E-paraksts my ass

e-suds-paraksts
e-suds-paraksts

Šodien ar Herbi izdomājām, ka varētu beidzot saņemties un aiziet pieteikties e-parakstam. Galvenokārt tāpēc, ka ir biku izbesījis staigāt pa visādām iestādēm ar iesniegumiem rokās vai stāvēt rindā Latvijas pastā, lai varētu nosūtīt ierakstītās vēstules.

Ielienam e-paraksta mājaslapā un iečekojam, ka varam pieteikties e-parakstam Latvijas pasta «Saktas» nodaļa (mums tuvākā no Vecrīgas). Pirms tam pārbaudījuši, cik tā figņa maksā, iebāžam kabatā 20Ls (6,99Ls par neierobežotu skaitu + rezerves nauda, jo pasts jau nebūs tā vieta, kur no tevis vēl kaut ko nenoslauks) un dodamies uz turieni.

Liriskai atkāpei, no e-paraksta mājaslapas:

Gada laikā kopš virtuālā eParaksta ieviešanas tā lietošanai portālā www.eparaksts.lv autentificējušās vairāk kā 9800 personas, savukārt eParakstu viedkartē lieto ap 5000 personu. Salīdzinot ar 2010.gadu ir gandrīz divreiz pieaudzis izsniegto eParaksta viedkaršu skaits, ko pārsvarā eParakstīšanai izmanto iestādes un uzņēmumi, savukārt līdz ar droša virtuālā eParaksta ieviešanu ir samazinājies privātpersonu skaits, kas vēlējušās saņemt eParakstu viedkartē.

Pastā izņemam numuriņu, pagaidam, kā jau tas nākas, kādas 15-20 minūtes, līdz tiekam pie tantes.

—Labdien, mēs vēlētos pieteikties e-parakstam.

—Kādu jūs vēlētos? Jūs jau esat izvēlējušies?

—HVZ. Kādi jums tie veidi tur ir. Mājaslapā rakstīts, ka tas, kas der, lai var neierobežoti parakstīties, maksā 6,99. Nu to mēs tad arī varētu paņemt.

—Tāds, kās ir neierobežotām reizēm, maksā virs 90 latiem (precīzi nevar atcerēties), un ir pieejams tikai juridiskām personām.

—Bet mājaslapā rakstīts, ka fiziskām personām tas ir pieejams, un ka pie jums var uztaisīt, un ka maksā 6,99.

—Jūs esat kaut ko sajaukuši. Vispār jau tie e-paraksti ir kādi pieci dažādi veidi un jūs droši vien domājāt par kādu citu, bet pie mums fiziskām personām ar parakstu skaita ierobežojumu maksā 20 latus.

Pilnīgā ahujā nonākuši, pasakamies viņai par veltīto laiku un kārtējo reizi secinam, ka pasta darbiniekiem vieglāk ir pastāstīt par Dormeo matraču atšķirībām un to, kā pieteikties Viking loterijām. Izvēlamies kā nākamo upuri LU Studentu servisu, jo arī tas ir minēts e-paraksta mājaslapā.

—Labdien. Mēs te vēlētos tā kā e-parakstam pieteikties. Kas mums būtu jādara?

—Dodiet savu iesniegumu un pasi.

—Kādu iesniegumu? Neko nezinam. Dajoš lapu, uzrakstīsim to iesniegumu, kādu vajag. Pase ir līdzi.

—Nē. Jums ir jāieiet e-paraksta mājaslapā, jāautorizējas, jāuzraksta iesniegums, jāizdrukā un tad jānāk pie manis. Es tikai reģistrēju.

Smaidot atvadamies, pirms nav sācies franču žargona izvirdums krievu mēlē un tinamies no turienes projām, veltot lielāko daļu no izvirduma LU galvenās ēkas gaiteņiem.

 

Secinājumi

E-parakstu var dabūt tikai reģistrējoties e-paraksta mājaslapā un to var izdarīt tikai dažu banku klienti. Pēc tam vēl ir vesels lērums ar visādiem piedzīvojumiem, lai tu vispār tiktu pie kaut kāda sakarīga risinājuma. Rezultātā vēl nav zināms, vai viss būs skaisti un gludi tad, kad to e-parakstu tiešām gribēsies lietot.

