Pareizrakstības nodarbības #2. Kā rakstīt datumu un laiku?

Ar pastiprinātu interesi vēroju, kā Latvijas interneta vidē, drukātajos medijos, lietišķajā un ikdienas sarakstē cilvēki cenšas atveidot datumu un laiku. Katrs izdomā savus veidus, kā pasniegt, principā, elementāru lietu — datumu un/vai laiku.

Datuma pieraksta veidi

Datumu rakstīšana

Latviešu valodā ir īsais un garais datuma pieraksta veids:

  • garais: 2005. gada 15. septembrī pulksten 14:00
  • īsais: 2005.09.15. 14:00

Rakstot datumu, aiz skaitļiem ir jāliek punkts, aiz punkta ir jāliek atstarpe pirms nākamā vārda. Izņēmums ir saīsinātais datuma pieraksta veids, kad punkts tiek lietots skaitļu atdalīšanai. Kļūdainais datuma pieraksts, kas ir ievazāts valodā kopš datoru ienākšanas ir pamatots ar to, ka bieži vien rakstot datumu, sanāk, ka, piemēram, datuma skaitlis paliek vienā rindiņā, bet mēneša nosaukums pārlec nākamajā rindiņā. Tomēr tas neattaisno nepareiza datuma pieraksta lietošanu. Vispareizāk būtu aiz datuma lietot nepārdalāmās atstarpes (non-braking space) simbolu (saīsinājums praktiski visās Windows vides programmās — CTRL + Shift + Space).

Saīsinātais datuma formāts pareizi būtu rakstāms: Gads[punkts]Mēnesis[punkts]Datums[punkts][atstarpe]. Arī šis ir manis pieņemtais saīsinātais datuma pieraksta veids, bet tas ir noteikti daudz pareizāks, nekā ievazātā defisu lietošana, lai atdalītu skaitļus datumā.

Kas attiecas uz kārtību, tad oficiālos dokumentos parasti lieto formu, kad pirmais tiek rakstīts datums, tad mēnesis un tad gads. Mana personīgā attieksme pret šādu sakārtojumu ir ļoti kritiska, jo tieši dēļ tā bieži vien rodas pārpratumi. Manuprāt pareizi būtu rakstīt tieši tā, kā izrunā — sākumā saka gadu, pēc tam saka, kurā datumā. Veidojot sarakstus, tas arī atvieglo uztveri un pie kārtošanas ir vienkāršāk pielietojams, jo nav jāsalīdzina visa datuma rinda, bet tikai pēdējie skaitļi.

Salīdzinājumam:

Datumu rindas paraugs

Piedevām, manis piedāvātais saīsinātā datuma pieraksts ļauj izlīdzināt datumu pierastajā formātā — gar kreiso malu, savukārt «oficiāli» lietotajā variantā izlīdzināšana gar kreiso malu sarobo sarakstu un tas kļūst vēl nepārskatāmāks.

Nelielai atkāpei: dažkārt rakstot datumus, ja mēnesis vai datums ir ar vienu ciparu, pirms šī cipara ieliek nulli, tādējādi 2005. gada 1. janvāri rakstot kā 2005.01.01. Tas nav gluži pareizi, bet bieži vien palīdz orientēties garos datumu sarakstos, tāpēc tāds pieraksts ir pieļaujams kā veids, kā vizuāli sakārtot pasniedzamo informāciju.

Vēl nedaudz par laika pierakstu

Rakstot laiku, nav jāliek atstarpes pirms un pēc pieturzīmes, kas atdala stundas, minūtes vai sekundes.

Kaut arī norādot laiku latviešu valodas pareizrakstība prasa lietot punktu kā atdalošo pieturzīmi, es tomēr lietoju kolu, jo uzskatu, ka tas ir uztverei daudz ērtāks un, piedevām, gadījumos, kad tiek lietoti decimālskaitļi un datums vienā tekstā, nevar rasties pārpratumi par to, kas ir domāts konkrētajā brīdī. It kā lai izslēgtu šo neskaidrību, latviešu valodā pirms konkrēta laika atzīmēšanas tiek lietots vārds «pulksten», tomēr tā pamatotība arī ir apšaubāma, īpaši gadījumos, kad ir ierobežots teksta laukums vai arī, kad ir vairāki laiki pēc kārtas — tad parādās liekvārdība.

