Tehniski vai vienkārši, par dzīvi un par miroņiem.
Absolūtai atslodzei. Vienkārši zinu, ka dēļ tā paša jau vairākas reizes pieminētā pasākuma manis kādu laiku (cerams, ka ne ilgāk par nākamo nedēļu, gan) īpaši bieži te nebūs.
Viena no labākajām Eiropas un Tuvo Austrumu kartēm, kādu pēdējā laikā nācies sastapt.
Un viens reģions pietuvinātā skatā (veltījums Lācim, jo nez kāpēc radies iespaids, ka viņam šai pilsētā kaut kā pārāk bieži sanāk būt).
Abi ņemti no mana mīļā EatLiver.com resursa.
Nenormāli nosmējāmies, taisot reklāmas klipiņu kafejnīcas gada jubilejas pasākumam. Piedāvāju jums arī noskatīties mūsu saražoto galarezultātu.
Tie, kuriem nerādās video, var klikšķināt te.
Starp citu, biļetes jau maksā arvien dārgāk, bet kafejnīcā cena ir nemainīga — tikai 7 Ls. Un pērkot kopā ar kafejnīcas t-kreklu šķirsieties tikai no 16 Ls.
P.S. Apsolos vairāk īpaši par šo tēmu nespamot.
Sakarā ar to, ka jau labu laiciņu peros ar kafejnīcas Leningrad gada jubileju un vēl šādiem tādiem darbiņiem, kaut kā nepavisam nesanāk laiks pievērsties jauniem ierakstiem šajā vietnē. Katrā ziņā pareklamēšu to, ka vienu gadu kafejnīca sagaidīs pa smuko un jūsu klātbūtne ir pavisam vēlama. Ja vēlaties biļetes iegādāties bez Biļešu servisa apkalpošanas izmaksām, dodieties uz Kalēju 54, jo te biļetes vēl joprojām maksā 7,00 Ls.
Bet kādu skaistu ierakstu tuvākajā laikā arī varu apsolīt, ir šis tas sakrājies.
Tā bija garākā nakts no piektdienas uz pirmdienu, kāda līdz šim manā mūžā ir bijusi Somijā. Es noteikti visiem iesaku apmeklēt šo brīnišķīgo studentu pilsētu, kurā, ļoti iespējams, ir vairāk krogu, nekā veikalu un katrs otrais cilvēks ir profesionāls mūziķis.
Pirmkārt jau tas bija pirmais lidojums gan mazajai Patrīcijai, mana drauga un biznesa partnera meitai,
gan arī manam dēlam Jānim.
Izrādās, ka zīdaiņiem ir speciāla josta, ar kuru jāsprādzējās lidojuma laikā. Jēgu gan es no tās jostas tā arī neatradu, jo tā tiek vienkārši aplikta viņam ap vidukli, otru daļu aizbāžot aiz pavadošās personas jostas. Avārijas gadījumā vienīgais, kas varētu pie šāda mehānisma notikt—pārraut bērnu uz pusēm.
Uzreiz pie atlidošanas iekārtojāmies fiksi viesnīcā un devāmies uz pirmo koncertu (grupu Folke Westside pavisam drīz satiksiet arī Latvijā).
Bet vēlāk mūs sāka barot ar šņabja uzlējumu, kurā pievieno Fisherman’s friends sūkājamās konfektes.
Principā ar to pietiek, lai līdz pirmdienai pārējo varētu atcerēties vienīgi no fotogrāfijām.
Šajā pilsētā ir vietas, kur nedrīkst pastaigāties ar bērniem.
Bet ir vietas, kur var gan pastaigāties ar bērniem, gan braukt ar riteni.
Bet podu brilles viņi stiprina pie sienām, lai dzīve interesantāka, laikam.
Uz uz sienām nezīmē krāniņus.
Un vispār, tajā galā sievietēm nav problēmas to visu rādīt ne tikai zīmētu uz sienām.
Bet tie, kam vairs ne īpaši gribas kaut ko rādīt, nodarbojās ar daudz inteliģentākām nodarbēm.
