Mr. Serge

Birka: PDF

  • 2021. gada kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem

    Kaut gan 2020. gads jau ir paguvis pārsteigt pasauli praktiski ar visu, 15. septembrim pietaupīju nelielu pārsteigumu arī no savas puses. Šodien aprit 15 gadi kopš es sāku rakstīt mrserge.lv blogu, jau pirmajā ierakstā nosmīkņājot par «Baltic Marketing&Advertising» žurnālā publicēto statistiku, ka Latvijā uz vienu iedzīvotāju gadā tiek izlietoti vien 70 kg papīra.

    Kopš tā laika smīkņāt esmu iemācījies skarbāk, ar grafomāniju nodarboties plašāk un ik pa laikam atļauties arī kaut ko uzdāvināt uzticamajiem bloga lasītājiem (jā, jā, es zinu, smieklīgi kaut ko tādu rakstīt 2020. gadā).

    Viena no tradīcijām, kas dažus gadus pēkšņi pamesta novārtā — līdz ar bloga dzimšanas dienu sagatavot aktuālo kalendāru plānotājiem–ķēpātājiem, kuru katrs pats var izdrukāt uz ofisa printera un lietot, kā vien ienāk prātā. Savukārt tad, ja Adobe InDesign nav svešs, ar katru kalendāra iterāciju pastāstu arī kādu jaunu knifu izklājprogrammas lietošanā.

    Piezīme 2020.09.16. Lejuplādējamie faili atjaunoti uz 1.1 versiju (to var redzēt titullapā), jo acīgais Kristaps bija pamanījis, ka 31. jūlijs nekorekti bija nomarķēts kā darbadiena. Atjaunoti arī IDML, INDD un TXT faili.

    Nepacietīgajiem saite uz drukas failu, ja nav vēlme iedziļināties sīkumos:
    mrserge.lv kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem 2021. gadam PDF formātā

    Kaudzīte ar visiem darba failiem, lai varētu izklaidēties un pielāgot savām vajadzībām:
    mrserge.lv kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem 2021. gadam ZIP arhīvs ar INDD, IDML, PDF un papildus failiem

    Plānotāju–ķēpātāju kalendārs 101

    Tas ir standarta A4 portretformāta kalendārs ar 13 lapaspusēm (jo titullapa), un, tā kā visi objekti ir tekstā un vektoros, to var palielināt/samazināt drukai bez kvalitātes zudumiem uz jebkuru vēlamo A formātu.

    Kā jau tas ir bijis iepriekš, arī šogad draudzīgais aicinājums visiem tiem, kas kalendāru ikdienā lietos (tostarp arī modificētās versijas), šī ieraksta komentāros iemest saites uz fotogrāfijām, aprakstiem un PDF failiem ar gatavajiem maketiem.

    Līdzās nedēļu numerācijai, kalendārā iekļautas visas 2021. gada svinamās un svētku dienas, atzīmētas pārceltās darbadienas un, tā kā mēness fāzes vairs nav stilīgi, tās aizstātas ar saulgriežu dienām. Papildus pievienotas arī atzīmes par dienām, kurās ir jāgroza pulkstenis iestājoties vasaras un ziemas laikam. Tas tāpēc, ka Ekonomikas ministrijas 2019. gada solījums šo marazmu izbeigt līdz ar pāreju uz vasaras laiku 2021. gadā, pagaidām izskatās tikai pēc solījuma.

    mrserge.lv kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem Ozolnieku vidusskolā.
    mrserge.lv kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem Ozolnieku vidusskolā.

    Kalendāram ir saglabāta galvenā funkcionalitāte — atstāts maksimāli daudz vietas, lai varētu to izmantot, darbojoties ar tādām pirmsdigitālā laikmeta smalkajām iekārtām kā zīmulis, pildspalva, flomasters, krītiņš un galu galā jebkas cits, kas spēj atstāt pēdas uz papīra. Jo papīrs pacieš visu.

    Makets, tā uzbūve un nianses InDesign

    Viss ir būvēts ar InDesign 15.1.2 un, tā kā saturs ir salīdzinoši vienkāršs, IDML fails vērsies vaļā arī uz vecajiem CS versiju InDesign. Trūkumi būs Nested Styles un Paragraph Style Options nianses, kas var nedarboties, bet tās nesalauzīs maketu. Identificēt «pārāk vecu» InDesign var titullapā: ja starp gadu un kalendāra nosaukumu nav līnija (kas ir rindkopai piešķirta īpašība) — jums ir samērā veca InDesign versija.