Un tad vēl būtu jābrīnās, ka neviens Latvijā neskrien to e-parakstu taisīt?

Ak jā, piemirsās pateikt, ka pasta darbiniece vēl kaut ko topīja par to, ka ja grib e-parakstu juridiskai personai, tad ir jādodas uz Latvijas valsts radio un televīzijas centru un ar viņiem jāslēdz līgums un tad jādodas atpakaļ uz pastu.

Finālam. LVRTC ar savu sūda parakstu un kruto vīziju nepiedāvā nevienu, absolūti nevienu citu veidu, kā ar viņiem sazināties, izņemot mājaslapas forumu. Pat elementāru tālruņa numuru ar helpline nevar nodrošināt.

Ekspresintervija ar LU portāla redaktoru Andi Janovu

Tā kā dažiem labiem šķita interesanti sākt cepties par Latvijas Universitātes jauno mājaslapu manā iepriekšējā ierakstā, uztaisīju ekspresinterviju ar portāla redaktoru Andi Janovu.

Latvijas Universitātes portāla galvenais redaktors Andis Janovs. Foto: Toms Grīnbergs, LU Fotoarhīvs.
Latvijas Universitātes portāla galvenais redaktors Andis Janovs. Foto: Toms Grīnbergs, LU Fotoarhīvs.

Latvijas Universitātes portāla galvenais redaktors Andis Janovs. Foto: Toms Grīnbergs, LU Fotoarhīvs.

Kad aizsākās darbs pie jaunās mājaslapas projekta?
A.J. Darbs pie jaunā LU portāla projekta aizsākās pirms 4 gadiem, kad tika izvērtēta jau gadu strādājošais iepriekšējais portāls. Tika apkopoti viedokļi par uzlabojumiem potenciāli nākamajā LU portāla versijā, ko plānoja atvērt LU 90 jubilejā. Konkrēti darbi pie jaunā LU portāla izstrādes tika sākti 2008. gada vasarā.

Cik cilvēku ir iesaistīti tās izveidē un vai tie ir tikai LU darbinieki un studenti, vai arī kādi «no malas» piesaistītie?
A.J.
Pie struktūras izveides strādāja darba grupa, piesaistot studentus, kopumā apmēram 20 cilvēku. Speciālisti ārpus LU netika piesaistīti, jo tas maksā lielu naudu. Programēšanā iesaistīti 3 cilvēki.

Kādi ir galvenie mērķi, kuru vadīti jūs pieķērāties pie jaunās lapas izstrādes?
A.J.
Jaunā portāla izstrādes mērķis ir izveidot struktūru, kas ir uztverama intuitīvi, tādejādi novēršot iepriekšējās portāla versijas trūkumus. Tie, galvenokārt, bija saistīti ar ne sevišķi veiksmīgo informācijas izvietojumu.
Otrs mērķis ir ieviest jaunu satura vadības rīku, kas ievērojami atvieglotu informācijas publicēšanu un attēlošanu, kā arī apakšprojektu veidošanu.

Kāpēc izvēle krita uz atvērtā koda risinājumu, nevis, piemēram, pašu izstrādātu modeli?
A.J.
Līdzekļi satura vadības sistēmas iegādei LU nebija, tādēļ arī tika izvēlēts atvērta koda risinājums.

Kas funkcionāli jauns ir jau ieviests un, kas vēl ir paredzams tuvākajā nākotnē?
A.J.
Jaunajā satura vadības sistēmā tiek nodrošināta iepriekš atsevišķi funkcionējošo sistēmu integritāte, t.i., gan strukturētā informācija, gan kalendārs, gan forums, ziņas, u.c. strādā uz viena dzinēja. Ieviesta vienota darbinieku kontaktu attēlošana, u.c.
Tuvākajā nākotnē plānots pabeigt LU foruma pārnešanu no iepriekšējās versijas, ērtas meklēšanas iespējas ieviešana ziņu sadaļā, portāla pilnvarotās daļas dizaina nomaiņa, darbinieku kontaktu attēlošana dažādos griezumos, u.c.

