Es netaisos iedziļināties navigācijas tehnoloģijās vai arī vizuālās prezentācijas loģikā un metodēs. Šoreiz man daudz vairāk šķiet aktuāli apskatīt navigācijas izveidi kā tādu un tās atspoguļojumu dažādos variantos tīri no saturiskā viedokļa.
Tā kā informācijas apjomi pieaug ne tikai internetā kopsummā, bet arī katrā atsevišķā resursā, ātrāk vai vēlāk nāksies sadalīt visu informāciju lapās, lai tā būtu vieglāk atrodama un nebūtu jāielādē uzreiz viss saturs.
Tipiskākais variants ir navigācijas slejas izveide, kuras pamatā ir dalīšana kategorijās. Kategorizēšana, savukārt, ir katra resursa īpatnība. Ziņu portāls, piemēram, visticamāk kategorizēs navigāciju balstoties uz ziņu tematiem. Kāds IT speciālists, kas publicē informāciju par dažādiem saviem atklājumiem, varētu izvēlēties kategorizēšanu pēc IT sfēras (programmēšanas valodas, operētājsistēmas, utml.). Kategorizācijas trūkumi ir vairāki:
- Brīdī, kad katrā no kategorijām parādās pārāk daudz atsevišķu ierakstu, atkal ir grūti atrast nepieciešamo. Šai gadījumā kā risinājums varētu būt katras kategorijas sadalīšana apakškategorijās, ja tas ir iespējams (piemēram, Latvijas ziņas — Sports), tomēr arī tādā gadījumā noteikti radīsies diskomforts it īpaši ziņu portālos, staigājot pa dažādām kategorijām un zaudējot kontroli pār to, vai apskatāmā informācija vispār ir aktuāla vai arī jau zaudējusi savu nozīmi.
- Kategorijas var būt pārāk daudz un tad lietotājam būs grūti tajās orientēties. Šeit pat atzīmēšu arī trešo trūkumu — bieži vien kategorijas var būt ļoti neskaidras gan pēc savas būtības (nav iespējams saprast, kas konkrētajā kategorijā atrodas), gan pēc loģikas (piemēram, ir kategorija Kultūras ziņas un blakus atrodama subkategorija Latvija — Kultūras ziņas), radot diskomfortu lietotājā.
Salīdzinoši jauns priekš IT, bet jau ļoti sen lietots citās sfērās ir dalījums pēc atslēgvārdiem (zināms arī kā tagu lietošana). Piedevām, atslēgvārdi var būt ne tikai reāli vārdi, bet, piemēram, arī krāsu kodējums. Lielākais šāda navigācijas varianta trūkums parādās līdz ar atslēgvārdu mākoņa izaugšanu. Kad jums lapā jau būs tuvu 1000 dažādu atslēgvārdu, tajos būs ļoti grūti orientēties un vispār kaut ko atrast. Kā viens no variantiem, lai samazinātu šādu neskaidrību, ir atslēgvārdu dalījums kategorijās, bet iespējams arī grupēt atslēgvārdus pēc noteiktas loģikas (piemēram, atslēgvārdus Adobe, Microsoft, IBM apvienot un atslēgvārdu mākonī rādīt tikai vienu — IT kompānijas). Patiesībā būtiskākais trūkums šajā gadījumā būs neviennozīmība, jo uz vienu ierakstu var attiekties desmitiem atslēgvārdu, toties parādās daudz praktiskākas iespējas limitēt nepieciešamās informācijas meklēšanas laiku (pie nosacījuma, ja starp atslēgvārdiem ir tāds, kas interesē tieši jūs).
Lai saprastu, kāpēc es teicu, ka dalījums pēc atslēgvārdiem ir ļoti sen lietots citās sfērās. Viszināmākais piemērs ir vārdnīcās, kurās atslēgvārds ir vārda sākumburts. Cits piemērs, ar apgrieztā atslēgvārdu lietošanu ir bībelē. Šai gadījumā ir sākotnējā kategorizācija grāmatās (psalmos, sauciet kā gribiet) un tālāka secīga katras rindkopas numerācija. Tādējādi saīsināts konkrētās bībeles daļas nosaukums kopā ar rindkopas numuru veido atslēgvārdu, pēc kura var atrast konkrēto ierakstu un bībeli var pārdrukāt uz dažādiem formātiem, valodām, bet atslēgvārds paliks vienots visos variantos.