Bet šādi izskatās īsts alkotūrista virtuves komplekts: makgaiverene, divpadsmitgadīgs viskijs, elektriskā plītiņa, alko foto, cigarešu paciņa un uzdzeramais.
Starp citu, tur fonā stāv divas pudeles, kurās tika tā pati mikstūra ar piparmētru končām un šņabi gatavota mājas apstākļos.
Recepte ir vienkārša—uz litru šņabja nepieciešamas sešas paciņas ar Fisherman’s friend končām, kuras samaltā veidā sapilda pudelē. Visu to pasākumu diennakti notur ledusskapī un, ja atcerās, tad dažreiz arī sakrata, lai viss tā labi samaisās.
Jā, starp citu, tā kā šī ir studentu pilsēta, tad iebraucēji no citām valstīm parasti nav diez ko priecīgi satikt sev līdzīgos. Sveicieni no Igaunijas.
Dažkārt ir pavisam skaidrs, ka blakus atrodas lielvalsts, kura brauc uz šejieni pirkt citā lielvalstī ražotas kedas.
Pēc kārtējās piparmētru devas mēs dodamies tur, kur ir ļoti forši.
Protams, ka tur mēs esam kopā.
Ja kādam ir idejas, ko varētu iesākt Somijas pilsētā Jyväskylä, ar lielāko prieku gaidīšu komentāros informāciju.
Būšu atpakaļ otrdien, tā kā vakarā varam satikties iekš tā Leningrad un kaut ko pagaršot.
Foto no Vikipēdijas.
Jau pirms kādām pāris nedēļām sēdējām Ļeņingradā un kaut ko štukojām savā nodabā par akciju «Iededzies par Latviju!». Pateicoties prāta aptumšojumam un Sirkes jaunkundzes iedvesmojošajai klātbūtnei toreiz tapa ideja par skaistāko enerģijas dzēriena Burn akciju, kāda vien var būt. Diemžēl ideju pārdot neizdevās, jo tā arī nesaņēmos atrast, kas šo enerģijas dzērienu Latvijā pārstāv no mārketinga viedokļa, tāpēc, kamēr vēl ir aktuāli, vēlējos iemest vides reklāmas stendu skices.
Fona fotogrāfija no Vides projektu mājaslapas.
Fona fotogrāfija no Archija Webloga.
Šitā to tēmu varētu turpināt mūžīgi. Ja kādam ir interese, piedāvāju lejuplādēt sagataves failu (PSD, 1,5 MB)
Neticu, ka esmu vienīgais, kam šīs ir sasāpējušās problēmas, bet sakarā ar to, ka negribu jūs nomocīt ar nenormāli daudz un dažādiem sasāpējušiem jautājumiem, uzskaitīšu uz šo brīdi man vissāpīgākos.
1. Kontaktformas un e–pasti uzņēmumu mājaslapās.
Atceros tos laikus, kad katra sevi cienoša mājaslapa obligāti saturēja kontaktformu saziņai. Turpat, ja nebija kontaktforma, noteikti bija e–pasta adrese vai kas līdzīgs. Man arī ir e–pasta adrese minēta, uz kuru varat sūtīt savas pārdomas. Vienīgais, kas man ļoti nepatīk (bet pats savulaik par to sajūsminājos pārpeļķes uzņēmumu mājaslapās) — man nav nekāda uzticības momenta tām. Nav ne mazākās nojausmas, kad tad uz manis uzdoto jautājumu kāds atbildēs.
