Jaunais Adobe Acrobat DC. Kas lācītim vēderā?

Adobe ir nākuši klajā ar svaigāko Acrobat ģimenes versiju Acrobat DC, tādējādi pārtraucot kārtas numuru lietošanu nosaukumos (ja vien nav domāts Acrobat 600). Kompānija jau ilgi nevar izdomāt, kā pareizi sagrupēt savu milzīgo programmu daudzumu, tāpēc tagad tiks pieņemts, ka Creative Cloud būs programmas, Document Cloud būs Acrobat ģimene, Marketing Cloud būs analītiķi, bet pārējo mēs tāpat ar meklētāju atradīsim (piemēram Captivate). Un visam pāri dažādi mobilie, mākoņu un starpprogrammu konvertāciju servisi.

Principā, ja tu strādā ar jebko acīm skatāmu, Adobe ir izdarījis visu, lai tu būtu tās vergs tāpat, kā tu jau tagad esi Google vergs. Bet atgriezīsimies pie Acrobat DC.

Adobe Acrobat Pro DC
Adobe Acrobat Pro DC

Acrobat Reader ir kā nozagta spēlīte, kurai netiec klāt tālāk par ievada video, tāpēc runa būs vienīgi par Acrobat DC Pro versijas jaunumiem.

Īsumā par jaunumiem. Kārtējo reizi pārstrādāta saskarne, īpaši pielāgojot to skārienekrāniem. Uzlaboti un papildināti rīki darbam ar dokumentu saturu (gan bildēm, gan tekstiem). Formu veidošana, sūtīšana un datu apkopošana, dokumentu sūtīšana un izsekošana (FormsCentral) kā arī mākoņserviss datu uzglabāšanai (Creative Cloud) tagad ir pilnīgi integrēti Acrobat DC. Jaunas aplikācijas mobilajām iekārtām. Izstrādātāji un Adobe iekšējie evanģēlisti tagad jaunumus publicē Adobe Document Cloud blog blogā, pārējie blogi ir slēgti.

Adobe FormsCentral tagad ir integrēts Acrobat

Janvārī Adobe paziņoja, ka FormsCentral (programma darbam ar formām, dokumentu revīziju un apriti) kā arī visi servisi, kas ir saistīti ar FormsCentral no 28. jūlija vairs nebūs pieejami. Tā vietā viss tiek integrēts Acrobat DC. Un sen jau bija laiks.

Acrobat tagad ir iestrādāti forši jaunumi tieši darbam grupās un ar vairākām iekārtām vienlaicīgi. Savukārt formu veidošanā un aizpildīšanā kopš FormsCentral bērēm nekas funkcionāli jauns klāt nav nācis.

PDF sūtīšanu ar izsekošanu arī varēja veikt iepriekš, bet tas bija tikai PDF formām. Tagad tas ir iespējams jebkuram PDF dokumentam un izsekošanai palīgā nāk uzlabotais Tracker rīks.

Acrobat DC document tracker.
Acrobat DC document tracker.

Varam, piemēram, izsūtīt PDF dokumentu 1000 e-pasta adresēm un saņemt paziņojumus, kad otra puse būs nevis tikai saņēmusi e-pastu, bet gan reāli atvērusi PDF failu. To visu var papildināt ar dokumentu elektronisko parakstīšanu dažādos veidos, gan ar sertifikāciju, gan bez.

Kopš 2001. gadā PDF/X kļuva par atzītu ISO standartu, Acrobat iestrādātie digitālo parakstu rīki atbalsta praktiski visus pasaulē pieņemtos digitālo parakstu standartus, tai skaitā arī Latvijas e-parakstu.

Ar Latvijas e-parakstu joprojām gan ir nedaudz jāiespringst konfigurējot, toties pati parakstīšana pēc tam ir tīrais nieks. Piemēram, parakstīta lapa no 1957. gada spirtoto dzērienu kataloga ar Latvijā strādājošu e-parakstu un bildi, kas ir paraksta sastāvdaļa.

Un tas vēl nav viss. Līdz ar pilnvērtīgu Acrobat integrāciju Adobe dokumentu aprites mākoņservisā, tagad visi PDF faili, kurus tu esi atvēris uz vienas iekārtas, ar Mobile Link būs automātiski pieejami arī uz otras iekārtas. Galvenais neaizmirst autorizēties Creative Cloud un ieslēgt Mobile Link programmā.

Saskarne skārienjūtīgiem ekrāniem

Profesionālam un specifiskam darbam (piemēram, failu pirmsdrukas sagatavošana) Acrobat jau kopš devītās versijas pēc katras atjaunošanas bija jāpārkonfigurē saskarne, lai vajadzīgie rīki būtu kaut cik pa rokai. Tā kā tagad modē ir skārienjūtīgie ekrāni, Adobe ir izdarījusi visu, lai Acrobat būtu piemērots glāstvirsmām, un tikai tām (gandrīz).

Adobe Acrobat DC rīku skats.
Adobe Acrobat DC rīku skats.

Gandrīz tāpēc, ka Edit -> Preferences jūs sagaidīs vecais labais Acrobat logs ar gūzmu uzstādījumu, kas izkārtoti vairākos desmitos kategoriju. Un es stipri apšaubu, ka kādam uz skārienjūtīgā ekrāna pietiks pacietības tur bakstīties. Tas pats sagaida arī pie praktiski jebkura rīka dialoga loga. Toties tagad rīkiem ir meklētājs un uz iPad esot parādījusies iespēja rediģēt tekstus un pārkārtot lapas.

Adobe Acrobat Preflight rīks, kas savu izskatu nav mainījis kopš 2006. gada, nebūs interesantākā vieta programmā, ko bakstīt ar pirkstu uz skārienjūtīga ekrāna.
Adobe Acrobat Preflight rīks, kas savu izskatu nav mainījis kopš 2006. gada, nebūs interesantākā vieta programmā, ko bakstīt ar pirkstu uz skārienjūtīga ekrāna.

Visām populārajām platformām (iPhone un atsevišķi iPad, Android, Windows Phone) ir radītas savas mobilās aplikācijas. Katrai sistēmai gan ir vairāk vai mazāk apgrieztas pilnās versijas iespējas, toties ir kopēja saskarne un jau pieminētā dokumentu sinhronizācija caur mākoņservisu.

Jaunas dokumentu rediģēšanas iespējas

Par šo iespēju es sapņoju gadus piecpadsmit atpakaļ—pilnvērtīgi rediģēt skenētos dokumentus. Ja līdz šim Acrobat bija lielisks tekstu atpazinējs un par FineReader es jau sen esmu aizmirsis, tad jaunās iespējas vienkārši norauj jumtu.

Es ar telefonu nofotografēju fragmentu no Jelgavas avīzes «Zemgales Ziņas», ar Adobe Acrobat aplikāciju Android telefoniem konvertēju bildi par PDF un tā automātiski saglabājās mākonī (faila oriģināls). Tad datorā atvēru mākonī saglabāto PDF, apgriezu bildi līdz man vēlamajam izmēram un veicu teksta atpazīšanu. Tālāk seko maģija. Izvēlamies Edit PDF rīku un vēsi dragājam ar kursoru virsū jebkuram teksta blokam. Acrobat ne tikai ļaus šo teksta bloku rediģēt, bet arī automātiski uzzīmēs pilnu fontu, lai ievadītais vai rediģētais teksts maksimāli līdzinātos attēlā redzamajam (fails ar rediģētu tekstu). Protams, viss vēl nav sterili un perfekti. Bet šis ir sasodīti labs rezultāts tik jaunai tehnoloģijai.

Avīzes «Zemgales Ziņas» fragmenta fotogrāfijas oriģināls un ar Acrobat DC rīkiem rediģētais teksts. Te jāpiebilst, ka, jo labāka, kvalitatīvāka ir bilde, jo labāks būs arī rezultāts.
Avīzes «Zemgales Ziņas» fragmenta fotogrāfijas oriģināls un ar Acrobat DC rīkiem rediģētais teksts (pievērsiet uzmanību kreisās slejas virsrakstiem un labās slejas raksta autoram). Te jāpiebilst, ka, jo labāka, kvalitatīvāka ir bilde, jo labāks būs arī rezultāts.

Ja ikdienā nodarbojaties ar PDF dokumentu rediģēšanu (te gan es vairs nedomāju fotografētus attēlus, bet gan reālus teksta un attēlu blokus), patīkami būs uzzināt, ka Acrobat beidzot ir atrisināta mūžsenā problēma ar vairākrindu paragrāfiem. Tagad katra teksta rinda vairs netiek uztverta atsevišķi un var mierīgi rediģēt visu paragrāfu. Teksta blokus var papildināt, samazināt, pat veikt kļūdu pārbaudi (spell-check). Turklāt var ne tikai bīdīt jebkuru objektu lapā, bet arī mainīt teksta bloku platumu un apgriezt bildes arī tādiem PDF failiem, kas taisīti bez rediģēšanas atbalsta (sveiciens no PDF 5.x compliance).

Turpat Acrobat atvērtā PDF failā esošu attēlu tagad var nosūtīt apstrādei Photoshop (vai uz jebkuru citu bilžu redaktoru), veikt vajadzīgās korekcijas un atgriezties Acrobat. Tagad nav katra brāķētā attēla dēļ jātaisa jauns PDF fails (pirmsdrukas krāsu korektori plaukšķina un smaida).

Nu un protams arī eksports no PDF uz ofisa programmām. Acrobat tagad pacieš visu. Var tabulu pa tiešo eksportēt uz Excel, var taisīt rediģējamus Word vai PowerPoint dokumentus. Turklāt Acrobat ir iebūvēta Microsoft SharePoint integrācija un tiek solīts, ka tuvākajā laikā parādīsies arī citi mākoņservisi.

Tagad skenētiem un fotografētiem dokumentiem ir iespēja automātiski novākt apkārtējo fonu (atminaties kopēto dokumentu melnās malas?). Pat pie slikta apgaismojuma uztaisīta čeka fotogrāfija pēc automātiskās apstrādes izskatās ļoti labi (grāmatveži tikko aizgāja pakaļ šampanietim).

Adobe Acrobat DC rīka Enhance Scans piemērs ar sliktā apgaismojumā fotografēta čeka apstrādi.
Adobe Acrobat DC rīka Enhance Scans piemērs ar sliktā apgaismojumā fotografēta čeka automātisku apstrādi.

Kā pēdējais dokumentu rediģēšanas jaunums ir atpazītā teksta kļūdu labošana. Līdzīgi, kā tas ir jebkurā specializētajā teksta atpazīšanas programmā. Un te arī parādās Acrobat vēlme nepārtraukti būt tīklā—visi, vai vismaz liela daļa atpazītā teksta korekcijas datu tiek nosūtīti uz Adobe serveriem, tādējādi audzējot muskuļus atpazīšanas programmas mākslīgajam intelektam. Ja vēl desmitajā Acrobat versijā man teksta atpazīšana no skenētiem dokumentiem vispār šķita muļķīgs joks, tad tagad šis rīks ir ļoti spēcīgs un vēlme to apmācīt kļūt vēl labākam ir apsveicama. Turklāt ne pārāk bieži gadās, ka latviešu valoda ir starp pirmrindniecēm aiz peļķes strādājoša programmatūras giganta must-have lietu sarakstā.