Vēl viens variants ir ievietot visu informāciju vienā vai vairākās dimensijās. Piemēram, iespēja atlasīt visus ierakstus noteiktā laika periodā. Papildus var parādīties vēl viena dimensija, piemēram, atlasīt tikai tos rakstus, kurus ir izlasījuši vairāk par 5000 cilvēku. Arī šai navigācijas metodei ir savi trūkumi, tomēr izmantojot pietiekami atraktīvas vizualizācijas metodes, ir iespējams panākt labu rezultātu.
Šīs nav visas iespējamās metodes, tomēr ceru, ka būs radies priekšstats par vienkāršoto navigācijas izveidi lielākam informācijas daudzumam. Galvenais, ko ir nepieciešams atcerēties — visas šīs navigācijas iespējas ir un bieži vien pat nepieciešams kombinēt, lai atvieglotu informācijas meklēšanu.
Tiktāl mums ir skaidrs, kā informāciju sadalīt mazākos informācijas daudzumos, lai atvieglotu navigāciju lapās. Bet seko nākamā problēma — pat gadījumā, ja mēs esam sadalījuši informāciju mazākos apgabalos, katrs no šiem apgabaliem tik un tā var būt ārkārtīgi liels. Piemēram, ieraksti šajā blogā kategorijā Burti. Līdz ar to rodas nepieciešamība sadalīt arī tos, bet nu jau vairs nav iespēja smalkāk dalīt, teiksim, pēc atslēgvārdiem vai subkategorijām, jo lietotāju interesē apskatīt tieši visus ierakstus, kas attiecās uz kategoriju Burti. Ko darīt šādā gadījumā? Jāizmanto metode, kurai jau ir iesoļojusi otrajā tūkstošgadē — dalīšana lapās.
Tomēr arī te viss nav tik vienkārši, kā tas varētu šķist. Piemēram, manā blogā risinājums, kura autors ir DIY Themes, ir saites «Vecāki ieraksti» un «Jaunāki ieraksti», bet papildus paskaidrojumiem. Teorētiski, tas būtu ļoti labs variants pārskatāmā navigācijā (piemēram, pogas, kas ļauj sarakstā apskatīties vecākus vai jaunākus ierakstus, kā tas ir realizēts praktiski visās e–pasta programmās vai RSS lasītājos), bet ir bezcerīgi nesaprotams, lietojot to šajā kontekstā. Nav skaidrs ne vien tas, cik ieraksti vēl varētu būt, bet, ilgi pārlapojot rezultātus, saprast to, kurā lapā atrodies.
Cits variants ir navigācija, norādot konkrētās lapas, kā tas ir realizēts, piemēram, Google meklētāja rezultātu lapās. Tomēr arī šeit ir ne viss tik vienkārši, kā šķiet. Tagad ir skaidrs, kurā lapā mēs atrodamies, bet nav skaidrs, cik tad tādu lapu kopsummā ir (pamēģiniet, piemēram, pameklēt «hokejs uz lielā ekrāna» un pateikt, cik ir rezultātu lapas).
Tapēc daudz prātīgāka šķiet dalīšana lapās, norādot, kas tad šajās lapās ir atrodams, tādējādi piesaistot šķirkļus katrai lapai. Šis ir ļoti būtisks moments, jo mums ir parādījušies atsevišķas lapas norādoši šķirkļi, kas arī ir šī raksta mērķis.
———
Tālākais teksts ir manas pāris nedēļu pārdomas par navigāciju veidiem, kas lielākajai daļai lasītāju var šķist arī absolūtākie murgi, tāpēc, ja esat pietiekami pabarojušies informatīvi no tā, kas bija rakstīts pirms tam, tālāko varat arī nelasīt.
