Ideja par to, ka tualetes papīram būtu jānovieto atsevišķs spainis blakus podam bija loģiska tad, kad mazmājiņās Padomju Savienības sabrukšanas laikā bija jāizmanto jebkas, ja vien tā nav latvāņa lapa. Rindās stāvēšana vai arī vecas Padomju Jaunatnes pielietošana higiēniskos nolūkos bija vienkārši atrisināma dilemma. Bet, kāpēc šī kustība ir saglabājusies līdz mūsdienām, man kaut kā nav skaidrs. Ok, raugu mest sausajā atejā arī nevajadzētu, jo tas izraisīja, kā minimums, skolas direktora dusmas. Bet arī tas, šķiet, šobrīd vairs nav aktuāli.
Aizvadītajā vasarā ar Lolitu bijām aizbraukuši apskatīt Sāremā salu Igaunijā. Uz to no sauszemes var nokļūt ar prāmi, kurā atradu gaužām neveiklu norāžu un instrukciju kopumu. Ja neskaita megainstrukciju, ko nedrīkst bāzt podā, vēl neveiklāk izskatās instrukcija, kā nolaist ūdeni.
Sen jau nagi niezēja to pārtaisīt.
Bet, ja runājam par to, kā iztikt bez neveiklām instrukcijām, tad manā iecienītākajā Igaunijas krodziņā Alexandri Pub tā ir patiesi lieliska.
Protams, man vēl joprojām nav skaidrs, kāpēc es tur nevarētu bāzt tualetes papīru podā, toties lieku reizi var uzsmaidīt un atgādināt par citiem higiēnas pribambasiem, kurus veči parasti nelieto.