Pārējie sīkumi un secinājumi

Katrā jaunā Acrobat versijā uzrodas sīkumi, kurus visticamāk ir beidzot izcīnījis kāds no lietotājiem vai izstrādātāju komandas cilvēkiem. Tā DC versijā ir parādījusies iespēja drukāt dokumentus, par 15% samazinot iztērēto tonera krāsu un automātiskā fona adaptācija vieglākai lasīšanai. Vēlreiz atgādināšu arī par daudz funkcionālākām jaunajām mobilajām aplikācijām, no kurām gan nebūs dižas jēgas, ja nelietosiet Acrobat Pro versiju uz datora. Īpaši Mac lietotājiem beidzot ir parādījušas uz PC jau gadiem esošās iespējas veidot normālas kvalitātes PDF failus no Microsoft Office programmām un VoiceOver atbalsts PDF dokumentu nolasīšanai (šis gan tikai angļu valodai).

Rezumējot jāsaka, ka jaunais Acrobat DC ir apveltīts ar daudz jaunām un sen gaidītām iespējām. Tai pat laikā pieredzējušiem lietotājiem saskarne būs lielas zobusāpes vismaz dažas pirmās nedēļas. Labi, ka vismaz lielākā daļa šortkatu ir savā vietā.

Tāpat kā ar pārējiem Creative Cloud produktiem, arī ar Acrobat turpmākā attīstība plānota, nevis taisot reizi divos gados jaunas versijas, bet gan katru mēnesi nākot klajā ar papildinājumiem un uzlabojumiem. Programmu abonēšanas licenču stratēģija sevi ir attaisnojusi un Adobe tagad lēnām, bet godīgi ieplūst nauda visu savu produktu ātrākai attīstīšanai un papildināšanai ar jaunām iespējām. Tā kā liela daļa darbu, kas tiek veikti Acrobat, ir automatizēti (piemēram, 1000 dokumentu ieskenēšana, teksta atpazīšana un saglabāšana, nospiežot vienu pogu), atliek cerēt, ka turpmākie papildinājumi programmas darbībā nesačakarēs iepriekš pierasto darba kārtību, kā tas ir gadījies ar dažām Photoshop un InDesign pārāk gudri renovētām fiškām.

P.S. Ja maksimums, ko no sevis varat izspiest, ir iesniegums par atvaļinājumu un kredītkartes pieteikuma aizpildīšana, turklāt visus dokumentus glabājat mājās kurpju kastēs, Acrobat jums nav vajadzīgs. Jo tas nav kārtējais failu glabāšanas mākoņserviss ar apskates un parakstīšanas iespējām. Šis rīks ir paredzēts cilvēkiem, kas ikdienā pārstrādā desmitiem, simtiem un tūkstošiem dokumentu, nodarbojas ar to rediģēšanu, šķirošanu, apstrādi vai arhivēšanu. Un ir grūti iedomāties analoģisku programmu, kas ietvertu visas tās iespējas, kas ir Acrobat DC, sākot ar pirmsdrukas sagatavošanu un beidzot ar grāmatu digitalizēšanu.

Kalkulatora un telefona ciparu atšķirīgā izkārtojuma vēsture

Mēs katru dienu lietojam divas kardināli atšķirīgas ciparu tastatūras. Retais ir pamanījis, ka kalkulatoram un telefonam ir dažāds ciparu izvietojums uz pogām. Vēl retāk to pamana, ja runa ir par bankomātiem vai TV pultīm. Abi izkārtojumi ir radušies un iesakņojušies ASV (nav nekāds brīnums) un gan kalkulatora, gan tālruņa ciparnīca ir loģiska un pamatota izvēle, nevis apstākļu sakritība, kā daži mēdz uzskatīt.

iPhone 6 kalkulatora un telefona zvanīšanas aplikācijas. Paldies Kristapam par ekrānšāviņiem.
iPhone 6 kalkulatora un telefona zvanīšanas aplikācijas. Paldies Kristapam par ekrānšāviņiem.

Pirmo reizi ciparu izkārtojums, kādu mēs esam pieraduši redzēt kalkulatorā, plašākai sabiedrībai kļuva zināms 1914. gada 14. martā. Zviedru izgudrotājs Gustavs Deivids Sandstrends (Gustaf David Sundstrand) pieteica patentēšanai mehānisko skaitļošanas iekārtu ar šādu ciparnīcas izkārtojumu (Patent US1198487 A «Adding and listing machine by Gustaf David Sundstrand», *.pdf).

Gurstava Deivida Sandstrenda skaitļošanas iekārtas tastatūra. Bilde no patenta pieteikuma.
Gurstava Deivida Sandstrenda skaitļošanas iekārtas tastatūra.

Pirms Sandstrenda daudzi jau bija paguvuši dažādos veidos kārtot skaitļus uz rakstāmmašīnām augšējā reģistrā (tas, ko mēs tagad zinām kā Shift pogu), rindās, slejās, un vēl dažnedažādos veidos. Bet ASV dzīvojošais zviedrs pirmais aizdomājās līdz šim izkārtojumam. Tas ātri ieguva popularitāti tāpēc, ka daudzi kalkulatoru (ok, precizēsim — skaitļošanas mašīnu) grandi viņu aicināja kā dizaineri savu iekārtu ražošanā. Un viss tikai tāpēc, ka viņa patentētais izkārtojums aizņēma stipri mazāk vietas uz galda, salīdzinot ar skaitļošanas iekārtām, kurās visas pogas bija, piemēram, vienā rindā (vai kā slavenajās Daltona iekārtās — divās rindās).

Starp citu. Pastāv mīts, ka mūsdienu kalkulatoros ierastais ciparu izkārtojums ir saistīts ar Benforda likumu, kas nav līdz galam patiesi. Frenks Benfords savu teoriju publiskoja tikai 1938. gada martā, kad šāds pogu izkārtojums skaitļošanas iekārtām jau bija ļoti populārs un vēl sešdesmito gadu pētījumos par ciparu izklājuma ergonomiku Benforda vārdu nepiemin pat ar pušplēstu vārdu.

Kalkulatora tastatūras pogu izkārtojuma mistērija tad nu būs atrisināta. Pāriesim pie zvanīšanas iekārtām ar spiedpogu plakandēļiem.

1954. gada 23. septembrī Bell Telephone Laboratories publicē pētījumu par ciparu un burtu labāko izvietojumu uz desmit pogu klaviatūrām «Expected Locations of Digits and Letters on Ten-Button Keysets», *.pdf. Pētījuma jēga bija atrast veidu, kā samazināt zvanu savienošanas operatoru (sveiciens Смольный) kļūdīšanās iespējas, paralēli pētot dažādus pogu, ciparu un arī burtu izkārtojuma veidus.

Pogu, ciparu un burtu izkārtojums tālsarunu operatoru iekārtai kā arī zvana savienojuma darbības skaidrojums.
Pogu, ciparu un burtu izkārtojums tālsarunu operatoru iekārtai kā arī zvana savienojuma darbības skaidrojums.

Katram pētījuma dalībniekam tika iedotas lapas, uz kurām dažādās kombinācijās bija uzzīmēti desmit apļi, nosacītie taustiņi. Dalībniekiem vajadzēja ierakstīt ciparus no 0 līdz 9 kā arī telefonu kodos izmantotos alfabēta burtus tādā secībā, kā viņi uzskatīja par visatbilstošāko (Q un Z burtus telefonsakaru kodos neizmantoja). Pētījumā speciāli tika atlasīti vienādā skaitā gan tādi cilvēki, kas nekad nebija saskārušies ar ciparu tastatūrām, gan arī tādi, kas iekārtas ar 10 ciparu pogām lietoja ikdienā.

Pētnieki secināja, ka 10 ciparu pogu izkārtojumiem, kurus tobrīd lietoja dažādās iekārtās, nebija būtiskas nozīmes rezultātos (vēl pastāvēja izlecēji ar saviem īpašajiem izkārtojumiem, piemēram IBM Card Punch perfokaršu rakstītāja tastatūra). Tai pat laikā cilvēki labprātāk veidoja tādus ciparu izkārtojumus, kur cipari un burti bija izkārtoti no kreisās uz labo pusi, turpinoties uz leju nākamajā rindā. Tas ir — veidā kā cilvēki lasa (mēs vēl joprojām esam ASV un runājam angliski, ja kas).

Nepilnus sešus gadus vēlāk Bell Telephone Laboratories publicē jaunu pētījumu «Human Factors Engeneering Studies of the Design and Use of Pushbutton Telephone Sets», *.pdf. Šoreiz viņiem tiek dots uzdevums uz Western Electric 500. sērijas telefona bāzes izdomāt labāko pogu izvietojumu telefonam, kuram ripa tiks aizstāta ar pogām. Dokuments vēl joprojām tiek uzskatīts teju par bībeli dizaina un lietojamības speciālistu aprindās.

Western Electric 500 sērijas 1951. gada telefona modelis. Zinātniekiem tika dots uzdevums visergonomiskāk izvietot zvanīšanas pogas ~11 cm diametra caurumā, kurā atradās ripa, lai varētu izmantot uz to brīdi populārāko telefona modeļa korpusu pogu telefona prototipa izveidei.
Western Electric 500. sērijas 1951. gada telefona modelis. Zinātniekiem tika dots uzdevums visergonomiskāk izvietot zvanīšanas pogas ~11 cm diametra caurumā, kurā atradās ripa, lai varētu izmantot uz to brīdi populārāko telefona modeļa korpusu pogu telefona prototipa izveidei.

Pētījuma veids atšķīrās no iepriekš minētā. Tika izgatavotas fiziskas tastatūras, kuras personām nācās bakstīt. Tika meklēts pogu izkārtojums, uz kura telefona numuru var uzspiest visātrāk. Turklāt, svarīgs faktors joprojām bija kļūdu skaits, sajaucot ciparus un tas, kurš no izkārtojuma veidiem cilvēkam šķiet vislabākais. Atsevišķi tika piemeklēts arī labākais pogas izmērs un tas, kā pogu nospiež (ļoti iesaku vismaz šo daļu izlasīt).

16 pogu un ciparu izkārtojumi, kurus Bell Telephone Laboratories testēja pirmajam pogu telefonam. Atsevišķi atzīmēti pieci varianti, kurus izmantoja turpmākai izpētei.
16 pogu un ciparu izkārtojumi, kurus Bell Telephone Laboratories testēja pirmajam pogu telefonam. Atsevišķi atzīmēti pieci varianti, kurus izmantoja turpmākai izpētei.

Pēc pirmā pētījuma apļa (ātrums, kļūdu skaits, izkārtojumu simpātijas) tika atlasīti pieci varianti ar kuriem eksperimentēt, lai izvēlētos pareizo pogu lielumu un attālumu starp tām. Kaut gan būtiskas atšķirības rezultātos nebija, izkārtojuma varianti «three-by-three plus one» un «two horizontal rows» bija tie, kurus, zinātniekuprāt, tehniski būtu stipri vienkāršāk realizēt. Un tas viss tāpēc, ka respondenti pieprasīja, lai pogas būtu lielākas. Bet, palielinot pogu izmēru, daudziem izkārtojumiem starp pogām vairs nevarēja saglabāt pietiekamu attālumu, lai būtiski nepieaugtu kļūdaini nospiesto ciparu skaits. Jums nesaprast, ko nozīmē dzīvot pasaulē bez Backspace.

Tad sekoja daudzi eksperimentālie modeļi, kas bija bāzēti gan uz «three-by-three plus one», gan uz «two horizontal rows» pogu izkārtojumu. Bet tie tālāk par Western Electric telpām netika, ja nu vienīgi fotogrāfijās. Toties 1962. gadā Sietlā izstādē tika prezentēts pirmais strādājošais telefons ar pogām un to izvietojumu tādu, kādu mēs pazīstam mūsdienās.

Western Electric 1500D modelis — pirmais pasaulē masveidā ražotais pogu telefons ar ciparu izkārtojumu, kādu mēs pazīstam mūsdienās.
Western Electric 1500D modelis — pirmais pasaulē masveidā ražotais pogu telefons ar ciparu izkārtojumu, kādu mēs pazīstam mūsdienās.

