nozīmīgas

Ir uzlabots Color Replacement Tool. Patiešām ērti lietot un ļoti noder, kad jāuzlīmē kaut kas no vienas bildes uz kādas citas bildes ar savādāku krāsu siltumu vai papildus apgaismojumu.

HDR bilžu veidošana gan no dažādās ekspozīcijās uzņemtiem viena objekta attēliem, gan arī mākslīgi emulējot vienā attēlā HDR (kuru lietot gan īpaši neiesaku, jo nekā gudra no tā pagatavot nevar).

Un nevar neatzīmēt arī vienu no maniem superfavorītiem un visilgāk gaidītajiem jaunumiem (kaut gan absolūti nopietni uzskatu, ka šai opcijai bija jāparādās jau 6.0 versijā, kad tika pārrrakstīts Text Engine) Character Style un Paragraph Style. Tas ir kaut kas, no kā tagad nekad nevarēs atradināties ne vien mājaslapu izstrādātāji (pieļauju, ka tā būs galvenā lieta, kāpēc vispār būs vēlme pārslēgties uz jauno Photoshop versiju), bet arī parasti bilžu apstrādātāji, kā es.

Bet nu par lietiņām, kas tika izmēģinātas.

Lens Correction

Adobe Photoshop 12.0 Lens Correction izmēģinājums.
Adobe Photoshop 12.0 Lens Correction izmēģinājums.

Dialogs ir kļuvis daudz komplicētāks un, kas ir īpaši forši, tagad filtram nāk līdzi vesela datubāze ar dažādu kameru un optikas kombinācijām, kas ļauj automātiski noteikt, kādas korekcijas būtu jāveic, lai attēls rādītos pareizi. Ir arī iestrādātas vairākas papildus labošanas iespējas, no kurām būtiskākā ir vinjetes labošana. Biju izvēlējies šo failu, kas fotografēts ar Nokia E51, lai pārbaudītu, vai šis būs arī iekļauts datubāzē. Nu bet, protams, ka nebija. Kaut gan tas netraucēja manuāli veikt labojumus un saglabāt sagatavi, kuru turpmāk izmantot šajā filtrā (arī, starp citu, jaunums).

Papildus gribēju iemēģināt arī jauno Noise Reduction darbību, bet Release Candidate tā vēl nebija iekļauta.

Content–Aware fill

Photoshop 12.0. Content-aware fill izmēģinājums.
Photoshop 12.0. Content-aware fill izmēģinājums.

Šī ir figņa, ko es jau kopš Heal brush parādīšanās gaidīju. Šķita absolūti loģiski, ka Heal brush algoritmam būtu jābūt pārstrādātam un papildinātam ar daudz iespaidīgākiem rezultātiem. Kas arī notika. Uzreiz var minēt, ka šis filtrs lieliski darbosies vienīgi gadījumos, ja ap objektu būs pietiekami viendabīga vide (piemēram, siena, debesis, utml.), pēc kuras algoritms varētu izrēķināt, kam būtu jābūt uzzīmētam objekta vietā. Es biju izmēģinājis arī sarežģītāku fonu (tapetes ar rakstu) un filtrs deva pietiekami labus rezultātus, kurus pēc tam nedaudz pielabojot ar roku, varētu izmantot tālāk. Eksperimentiem vēl var piedāvāt iespēju šo filtru pielietot ne tikai pa tiešo, bet arī ar dažādiem pārklājuma veidiem (kurus mēs ļoti labi pazīstam no otru un slāņu opcijām). Tad var sagaidīt vēl interesantākus rezultātus. Pieļauju, ka no šī filtra pielietošanas neordināros veidos sanāks daudz jaunu, interesantu veidojumu un dizaina tendenču tuvāko divu gadu laikā.

Ak jā, kā tad tas strādā. Pavisam vienkārši — iezīmē objektu, no kura gribi tikt vaļā (šajā gadījumā — lustra). Edit — Fill…, Content–Aware. Un viss, lustra pazudusi.

Refine Edge

Photoshop 12.0. Refine edge izejas fails.
Photoshop 12.0. Refine edge izejas fails.
Photoshop 12.0. Refine edge rezultāts.
Photoshop 12.0. Refine edge rezultāts.

Šito bez krievu valodas lietošanas vispār ir grūti aprakstīt. Это пиздец как круто! Kad parādījās maģiskais jaunais iezīmēšanas rīks, man likās, ka tā ir tikpat liela figņa, kā Auto Contrast un Auto Levels. kad parādījās Refine Edge pirmā versija, bija jau daudz patīkamāk, jo varēja redzami pataisīt iezīmējumu tieši tādu, kāds ir nepieciešams, nemokoties ar Quick Mask un neminot, kas sanāks rezultātā. Toties jaunais Refine Edge ar iestrādātu korekcijas otu ir vienkārši lielisks. Lai izgrieztu Robertu Gobziņu no fona, man bija nepieciešams ne vairāk kā viena minūte, un tas ar visu lielisko precizitāti un foršajiem matiem. Ja būtu nepieciešamība, varētu vēl pačakarēties kādu minūti un iegūt vēl precīzāku rezultātu, bet mani apmierināja arī šāds rezultāts.

