Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes interesantais darba stils

26. jūlijā saņēmu uzaicinājumu ierasties Ropažu pasta nodaļā izņemt manam SIA adresētu ierakstītu vēstuli. Vēstures saturs bija nedaudz vairāk kā pārsteidzošs (abās vietās aizklātais SIA nosaukums ir viens un tas pats).

Vēstule no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 1. nodaļas.
Vēstule no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 1. nodaļas.

Iedevu vēstuli izlasīt gan savam juristam, gan vēl pāris cilvēkiem un neviens nespēja saprast, kas ar šo vēstuli ir domāts. Pelēkās vielas daudzums man ir pietiekami liels, lai nebūtu vēlmes rakstīt iesniegumu Valsts policijā par pašu, iespējams, veiktajām nelikumīgajām darbībām.

Tie divi tālruņa numuri, kas ar roku pierakstīti klāt, ir parādījušies jau vēlāk, kad neveiksmīgi divas nedēļas mēģināju sazvanīt vēstules autoru, D.Maslova kungu, kas ir Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 1. nodaļas kaut kāds darbinieks. Pirmais numurs tika piešķirts, zvanot uz veidlapas galvenē norādītajiem tālruņiem Gaujas ielā 15. Viens bija 1. nodaļas kaut kāds nebūt tālrunis, otrs — nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājas Lauras Skalbiņas kabineta numurs. Ja domājiet, ka tikt pie šiem numuriem bija ārkārtīgi vienkārši, iesaku pamēģināt vispār atrast tādu 1. nodaļu Valsts policijas mājaslapā.

Tā kopš vēstules saņemšanas pagāja jau vairāk par divām nedēļām, līdz tiku līdz telefonsarunai ar Skalbiņas kundzi. Izskaidroju situāciju, ka man nav skaidrs, ko man ir atsūtījis viņas padotais un, ka es vēlos tikt informēts, par kādām nelikumīgām darbībām es esmu iesniedzis par sevi iesniegumu. Laura apsolīja, ka garadarba autors ar mani noteikti sazināsies (nosaucu savu vārdu, tālruņa numuru, e-pastu, piedāvāju arī personas kodu un pases numuru). Tagad ir 23. augusts, t.i., mēnesis, kopš dokuments ir pametis Valsts policijas ēku un nekādas ziņas neviens man nav sniedzis, nekādi telefonzvani nav bijuši, nekādi e-pasti nav nākuši.

Palasīsim, uz kāda pamata VP RRP KP 3. biroja 1. nodaļa ir pieņēmusi lēmumu, ka mana uzņēmuma pseidoiesniegums par pseidopārkāpumiem ir atstāts bez tālākas virzības:

377. pants. Kriminālprocesu nepieļaujošie apstākļi
Kriminālprocesu nedrīkst uzsākt, bet uzsākts process ir jāizbeidz, ja:
(..)
2) izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;

Kriminālprocesa likums. 377. panta 2. daļa.

Apburtais loks. Kas ir rakstījis iesniegumu un par ko ir lietas būtība, neviens paskaidrot negrib, līdz ar to arī nav skaidrs, par ko lietas tālāka virzība ir izbeigta.

Noteikti jums ir jautājums, kāpēc oficiālā kārtībā nerakstīju ierakstīto vēstuli ar pieprasījumu paskaidrot šo garadarbu. Atbilde gaužām vienkārša. Latvijas Republikas likumdošana paredz, ka amatpersonai ir jāatbild uz adresēto vēstuli 30 dienu laikā, savukārt prokuratūrā pārsūdzēt lēmumu es varu vienīgi 10 dienu laikā. Tātad brīdī, kad būtu zināms, kāds ir iesnieguma saturs un lietas būtība, lietas tālāka izskatīšana prokuratūrā vairs nebūtu iespējama.

Varbūt kādam ir pieredze ar līdzīgiem scenārijiem un var padalīties ar rezultātiem vai pastāstīt, ko vispār ar šādu ne no kurienes parādījušos dokumentu darīt tālāk?