Western Electric 1500D modeli par papildus piemaksu jau 1963. gada 18. novembrī sāka piedāvāt ASV Pensilvānijas štata pilsētās Kērngijā (Carnegie) un Grīnsburgā (Greensburg). Savukārt pēc milzu piekrišanas 1964. gada Ņujorkas izstādē, šī modeļa aparāti, adaptēti āra apstākļiem un vertikālajam novietojumam, tika uzstādīti 1400 publiskajos taksofonos. Kopš tā brīža vairs neviens nešaubījās, ka pogu izkārtojumam telefonos ir jābūt tieši tādam.

Protams, izņemot Nokia.
Protams, izņemot Nokia.

Līdz ar to sausais atlikums par šo tēmu būtu tāds. Nav totāli nekādas jēgas skaldīt matus, mēģinot atrast kaut kādus apslēptus labumus šajā jomā. Gan telefona, gan kalkulatora tastatūras veic vienu un to pašu primāro funkciju — liek devaisam saprast, kādus ciparus mēs vēlamies ievadīt. Atšķirība ir tāda, ka pirmo zināmo strādājošo kalkulatoru ar pogām publikai 1844. gadā atrādīja franču pulksteņu meistars Žans Batists Švilgē (Jean-Baptiste Schwilgué), savukārt pirmo pētījumu par ergonomisku, ārpus sakaru operatoru meiteņu tempļiem lietojamu un pārdodamu pogu telefonu uztaisīja tikai 110 gadus vēlāk. Tās ir dažādas iekārtas ar līdzīgiem ievades mehānismiem.

Kaudzītei. Kad Bell Telephone Laboratories darbinieki aptaujāja lielākos skaitļojamo mašīnu ražotājus, vai tie ir veikuši kādus pētījumus par to, kāds pogu un ciparu izkārtojums būtu vislabākais, pilnīgi visi atbildēja, ka nekad par kaut ko tādu nav pat iedomājušies. Bela laboratorijā neiedomājās, ka kalkulatoru radītāji tikai tikko bija sapratuši, kā mehānisko skaitīšanas aparātu uztaisīt pietiekami maziņu, lai to varētu lielā kabatā iebāzt un viņiem priekšā vēl cīņa ar kukaiņiem un īssavienojumiem.

Lattelecom Technicolor rūtera konfigurēšana

Vairāk jau šī ir piezīme priekš sevis, bet, iespējams, kādam noderēs. Īsāk sakot nācās man pārkonfigurēt Lattelecom uzstādīto Technicolor TG789vn v3 rūteri. Rūterim līdzi, iespējams, kaut kāda makulatūra nāca, bet tā, protams, tika veiksmīgi izsviesta miskastē. Palika vien kodu lapiņa ar parametriem.

Lattelecom Technicolor rūtera pieejas dati.
Lattelecom Technicolor rūtera pieejas dati.

Liels bija mans pārsteigums, kad kodu lapiņas esamība nekādi neatrisināja situāciju, kad tavā priekšā ir http://192.168.1.254 jeb rūtera konfigurēšanas lapa, bet neviena no lapiņā esošo datu  kombinācijām nenodrošina pieeju. Arī klasiskie admin, user, 1234 un tukšo lauku atstāšana nepalīdz.

Izrādās, ka Lattelecom ir jau ielicis Technicolor TG789vn v3 rūterī savu brendoto lietotāju un pieeju. Nav ne jausmas, vai tāda ir arī citiem Lattelecom rūteriem.

Username: LattelecomUser
Password: user

Šī bija vairāk kā piezīme pašam priekš sevis. un vēl, izrādās, ka der arī adrese http://dsldevice.lan/login.lp.

Papildinājums. Pēc Lattelecom komentāriem tiku klāt pie Technicolor rūtera rokasgrāmatas, pareizāk sakot Lattelecom interneta lietotāja rokasgrāmatas, kurā aprakstītas praktiski visas iespējas, kas ir pieejamas rūtera lietotājam.

Otrais papildinājums. Kaspars komentāros iemeta saiti uz Technicolor TG789vn v3 rūtera oficiālo lietotāja instrukciju — «SETUP AND USER GUIDE MediaAccess TG789vn v3» (*.pdf).

Nokia Lumia 920 divu nedēļu tests

Īsumā: Nokia Lumia 920 ir lielisks fotoaparāts un video uzņemšanas iespējas. Windows 8 ir ļoti progresīva operētājsistēma. Diemžēl kā telefonu šo agregātu man lietot neizdevās.

Tātad, iesākumam maziņš video tests.

Un tagad par pašu bēdu.

This past December Google announced the sunset of support for a variety of interfaces to its email and other services, including Microsoft Exchange ActiveSync (EAS). Google plans to continue support for existing connections established over EAS, but would no longer support new ones, unless the Google account was a paying Google Apps account, rather than a free Gmail account. (Via informationweek.com)

Sūds pat to kalendāru, tas arī uz Samsung Galaxy SIII strādā čerz žo, ja ir vairāki kalendāri jāsinhronizē, bet tas, ka nav kontaktu, padara šo iekārtu par praktiski nelietojamu telefonu ar lieliskām fotoaparāta un videokameras īpašībām. Kaut arī tika solīts, ka kaut kas mainīsies no Microsoft puses (Google kaut ko darīt šajā gadījumā būtu vairāk kā dīvaini), pusgadu vēlāk ar sajūsmu spiegt par Windows 8 trubām var tikai tie lietotāji, kas Windows 8 ir lietojuši pirms 2013. gada janvāra.

Labi, nedaudz par pašu telefonu. Nokia Lumia 920 ir izcili patīkams dzelzs gabals, kuru patiešām ir prieks turēt rokās un lietot. Pat pie indīgi zaļās krāsas var pierast. Un atsevišķa fotografēšanas poga ir kaut kas tik kruts, ko var novērtēt tikai tad, ja kādu laiku paliek bez šīs pogas un tad to saņem atkal. Arī viss pārējais no dzelžu līmeņa ir pavisam ok. Grūti atrast, kur piekasīties.

Nokia Lumia 920 saskartnē pēc Android telefona var iebraukt divās trijās dienās. Starp citu, visiem Windows 8 tālruņiem tā ir vienāda jeb atšķiras atkarībā no ražotājiem? Nedaudz kaitina, ka nav iespēja izvilkt no augšējās malas jau Symbian^3 laikā iestrādāto svarīgāko rīku joslu, bet iekš Settings visu atrast var. Kruti, ka ekrānu bakstīt var arī ar degunu vai cimdiem. Vismaz man padevās. Vēl priecēja tas, ka neuzmācīgi ik pa laikam operētājsistēma dod padomus, ko kur kā var darīt. Tas ļoti palīdz migrantiem no citām platformām.

Kaut arī esmu viemēr bijis ārkārtīgi liels fans Nokia Maps, ikdienā Latvijas teritorijā lietoju vienīgi Waze, kas man ārkārtīgi pietrūka visu Lumia 920 testēšanas laiku. Toties ārpus Latvijas Tele2 tarifiem bija kaifs bakstīties ūberdetalizētās kartēs. Tas, bez šaubām, ir milzīgs Nokia plus pār visiem konkurentiem. Visas pārējās svarīgākās aplikācijas man bija pieejamas un, šķiet, arī darbojās. Protams, nav visādu ūberforšo superprogrammiņu, kas ir Android veikalā-noliktavā Depo Google Play, toties tās kas ir, lielākoties ir ļoti kvalitatīvas.

Atsevišķu uzslavu ir pelnījis adrešu grāmatas kontakta attēlojums. Ja sasaisti Twitter, Facebook, Foursquare, tad katram personāžam, pirms viņam zvani, vari apskatīt pēdējās izdarības sociālajos tīklos. Tik forši, kā tas ir Windows 8, es neesmu redzējis pagaidām nekur. Žēl, ka uz saviem kontaktiem nevarēju to izmēģināt, bet bija gana daudz no Facebook saimportējušies arī tādi, kam ir telefona numurs klāt.

Bet nu te arī jāliek punkts telefona apskatam, jo neko vairāk es izbaudīt tīri tehniski nevarēju.

Kaut gan fotokameras detalizācija, bez šaubām, atpaliek no DSLR, tomēr pat sūdīgā pretgaismā bildei nav ne vainas.

Priedes Silakrogā. Fotografēts ar Nokia Lumia 920.
Priedes Silakrogā. Fotografēts ar Nokia Lumia 920.
Priedes Silakrogā. 100% crop foto, kas uzņemts ar Nokia Lumia 920.
Priedes Silakrogā. 100% crop foto, kas uzņemts ar Nokia Lumia 920.
Tumsā bliežot ar zibspuldzi pret logu, tuvplāns tāpat ļoti mēreni izgaismojas. Reti kura kamera kaut ko tik ekstrēmu varētu tik kvalitatīvi paveikt, kā Nokia Lumia 920.
Tumsā bliežot ar zibspuldzi pret logu, tuvplāns tāpat ļoti mēreni izgaismojas. Reti kura kamera kaut ko tik ekstrēmu varētu tik kvalitatīvi paveikt, kā Nokia Lumia 920.
Ļoti patika bokeh (kā tas vispār ir latviski?). Tas nav tik nedabīgi pikseļains un neatgādina jpg kompresijas artefaktus.
Ļoti patika bokeh (kā tas vispār ir latviski?). Tas nav tik nedabīgi pikseļains un neatgādina jpg kompresijas artefaktus.
Arī ar tuvplāniem Nokia Lumia 920 tiek galā ļoti labi pat gadījumos, ja ir nepieciešama augsta detalizācija.
Arī ar tuvplāniem Nokia Lumia 920 tiek galā ļoti labi pat gadījumos, ja ir nepieciešama augsta detalizācija.
Vienīgias, kas nodod mazo lēcu, ir pārlieku spēcīga migla no krasi spilgtākiem lielākiem objektiem (šai gaidījumā — debesīm). Bet es pieļauju, ka to softiski pavisam drīz atrisinās līdz baudāmam rezultātam.
Vienīgias, kas nodod mazo lēcu, ir pārlieku spēcīga migla no krasi spilgtākiem lielākiem objektiem (šai gaidījumā — debesīm). Bet es pieļauju, ka to softiski pavisam drīz atrisinās līdz baudāmam rezultātam.

Visas testa bildes pieejamas Flickr galerijā.

Secinājumi

Nokia Lumia 925, kas nomaina man testā tikušo Nokia Lumia 920, varētu būt mans sapņu telefons. Bet, ir jāatrisina softiska rakstura problēma ar kontaktiem un draudzēšanos ar Google, obligātā kārtā ir jānodrošina aplikācijas un to atjauninājumi populārākajiem servisiem, nedaudz jānolaižās no mākoņiem arī attiecībā uz cenu. Dzelži Nokia Lumia 925 jau tagad ir mani sapņu dzelži. Redzēs, ko es teikšu, kad no Amazon būs atnākusi ZeroLemon baterija manam Samsung Galaxy SIII.

Pāris vārdos par jaunajiem Nokia Lumia tālruņiem un vecajiem Nokia tālruņiem

Vakar tika prezentēti divi jauni Nokia tālruņi — Nokia Lumia 920 un Nokia Lumia 820. Abi mobilie tālruņi darbojas uz somu kompānijas jaunā partnera, Microsoft ceptās Windows 8 platformas, kas vēl nav īsti līdz tautām nemaz vēl atnākusi darba stāvoklī.