Jāatzīmē, kā Refine Edge ne parāk forši strādā uz kompleksiem fona laukumiem (piemēram, ja jāizgriež pūkains kāmīša līķis, kas atrasts pērnā gada kūlā), bet ikdienas fotogrāfiju apstrādei tas ir vienkārši neaizvietojams. It īpaši superīgā papildus opcija, kas ļauj izlabot izgriežamā objekta krāsu un caurspīdīgumu, pamatojoties uz fona informāciju (pievērsiet uzmanību matu pinkām — klasiskajā variantā tur noteikti būtu daudz tumšu pikseļu).

Puppet Warp

Photoshop 12.0 Puppet warp izmēģinājums.
Photoshop 12.0 Puppet warp izmēģinājums.

Viens no visvairāk diskutētajiem jaunumiem Photoshop jaunajā versijā. Strādā absolūti neticami labi. Man nav ne mazākās sajēgas, kā viņi to vispār dabūja gatavu, bet tas tik tiešām strādā. Augstāk redzamajā piemērā, lai panāktu Ojāra Grīnberga kreisās rokas citu pozīciju, bija jāveic vien aptuveni 3 minūšu darbs. Sākumā iezīmējām roku, ar Refine Edge piestrādājam, lai iezīmēta ir tikai roka un pazūd ar gaismām, ēnām un krāsu saistītās pārejas. Tad ar Puppet Warp iezīmējam locījuma vietas (elkonis, plauktas sākums un rādītājpirksta gals) un vienkārši paceļam roku tā, kā vēlētos to redzēt. Pārkopējam jauno rokas pozīciju atsevišķā slānī un pēc tam izdzēšam izejas slānī veco rokas atrašanās vietu (es izmantoju Content–Aware fill apvienojumā ar Content–Aware scale). Vēl tikai daži kosmētiski labojumi un viss ir gatavs!

Adobe Acrobat septīto versiju vairs neatbalstīs

Beidzot tas ir noticis, par Acrobat 7.x versijām vairs neviens nerūpēsies.

As stated in the Adobe Support Lifecycle Policy, Adobe provides five years of product support from the general availability date of Adobe Reader and Adobe Acrobat. In line with that policy, support for Adobe Reader 7.x and Adobe Acrobat 7.x will end on December 28, 2009.

End of Support
End of Support means that Adobe will no longer provide technical support or distribute runtimes, including product and/or security updates, for all derivatives of a product or product version (e.g. localized versions, minor upgrades, operating systems, dot and double-dot releases, and connector products).

Recommendation to Customers/Users
Adobe strongly recommends that customers update to the latest versions of Adobe Reader at: http://get.adobe.com/reader. By updating installations to the latest versions, customers benefit from the latest functional enhancements and improved security measures.

Special Considerations
Adobe recognizes that some organizations still require Adobe Reader 7 for use in controlled environments. Therefore, Adobe is providing a grace period of three months, until March 31, 2010, during which time Adobe Reader 7 will remain available for those customers from the Adobe Reader Download Center at: http://get.adobe.com/reader.

Additional Resources
For more information on the Adobe Support Lifecycle Policy, visit: http://www.adobe.com/support/products/enterprise/eol. For a complete list of Adobe products and technical support periods covered under the policy, visit: http://www.adobe.com/support/products/enterprise/eol/eol_matrix.html.

An Adobe Product Security Incident Response Team (PSIRT) blog post discussing the end of support for Adobe Reader 7.x and Adobe Acrobat 7.x can be found at: ttp://blogs.adobe.com/psirt/2009/10/second_quarterly_security_upda.html.

Par to ziņo Adobe Reader bloga rakstā Adobe Reader and Acrobat Version 7 End of Support.

Adobe CS4 — ieskats Photoshop CS4 Extended

Skaidrs, ka Ziemassvētki ir tikpat bieži, kā jaunas CS pakas iznākšana. Es biju ļoti negatīvi noskaņots pret jauno Creative Suite tik ātru parādīšanos, tomēr sākot lietošanu esmu sapratis, ka Adobe speciālisti patiešām ir pacentušies un mums ir jāfokusējās mazāk uz jaunajām iespējām, bet gan uz jau esošo iespēju uzlabojumiem. Es īpaši gribētu uzsvērt to, ka daudzas nianses ir nevis vienkārši uzlabotas, bet gan fundamentāli pārstrādātas, līdz ar to pieaugusi gan kvalitāte, gan arī ātrums. Un ātrums programmām ir uzlabots sasodīti jūtami.

Oki, bet tagad nedaudz vairāk tieši par Photoshop CS4 Extended.

Continue reading “Adobe CS4 — ieskats Photoshop CS4 Extended”

Adobe CS4

Šodien uzstellēju Adobe Creative Suite 4, tagad lēnām sākšu testēt. Pirmais, kas tiešām satriecoši iepriecina, ir ātrdarbība. Ilustrātorā gradientētam tekstam uztaisīju 3D efektu, tad to visu nobluroju un saskribloju, bet darbojas nevainojami ātri, salīdzinot ar iepriekšējām versijām. Priecājos un darbojos tālāk. Drīz ziņošu arī par citiem rezultātiem.