Piemērs, kad sanāk liekvārdība:

Jānis ar 20 alus pudelēm izgāja no mājām pulksten 11. Ieradās uz biroju pulksten 12:30, bet kad viņa asinīs bija 0,5 promiles alkohola, tas grieza valsi starp 14 gadu vecām meitenēm deju placī ap pulksten 22.

Es jau atkal atkārtošos, ka pareizrakstības nodarbībās es balstos uz savu personīgo pieredzi un neuzspiežu savu viedokli citiem, tāpēc arī par pamatojumu konkrētu principu ievērošanai es izvēlos savu personīgo pieredzi.

43 domas par “Pareizrakstības nodarbības #2. Kā rakstīt datumu un laiku?”

  1. Interesanti, vai autors ir izmantojis kādus oficiālos valsts standartus datuma pierakstam/pareizrakstībai, vai tie ir ieejami on-line?

  2. Elīta egocentrisma paraugstunda:
    1) “visi raksta galīgi stulbi un vispār nepareizi”
    2) “Šitais ir vispareizākais veids un tā vajag. tikai tā ir pareizi”
    3) “Es balstos uz savu pieredzi un tā ir vislabākā” (“Laiks būtu jāatdala ar punktu, bet krutāk ir likt kolu, jo tā ir smukāk”)

  3. Tā kā man mācīja skolā latviešu valodā un tā kā līdz šim ļoti ilgus laikus vienmēr un visur ir lietots, tā arī turpināšu bez tām jaunmodes stulbajām atstarpēm aiz gada un datuma – lūk šādi ir pareizi un arī praktiski noderīgi 1981.gada 17.augusts

    Un kautkādus nesen pēkšņi ieviestus nejēdzīgus nekam nederīgus modernismus – 1981. gads 17. augusts – neatbalstu.
    Aiz punkta jāliek atstarpe tikai un vienīgi starp teikumiem, nekur citur.

  4. purvainais:
    Vēsma Veckāgana, Zenta Anspoka, Egina Birzgale. «Latviešu valoda 5.–7. klasei. Programma»

    Krišs:
    1) nevis visi, bet daudzi
    2) izlasi, lūdzu, vēlreiz pēdējo rindkopu manā rakstā.
    3) nevis «krutāk», bet skaidrāk, uztveramāk.

  5. Konservatīvs:
    Es gan nezinu, kad un kā tu esi mācījies skolā, bet ja aiz skaitļa ir punkts, aiz punkta obligāti ir jābūt atstarpei. Par piemēru vari izmantot jebkuru izdevumu, kas ir iznācis līdz 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem.

    Tas attiecas arī uz jebkādiem citiem gadījumiem: «21. gadsimts, 22. tabula, 145. traktors»

  6. Nu gan oponēšu. Datuma pierakstā, piemēram, 30.08.2007 “.” kalpo tikai un vienīgi kā atdalītājs, nevis patstāvīga vienība. Ja šajā pašā datumā atdalītājus pārveido 30/07/2007 vai 30-08-2007, neviens taču neiedomājas, ka jāraksta 30/08/2007/ vai 30-08-2007-

    Datuma 30.08.2007 beigās punktus būtu jāliek tad un tikai tad, ja šis datums ir novietots teikuma beigās. Punkts signalizē teikuma beigas, nevis datuma beigas.

    Noskaidroju, ka izziņas izdošanas datums ir 30.08.2007.
    Noskaidroju, ka izziņas izdošanas datums ir 30/08.2007.
    Noskaidroju, ka izziņas izdošanas datums ir 30-08-2007.

    Bet:

    Jā, 30.08.2007 izdotā izziņa ir derīga.
    Izziņa datēta ar 30.08.2007 un ir spēkā 6 mēnešus no izdošanas dienas.

  7. Precizējums: Noskaidroju, ka izziņas izdošanas datums ir 30/08/2007.

  8. Šai gadījumā tev nav taisnība — punkts kalpo ne tikai kā atdalītājs: tas norāda uz to, kāda veida skaitlis tas ir. Piemēram, kad tu raksti par pieciem traktoriem, tu raksti: «5 traktori», bet kad tu runā par piekto traktoru, tu raksti «5. traktors».
    Tieši tas pats attiecās arī uz datumu. Sasodīts, vajadzētu vēl atrast to pareizrakstības likumu, kas uz šo attiecās, jo nevaru atcerēties, kā tas pareizi saucās.