    Saturs ir no savstarpēji salinkotiem teksta blokiem, kas katrā lapaspusē ir divi. Divi tāpēc, ka augšējais bloks ar mēneša un gada nosaukumu nolīdzināts pēc bloka augšmalas, savukārt tabula ar datumiem ir otrā blokā, kuram piešķirta īpašība nolīdzināt teksta blokus gar apakšējo malu. Attiecīgi nav ar roku jāčakarējas katrā mēnesī bīdot augstāk/zemāk tabulas, ja atšķiras nedēļu skaits mēnesī.

    Stili ir definēti tabulām, tabulu šūnām, rindkopām un zīmēm (Table Styles, Cell Styles, Paragraph Styles, Character Styles), kas savā starpā ir saistīti. Ja ir vēlme nomainīt burvīgo Adobe fontu kolekcijas jaunumu Bely fontu, atliek to pārdefinēt rindkopu stiliem menesis un diena.

    Rindkopas stilam menesis ir papildus īpašība, ka nākamā rindkopa vienmēr sākas jaunā teksta laukā (Paragraph Style Options > Keep Options > Start Paragraph > In Next Frame).

    Rindkopas stilam diena ir papildus īpašība, ka nākamā rindkopa vienmēr būs stils svetku apraksts (Paragraph Style Options > General > Next Style > svetku apraksts), tāpēc, ja gribās pievienot savas svinamdienas, atliek vienkārši aiz datuma iesist jaunu rindu un var sākt rakstīt.

    Zīmju stili ir peleks, sarkans un svetki. Ja par pirmajiem diviem viss ir skaidrs, tad pēdējais ir tāpēc, ka rindkopas stilam diena ir definēts arī Nested Style jeb pakārtotais stils (Paragraph Style Options > Drop Caps and Nested Styles > Nested Styles). Šis palīdzēs gadījumos, kad Enter vietā aiz datuma tiks uzsists Shift+Enter, jo arī tad teksts būs noformatēts pareizi.

    Krāsu paletē ir Black, red, marker un r32g31b27 krāsu lauki. Pēdējais atstāts jums pārdomām, reāli maketā izmantots netiek (patiesībā makets vispār izmanto tikai MYK un Cyan pat netiek izmantots, ja nu pēkšņi ofsetā taisīsieties dragāt). Mainot red krāsu, mainīsies arī krāsa visām svinamdienām, ja manis izvēlētais tonis nenāk pie sirds.

    Par veselības stāvokli, lasot tālāk, katrs atbild pats

    Kalendārs pēc būtības ir samērā čakarīgs makets, jo katru gadu sanāk bakstīties ar vienu un to pašu elli, rociņām bakstot nianses vienu pēc otras. Daži nosper skriptus ar konstruktoriem, kas nav adaptēti latviešu valodai; citi atrod 12 gadus vecu maketu un cer, ka izšļūks cauri tikai ar pāris labojumiem; hardcore iesācēji baksta visu rociņām.

    Šī gada maketam par pamatu ir uz ātru roku PHP uzprogrammēts skriptiņš, kas uzģenerēja kalendāra saturu un salika marķējumu starp dažādiem teksta elementiem. Rezultāts glabājas arhīvā pieejamajā failā 2021-kalendars-ar-svinamdienam.txt. Ja grib sākt no šī punkta, tad atveram šo failu ar teksta redaktoru (ne MS Word) un kopaina būs skaidra. Svinamdienas pievieno, uzreiz aiz datuma ieliekot tagu <br> un aiz tā rakstot svinamdienas tekstu. Piemēram, ja gribam salikt vārdadienas visam gadam, tad arī tās būtu rakstāmas šādā veidā. Ja vienā dienā ir vairākas svinamās lietas, var katru atdalīt ar savu <br>. Īpatnība šajā teksta dokumentā ir ir tāda, ka starp datumiem ir reāls unicode Tab simbols, kas būs nepieciešams vēlāk, darbojoties ar tekstu InDesign maketā. Marķējums dienām ir <d>, <dG> un <dR>, attiecīgi norādot uz parastu dienu, pelēku (iepriekšējā vai nākamā mēneša) dienu un svinamdienu vai brīvdienu.