Man nagi niez pabakstīt kādu no šiem agregātiem, bet ir skaidrs, ka ātrāk par nākamo gadu tas nenotiks, jo nedz Windows 8 ir gatavs startam un darbībai, nedz Nokia Lumia ir pietiekami pārbaudīta. Visticamāk, uz to brīdi, kad šie modeļi būs pieejami Latvijā, būs jau iznācis pirmais service pack priekš Windows 8 un arī paši dzelži vēl var piedzīvot pārmaiņas (manās rokās, piemēram, ir bijuši trīs dažādu paaudžu Nokia E51 tālruņi).

Nu un tagad par visu skeptisko. Pirmkārt, kopš Frenks Nuvo (Frank Nuovo) ir pametis Nokia, kompānija vairs nav spējusi normāli runāt ar patērētājiem par saviem produktiem. Frenka laika izcilākais paraugs, kā Nokia uzrunāja sabiedrību, bija Vertu mobilo tālruņu sērija. Cilvēki bija gatavi maksāt milzīgu naudu par parastu tālruni, kas bija iepakots skaistā kastītē. Toties pēdējos gados Nokia runā tipiskā frīku–datoriķu–lodāmuru dialektā, kas ir skaidrs tikai tādiem pašiem frīkiem–datoriķiem–lodāmuriem. Pārējie potenciālie lietotāji vai nu izliekās, ka saprata, vai arī nesaprot un aiziet pie citiem, kas prot uzrunāt sakarīgāk.

Ar ko Nokia var lepoties?

Tai pat laikā produkti, kurus Nokia ir prezentējusi pēdējos gados, ir vienkārši ūberizcili un visi pārējie izstrādātāji var vienkārši maliņā nervozi papīpēt, to vērojot. Nosaukšu, manuprāt, būtiskākos Nokia radītos brīnumus mobilajos tālruņos.

Baterija. Man nav sanācis saskarties ar nevienu tālruni pēdējo 10 gadu laikā, kas atrastos analogā mobilo tālruņu klasē un spētu darboties tikpat ilgi bez uzlādes, kā tas ir Nokia tālruņiem. Ok, ir viens izņēmums, kuru tagad nevarēju uz sitiena atrast. Bija tāds supertālrunis, kuru varēja līdz -50°C saldēt, braukt pāri ar traktoru un nelādēt divus mēnešus, bet tas ir ļoti īpašs nišas produkts un sporta gumijas Nokia nemaz tik sūdīga arī nebija, kamēr tai neparādījās krāsainais ekrāns.

Fotokamera. Šobrīd esmu Samsung Galaxy SIII īpašnieks un ir pienācis brīdis, kad beidzot publicēju bildes arī Foursquare un Facebook, jo šī sūda kamera nekam labākam neder. Salīdziniet, piemēram, šos divus attēlus (kliko, lai apskatītos pilnā izmērā).

Skats no Mākoņkalna skatu torņa. Fotografēts ar Nokia N8.
Skats no Mākoņkalna skatu torņa. Fotografēts ar Nokia N8.
Galds ar cigaretēm, alu un uzkodām. Fotografēts ar Samsung Galaxy SIII.
Galds ar cigaretēm, alu un uzkodām. Fotografēts ar Samsung Galaxy SIII.

Ieskatieties detaļās, pavērojiet, cik ļoti atšķiras iespējas eksponēt gaišākās un tumšākās vietas, cik daudz detaļu ir pazudis. Tāda sajūta, it kā es ar Samsung aparātu būtu bildējis, pirms tam to pamatīgi ieziežot ar taukiem. Un, kas pats galvenais, ievērojiet to, ka es salīdzinu divus hi-end viedtālruņus, tikai pirmais attēls uzņemts ar 2 gadus vecu aparātu, bet otrais — ar šajā gadā izlaisto.

Tālruņa korpusa uzbūve. Esmu cīnījies ar Nokia Latvijas pārstāvniecību par gļukaino Nokia 5500 Sport modeli, kuram rūpnieciskā defekta dēļ piebrieda gumijas tastatūra. Autoostas tunelī man ir ar makgaivereni līmēta kopā Nokia E51 mātesplate, nerunājot jau par nenokaujamās Nokia 3310 plastmasas vāciņu mainīšanām. Bet visi Nokia korpusi (nerunāsim par rūpnieciskajiem defektiem, kas bija izņēmumi) bija nokaujami, ja vien to speciāli nevēlas.

Kartes un offline navigācija. Es nekad, pirms manās rokās nonāca pirmās Nokia kartes, nebiju lietojis GPS navigāciju. Nekad. Man vienmēr neapmierināja tas, ka visi tie Tom-Tom un Garmin aparāti ir neadekvāti dārgi un Polijā vadā pa neceļiem, savukārt jebkuras iespējas lietot, teiksim Google Maps izsīkst brīdī, kad jāatrodas ārpus Latvijas teritorijas (datu pārraides cenu vājprāts ES teritorijā nu jau ir kaut cik ciešami atrisināts, bet līdz saprātam vēl ir tālu). Nokia kartes viekārši ir izcilas un tās izcili darbojas līdzās pašam viedtālrunim.

Skaņas kvalitāte. Gan ierakstu kvalitāte, gan atskaņošanas kvalitāte Nokia tālruņi vienmēr ir bijusi ļoti augsta. Ja atskaņošanas kvalitātes ziņā vistiešākais konkurents ir Sony (kā nu ne, skaņas aparatūra šim gigantam ir neatņemama dzīves sastāvdaļa), tad ierakstu jau nu neviens nespēj pārspēt. Piemēram ieraksts no Rodžera Votera koncerta Polijā, kuru es veicu, stāvot pavisam netālu no skatuves un neveicot nekādu apstrādi skaņai vai bildei pirms publicēšanas.

Standarttehnoloģijas bez dumjas segmentācijas. Es vienmēr brīnos par tiem agregātiem, kurus tirgo it kā kā vienu modeli, bet ar dalījumu cenu kategorijās atkarībā no iekļautajām tehnoloģijām. Ar 3G viena cena, ar Wi-Fi — cita cena, ar tādu atmiņas karti vēl kāda cita cena, utt. Manuprāt, tas ir absurds. Galvenais, ka nav tā, ka, teiksim, ar iebūvētu Wi-Fi vai GPS agregātam būtu visas iekšas savādāk pārlasītas, vienkārši piemetināts vēl viens čips vietā, kas jau ir paredzēta uz mātesplates, toties cena uzreiz tiek uzskrūvēta vismaz par 100 dollāriem uz augšu. Varbūt kādam tas šķitīs nebūtiski, bet man šķiet pavisam normāli, ka, teiksim, tad, kad GPS kļuva par normālu parādību, bet vēl prasīja pārāk lielus baterijas resursus, Nokia tirgoja tos kā atsevišķus blokus, ko kabatā nēsāt līdzi, infrared, bluetooth, NFC (ko es vēl aizmirsu?) tika iekļauti uzreiz pirmajā hi-end klases modelī pēc tehnoloģijas jēgas atrašanas un tās būtiski nenoteica ierīces cenu.

Secinājumu vietā

Nojaušu, ka ja kāds ir ticis palagam tik tālu, tad jau ir paguvis mani nodēvēt par Nokia fenboju. Mani mierina fakts, ka neesmu «slimākais» no tiem, kurus pazīstu. Patiesībā būtiskākais ir tas, ka šajā mirklī lasītājs parastais jau būs pamanījis, ka es ne vārda neesmu teicis par to, kas visus šos lieliskos Nokia izstrādājumus darbina vai ir darbinājis — operētājsistēmām. Ja pirms viedtālruņu ēras Nokia bija vienkārši izcili ērts softs, kuru varēja apgūt pāris minūšu laikā un aiz neko darīt paķert uz muļķi draugu, uzstādot viņam, teiksim, somu valodu izvēlnēm, tad līdz ar touch-my-tralala parādīšanos lietas kļuva mazliet komplicētākas un kompānija vienkārši nobremzēja. Un tieši tas finālā bija arī iemesls manai aiziešanai no Nokia pie Samsung. Bet tas, ka Nokia tagad darbinās Mircosoft izstrādātā operētājsistēma, man šķiet ārkārtīgi pareizs solis.

Ieguvēji būs visi, jo būs daudz vienkāršāk izstrādāt pielāgotus risinājumus un programmas jeb aplikācijas, Nokia nodarbosies ar to, ko prot vislabāk un Microsoft, savukārt, darīs tieši tāpat — nodarbosies ar to, ko prot vislabāk. Es ļoti ceru, ka šī simbioze uz brīdi, kad abi jaunie modeļi parādīsies tirdzniecībā, būs pietiekami pārbaudīta un noslīpēta, lai produkti netiktu muļķīgi nodirsti bez iemesla, bet gan jau ka tāpat atradīs, par ko piesieties.

Blah blah blah par tēmu «Microsoft nerubī taisīt labas operētājsistēmas» lūgšu pat nesākt. Man ļoti labi atmiņā palicis laiks, kad Dienas reģionālajām avīzēm palīdzēju ar maketiem. Ja Windows vidi lietojošām redakcijām varēja nokonfigurēt un notestēt darba stacijās teju stundas laikā, tad lielākā daļa no Mac vidē strādājošām redakcijām beigu beigās tāpat bija spiestas iegādāties vienu PC, uz kura sagatavot failus drukai. Viena iemesla dēļ — Windows vide vienmēr ir bijusi pietiekami atklāta, populāra un labi pārzināta, lai to varētu pielāgot īpašām vajadzībām arī bez doktora grāda astrofizikā (*nix sistēmas, piemēram) vai draugiem tuvākajā Apple pārstāvniecībā.

Nokia N8. Atsauksmes un softs pēc 3 mēnešu lietošanas

Janvāra beigās pirmo reizi rakstīju atsauksmes par savu Nokia N8, pieminot arī tos rīkus, kurus ikdienā tai mirklī lietoju. Ir pagājis laiciņš un tagad ir sakrājies vēl vairāk atziņu un ideju par to, kas un kā šajā dzelzītī ir iekārtots, tāpēc ar to arī padalos, pirms «kaut kad vasarā» būs iespēja pāriet uz Symbian^3 jauno versiju, dēvētu arī par Annu.

Mājas ekrāns

Trīs un vairāk mājas ekrāni najuh nav vajadzīgi. Absolūti pietiek ar diviem. Visi tie sūdgadžeti, kas rāda laikapstākļus, Twitter, Facebook un citus statusus ir nekas vairāk, kā baterijas darbības laika killeri un ikdienā nebūt nav noderīgi.

Nokia N8 pirmais mājas ekrāns.
Nokia N8 pirmais mājas ekrāns.

 

Nokia N8 otrais mājas ekrāns.
Nokia N8 otrais mājas ekrāns.

Man uzmesti uz pirmā ekrāna saīsnēs: kalkulators, meklētājs, Gravity, Opera Mobile, zvanu arhīvs, adrešu grāmata, īsziņas un bildes. Tad seko gadžets ar kontaktu favorītiem, kalendāru un paziņojumiem par īsziņām un un neatbildētiem zvaniem.

Uz otrā ekrāna iemetu gadžetus ar mūzikas atskaņotāju, WLAN meklētāju un Battery Monitor, kam seko saīsnes uz Bluetooth, vārdnīcu (nekad neesmu lietojis), Panorama un skaņas ierakstīšanu (pēdējā laikā arī nelietoju, jo tagad visu daru caur AudioBoo).

Programmas

Viss ir sakārtots ļoti vienkārši: tā, lai nepistu prātu.

Nokia N8 menu un iekšas.
Nokia N8 menu un iekšas.

Iekš Shit foldera mētājas viss, ko es vispār nelietoju vai arī lietoju to tā, ka man nevajag uz ikonas bakstīties. Piemēram, bilžu galeriju es varu no mājas ekrāna atvērt, tāpēc man nav vajadzības kaut kur iekšā viņu arī redzamā vietā turēt. Turpat mētājas arī visādi citādi sūdiņi, kurus nevar nonest, bet lietot arī nav nācies.