  9. Minētie pieci traktori nav pielīdzināmi šai situācijai, jo tā ir pavisam cita tēma.

    Man grūti iztēloties situāciju, kurā pieraksts 31.08.2007 vedinātu domāt, ka runa ir par trīsdesmit vienu augustu, nevis trīsdesmit pirmo augustu :-)

    Kā jau rakstīju, punkts datuma dd.mm.gggg pierakstā ir tikai atdalītājs sintaktiski, nevis punkts semantiski. Datumā punkts nesignalizē skaitļa veidu.

    Paņemam dd.mm.gggg. un nomainām uz citu atdalītāju, piemēram, dd/mm/gggg/

    Uzreiz acīmredzami, ka tas viens / ir lieks. Tieši tāpat, kā lieks ir punkts datuma beigās. Tas punkts ir jāatstāj tikai teikuma beigu signalizēšanai, neapgrūtinot ar citu semantisko jēgu.

    Piemērs

    Šo komentāru es ierakstīju 31.08.2007 kā papildinājumu tam komentāram, kuru rakstīju 30.08.2007.

  10. Vita, ja tu būtu uzmanīgi lasījusi, tad pamanītu, ka es uzskatu, ka nekāda cita veida «atdalītājs» datuma pierakstam nedrīkst būt lietojams, jo tas vienkārši ir absurdi. Piedevām vēl slīpsvītra.

  11. Kāpēc tu saki, ka nekāds cits atdalītājs NEDRĪKST būt lietojams? Oficiāli Latvija ir pieņēmusi ISO 8601 standartu (gggg-mm-dd), lai gan praksē bieži lieto dd.mm.gggg. ISO standarts nosaka, ka atdalītājam ir jābūt defisei. Bet to, cik daudz “drīkst” atkāpties no šī standarta, jau ir atkarīgs, cik oficiāls ir šis dokuments un kādas ir konkrētās organizācijas tradīcijas.

  12. Īsajam datumam pierakstam jābūt šādam: 27.09.2007. (dd.mm.gggg.) Jā, citās valstīs lieto citus variantus (gggg.mm.dd. vai vēl citādi), bet pie mums jau sen ir pieņemts šis variants. Un par atstarpi aiz punkta – jā, jā, jā! Tas ir rakstības labais tonis, kam ir tikai daži izņēmumi (tas pats datuma īsais pieraksts, dokumentu numuru ietvaros un vēl varbūt daži gadījumi).

  13. Sharlote13: tā ir, ka Latvijā bieži raksta dd.mm.gggg, bet oficiāli tomēr ir pieņemts ISO standarts gggg.mm.dd, un, manuprāt, tas ir ļoti pamatots. Loģika ir tāda, ka visas vienības sākas ar lielāko vērtību un pāriet uz mazāko.

  14. pirmkārt, pieņemts, otrkārt, MK pieņemts.

    30. Dokumenta datumu var rakstīt:

    1) tekstuālā veidā, t.i., ar arābu cipariem un vārdiem, aiz katras ciparu grupas kārtas skaitļiem liekot punktu: vispirms rakstāms gada skaitlis ar četriem cipariem, tad vārds “gada”, tad mēneša dienas skaitlis un mēneša nosaukums lokatīvā, piemēram:

    1997.gada 23.maijā;

    2) skaitliskā veidā, t.i., tikai ar arābu cipariem, aiz katras ciparu grupas kārtas skaitļiem liekot punktu: vispirms rakstāms mēneša dienas skaitlis ar diviem cipariem, tad mēneša kārtas skaitlis ar diviem cipariem, tad – gada skaitlis ar četriem cipariem; ja mēneša vai dienas kārtas skaitlis ir vienzīmes skaitlis, tad pirms tā liek ciparu “nulle”, piemēram:

    23.05.1997.
    (c) Ministru kabineta noteikumi Nr. 154,
    Rīgā 1996.gada 23.aprīlī (prot. Nr.23 27.§) Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi

  15. Aizmirsu piebilst –
    ISO var iet ieskrieties. Nevienam ISO standartam nav likuma spēka. Lūk.

    P.S. JA KĀDI JAUTĀJUMI PIE MANIS – MEKLĒJIET IEKŠ BADAD.LV

  16. Ja tu būtu uzmanīgi izlasījusi, tad es rakstīju: «Kas attiecas uz kārtību, tad oficiālos dokumentos parasti lieto formu, kad pirmais tiek rakstīts datums, tad mēnesis un tad gads. Mana personīgā attieksme pret šādu sakārtojumu ir ļoti kritiska, jo tieši dēļ tā bieži vien rodas pārpratumi.»