    Kad teksts ir izbakstīts un svinamdienas saliktas, kopējam to InDesign dokumentā (ja tas nav manis taisītais dokuments, tad pirms teksta ievietošanas vajag pārkopēt no manis gatavotā dokumenta visas krāsas, teksta un tabulu stilus, jo tie tiks vēlāk izmantoti konvertācijās un skriptos).

    Iezīmē no sākuma līdz beigām vienu pilnu mēnesi (no pirmās rindkopas līdz pēdējai, bet bez mēneša nosaukuma rindkopas) un pārkonvertējam uz tabulu Table > Convert Text to Table, atceroties izvēlēties tabulas stilu tabula menesim.

    Kad visiem mēnešiem tabulas ir uztaisītas, atveram Scripts paneli un tur sameklējam skriptu FindChangeByList.jsx. Tieši zem viņa būs arī folderis FindChangeSupport, kurā patlaban visticamāk ir tikai fails FindChangeList.txt Ar labo peles klikšķi uzklikšķinām uz šī faila un izvēlamies Reveal in Explorer un uztaisām oriģinālajam TXT dokumentam kopiju. Ja nu būs luste vairāk ar šo skriptu ņemties, tur ir dažādi piemēri iekšā, ar kuriem padarboties. Oriģināla vietā iekopējam FindChangeList.txt failu no arhīva un tad ar dubultklikšķi palaižam FindChangeByList.jsx skriptu. Kad maģija beigusies, iedziļināsimies, ko tad mēs tikko izdarījām.

    Pēc būtības šis skritpts dara tikai vienu lietu: izpilda Find/Change logā definējamās darbības. Bet, atšķirībā no dialogloga, šeit var sarakstīt uzreiz vairākas darbības pēc kārtas un izpildīt tās visas pēc kārtas. Tāpēc jāatceras, ka izpildes secībai arī ir nozīme. Ar // var iezīmēt rindas komentāriem, tāpēc, atverot FindChangeList.txt ar parastu teksta redaktoru, uzreiz būs skaidrs, kas notika kurā darbībā (nocitēšu tikai dažus, pārējo skatieties dokumentā):

    //ielikām jaunu rindu pirms katras svinamdienas
    grep {findWhat:"<br>"} {changeTo:"~b"} {includeFootnotes:false, includeMasterPages:false, includeHiddenLayers:false, wholeWord:false}
    //piešķīrām rindkopām pirms tam definētos stilus
    grep {findWhat:"<w>.+?.<w>"} {appliedParagraphStyle:"nedela"} {includeFootnotes:false, includeMasterPages:false, includeHiddenLayers:false, wholeWord:false}
    //piešķīrām zīmēm pirms tam definētos stilus
    grep {findWhat:"<dG>.+?.<d>"} {appliedCharacterStyle:"peleks"} {includeFootnotes:false, includeMasterPages:false, includeHiddenLayers:false, wholeWord:false}
    //un tā tālāk uz priekšu

    Sintakse ir pašsaprotama un, kā jau minēju, papildus piemērus var meklēt oriģinālajā FindChangeList.txt failā, jo nekur citur šim skriptam dokumentāciju atrast neizdosies. Ja GREP ir svešs, tad šis var būt piņķerīgs pasākums, bet var definēt arī parasto Search/Replace, tikai tad nāksies iztikt bet papildus funkcionalitātes, ko piedāvā regulārās izteiksmes. Par regulārajām izteiksmēm un to lietošanu InDesign es jau sen gribu uzrakstīt, tāpēc, ja tas šķiet saistoši, pabakstiet komentāros, lai varu saņemties.

    Kad šis darīts, pārējais jau ir iepriekš definētie stili, kas visu saliek pa plauktiņiem. Vienīgi tabulas būs jāsabīda pašiem pareizos izmēros, jo to ar vienkāršu skriptu izdarīt nevar, bet sarežģītu skriptu man bija slinkums rakstīt. Tā kā tabulas ir tikai 12 un parametri ir jāiedauza tikai vienreiz (30 mm augstums, 25,3 mm platums un 3 mm platums pirmajai kolonnai), tad izdarīt to rociņām sanāca ātrāk par skripta rakstīšanu.

    Veiksmi lietošanā un lai labi nosvinās mrserge.lv 15 gadi!