Kā redzams, tad daudzas sadaļas vēl ir tikai tapšanas stadijā, bet ir arī tādas, kas vēl ir palikušas uz vecās platformas (LU blogi, mail.lu.lv, utt.). Vai gaidāma pilnīga migrācija vai arī daļa projektu tomēr paliks esošajā stāvoklī?
A.J.
Informācija vairākām sadaļām vēl tiek pārvietota no iepriekšējā portāla. Par citiem projektiem — blogi.lu.lv tuvākajā nākotnē noteikti paliks strādāt uz WordPress bāzes, arī par mail.lu.lv pārnešanu šobrīd konkrētu darbības plānu nav. Nākotnē iespējams portāla pilnvarotā daļa varētu tikt integrēta jaunajā satura vadības sistēmā.

Vai tiks veiktas izmaiņas arī LUIS sistēmai (šai gadījumā tīri no dizaina un lietojamības viedokļa)?
A.J.
Daļa uzlabojumu LUIS sistēma jau veikta, par tālākiem plāniem šobrīd man informācijas nav.

Kāds ir bijis kopējais projekta budžets un kas ir iesaistītie finansētāji?
A.J.
Atsevišķi līdzekļi tika izdalīti dizaina izstrādei, notika iepirkumu konkurss par dizaina izstrādi. Viss pārējais — programmēšana un redakcija — parastie darba pienākumi, kuriem papildus līdzekļi netika piesaistīti.

Kur un kā ir iespējams ieteikt uzlabojumus/ziņot par pamanītajām kļūdām un nepilnībām, saistībā ar šo mājaslapu?
A.J.
Ieteikumus un ziņas par kļūdām var sūtīt LU portāla redakcijai http://www.lu.lv/par-lu/mediji-izdevumi-un-multivide/portals/lu-portala-redakcija/

Latvijas Universitātei jauna mājaslapa

Esmu gandrīz simtprocentīgi pārliecināts, ka Latvijas Universitātes jaunā mājaslapa ir parādījusies pateicoties tās 90 gadu jubilejas svinībām.

Latvijas Universitātes jaunā mājaslapa
Latvijas Universitātes jaunā mājaslapa

Un es jums draugi teikšu, ka tā ir patiesībā sasodīti forša un atraktīva, salīdzinoši ar līdz šim Latvijā redzēto. Ja vēl viņi izvāktu to mēslaino tekstu «LAIPNI LŪGTI JAUNAJĀ LATVIJAS UNIVERSITĀTES PORTĀLĀ!» no lapas galvenes, es būtu vēl priecīgāks.

Visiem citiem kolosāliem sīkumiņiem garām ātri skrienot, es nevaru neatzīmēt tiešām veiksmīgu kalendāru ar ļoti pārskatāmu un ērti lietojamu dizainu.

Ja nu man jāsaskata kādi mīnusiņi, tad pašlaik vienīgais, kas man traucē, ir pārāk sīki burtiņi dublētajā navigācijā, kas varētu būt problēma cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Vēl, bez šaubām, jāatzīmē kretīniskais veids, kā tiek attēloti e–pasti. Ja jau ir bailes, ka kaut kādi spamboti sagrābsies kontaktu adreses, tad tak ir vesels lērums ar JavaScript kodiem, kā to apiet. Savukārt tagad man ir jāpārraksta ar roku e–pasta adrese no bildītes, lai es to varētu vispār lietot. Es tikai minu, cik reizes pārrakstīsies cilvēki, pirms iemācīsies dažus advancētos pedagogu vārdus.

Un arī šis teksts mani ļoti priecē:

<!-- 
	This website is powered by TYPO3 - inspiring people to share!
	TYPO3 is a free open source Content Management Framework initially created by Kasper Skaarhoj and licensed under GNU/GPL.
	TYPO3 is copyright 1998-2009 of Kasper Skaarhoj. Extensions are copyright of their respective owners.
	Information and contribution at http://typo3.com/ and http://typo3.org/
-->

Sīkums vai svarīgi, bet kārtībai jābūt!