Pārpeļķes kompānijas vēl joprojām bieži vien raksta, ka uz e–pastiem atbild diennakts palīdzības dienests vai arī ir pieminēts, kādos laikos uz to atbild. It kā elementāra lieta, bet es jau sevi kuro reizi esmu pieķēris pie domas, ka es vispār ignorēju e–pastu un kontaktformas kā saziņas formu ar uzņēmumiem, it īpaši, ja e–pasts ir kaut kāds info@blah…
2. Tehnisku štrumentu apraksti
Šai gadījumā visi noteikti atminās video par to, kas notiktu, ja Microsoft sāktu ražot iepakojumus Apple produkcijai. Pirms kāda laika man bija nepieciešamība iegādāties portatīvajam sakarīgu bezvadu peli (man jau tā vadu pietiek somā). Un liels bija mans izbrīns, ka datorveikala pārdevējs, ar mani kopā pētot peļu iepakojumus, tā arī nespēja atbildēt uz jautājumu, kāpēc Logitech 34Ls pele ir sliktāka par tās pašas firmas 65Ls peli. Zināja teikt tikai to, ka to dārgo visi datorspēļu fani pērkot. Yeah, right. Tieši šis parametrs man ir noteikti noteicošais.
Piemēram, pusi no kastes aizņēma uzraksts «microgear technology», kas nozīmē neko vairāk, kā maziņu bīdāmo sūdiņu peles apakšā, ar kuru regulē to, cik ļoti man tikšķ vai netikšķ rullītis. Un kā gan man neienāca prātā, ka šāda «megatehnoloģija» varētu maksāt 31Ls vairāk?
Tas pats attiecas arī uz daudziem citiem štrumiem, kuriem pat speciāli ir izveidotas mājaslapas ar salīdzinājumu tabulām. Tikai tāpēc, ka no iepakojuma neko nevar saprast. Varbūt tā ir kaut kāda īpaša tehnika, kā panākt to, lai tavu preci pērk tikai internetā?
Starp citu, Ļebedjevs ar savu tagu mākoni uz iepakojuma nav diez ko labāks par Logitech un Microsoft kopā ņemtajiem.
3. Lielveikali un to kases
Tas, kāpēc lielveikalos ir daudz kases, domāju, nevienam jau sen nav noslēpums — pēc kaut kādas tur regulas noteikumiem, ir jābūt noteiktam skaitam ar kasēm attiecībā pret veikala tirdzniecības zāles platību.
Man nav nekādu iebildumu pret to, ka lielākā daļa no Maximas kasēm ir slēgtas, jo es pēdējā laikā cenšos iepirkties tikai Sky. Tur mani nepamet sajūta, ka kasieres kaut kur malā stāv un gaida zemo startu, lai varētu skriet pie klienta un izsist viņam čeku — vienīgie, kas šajā veikalā mani ieved diskomfortā, ir apsargi un cenas garšīgiem vīniem (nepārprotiet, cenas patiesi ir zemas un tāpēc pārāk bieži gribas tos pirkt).
Bet atgriezīsimies pie tipiskas Maximas vai Rimi. Es atceros, ka savulaik bija kaut kādas lampiņas pie kasēm, lai zini, kura strādā (vēl Padomju Savienības laikos Maskavas GUM‘ā tādas redzēju). Vienā no lielveikaliem tādas redzēju arī tagad. Bet, sakarā ar to, ka mūsdienās elektrību taupa tikai uz Rīgas ielām, lielveikalos pie kasēm viemēr ir ļoti gaišs. Un ja šīs signāllampas tiešām arī tiek iedegtas brīdī, kad kase ir vaļā, to neviens nevar ieraudzīt, jo no baltās gaismaskastes spīdošā dienasgaisma nav pamanāma.
4. BMW, Mecedes Benz un Lexus autovadītāju — manas ģimenes slepkavu tops un citi sīkumi, tai skaitā policijas darbinieki un taksisti
Šodien jau kārtējo reizi divdesmit minūšu laikā uz ielas man gandrīz izdevās iekļūt avārijā.
Tipiskākais variants: es ieturu pietiekamu distanci, lai lietus laikā varētu bez «mēmajiem» noreģēt uz priekšā braucošo, bet man pamanās kāds priekšā ielīst.
Otrs tipiskākais variants ir kreisais pagrieziens ar 50 km/h ātrumu uz pārpildītas ielas, nerādot pagriezienu. Tieši aizmugurē braucošais jūtas ļoti patīkami.