    Bet, kas attiecās uz datumu kā tādu, tad aiz datuma skaitļa pilnajā pierakstā atstapei ir jābūt!
    2005. gada 5. janvāris
    nevis
    2005.gada 5.janvāris

  17. nenu, es lasīju ne uzmanīgāk, kā jebko citu :)

    oficiālos dokumentos parasti lieto formu
    oficiālos dokumentos ir jālieto.

    2005. gada 5. janvāris
    nevis
    2005.gada 5.janvāris

    šitā būs kādas vecākās referentes kļūmīte pārrakstot, ne arguments normatīvā akta neņemšanai vērā

  18. Nu, Katja, ja tu domā, ka 1997. gadā kāds sakarīgi spēja saprast valdībā, kā ir dokumenti formējami, tad tu stipri maldies. Es atminos vēl 1999. gadu, kad LLU strādāju darba grupā, lai izstrādātu normatīvus dažādu studentu sagatavoto darbu noformēšanai. Līdz ar to es vēl joprojām nepiekrītu, ka būtu kaut kāds iemesls pieturēties pie šiem normatīviem kaut vai tāpēc, ka pašos normatīvos ir kļūdas (atgriežoties pie manas piezīmes par atstarpēm pēc punktiem datumos).

  19. es nezinu, vai tur dumie bija. bet tāds tas akts ira. un skolā arī tā mācīja.

  20. Jā, jā. Skolā mācīja. Pēc kādas tad metodoloģijas, Katja, tevi skolā mācīja un kurš gads tas bija? Es mācījos skolā pedagoģijas juku laikos un to, ko man tur mācīja, velns viņ zina, vai vispār tam ir kāda jēga…

  21. nenu, es mācījos normālos laikos, kad studēju, tad mācījos vēl par latviešiem lietvedībā un brīvā laikā lasu Kušķa atziņas. un tas viss gandrīz satilpst vienā desmitgadē.
    un vispār. tikko tieš radās problēma. lasu – sludinājums ievietots 2007.07.10. wtf? un, zinkas ir. izrādījās, ka jūlijs.

  22. _Manuprāt pareizi būtu rakstīt tieši tā, kā izrunā — sākumā saka gadu, pēc tam saka, kurā datumā_

    Tad jau 2005.gada 15.septembris īsajā pierakstā būtu jāraksta 2005.15.09, nevis 2005.09.15.

  23. Paldies par rakstu. Ir jautājums: ja es grību minēt dažus datumus ir jāliek punktu pirms komatam vai nē? Piemērs:
    «Lekcijas notiks 3., 5., 12. un 14. maijā.»
    vai
    «Lekcijas notiks 3, 5, 12. un 14. maijā.»

  24. Pirmais variants ir pareizi — latviešu valodā var sekot vairāk kā viena interpunkcijas zīme pēc kārtas.

  25. Mazs precizējums pie pēdējā un mazliet ne par tēmu, bet tomēr…

    Latviski pareizi ir “ne vairāk kā” un “vairāk nekā” nevis “vairāk kā”, kas visdrīzāk radies krievu “boļeje/boļše čem” ietekmē.

    Un tālāk par tēmu.

    Punktu nelikšana starp datuma kārtas skaitli un mēneša nosaukumu visdrīzāk ir radusies, lai izvairītos no mēneša nosaukuma “pārlēkšanas” nākamajā rindā un dēļ nezināšanas par nedalāmās atstarpes pastāvēšanu, kas tieši ir paredzēta šādu teksta izkārtojuma kļūdu novēršanai. Taču to nekādā ziņā nevar uzskatīt par attaisnojumu vai pat pamatojumu kaut kādu normu ieviešanai.

    Pierakstā 31.08.2008. galā ir jābūt punktam, jo šeit runa ir nevis par kaut kādām teikuma vai citām beigām, bet par 2008. gadu (divi tūkstoši astoto nevis divi tūkstoši astoņi).

    Un vēl. “Pulksten” pilnā vārdā parasti nemaz neraksta, bet lieto saīsinājumu “plkst.”, piemēram, plkst. 22.00.