Jau nedēļu ir problēmas ar FirstData karšu termināliem — tie apkalpo tikai Hansabankas Swedbank maksājumu kartes kā arī starptautiskās maksājumu kartes, bet citu banku «algas kartes» vienkārši neapkalpo. Un iemeslu pagaidām neviens nezina. Lielākais joks ir iekš tā, ka FirstData sūta tevi pie bankām, bet bankas sūta tevi pie FirstData. Līdz ar to neviens nav vainīgs, bet nekas nestrādā.

Iepriekš rakstīju par iespēju pievienot vārdadienu kalendāru telefonā, tad tagad, pateicoties Ramūna ieteikumam, ir iespēja šos datus sinhronizēt (kā diez šo terminu izteiktu viedie latvji?) ar Google kalendāru. Žēl, ka bezmaksas versijā tas attiecas tikai uz vienu, noklusēto kalendāru, nevis visiem, kas ir pieejami. Bet arī šo triku var apiet, vienkārši nokopējot svarīgo informāciju no citiem kalendāriem savā noklusētajā. Tādējādi organizējot datus — tas, kas ir noklusētajā kalendārā, man ir svarīgs arī tālrunī.

Iestāšanās Latvijas Universitātē ir devusi man iespēju, izmantojot Virtual Private Networking, no jebkuras vietas pasaulē izmantot dažas ļoti noderīgas datubāzes un informācijas avotus. Šobrīd cīnos ar to, lai saprastu, kā tad ir paredzēta autentifikācija Lursoftā, jo vēl joprojām prasa pieslēgties ar personīgo paroli. Kaut kad Dienas laikos bija takš IP autentifikācija.

Piezīme: vēl joprojām uzskatu, ka Latvijas Univesitātes Informācijas sistēma ir lielākais mēsls uz planētas, kāds ir radīts. Vienīgais, kas var būt pielīdzināts tai, ir Jelgavas pašvaldības darbības modelis attiecībā pret iedzīvotājiem.

Affair publicējis samērā loģisku jautājumu par tualetes papīra un atkritumu tvertnes savstarpējām korelācijām publiskajās tualetēs. Pilnīgi pievienojos. Un gribu iemest megaakmeni Sviesta Cibas lauciņā — vai tiešām visu šo gadu laikā nevar sakārtot savas RSS barotnes padeves veidu, lai man nenāk visa informācija kopā ar tagiem, bet gan kā formatēts HTML? Ļoti daudzus ierakstus vienkārši nav iespējams uztvert tikai dēļ tā, ka es redzu tikai HTML kodu.

Beidzot sāku bīdīties uz priekšu ar jaunu šīs lapas paskatu. Iemesls gana triviāls — man gribās izmantot vairāk ekrāna laukuma, tai skaitā, publicējot lielākas bildes rakstos un sānu slejās atbrīvojoties no visādiem sūdiem. munky solās palīdzēt ar HTML veidošanu no maniem gara lidojumiem, bet Sirke visu laiku emocionāli atbalsta. Ceru līdz novembrim jums to visu parādīt.

Rudens dizaina pērles un lietojamība

Man nav pilnīgi nekādas vēlmes spļaudīties par dizaina pērlēm tā, kā to dara badad.lv, no kuru ķengām jau sen esmu atrakstījies (būtu labāk paši savu lapu saveduši kārtībā, nevis zaguši ilustrācijas no dažādiem resursiem). Bet ir daži resursi, par kuriem savādāk nevar.