———
Tātad, paliksim pie «hokeja uz lielā ekrāna». Lai parādītu rezultātus efektīvāk, kā arī, kas ir ļoti ļoti būtiski, rastu iespēju saglabāt tieši konkrēto rezultātu lapu (atcerēsimies, ka visi dati ir dinamiski, tai skaitā arī meklēšanas rezultāti), mums ir nepieciešams izveidot konkrētāku meklēšanas rezultātu attēlojumu. Uzskaitīsim visus šobrīd pielietotos navigācijas dalījumus, pieņemot, ka šie meklēšanas rezultāti mums ir kā navigācija cauri visam tīmeklim:
- atslēgvārds («hokejs uz lielā ekrāna»)
- rezultātu šķirošana pēc prioritātes (Google Page Rank algoritms)
- sašķiroto rezultātu sadalījums lapās (elementāra saskaldīšana lapās, katrā lapā — 10 rezultāti)
Tagad vajadzētu esošajam informācijas dalījumam pievienot šķirkļus. Skaidrs, ka pirmais dalījums, t.i. — no visa interneta atlasīt tikai informāciju ar attiecīgo atslēgvārdu —, mums papildus nav jāapstrādā. Tā kā Google Page Rank ir mainīgs šķirošanas veids, tad rezultāti būtu primāri jāšķiro pēc kāda cita parametra, pretējā gadījumā mums nav iespējas saglabāt konkrētu rezultātu lapu. Konkrētajā gadījumā loģiska šķiet kārtošana pēc datuma augošā secībā. Tādējādi mums pirmie parādīsies vecāki rezultāti un, tikai pēc tam, jaunāki, jo ir diezgan maza iespējamība, ka Google pēc kāda laika atradīs un noindeksēs vēl daudz lapu ar tādiem pašiem atslēgvārdiem, izjaucot mūsu attēloto rezultātu stabilitāti.
Kad kārtojums pēc laika jau ir veikts, mēs katru lapu varam rādīt nevis ar lapas numuru, bet gan ar šķirkli, kas apzīmētu konkrēto laika periodu, proporcionāli sadalot meklēšanas rezultātus lapās nevis piesaistot datumu skaitam, bet gan otrādāk — piesaistot skaitu datumam. Vienkāršoti izsakoties, mums var būt meklēšanas rezultātu lapa, kuras šķirklis būs «1999. gads – 2001. gads», bet var būt lapa, kuras šķirklis būs «2009. gada 10. janvāris – 2009. gada 11. janvāris», tai pat laikā abās lapās būs vienāds skaits ar rezultātiem. Vienkārši periodā no 1999. gada līdz 2001. gadam indeksētajās lapās attiecīgais atslēgvārds ir tikpat bieži sastopams, cik vienas dienas laikā 2009. gada janvārī publicētajās lapās. Vienīgi uztveres komplicētība, kas ir saistīta ar cilvēka īpatnību uztvert laiku kā proporcionālu skalu, radīs mulsumu.
Otrs variants ir tos pašus rezultātus attēlot, bet navigācijas lapu numerācijas vietā rādīt rezultātu skaita numerāciju: 1–10, 11–20, utt. Tomēr arī šajā gadījumā būs problēmas, ja rezultāti ir, piemēram, vairāki tūkstoši. Operējot ar lielu apzīmējumu masīvu var rasties nepārprotama vēlme šos rezultātus reducēt. Viens no variantiem ir virknes diapazona izraušana, piemēram, rādot tikai pirmās desmit lapas, tad ieliekot trīspunkti un tad, pēdējās lapas rezultātus. Ir skaidrs gan tas, cik kopā ir rezultātu, gan tas, ka lapas ir vairāk, nekā tiek parādīts konkrētajā brīdī. Tai pat laikā ir ierobežota navigācija no viena diapazona uz kādu citu, ja tas ir apslēpts. Bet arī šajā gadījumā ir risinājums. Piemēram, izmantojot slīdošo rindu, kā tas ir Paginator 3000 variantā.
Bez tam, var izmantot arī papildus atslēgvārdu navigāciju. Bet tas ir iespējams tikai gadījumā, ja visiem meklēšanas rezultātiem ir vismaz 10 reizes vairāk dažādu atslēgvārdu attiecībā pret kopējo meklēšanas rezultātu skaitu, pretējā gadījumā šai metodei nav funkcionāla jēga. Praktiski šī metode izpaudīsies līdzīgi, kā variantā ar rezultātu skaita numerāciju, tikai numerācijas vietā būs atslēgvārdi, līdzīgi, kā tas ir skaidrojošās vārdnīcās — ir primārā navigācija, izmantojot atslēgvārdus (alfabēta burtus) un papildus navigācija, izmantojot vārdu pirmos burtus.
Turpinājums sekos.
P.S. Sumināts svētkos, Iļjič!