 

Tātad, pirmās divas ikonas, kuras būsiet pamanījuši, ir manis sabakstītie softiņi.

Kafejnīca Leningrad ir sīkrīks, kas ielādē informāciju par jaunumiem no kafejnīcas Leningrad. Principā tiek ņemts RSS fīds no mājaslapas un klāt vēl Twitter meklēšanas rezultātu RSS fīds. Ik pa laikam kaut kas nogļuko, bet principā ir tīri ok.

Mr. Serge ir otrs paša taisītais sīkrīks, kas apkopo informāciju no mana bloga, Twitter konta un Flickr plūsmas. Protams, ka jums abus šos rīkus vajag lejuplādēt un ietestēt.

Tālāk seko čupiņa ar pārējiem sakarīgajiem softiem, kurus es tiešām lietoju, nevis vienkārši turu tālrunī, lai ir (mēģināju sakārtot pēc lietošanas biežuma).

Nokia Battery Monitor 1.3. Stāv atvērts visu laiku kā gadžets otrajā mājas ekrānā. Senāk gļukoja, biju nometis nost, bet pēc 1.2 atjauninājuma uzstādīšanas sāka normāli strādāt un vākt statistiku par to, kur visvairāk izlietojās baterija.

App Stop. Vienīgais sakarīgais veids, kā nogalināt visas iespējamās atvērtās programmas, kad ir nepieciešams garāks lietošanas laiks tālrunim, bet baterija iet uz beigām. Pie reizes noder arī tad, kad kāds no testējamajiem softiem sāk kaut ko fonā mēģināt darīt.

Pixelpipe. Ahujennākais no softiem, kāds vispār var būt darbam ar bildēm un video failiem un to izvietošanu tīklā. Sēž fonā strādājošs un, kaut ko nobildējot, parādās meņucī pie Send, lai bez zobusāpēm varētu augšuplādēt bildes uz servisiem (flikriem, tvitpikiem, jūtūbiem, utt). Viss notiek bekgraundā un nekur nav jāiejaucas. Ja izvēlās augšuplādēt, bet, piemēram, nav zona, tad atstās rindā un lādēs iekšā tad, kad zona vai wi–fi parādīsies.

FreeSigner. Softs pašizinietkam. Atrodams krievu forumos.

Gravity. Viskrutākais no visiem jelkad izmēģinātajiem sociālo tīklu rīkiem. Izmantoju gan Twitter, gan Foursquare sekošanai, rakstīšanai, bakstīšanai un tā tālāk. Ir to dažu eiro vērts un izstrādātāja mājaslapā ik pa laikam uzrodas kaut kādas mistiskas alfa, beta versijas ar papildus funkcionalitāti.

Opera Mobile. Oriģinālais Nokia pārlūks man krīt uz nerviem tikai un vienīgi dēļ absolūti nelietojama bukmārku realizējuma. Ja vēl Opera atbalstītu arī Flash, vispār būtu ideāli.

AudioBoo. Ja Pixelpipe ir perfekts rīks bildēm un video, tad AudioBoo ir zelts audio ierakstiem. Bez tagošanas iespējām ir arī ģeolokācijas pievienošana audio failam un publicēšana sociālajos tīklos. Un visiem izstrādātājiem šis ir piemērs izcilākajam programmas dizainam, kādu vispār esmu redzējis uz Nokia tālruņiem.

Mobile Documents. Cik noprotu, tad beta testēšanu ir izgājis, ja jau Ovi Store parādījies. E–pasta klients, kas visus atačmentus pārrenderē tā, lai var mierīgi atvērt uz tālruņa arī 200MB pdf failu, ielādējot vien pāris kilobaitus. Ļoti ērts un absolūti elementāri lietojams, salīdzinot ar Nokia oriģinālo figņu, kuru uzstādīt man tā arī neizdevās. Vēl viena patīkama fīča ir tā, ka jau atvērtos atačmentu failus var apskatīties atsevišķā dokumentu arhīvā, tātad nav jāmeklē, kurā meilā tad bija tā bilde vai pdf fails.

Gmail Apps Browser. Lieliska fīča, bet pagaidām nedaudz gļukains. Lietoju tikai tāpēc, ka tas ir ērtākais veids, kā skatīties Google kalendārus. E–pasta klients salīdzinot ar Mobile Documents ir samērā sūdīgs, bet kalendārs ir super. Arī ierakstu pievienošana. Izstrādājuši tie paši džeki, kas Pixelpipe taisīja.

GoogaSync. Vienīgais sinhronizators, kas tālruņa kalendāru sinhronizē ar Google kalendāru. Maksas, bet neko darīt, Nokia ar Google nedraudzējas un viņu Ovi kalendārs ir mēsls.

Nokia Panorama. Programma, ar kuru fotografēt panorāmas. Es reti, bet izmantoju. Visbiežāk gan telpās, kad vajag parādīt vairāk, nekā ielien objektīvā, bet Igaunijā izmēģināju arī brīvā dabā.

Šis tad būtu arī viss, kas mani ikdienā interesē (lasi—ir pieejams) no sakarīgajiem softiem. Tagad par pārējo tuftu.

Screen Capture. Tieši to arī dara un dara normāli. Starp citu, vienīgais no testētajiem, kas ekrānšāviņu spēj saglabāt png formātā. Uzinstalēju tikai un vienīgi priekš šī raksta.

Nokia Sleeping Screen. Ekrānsaudzētājs ar bonusa štellēm, ko rāda uz ekrāna. Uzliku un atstāju, jo negļuko.

Loop. Ieraksti kaut kādu troksni un taisi no tā mūziku. Sviests, bet dažreiz var paspēlēties.

Magic Brush Lite. Jāņa Džimmija Bižāna nodarbināšanas rīks, ja bilžu galerijā nav bildes vai video, ko skatīties.

Pārejam pie spēlēm, jo spēles taču arī ir jāspēlē.

Angry Birds. Atstāts tā paša iemesla dēļ, kura dēļ tika instalēts Magic Brush Lite. Pašam jau sen ir apnikuši.

Horseface—Running the Forest. Atgādina kaut kādu vecu Commondore spēlīti, tikai ar lielāku krāsu skaitu. Skrien un izvairies no figņām, kas gadās pa ceļam.

Monsterilla. Puzļveidīgā spēlīte, kas var aizraut, bet var arī ātri piebesīt. Atkarīgs no garstāvokļa.

That Roach Game SEA. Šo spēli ir radījuši patiesi rasisti. Mega. Izvēlies kādu no Indoķīnas valstīm, uzzini tās populāciju un pēc tam mēģini nospiest pēc iespējas vairāk uz ekrāna izlīdušo tarakānu.

The Settlers. Gribēju uzdzīt nostaļģiju, bet spēle izrādījās manāmi nelietojama, jo reālā laika stratēģijām tomēr vajag lielāku ekrānu, peli un klaviatūru. Bet var jau izmēģināt, varbūt kādam izdodas kaut ko uzrakt.

Nu un vēl pēdējā piebilde. Es ļoti ceru, ka līdz ar atjaunotās operētājsistēmas versijas parādīšanos tiks izlabots arī idiotisms, kāds šobrīd ir ar rakstīšanu latviešu valodā. Trīs atsevišķas pogas, katra paredzēta «dažāda izskata» mīkstinājumu vai garumzīmju uzlikšanai. Pizdec. Pēdējo reizi kaut ko tādu esmu darījis uz amerikāņu rakstāmmašīnas deviņdesmito vidū.

Nokia N8. Pilnā izklājuma tastatūra rakstot īsziņu.
Nokia N8. Pilnā izklājuma tastatūra rakstot īsziņu.

Nokia N8. Atsauksmes mēnesi padarbojoties

Pirms nedaudz vairāk kā mēneša nomainīju savu veco uzticamo Nokia E51 pret Nokia N8. Izvēle par labu skārienjūtīgam ekrānam bija tāpēc, ka, pabakstoties ar Nokia E5 sapratu, ka man nevajag kosmosa kuģu vadības pulti.

Šo ierakstu gribēju veikt uzreiz pēc atjauninājuma iznākšanas janvāra vidū, bet, tā kā mans tālrunis ir ar īpašu, skandināvu testētājiem paredzēto firmware, tad man nekādi atjauninājumi neatnāca, tāpēc nākas vien palikt pie tā, kas nu man ir (ieskaitot to, ka man nav latviešu valodas atbalsta). Kopsummā ar tālruni esmu ļoti apmierināts. Vienīgais, kas mani sarūgtināja — tomēr bija jāpiepērk divas programmas klāt, lai normāli varētu strādāt. Truba gan ērti jūtas rokā, gan arī normāli darbojas. Uzkārusies ir tikai trīs reizes un arī tad pie vainas, visticamāk, bija līkās programmas, kuras es biju uzstādījis. Skaidrs ir viens, bez visādiem vidžetiem un softiem šis tālrunis jau pats par sevi ir ērts un labs, tomēr, ja ir nepieciešamība pēc kaut kā, kas atrodas internetā, tad oriģinālās līdzi nākošās programmas izmantot vienkārši nedrīkst. Bet ir lieliski citu izstrādātāju risinājumi, kas padara darbu ērtu un bezrūpīgu.

Nokia N8 green.
Nokia N8 green.

Par galveno

Nokia vienmēr ir bijusi mans favorīts un par operētājsistēmas sliktumiem un labumiem var izteikties pēc sirds patikas, toties es zinu, ka man nebūs jāgaida atjauninājumi vai jāuzstāda papildus programmatūra, lai varētu veikt primārās funkcijas. Un primārās funkcijas ir:
zvanīt un saņemt zvanus (man ir ļoti būtiskas arī iespējas normāli lietot līdzsavienojumu, ērti sarunas laikā pārslēgties uz kontaktiem, kalendāru, īsziņu arhīvu)
saņemt un nosūtīt īsziņas (tai skaitā MMS, nosūtīt uzreiz vairākiem adresātiem, saglabāt īsziņu atsevišķā mapē)
pierakstīt kontaktus (ar gandrīz neierobežotu skaitu dažādu parametru katram kontaktam)
bluetooth (ātrai informācijas pārmešanai uz citu tālruni)
diktofons (ārkārtīgi laba kvalitāte, pat labāka, nekā manam vecajam Sony diktofonam, kuru Rudaks savulaik kaut kur padirsa)
kalkulators
pulkstenis (Uzlikt vairākus modinātājus, definēt modinātājus cikliski reizi nedēļā vai kādā īpašā dienā. No jau iestrādātas pilsētu datubāzes izmantot iespēju pārslēgties starp laika joslām. Vienīgais, ko es pieinstalēju klāt, bija Timer Touch, jo dažkārt vajag uzņemt laiku.)

Visas augstāk minētās lietas jebkura kaut cik nopietna Nokia veic izcili un šis tālrunis nav izņēmums.

Papildus fīčas, kas ir atrodamas Nokia N8 un kuras nav vajadzīgas ikdienā, bet nav sliktas:
FM radio
FM radio raidītājs (uzliec kaut kādu mūziku, ieslēdz raidītāju, uzstādi frekvenci un pāris metru rādiusā visi ar FM rādžiņiem varēs klausīties tavu mūziku uz attiecīgās frekvences)
Quickoffice un PDF reader (dažkārt nākas kaut ko tādu darīt, kā atvērt dokumentus tālrunī)

Kopsummā tālrunis kļūst ērts tikai tad, kad tu sāc saprast, ka pogu nav. Es nekad līdz tam nebiju lietojis skārienjūtīgu ekrānu ikdienā, tāpēc man pagāja vismaz divas nedēļas (pirmo vizītkarti es pārrakstīju tālrunī kādas 30 minūtes).