  26. Vai aiz dienas nosaukuma savrupina datumu? Piem. trešdien, 30. martā, …

  27. MK noteikumi Nr. 154:

    30. Dokumenta datumu var rakstīt:

    1) tekstuālā veidā, t.i., ar arābu cipariem un vārdiem, aiz katras ciparu grupas kārtas skaitļiem liekot punktu: vispirms rakstāms gada skaitlis ar četriem cipariem, tad vārds “gada”, tad mēneša dienas skaitlis un mēneša nosaukums lokatīvā, piemēram:

    1997.gada 23.maijā;

  28. MK noteikumi ir vienas no lielākajām šausmām, kas vispār jebkad ir pieņemtas Latvijas valdības pastāvēšanas laikā.

  29. Bet, kā ir rakstāmi vārdi ar iniciāliem, piemēram, I. Ābols, vai aiz punkta ir jļaiek atstarpe vai nav, kā arī, ja tiek atveidoti tikai iniciāli I. Ā., vai aiz punkta liekama atstarpe?

  30. Saīsinot vārdu, aiz tā ir jāliek punkts un tad atstarpe. Vēlams, pat ieteicams, lietot nepārraujamo atstarpi, tādējādi pasargājot no maketēšanas kļūdas, kad vārda saīsinājums paliek vienā rindā, bet uzvārds pārlec nākamajā. Tas pats attiecās arī uz gadījumu, kad ir saīsināts līdz iniciāļiem. Loģiski, ja iniciāļi ir teikuma struktūrā un pēc tiem ir jāievieto komats, starp punktu un komatu atstarpe nav jāliek.

  31. Ministru kabineta noteikumi Nr. 154

    30. Dokumenta datumu var rakstīt:
    1) tekstuālā veidā, t.i., ar arābu cipariem un vārdiem, aiz katras ciparu grupas kārtas skaitļiem liekot punktu: vispirms rakstāms gada skaitlis ar četriem cipariem, tad vārds “gada”, tad mēneša dienas skaitlis un mēneša nosaukums lokatīvā, piemēram:

    1997.gada 23.maijā;

    2) skaitliskā veidā, t.i., tikai ar arābu cipariem, aiz katras ciparu grupas kārtas skaitļiem liekot punktu: vispirms rakstāms mēneša dienas skaitlis ar diviem cipariem, tad mēneša kārtas skaitlis ar diviem cipariem, tad – gada skaitlis ar četriem cipariem; ja mēneša vai dienas kārtas skaitlis ir vienzīmes skaitlis, tad pirms tā liek ciparu “nulle”, piemēram:

    23.05.1997.

  32. P.S. Pati gan vienmēr aiz punkta [datumos] lieku atstarpi, tomēr oficiāliem dokumentiem jābūt noformētiem atbilstoši MK noteikumiem Nr. 154 neskatoties ne uz kādu loģiku.

  33. LR MK oficiālā mājaslapa:
    http://www.mk.gov.lv/
    Īsais datums uzrakstīts nepareizi (t.i.–neatbilst pašu izstrādātajām prasībām).

    http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2010gads/02/250210-fm-5/
    Otrā rindkopa tekstā — garais datums nav uzrakstīts tā, kā paši noteikuši MK noteikumos.

    Tu esi apskatījusies, kurā gadā tie MK noteikumi ir stājušies spēkā?
    Un vēl, ja ir vairāk pacietības, Latvijas Vēstnesī vari atrast arī tos personāžus, kas bija noteikumu izstrādes darba grupā. Un tu sapratīsi, kāpēc es balstos uz loģiku, nevis uz MK noteikumiem.

  34. Man jau “patīk”, ka cilvēki raksta par gramatiku un ieteikumiem citiem, tajā pašā laikā paši rakstot nepareizi – piemēram, vairāki komati trūkst, divdabja teicieni nav ievēroti u. tml… Ticamības moments zūd.

  35. Man jau “patīk”, ka cilvēki raksta par gramatiku un ieteikumiem citiem, tajā pašā laikā paši rakstot nepareizi – piemēram, vairāki komati trūkst, divdabja teicieni nav ievēroti u. tml… Ticamības moments zūd.

  36. Anita, tu jau vienmēr vari palabot, ja atrodi kādu kļūdu. Es rakstu par interpunkcijas lietošanu dizainā un blogam korektoru nealgoju, cenšos pārlasīt, bet ne vienmēr sanāk visas kļūdas izķert.

  37. MK noteikumi attiecas tikai uz paša dokumenta datumu, nevis datuma lietošanu tekstos.

Komentāri ir slēgti.