Nedaudz par Adobe CS4 (ar nožēlu)

Es gaidīju daudz no šī «revolucionārā» lēciena progresa līknē, bet galu galā patiesi aplauzos, jo nekā tāda tā arī neatradu visā piedāvājumu klāstā.

Adobe Acorbat — nu un kas tur īpašs tajā, ka papildus jau esošajai un mani tiešām sajūsminošajai idejai par jebkāda faila pievienošanu PDF dokumentiem tagad klāt nāk vizuālais noformējums? Vai tiešām šī Portfolio fīča būtu veselas produktu līnijas sērijas maiņa? Lielākoties tomēr ir labotas kļūdas un iekš programmvides iestrādātas iespējas, kas jau pirms tam tika piedāvātas, tikai jaunā ādiņā.

Adobe InDesign — lielākā vilšanās. Pilnīgi nekā tāda, ko es nevarētu nosaukt par spraudņu izstrādātāju naudas zagšanu. Visas realizētās iespējas (tai skaitā kontekstuālais teksts, XPress–veidīgā garu tekstu ievietošana, preflight pārbaudes reālā laika režīmā) ir nekas vairāk, kā citu izstrādātāju realizēto iespēju iestrādāšana programmvidē. Bet vai tad ne tāpēc tika radīta InDesign vide kā tāda — lai varētu papildināt programmas dzinēju ar n–tajiem moduļiem? Tie, kas tankā, paskatieties, ar kādām specifikācijām Adobe reklamēja InDesign pirmās versijas. Un ne jau eksportēšana uz Flash ir tas, dēļ kā jaunajam InDesign vajadzētu būt revolucionāram.

Adobe Photoshop — milzīgs skaits ar «papildinājumiem». Viss, kas ir izdarīts, lielākoties saistīts ar gļukainu un lēnu algoritmu pārrakstīšanu (piemēram, iebūvētajiem filtriem), kā arī jaunu iespēju pievienošana 3D manjakiem. Viss pārējais ir tikai un vienīgi jau esošu iespēju pārstrādāšana tādā vīzē, lai mudaki varētu turpināt rotaļāties un domāt, ka visu prot.

Adobe Illustrator — nevar būt! Pagājis ir tieši piecpadsmit gadu (ja ne vairāk), līdz beidzot izstrādātāji ir attapušies, ka cilvēkiem tiešām ir vēlme vienā dokumentā saglabāt vairākus maketus vai arī viena maketa vairākas versijas. Paldies, bet arī to jau sen piedāvāja spraudņu izstrādātāji. Visu pārējo es šā vai tā attiecinu uz kļūdu un nepilnību labojumiem, nevis patiesi jaunām iespējām (piemēram, teksta izvietošana uz līnijas, kas jau izsenis bija liela Illustrator problēma).

Nelīdīšu Adobe Flash, Fireworks, Premiere un AfterEffects lauciņos, jo tos pārāk vāji pārzinu, bet secinājums ir tāds, ka Adobe, raujoties pēc sensacionāliem tirdzniecības rādītājiem, 18 mēnešu laikā ir salabojuši kļūdas, kuras salaiduši pie sasteigtās CS3 izslaišanas. Tai skaitā arī vienots interfeiss, taustiņu saīsinājumi un navigācija dažādajos produktos kā arī pilnīga savietojamība starp tiem.

Papildus visam, Adobe,  cik var noprast, vēl joprojām sadarbojās ar Tildi un nevar vienoties ne ar vienu par akadēmisko licenču tirgošanu Latvijas teritorijā. Pilnīgs idiotisms. Vai tiešām jūs domājiet, ka es gribešu izsviest ap 3000 zaļo draudziņu reizi pusotrā gadā tikai tāpēc, ka šamie nemāk savas kļūdas ievietot programmas atjauninājumos?

Un tagad ārpustēmas jautājums devīto klašu skolniekiem: «Kas Notiek?»

Pirms kāda laiciņa Sarmīte Ēlerte aiztinās no Dienas. Toreiz viņu slavēja, kā jau tas pienāktos, un visi bija priecīgi, ka šamā beidzot vairs nerādīsies redakcijas telpās. Viņas vietā, aizdomīgā kārtā, tika ievietota Nellija Ločmele. Tagad jautājums — sakarā ar to, ka šobrīd laikraksta Diena galvenā redaktore ir Anita Brauna, bet Nellija ir SIA «Laikraksts Diena» direktore, rodas pamatots jautājums — what a fuck? Nez kāpēc aizdomas krīt uz kaut kādiem visiem zināmiem un nezināmiem cilvēkiem, kurus pēc neilga laika vajadzēs ievēlēt dažādās pašvaldībās. Bet tas ir tikai mans minējums, pareizo atbildi ir jāpasaka jums pašiem.