Viss pārējais, kas attiecas uz tālruņa pogām, ekrāniem un citām lietām jau tūkstošiem reižu ir apspriests dažādās mājaslapās. Es mēģināšu pastāstīt par to, kas man šķiet svarīgākais kā arī papildināt ar to, ko es iesaku lietot no programmatūras.

Nokia N8 no visām pusēm.
Nokia N8 no visām pusēm.

Ļoti īss tehnisko brīnumu apraksts

E8 līdzi nāk trīs savienojuma vadi:
miniUSB tētis–USB tētis
miniUSB tētis–USB mamma
HDMI tētis–HDMI mamma

Es jau pirmajā dienā viņus satinu kopā ar ļozeni. Gan tāpēc, lai nepazūd, gan arī tāpēc, ka kāds no šiem vadiem var pēkšņi ievajadzēties (ja nu vienīgi HDMI neesmu lietojis ārpus testēšanas).

Beidzot Nokia ir normāla austiņu izeja un arī pašas austiņas ir pat ļoti sakarīgas, tikai es nekādi nevaru saprast, priekš kam mikrofons ir ieslēgts arī tad, kad es tikai klausos mūziku.

Fotokamera/videokamera. Pizdec, visi, absolūti visi, kas nezināja, ka man ir šis tālrunis un kas skatās jaunumus manā Vimeo kontā, bija izbrīnīti, kāpēc es esmu izdomājis iegādāties videokameru (brīdinu, viss tur nav filmēts ar N8, bet, piemēram, Cope bez Andžika un Makša sākās tikai dēļ N8 testiem). Arī foto izskatās pārsteidzoši labi. Pats esmu gana izbrīnīts. Visnotaļ varu apgalvot, ka salīdzinājumam ar Artūra šedevriem ar iPhone, man ir Hasselblad. Papildus esošajiem pribambasiem es vienīgi iesaku uzstādīt Nokia Panorama, kas ir lielisks rīks (kad piešaujas) plašāku (?) attēlu fotografēšanai (piemēram, galda saturu tuvplānā).

Datu ielāde un uzglabāšana. To gigabaitu skaita pilnīgi pietiek, lai piekakātu kādam laikam ar mūziku, kurā jau pašam pēc tam ir grūti orientēties, iemestu kādu filmu vai videoklipus, grāmatas un vēl tev paliks pāri čupa vietas. Un šī čupa vietas ir īpaši noderīga. Staipot līdzi miniUSB tētis–USB mamma vadu, var pieslēgt jebkādu datu nesēju ar USB pieslēgumu un caur tālruņa failu pārlūku vienkārši kopēt saturu no/uz tālruni.

Baterija. Sāku pierast, ka tālrunis ir jālādē katru nakti, jo pie normālas lietošanas, bača beidzas kaut kur otrās dienas pusē. Nekā superkruta tajā nav, bet laikam jau ar to ir jārēķinās, ja rokās tur plaukstdatoru ar zvanīšanas iespējām. Jā, lai labāk strādātos un sekotu līdzi, kad bača jālādē, vislabāk ir uzlikt Nokia Battery Monitor, kas veic uzskaiti par elektroenerģijas patēriņu un paziņo par laiku līdz tālruņa miršanai.

Nokia N8. Slikta apgaismojuma tests. Jānis Džimmijs Bižāns mazgā rokas.
Nokia N8. Slikta apgaismojuma tests. Jānis Džimmijs Bižāns mazgā rokas.

Nianses īpaši apdāvinātajiem

Wi-fi. Pēdējos pāris gadus es aktīvi izmantoju internetu tālrunī, tāpēc wi-fi ir obligāts nosacījums. Un arī šī lieta tālrunī ir lieliski nostrādāta. Silti iesaku neaizrauties ar visādiem sūdiem, kurus piedāvā pieinstalēt klāt, jo oriģinālais wi-fi meklētājs to visu izdara.

Kalendārs. Oriģinālais kalendārs ir foršs un ērts. Problēma ir tāda, ka Nokia nez kādu iemeslu dēļ nemīl Google, līdz ar to ir nepieciešams vai nu čerez žopu konfigurēt pieeju pašam, vai arī izmantot citu radītas programmas, lai varētu telefona kalendāru sinhronizēt ar Google Calendar. Čerez žopu variantu neapskatīšu, bet pats nopirku GoogaSync, kas tiešām ir to 12 latu vērts — sakonfigurē darbu ar n–daudzumu kalendāru un ātri veic sinhronizāciju, vienkārši ievadot Google Account datus.

Karte un GPS. Likās, ka tā vien tāda rotaļāšanās ir, bet pāris reizes jau ir noderējis meklējot konkrētās adreses. Iesaku uzstādīt Ovi Maps 3.06. versiju. Nav nekāda vaina arī Google Maps, it īpaši adrešu meklēšanai mazākos miestos, bet Ovi Maps darbojas arī bezsaites režīmā, atšķirībā no Google Maps. Kompass, bez šaubām, orientēšanās sacensībām nav paredzēts, bet kaut ko jau tur sakarīgu rāda, ja ieslēdz kalibrēšanu arī pēc satelītiem un torņiem.

Lukturītis. Pietiek ar elementāru programmu QTorch, kas ir absolūti bez maksas un pilda tai uzliktās funkcijas, vienkārši padarot visu ekrānu baltu. Izmēģināts piķa tumsā un apgaismojuma absolūti pietiek, lai atrastu atslēgas, kas nokritušas uz zemes putekļainā pagrabā.

Muļķības. Pie mana dēla favorītiem kopā ar Angry Birds ir nonākusi arī dumjākā aplikācija, kādu jelkad ir kāds radījis mobilajiem tālruņiem — Pocket Shaker. Šajā pašā kategorijā man pagaidām turas arī UpCode, jo Latvijā tam vēl nav pielietojuma. Toties pavisam reālu pielietojum dažkārt aiz neko darīt var izlobīt no SPB TV un ForecaWeather. Es ceru, ka šīs aplikācijas jums neprasa komentārus.

Nokia N8 tests. Klusā daba pie cafe Leningrad.
Nokia N8 tests. Klusā daba pie cafe Leningrad (samazināts izmērs).

Web aplikācijas

Interneta pārlūks. Iebūvētajam pārlūkam nav nekādas vainas, bet man tomēr Opera Mobile šķiet daudz ērtāka un es to iesaku uzstādīt kā noklusēto. Opera Mobile no Mini atšķiras ar to, ka Mini ir apgrieztāka versija, kas ir ņiprāka uz vecākiem tālruņiem. N8 īpašniekiem nevajadzētu pat iedomāties par tās uzstādīšanu, jo visas Mini servera puses apstrādes iespējas var uzstādīt arī Mobile versijā.

E–pasts. Uzreiz aizmirstiet par oriģinālo e–pasta programmu. Tieši tāpat, kā par visiem tiem exchange un līdzīgiem mēsliem, kas pieejami oriģināli no Nokia un Symbian. Tie strādā tikai katram desmitajam tālrunim. Tā vietā uzreiz uzstādiet Mobile Documents un lietojiet e–pastu superpilnvērtīgi, ieskaitot jebkādu pielikumu apskati, e–pastu pārsūtīšanu un citas iespējas. Nebaidieties, ka programma atrodas Nokia Beta Labs. Tur ir daudz labumu noslēpies.

Sociālie tīkli. Es izmēģināju čupiņu ar dažādiem sociālo tīklu rīkiem un varu droši teikt, ka nekas labāks par Gravity nav izdomāts. Un tie 10 eiro ir tā vērti. Links ir uz aktuālāko alfa versiju, kas parasti ir stabilas un normāli strādā. Nokia, Foursqare un Facebook oriģinālie softi ir sūdi (arī Snaptu), kas ir lēni un smagi, salīdzinot ar vāciešu izstrādāto Gravity, kas šos visus apvieno zem viena jumta.

Video un bilžu augšuplāde. Lieliskākais rīks, kas ir izgudrots, ir Pixelpipe, kas tikko tikai izceļojis no Beta Labs. Foršums slēpjas faktā, ka atbalstīti ir 80 ar kapeikām dažādi servisi un lietošana ir ārkārtīgi elementāra — atveram bildi vai video, no menu izvēlamies send un tad izvēlamies Pixelpipe, ierakstam nosaukumu, pavadošo tekstu, atslēgvārdus, izvēlamies servisu, uz kuru gribam bildi vai video sūtīt un viss, elementāri. Pati nosūtīšana notiek mums to neredzot un ir iespēja arī nokonfigurēt, ka sūtīšana notiek tikai tad, kad pieslēdzamies pie wi–fi. Man pat tā arī īsti nav skaidrs, kāpēc šī programma vēl joprojām ir bezmaksas.

Pārējās programmas jūs varat lietot pēc savas patikas, mani nekas cits pagaidām neinteresē, nesaista un nešķiet būtisks. Lielāko daļu oriģinālo Nokia programmu sametu atsevišķā folderī ar nosaukumu Shit un nekad neveru tās vaļā. Vēl daži mazi ieteikumi, kā elpot brīvāk un nečakarēt sev prātu:

0) Uzreiz pēc Nokia Ovi uzstādīšanas uz datora, pirms vēl pieslēdz klāt tālruni pie datora, nokonfigurējiet sinhronizācijas parametrus, lai pēc tam joki nesanāk. Kontaktu normālai glabāšanai jāizvēlas Microsoft Outlook (ja nekad nav bijis atvērts vaļā, tad būs jāatver un tikai tad varēs nokonfigurēt Nokia Ovi. Jāatver Outlook būs tikai vienu reizi mūža, pēc tam par to var atkal aizmirst.). Ja konfigurēšanu neuztaisa savlaicīgi, tad pēc tam būs problēmas ar dublētiem ierakstiem vai vēl kādiem citiem līdzīgiem brīnumiem.

1) Izmetiet trešo home screen, nafig nav vajadzīgs.

2) Nelieciet uz home screen ekrāniem visādus webvidžetus, jo vienīgais, kas ar to tiek panākts — ļoti ātri beidzas baterija.

3) Pieturot vienīgo fizisko taustiņu ilgāk, atvērsies saraksts ar visām atvērtajām programmām. Centieties turēt pēc iespējas visu ciet, taupot baterijas darbības laiku.

4) Conversations sākumā šķiet dziļi stulbs īsziņu izkārtojuma veids, bet pēc kāda laika, kad uzkrājas pāris simti īsziņu, tas sāk kļūt aktuāli un pat noderīgi. Sākumā biju izmetis, bet tagad uzliku uz home screen īsceļus gan uz īsziņu sarakstu, gan uz conversations.

5) Bez stresa un panikas lieciet maksimālos kvalitātes rādītājus gan diktofonam, gan video ierakstam, gan fotogrāfijai. Kvalitāte tiešām ir būtiski labāka un vietas uz tālruņa jums ir pietiekami, ja vien neesat jau pilnu ar pornu piekrāvuši.

6) Īpaši neaizraujieties ar krievu uzlauzto versiju uzstādīšanu, jo liela daļa satur kakainu kodu iekšā, kas pats no sevis liek tālrunim pieslēgties pie interneta. Rezultātā būtiski pieaug interneta trafiks (es decembrī ar visu to, ka pārsvarā pie wi-fi tīkliem sēdēju un tālrunis nebija no mēneša sākuma, savus 0,5GB notrafikoju), bet dažkārt arī palielinās telefona rēķini, jo tiek sūtītas maksas īsziņas vai kaut kas tamlīdzīgs.