Trešais variants: no ieskriešanās joslas vai mazāk svarīga ceļa uzbraukt uz Krasta ielas, kur es braucu ar 70 km/h. Bez emocijām uzsākt braukt (nevis jau braukt ar tādu pašu ātrumu kā es) un, pat ļoti iespējams, momentāli pārkārtoties uz trešo joslu, jo tur ir pierastāk.
Nemaz nerunāju par to, ka uz Brīvības, Barona, Čaka ielām un Aspazijas bulvāra malā noparkojusies mašīna pirms izbraukšanas neuzskata par nepieciešamu apskatīties, vai aizmugurē kāds nebrauc.
Vēl arī policija Vecrīgā, kas var paziņot kravas automašīnai, ka tā nedrīkst iekraut/izkraut kravu, neuzbraucot uz gājēju ietves. Par tiem man vismaz ir prieks, jo tagad paši varēs izbaudīt, kādas pēc tam paliek ietves (tiem, kas tankā — tagad Vecrīgā būs jaunas kājinieku patruļas.)
Topu noslēdz taksisti, kuri no manis jau ir norāvušies ne reizi vien. Jā, es esmu tas, kurš zvana Ceļu policijai un sūdzas par konkrētu elementu izdarībām, piemēram, gājēju pāreju, dzelzceļa pārbrauktuvju un sarkanās gaismas ignorēšanu no jūsu puses. Mani var atrast Ļeņingradā. Paņemiet līdzi tiesības un automašīnas tehnisko pasi. Arī šoreiz policiju izsaukšu es.
Es uzskatu, ka Rīgas satiksmē valda haoss un man piebalsos jebkurš «laucinieks», kuram braukāšana uz galvaspilsētu ar savu transportu ir vairāk galvassāpes, nekā komforts.
5. «Jauni dizaini» visādos elektroniskajos projektos
Šodien nopriecājos par to, ka Salīdzini.lv esot uzlabojuši savu dizainu. Tā kā ziņu izlasīju tālrunī kādā no RSS ziņu avotiem, tad tikai tagad uzzināju, kas tad tur izmainījies. Absolūti nekas. Tas vēl joprojām ir ārpus jebkādas salīdzināšanas iespējām briesmīgs.
Tas, ko es jau sen vēlējos šajā projektā, ir patiešām inovācijas dizainā, kas atvieglotu šī projekta lietošanu:
1) meklēšanas rezultātu apskate dažādos griezumos (tikai teksts rindās, tikai veikalu nosaukumi, utml.)
2) alternatīvas vai līdzīgi produkti blakus meklēšanas rezultātiem
3) AJAX ievades formā ar palīgu preces izvēlē
4) lietotāja autorizācija ar saglabātu meklēšanas vēsturi (tai skaitā ar meklētās preces cenu izmaiņām)
5) kvalitatīva informācija par produktiem. Utml.
Tas, kas ir izdarīts tagad — izveidots preču katalogs. Šī dizaina lieta ir vajadzīga veikalu īpašniekiem, lai saprastu, kā veidot automātiski preču klāsta katalogus meklētājiem un nav nekāds kardināls solis pretim ikdienas lietotājiem.
Lūdzu, nē, pieprasu — nomainiet paziņojumu par dizaina maiņu pret paziņojumu, ka beidzot esat saņēmušies un uztaisījuši briesmīgu vēdekli ar visnodrāztāko Web 2.0 teksta noformējumu, izdomājuši saukli un to ielikuši lapā. Bet tam nav nekāda sakara ar dizainu.
Jau pēc publicēšanas uz ātru roku uzmetu variantu, kas BlackHalt, Kirila un citu datubāžu izmantošanas utilizatoru rokām būtu panākams un lietojams (tas ir mājiens).
