Tehniski vai vienkārši, par dzīvi un par miroņiem.
Mājās sēžot pie datora, pirms došanās uzpīpēt, uzlieku sildīties tējkannā ūdeni. Tā, atgriežoties no pīpēšanas var uzreiz ķerties klāt kafijas vai tējas taisīšanai.
Jaunākās ziņas lasu paralēli internetbankas operāciju veikšanai. Tādējādi īsinu laiku, kas vajadzīgs, lai kodu kalkulatorā nomainās skaitļi.
Plānojot pārvietošanos ar sabiedrisko transportu, vienmēr līdzi paņemu lasāmvielu, kurai ikdienā pietrūkst pacietības.
Kādas vēl ir laika patēriņa optimizācijas, kuras ikdienā noder?
The Atlantic intervija ar ASV Jūras observatorijas laika servisa galveno zinātnieku Dr. Demetrios Matsakis par to, kur rodas precīzs laiks, kā tiek iegūta precizitāte un kāpēc tā ir vajadzīga. Foršākais ir beigās, kad Demetrios spriež par problēmām, kas mūs sagaida brīdī, kad pulksteņi būs pārāk precīzi.
Savukārt SeriousScience publicēja interviju ar Harvardas lektoru Ronaldu Velšvortu (Ronald Walsworth), kurā zinātnieks stāsta par iespējām, kā precīzu laiku izmanto un kā varētu nākotnē to izmantot.
SeriousScience vispār ir megakruts resurss, ja interesē zinātne, kad par to stāsta paši zinātnieki.
Ar pastiprinātu interesi vēroju, kā Latvijas interneta vidē, drukātajos medijos, lietišķajā un ikdienas sarakstē cilvēki cenšas atveidot datumu un laiku. Katrs izdomā savus veidus, kā pasniegt, principā, elementāru lietu — datumu un/vai laiku.
Turpināt lasīt “Pareizrakstības nodarbības #2. Kā rakstīt datumu un laiku?”