Tele2 sāk piedāvāt Nokia N8 (papildināts 5. decembrī)

It kā sekoju līdzi Tele2 lapas jaunumiem visu laiku un man ir aizdomas, ka admini vienkārši šodien (svētdien) ir iemetuši lapā Nokia N8 modeli, jo no rītdienas sāks visus spamot, ka telefona modelis ir pieejams. Kaut gan es pats vēl gaidu E7, tomēr arī uz šo modeli skatos, jo mans E51 jau raustās pirmsnāves konvulsijās.

www.tele2.lv 2010.11.28. Nokia N8 pirmais piedāvājums biznesa klientiem.
www.tele2.lv 2010.11.28. Nokia N8 pirmais piedāvājums biznesa klientiem.

Šo es sev saglabāšu piemiņai, jo gribu zināt, kad tas telefons sāks maksāt tā, kā tam būtu jāmaksā. Šī cena (269,00 Ls) man šķiet vēl pārlieku nenopietna.

Ak jā, atradu vēl Nokia N8–00 lietotāja rokasgrāmatu latviešu valodā. Varbūt noderēs.

Nu re, nebija ilgi jāgaida. 5. decembra rītā jau ir jaunas cenas. Turpināsim seko notikumiem, jo tagad man te tā sarēķinājās, ka uz Ziemassvētkiem šis modelis jau maksās ap 200 latiem jauns.

www.tele2.lv 2010.12.05. Nokia N8 pirmais piedāvājums biznesa klientiem.
www.tele2.lv 2010.12.05. Nokia N8 pirmais piedāvājums biznesa klientiem.

Papildus aprēķini:

2010.11.28. 2010.12.05. starpība
ar pieslēgumu uz 24 mēnešiem 268,00 249,00 19,00
nomaksa uz 12 mēnešiem 320,40 298,40 22,00
nomaksa uz 24 mēnešiem 341,80 295,80 46,00

Izskatās, ka sekošu šim pasākumam arī tālāk.

Stāsts par Nokia E5 modeli

Es nezinu, kā ir vadītas manas attiecības ar elektroniskajām un puselektroniskajām iekārtām, bet vienmēr, kad es jūtu, ka ir laiks paskatīties uz kaut ko jaunu, mana pašreizējā iekārta noteikti noklāsies un tāpēc ar steigu būs jāmeklē cita. Neesmu nekāds dižais gīks, kas mācētu daiļi runāt par visādām iekārtām un to salīdzinošajiem faktoriem, bet man ir šis tas, kas vienmēr šķitis svarīgs, un ar to šis stāsts arī tad varētu sākties.

Tātad. Šobrīd esmu laimīgais Nokia E51 īpašnieks un patiesi novērtēju šī tālruņa unikāli elegantās īpašības, kas ir apvienotas ērtā korpusā. No lietām, kas man vispār ir nepieciešamas tālrunī (jeb, dēvēsim to labāk par portatīvo komunikatoru, jo ar tālruni tam vairs sen nav tieša sakara), tajā ir praktiski viss. Uzskaitīšu svarīgākās, manā skatījumā, lietas, kurām ir jābūt jebkurā modernā komunikatorā:

  • piezvanīt un saņemt zvanus un ārkārtīgi garu, pēc iespējas garāku sarakstu ar saņemtajiem, veiktajiem un neatbildētajiem zvaniem
  • nosūtīt īsziņu, MMS, e–pastu, neuzstādot nekādas vai arī minimāli kaut ko piepičkājot klāt (no sērijas, ievadīt e–pastu, uz kuru atbildēt) un saglabājot to visu tālruņa atmiņā pēc iespējas ilgāku laiku (ienākošās, izejošās, nenosūtītās, sagatavotās, utt.)
  • bezizmēra adrešu grāmata, kurā ir iespējams saglabāt visu mani interesējošo informāciju par katru kontaktu, tai skaitā krāniņa izmērus, alkohola patēriņus un sievas fotogrāfijas, īsāk sakot — ar neierobežotu custom lauku skaitu
  • pilnībā izmantot tālruņa atmiņu un/vai atmiņas kartes visām tālruņa funkcijām (skatīt visus iepriekš minētos punktus attiecībā uz maksimālo saglabāšanas laiku)
  • iespēju visus augstāk minētos datus sinhronizēt un saglabāt uz datora, savienojot to ar absolūti vienkāršu USB vadu bez ilgas čakarēšanās Google un frīku forumos un, kas pats galvenais, nepazaudējot neko no tā, kas ir saglabāts
  • pieslēgties visiem GSM tīkliem un to apendiksiem (visi gā, u–kaut kas, utt.)
  • pieslēgties un izmantot wi–fi ar visām no tā izrietošajām sekām — interneta pārlūks, aplikācijas darbībām ar sociālajiem tīkliem, iespēja nosūtīt un saņemt audio/video un bildes
  • bez interneta pieslēguma pārlūkojama karte, pēdējā laikā noderētu arī GPS funkcija
  • pārskatāms kalendārs ar iespēju saglabāt un sinhronizēt datus ar Google Calendar
  • pavisam vienkāršs diktofons
  • pavisam vienkārša fotokamera ar iespēju saglabāt arī video materiālu
  • iebūvēta piezīmju grāmatiņa pierakstiem (izmantoju reti, bet gadās, ka vajag tieši pierakstīt, nevis ierakstīt diktofonā)

Laikam būšu minējis svarīgāko. Par korpusa izturību, ergonomiju un visiem pārējiem pribambasiem nav jēgas stāstīt, to nekad tāpat neviens neuztaisīs. Es nedzīvoju pasakā.

Tad nu lūk, gadījās tā, ka tiku pie Nokia jaunā E5 modeļa pabakstīšanas. Lēnām, pa dienām mēģināšu izurbties šim agregātam cauri.

Nokia E51 vs. Nokia E5. Fight!
Nokia E51 vs. Nokia E5. Fight!

1. diena

Es ceru, ka mani Twitter sekotāji īpaši nedusmojās, jo ar to kosmosa kuģa vadības pulti sākumā bija grūti tikt galā, tāpēc daudz ko bliezu tur, kur pagadījās, lai vēlāk neaizmirstās.

Nokia E5. Pirmais attēls.
Nokia E5. Pirmais attēls.

Visgrūtāk ir pierast pie tā, ka iemīļoto dažu pogu vietā tev ir reāls klucis ar zinātniskā kalkulatora cienīgu spiežamo vietu skaitu, kas, kā jau tam būtu jābūt, ir tik maziņas, ka mani ogļu krāvēja pirksti spieda sākotnēji vismaz trīs–četras pogas vienlaicīgi. Žopa. Ja tajā brīdī pa rokai nebūtu 50 gramu Jameson, tas klucis būtu lidojis sarkanā stūra tumšākajā daļā. Pēc pamatīgas pacietības pārbaudes piešāvos.

Tad pagāja aptuveni stunda, pirms es piedabūju šo inteliģento spiedpogu plakandēli draudzēties ar manu laptopu un Nokia Ovi, kur tajā brīdī glabājās visi mani kontakti. Kaut kādas mistiskas draiveru instalācijas vairākas reizes pēc kārtas, nedz kāpēc jārestartē dators (radās tāda sajūta, ka E5 grib kļūt inteliģentāks par laptopu). Beigās šis posms izdevās un tālāk vēl nācās pāris reizes pabakstīties, lai atjaunotu visu iespējamo softu, kas uz agregāta jau bija sainstalēts, lai varētu to lietot bez dumjiem jautājumiem.

Pirmais pozitīvais moments: tālrunis lādējas no USB. Megakruta, jo ilgi bakstoties gar sinhronizācijām, bieži vien E51 izlādējas. Ļoti ļoti pozitīvi.

Pēc tam atklāju, ka ir normāla austiņu izeja, nevis mikro/makro sūdi. Urā, var pieslēgt savas austiņas, jo līdzi nāk, kā jau tas ierasts, plastmasas kakas. Te nu ir laiks parunāt arī par galveno kaku, kas ir šajā tālrunī. Iespējams, pavisam iespējams, ka tas ir tikai šim konkrētajam modelim, jo, kas arī ir ticams, tas nav ražots Latvijas tirgum — tastatūras taustiņi ir QWERTY, bet reāli uz izklājuma ir salikti kaut kādā ačgārnā secībā, līdz ar to akli meklējot, var saprast, kas ir jāspiež, bet iedziļinoties katra taustiņa atrašanās vietā, tas ir praktiski neiespējami. Bet tas man ne tuvu nesagādāja tik lielas mokas, kā rakstīšana latviski.

Nokia E5. Spectaustiņi.
Nokia E5. Spectaustiņi.

Pamēģiniet iztēloties, kādi pianistu triki ir jāpielieto, lai uzrakstītu «Ž» vai «Ā» tieši augšējā reģistrā. Kāpēc nevarēja nozagt veco labo sistēmu ar mēmo taustiņu? Nerunājot nemaz par absurdajām, kroplajām dzeltenajām sejām, kuras konstanti piedāvā bāzt visur, kur es vienkārši gribu izvēlni ar specsimboliem. Īsāk sakot, pāreja uz šo no viena taustiņa atkārtotas spaidīšanas vairākas reizes pēc kārtas pareiza simbola iegūšanai ir kaut kas īpašs. Pat dienas beigās es rakstīju tikpat ātri, cik ceturtajā klasē glītrakstīšanā.

Dienas beigās uzliku Gravity, lai beidzot saprastu, kas ir Foursquare, par kuru daudzi tik ļoti sajūsminās. Sapratu, ka tā ir kaut kāda kārtēja geokešinga spēlīte, ar kuras palīdzību bez maksas daži labi taisa datubāzi ar tiešām piesaistēm koordinātēm. Īsāk sakot, kārtējā huiņa, kas ir radīta iPhone lietotājiem, lai viņi varētu savus krānus pagarināt, bet pārējiem mobilajiem piebakstīta klāt, jo pārējo ir vairāk. Bet to datubāzi, ko šie censoņi vāc es arī gribētu savā īpašumā.

2. diena

Modinātājs nostrādāja godam. Telefons nav izlādējies, tas ir arī forši. Spēju normāli pārvaldīt tālruņa pamatfunkcijas — zvanīt, saņemt zvanus un izlasīt SMS. Esmu uzlicis Snaptu un Opera Mobile. Tagad neesmu svešs arī interneta videi. Jūsmoju par pietiekami lielo, vertikāli novietoto ekrānu, jo uz tā patiesi ērtāk ir pārvaldīt gan garāku vārdu/uzvārdu īpašniekus adrešu grāmatā, gan arī pārlūkot interneta lapas. Starp citu, pamanīju, ka interneta lapas strādā ātrāk, kas, visticamāk, ir saistīts ar to, ka E5 darbina kaut kas jaunāks par Commodore procesoriem.

Nolēmu, ka tomēr veco E51 nogādāšu kādam mobilo dakterim, lai saved kārtībā, varbūt darba zirgs vēl būs kādu laiku darbināms.

3. un 4. diena

Atklāju, ka šim zvēram ir uztaisīta ārkārtīgi sakarīga meklēšana. Ja E51 ar savu pēdējo atjauninājumu ieviesa sen gaidīto meklēšanu visā telefona atmiņā, tad šis ir gājis vēl tālāk — pie atvērta mājas ekrāna, neko neatverot var vienkārši sākt vadīt QWERTY klaviatūras tekstu, automātiski atveras adrešu grāmatas ieraksti, kas satur konkrēto teksta daļu, vienalga, vai tas būtu vārda vidū vai sākumā. Absolūti kruta lieta.