Pirmie aptrakušie bija Hanzanet.lv. Viss pat būtu bijis samērā ok (nekādu pretenziju pret korporatīvajām krāsām, man arī ļoti patīk, ka ievades lauks ir normālā lielumā, lai mana ome var arī strādāt ar internetbanku). Pirmkārt — ko man dod tas, ka lapas funkcionālākajā daļā man visu laiku rotē kaut kādi pašreklāmas baneri? Vai tiešām to nevarēja kompakti novietot kaut kur labajā maliņā, lai netraucē? Un pirmās lapas makets ir vispār satriecošs — paskaitiet, cik reizes ir pirmajā lapā vārds “hansanet” vai “internetbanka”? Un, bez šaubām, katru apmeklētāju ir jāsveic ar to, ka ir atvērta Hansabankas jaunā internetbanka (atcerēsimies MS Office ’95 un pirmās mūsu makarētās mājaslapas), savukārt patiešām noderīga informācija par to, ka jaunais Hansanet ir ļoti drošs un visvisādi apzīmējams ar zelta pumpiņu, tas tiek nomests pašā lapas apakšā. Stulbi.

Savukārt pašā bankā navigācija ir kļuvusi daudzreiz loģiskāka. Pirmkārt, ir daudz saprotamāks sakārtojums ar dubulto navigāciju — augšā vairs neatrodas desmit dažādas specifiskas, daudziem parastiem bankas lietotājiem nesaprotamas navigācijas iespējas. Tagad tas viss ir noslēpts dziļāk un nekrīt acīs. Un vēl mazie sīkumiņi, kas man dikti patīk un liek pasmaidīt apmierinātībā ik reizi, kad lietoju Hansanet. Tās sīkās utis, kas traucē, ir pelēkie burti uz pelēka fona, nedaudz par traku pelēkos fonos puse no lapas, bet tās ir detaļas.

Tomēr vienu pērienu es gan iedošu — es gribu atpakaļ telehanza.lv un telehansa.lv, jo mani tas telehansanet.lv ikdienišķais atminēšanās treniņš drīz pavisam sabesīs. Vismaz reklāmās tad izmantojiet adreses, kas eksistē.

Esiet sveicināti Hansabankas jaunajā internetbankā, bļa!
Esiet sveicināti Hansabankas jaunajā internetbankā, bļa!

Un es pat nebūtu pamanījis, bet šodien man te padeva ziņu visi Latvijas blogi pēc kārtas par Latvijas Mobilā telefona jauno mājaslapu. Vispār negribu tajā iedziļināties, jo man ir gluži vienalga, vai īsziņu sūtīšanai lapas adrese ir friču enigmas kods vai arī latviski saprotama adrese — bukmarku menedžerim tas ir pie kājas, savukārt anālais paskats tikai kārtējo reizi apliecina, ka Bindem jau sen vajadzētu beigt mazbērnus nodarbināt pie sevis. Bullšits, īsāk sakot.

Jaunais Latvijas mobilā telefona mājaslapas paskats.
Jaunais Latvijas mobilā telefona mājaslapas paskats.

Bet tas viss ir patiesībā smieklīgi un neinteresanti, ja mēs salīdzināsim ar to, cik dziļā pakaļā es šobrīd esmu ar savu augstskolu un tās galveno informācijas apmaiņas resursu LUIS.lv (kas, patiesībā, arī bija visa šī raksta galvenais tapšanas iemesls).

Latvijas universitātes informācijas sistēma
Latvijas universitātes informācijas sistēma. Pirmā lapa pēc pieslēgšanās (sensitīvie dati ir paslēpti).

Pizdjec! Un šitajā bardakā man ir vēl jāorientējās kaut kādā nebūt veidā? Es nemaz nerunāju par to, ka puse no saitēm nestrādā, back funkciju nevar lietot, jo tad tiks pārtraukta pieslēguma sesija ar serveri, bet kurā pakaļā es varu pietekties stipendijai un aerobikas nodarbībām, es tā arī neatradu. Es pat neievietošu jums ekrānšāviņus no kādas citas lapas, jo viss LUIS izskatās vienlīdz šādi. Nu, moins, cienījamā Latvijas Universitāte, what a fuck?

Lūk tādi mazi pīrādziņi, bet gan jau viss būs skaisti un gaiši. Starp citu, es te sazīmēju kaut ko blogam, kāds negrib WordPress theme uztaisīt no maniem skricelējumiem? Garšīgi samaksāšu.