Šai gadījumā īpaši gribu paskaidrot apakšējo daļu — revolucionāri būtu ieviest blokus ar informācijas atlasīšanas iespējām. Funkcionālie bloki, kurus pašrocīgi varam pielikt, noņemt, izveidot (identiski tam, kā īr iGoogle lapā). Un patiesībā šiem blokiem īpaša nozīme ir tieši pēc pirmās meklēšanas rezultātu parādīšanās — atlasot jau tiešām vajadzīgo. Un sev saglabāt tikai to atlases iespēju, kura man tiešām ir vajadzīga. Lūk tas, manuprāt, būtu uzlabots, jauns dizains.
Atvainojos. Gribēju kaut ko par citiem «jaunajiem dizainiem» arī pateikt, bet man šobrīd kaut kā aizmirsās, kas vēl bija svarīgi. Nu re, atcerējos. Jau nedēļu mēģinu saprast, kā var pārdot par vairākiem desmitiem tūkstošu latu kaut ko tādu, ko ir slinkums pat noprezentēt piecdesmit santīmu robežās. Un šis ir tikai viens uzskatāms piemērs, bet tādu ir tūkstošiem.
Nē, man šodien nav ļoti slikts noskaņojums — šo irakstu tapinu jau labu laiku, metot ārā kādu no punktiem un liekot kaut ko citu, aktuālāku vietā.
Nē, Jānis Džimmijs vēl nav, bet drīz būs. Ziņošu.
Ilgi gaidītā pusgada jubilejas balle kafejnīcā Leningrad patiešām notiks. Visa darbība 22. septembrī, kad manai viesmīlīgajai iestādītei patiesībā jau būs nedaudz vairāk kā septiņi mēneši, bet apritēs tieši pusgads kopš oficiālās atvēršanas. Šis laiks ir aizvadīts gana traki, lai neteiktu vairāk. Paldies visiem, kas atbalstīja un turpina mūs atbalstīt.
Savukārt tiem, kas jau ir izbesījušies dēļ mana spama par kafejnīcu, dāvaniņā saite uz lapu, kurā skaidrā latviešu valodā izskaidrots, kā savā tālrunī iedabūt vārdadienu kalendāru. Paldies Ingai par informāciju.
Nu tā. Tikko uzinstalēju jauno brīnumu — Google Chrome pārlūku un no tā rakstu jums šo svarīgo ziņu. Esmu iestājies Latvijas Universitātē, Fizmatu nodaļas, šķiet, visnefizmātiskākajā programmā, jo pēc četriem gadiem, iespējams, es kļūšu par ģeogrāfijas un informācijas tehnoloģiju skolotāju vidusskolām.
Ok, lai jums ir vēl interesantāka krišana no krēsla, papildināšu to visu ar to, ka 23. septembrī Adobe taisās laist tautās Creative Suite 4. Cik man ir zināms, tad galvenais uzsvars šoreiz būs saistīts tieši ar uzlabojumiem programmu interfeisā un sakarībām starp dažādām Creative Suite programmām (piemēram, keyboard shortcuts).
22. septembrī kafejnīcai Leningrad būs pusgada jubileja, bet 18. septembrī kaut kādai daļai šo blogu lasošo noteikti patiks atnākt pie manis uz kafejnīcu uz DJ Krii un grupas Apēdājs muzikālo sniegumu vakaru.
Atsaucoties uz iepriekš rakstīto par mudakiem, aiz neko darīt, netīšām atradu caur mana RSS lasītāja sadali Spamliste darboni, kas publicējis saiti uz fantastisku mājaslapu — Instant Origami. Mans favorīts ir the dragon. Šai sakarā gribētu piebilst, lai kāds nepārprot — esmu liels laicīgās mākslas piekritējs, tikai man nepatīk, kad mākslu taisa ar maniem vēl nepublicētiem komercdarbiem.
Lai jums priecīgas brīvdienas!
P.S. Dodos gan uz Fontaine Festival, gan Blomi, gan Positivus. Pa vidam vēl centīšos pagūt tikt uz Dziesmu un Deju svētkiem un 11. jūlijā būšu sastopams klubā «Četri Balti Krekli», jo tur būs grupas Iļģi koncerts, bet pirms un pēc koncerta — pie sevis kafejnīcā «Leningrad».