Vēl viena kolosāla iespēja ir pārvietošanās starp atvērtām programmām kā arī pāriešana uz mājas ekrānu. Ja tas ir tas multitāskings, tad tas nav nekas jauns — uz E51 to varēja darīt, atvērtā programmā nospiežot sarkano taustiņu (sarunas beigšana), kas noveda līdz mājas ekrānam un pēc tam bija jāmeklē izvēlnē, programma, uz kuru grib pāriet (it kā no jauna atverot programmu). Savukārt uz E5 tas ir realizēts, ievietojot visās programmās izvēlnē papildus izvēlni «Parādīt atv. progr.». Nav gan skaidrs, kāpēc nevarēja uzrakstīt «Parādīt atvērtās programmas», jo vietas ekrāna platumā pietiek. Un dažreiz nogļuko, un to pašu izvēlni rāda angliski (arī daļēji saīsinātu).

Areče viens foto, kur izmantots digitālais pietuvinājums (ar skaidru norādi — neizmantojiet to), noklikšķinot uz attēla var apskatīties pilnā izmērā un izbaudīt artefaktus pilnībā.

Līgatne. E5 digitālā zūma izmēģināšana.
Līgatne. E5 digitālā zūma izmēģināšana.

Pirmie gļuki. Pirmais gļuks ir saistīts ar e–pastu. Kaut gan uzstādīšana noritēja raiti un, piemēram, sūtot uz Twitpic svaigi nofotografēto, viss gludi norisinājās bez īpašas iejaukšanās. Toties IMAP protokols realizēts tālrunī ir diezgan vāji, jo e–pasta klients, savienojoties ar serveri, izmet tevi ārā no programmas mājas ekrānā. Tas atkārtojas vēlreiz tai brīdī, kad ieiet atpakaļ e–pasta klientā, bet programma vēl nav atjaunojusi sinhronizēto saturu. Uzreiz pēc sinhronizācijas tevi izmet ārā vēlreiz un atkal ir jāiet atpakaļ programmā. Tas samērā ātri izbesī un vairāk īpaši pie e–pastu pārlūkošanas neatgriezos. Šim, visticamāk, būs jābūt izlabotam līdz ar pirmo atjauninājumu.

Otrais gļuks saistīts ar fotografēšanas režīmu. Man neizprotamu iemeslu dēļ pēkšņi pēc fotogrāfijas uzņemšanas vairs nedarbojās izvēlnē tik ērti noslēptā funkcija «nosūtīt uz e–pastu». Pārējās funkcijas strādāja, bet tā pazuda.

5. diena

Nedaudz paspēlējos ar fotogrāfijām un video, sapratu, ka gļuki ir vēl vairāk. Kad telefonā uzkrājas jau kāds lērumiņš ar attēliem, galerija vairs negrib atjaunoties un jaunākos attēlus un video atrast var vienīgi caur failu menedžeri. Ja senāk Nokia tālruņiem bija speciāla izvēlne galerijā «atjaunot galerijas saturu», tad tagad tā arī ir pazudusi. Man domāt, ka šī šaize arī tiks atrisināta pēc pirmajiem atjauninājumiem.

Areče video, kas uzņemts ar E5 (čomam kāzas, var visu neskatīties, ja nav vēlme).

Rezultāti

Pozitīvais

  1. uzlāde caur USB un parasto tievo strāvas lādētāju
  2. 3,5mm audio pieslēgumvieta
  3. samērā žiperīgs darbā ar interneta aplikācijām (pārlūks, YouTube, Snaptu, u.c.)
  4. kontekstuālā pilna teksta meklēšana adrešu grāmatā
  5. viegla pārvietošanās starp atvērtām programmām
  6. GPS (priekš manis tas vispār ir jaunums telefonā)
  7. ātrs un ērts wi–fi menedžeris
  8. praktiski nav lieku sūdprogrammu, kas būtu sākotnēji uzstādītas
  9. ideāla sadarbība ar PC, sinhronizējot datus (ja neskaita čakaru, pirmo reizi pieslēdzot)

Negatīvais

  1. pārāk maziņas pogas un absolūti neizprotama tastatūra priekš cilvēka, kas pieradis pie parastā pogu izkārtojuma uz tālruņa
  2. ļoti daudz latviskojuma kļūdu
  3. pārāk izmētāts (vispār raksturīgi Nokia) uzstādījumu saturs, kas visu laiku maina savu attēlojumu (tiek atrisināts, pašam sakārtojot ikonas pa sakarīgām mapēm)
  4. nav nekāda indikatora, kas norāda uz telefona aizķeršanos domājot, tāpēc dažkārt šķiet, ka telefons ir uzkāries

Līdz ar to arī testam ir beigas un mani gala secinājumi ir samērā paredzami. Šis nav tālrunis, par kuru es sapņoju, tomēr 10 baļļu skalā tam dotu 8. Kamēr vēl ir iespēja palikt pie pogu tālruņiem, mana  izvēle kritīs uz E51, jo tas tiešām ir kolosāli ērts. Kaut gan grūti ir atkal pierast pie mazāka ekrāna, sūdīgākas kameras un lēnākas darbības, tas tomēr veic praktiski visas tās funkcijas, ko veic arī E5. Pierast pie šī tālruņa var, bet tā kā manu E51 solīja saremontēt, tad atgriezīšos pie tā.

Es ieteiktu šo tālruni tiem, kam ikdienā svarīgākais ir sazvanīt, būt sazvanāmiem, ir nepieciešamība mobili izmantot internetu, ik pa laikam neverot vaļā laptopu un dzīvē galvenais nav mobilās multimediju kastītes ar pieslēgumu GSM tīklam. Tālrunis noteikti nav spēļmantiņa foršām čiksām vai stilīgiem džekiem, toties ir riktīgs darba zirgs mobiliem uzņēmējiem, žurnālistiem, sabiedrisko attiecību speciālistiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem dzīve saistās ar teicienu «mūžīgi sasniedzams».

Kā nopirkt laptopu Latvijā, ja tu zini, ko tu gribi

Sakarā ar to, ka panki ir bijuši gana raženi un burtiski iznīcināja manu mīļo laptopu (Samsung R700), nācās pabojāt nervus nedēļas garumā, līdz esmu ticis pie jauna daikta, ar ko darboties.

Principā viss sākās ar to, ka aizgāju uz Čaka ielas kantori Laptopshop.lv, kas ir labākais laptopu serviss, ar kādu man jelkad ir nācies sastapties (iesaku tieši remontiem). Vienīgais mīnuss varētu būt tas, ka paralēli laptopa problēmu risināšanai sanāk arī atminēties lielās kaimiņu nācijas valodu, bet tas nebūt mani nebiedē, drīzāk priecē — Baltijas krievi vienmēr ir izcēlušies ar rūpību veicot darba pienākumus (lasi — ja jau tiešām uz darbu atnāca, tad darbu izdarīs godam). Meistars uz vietas iečekoja laptopa stāvokli, izņēma cieto disku un ar tekstu: «Данные ведь будут нужны?» padeva man pāri galdam. Kad man kļuva skaidrs, ka šis nebūs kosmētiskais remontiņš, kura laikā dēla izskrubināto pogu iemontē klavierē atpakaļ, garstāvoklis bija tieši nekāds.

Pāris stundas vēlāk jau aktīvi tika meklēts jauns darbarīks. Arī tai pašā Laptopshop.lv man piedāvāja pāris modeļus, par kuriem padomāt. Pirmais manis noskatītais supermodelis bija HP Pavilion XD18T. Diemžēl šis modelis, kā izrādījās vēlāk, ir nesamērīgi dārgs priekš savas konfigurācijas. Un HP vispār esot šobrīd ļoti slikts serviss Latvijā, savukārt Pavilion sērija ļoti bieži tiek nesta uz remontiem. Īsāk sakot — abloms.

Atkāpei. Tātad, lietas, kas man ir ārkātīgi būtiskas laptopā kā tādā:

  • Vismaz 17″ ekrāns
  • atsevišķs Numpad uz klaviatūras
  • mūsdienām atbilstoša grafikas karte un procesors (t.i. — absolūti pajāt cik liels ir HDD vai cik daudz ir operatīvā atmiņa, vajadzēs, var mierīgi piepirkt klāt, procesoru un grafikas karti nepiepirksi)
  • digitālā video izeja (HDMI vai kas līdzīgs)
  • lai laptopa priekšpusē (tur, kur rokas atrodas, kad kaut ko klabina kā arī priekšā uz korpusa malas) nav nekādu sūda pogu un fiņķikļušku (volume control, wifi on/off, un tā tālāk).

Sazinājos ar pacietīgākajiem un uzticamākajiem datoriķiem uz planētas — ID Computer Jelgavā (ex. NDD), kas mani iepriecināja ar pāris interesantiem modeļiem, no kuriem izvēle krita par labu Acer Aspire sērijas modelim. Joks bija tāds, ka vairumtirgotāji GNT, kas šo modeli bija ielikuši katalogā, bija sajaukuši modeļa numuru, tāpēc par to datoru neko vairāk kā no GNT piedāvājuma uzzināt nevarēja līdz pat brīdim, kad tas ieradās pie manis rokās.

Tad nu lūk mans jaunais mazais draudziņš:

Acer Aspire AS-7740G

  • Intel® Core™ i5 processor 430M (32 nm Dual core, 2.26GHz, 3MB Cache, 1066 MHz FSB)
  • 4 GB DDR3 1066 MHz RAM (2+2 GB modules)
  • ATI® Mobility Radeon™ HD 5650 1 GB GDDR3 (”Madison-Pro” Graphics Card 1024MB DDR3 VRAM)
  • 17.3 HD+ 1600×900 CineCrystal™ high-brightness (220-nit) TFT, 8ms
  • 640 GB HDD, SATA, 5400 rpm (Western Digital Scorpio Blue WD6400BEVT)
  • DVD Super Multi DL
  • 5-in-1 card reader (MMC, SD, MS, MS Pro, xD), Acer HD Crystal Eye webcam, Fingerprint reader
  • 10/100/1000 LAN, Wake-on-LAN ready
  • Integrated Intel® Wireless WiFi Link 5100 (802.11a/b/g/Draft-N), Wi-Fi CERTIFIED™
  • Battery: 48.8 W 4400 mAh 6-cell Li-ion battery with Acer QuickCharge
  • 4x USB 2.0 ports, HDMI, Consumer infrared (CIR) port, external display (VGA) port, Headphones/speaker/line-out jack with S/PDIF support, Microphone-in jack, Line-in jack, Modem (RJ-11) port, Ethernet (RJ-45) port
  • Five speaker Dolby surround sound, with Acer Tuba CineBass Subwoofer
  • 103-/104-/107-key keyboard, with inverted “T” cursor layout
  • Multi-gesture touchpad pointing device with Acer Bio-Protection fingerprint reader,
  • 1x ExpressCard ™ / 54
  • 3.25 kg, 410 x 286 x 35/41.5 mm
  • Microsoft ® Windows ® 7 Home Premium 64-bit including Acer software package (Acer Arcade ™ Deluxe featuring Cinema, Album, Music, Acer home media, online media, Acer Backup Manager, Acer eRecovery, Acer Power Smart Manager, Acer Bio-Protection, Acer Crystal Eye, Acer GridVista ™, Acer Launch Manager, Acer Game Zone, Acer Game Console, burner software, virus scanners, etc.)
  • Warranty: 2 years manufacturers warranty including 1 year International Travelers Warranty
Acer Aspire 7740G LX.PLX02.211
Acer Aspire 7740G LX.PLX02.211

Kas pats interesantākais, man atkal tāpat kā ar Samsung laptopu ir izdevies tikt pie īpaša modeļa, par kuru informāciju ražotāja mājaslapā bez diršanās un čakarēšanās atrast neizdodas. Ibio.

P.S. Paldies visiem, kas iesaistījās mana laptopa meklējumos un variantu vērtējumos. Esmu ļoti gandarīts, vismaz pagaidām.