  • PDF: kāpēc nevajag rediģēt PDF dokumentus Illustrator

    Vispārzināma patiesība: steidzami vajag piekoriģēt PDF dokumentu, bet nav pieejams oriģinālais makets (InDesign, XPress, Illustrator, Photoshop, Corel, neaizmirstot par Word un Excel). Protams, mēs pilnmēness iespaidā ķeramies pie PDF remontēšanas Adobe Illustrator. Un tas ir sliktākais, ko varētu iedomāties darīt ar PDF.

    Nav iespējams iztirzāt visas problēmas, kas parādīsies, veicot akrobātiku ar PDF dokumentiem AI, tāpēc mēģināsim ilustrēt vismaz dažus sāpīgos momentus.

    Adobe Illustrator nekad nav bijis un, visticamāk, nekad arī nespēs būt kvalitatīvs PDF dokumentu rediģēšanas rīks. Jo tas vienkārši nav tam paredzēts un tam ir pārāk šauras iespējas. PDF formāta iespējas ir pārāk plašas un AI to nespēj nosegt.

    Lai varētu lēnām sekot līdzi stāstam, iesaku lejuplādēt paku ar dokumentiem, uz kuru pamata tad sekosim notiekošajam (ZIP, 40 MB). Mēs sāksim ar primitīvu maketu InDesign, kurā būs ievietots teksts, RGB attēls un CMYK objektu grupa. Tālāk eksportēsim to uz PDF un tad veiksim manipulācijas AI un Acrobat, beigās savienojot visu vienā zupā vēlreiz ID un eksportējot gala versiju PDF failam ar visām izmaiņām. Visus četrus PDF dokumentus atradīsiet mapē Links.

    Fundamentālās Illustrator problēmas darbam ar PDF

    AI, tieši tāpat kā Photoshop, spēj strādāt tikai vienā krāsu telpā. Tā var būt vai nu CMYK vai RGB. Jebkas, kas nonāk no ārpasaules un neatbilst patreizējai krāsu telpai, tiek automātiski konvertēts. PDF, savukārt, var saturēt neierobežotu skaitu dažādu krāsu telpu objektu un būt pilnībā legāls dokuments, jo vienlaicīgs darbs ar dažādām krāsu telpām ir iebūvēts PDF konstrukcijā.

    AI nespēj pareizi uztvert lapu ģeometriju un prot rediģēšanas režīmā gremot tikai pa vienai PDF lapaspusei. Šī ir vispopulārākā laža, ko nepamana rediģējot PDF dokumentus. Pēkšņi dokumentam nomainās formāts vai arī viss saturs aizbrauc uz kādu pusi.

    AI neprot korekti interpretēt teksta blokus un arī atsevišķas teksta rindas.

    AI nesaprot objektu statusus un neprot tos adekvāti atjaunot (sīkāk paskaidrošu ar 100%K overprint piemēru).

    Eksportējam drukai gatavu PDF failu no ID un atveram to rediģēšanai AI

    Ar standarta PDF/X-4 uzstādījumiem no ID eksportējam PDF failu (1-PDF-export-from-ID.pdf). Tajā atrodas teksts, RGB attēls, CMYK attēls (ēna zem pulksteņa) un CMYK objektu grupa (klucīšu mozaīka).

    NB! Pie eksportēšanas uz PDF, zem Output ir jānorāda No color Conversion, lai saglabātu neaiztiktus RGB un CMYK objektus. Normālā situācijā es to nekādā gadījumā neiesaku darīt, jo krāsu konvertācija tad tiek uzticēta citiem procesiem, bet mūsu eksperimentam šis ir būtiski.

    Tālāk šo failu atveram rediģēšanai AI un sastopamies ar pirmo kliedzinu, ka Illustrator kaut ko interpretēs: «The document contains PDF objects that have beeen reinterpreted: To preserve appearance, some text has been outlined.». Otrais izaicinājums seko, jo mums ir gan RGB, gan CMYK objekti un Illustrator neprot ar abiem strādāt, tāpēc jāizvēlas viena no vidēm. Tā kā gatavojam drukas failu, izvēlēsimies CMYK. Pēdējais izaicinājums ir piesaiste krāsu profilam, jo AI neprot lasīt arī PDF metadatus un nemaz nezina, ka krāsu profils PDF dokumentā jau ir iešūts. Nu un jau pēc atvēršanas mēs ieraudzīsim arī to, ka AI ir sabojājis 210×210 mm TrimBox dokumenta dimensijas un tagad tās ir 230,8×230,8 mm, jo interpretējot PDF saturu, izmērā tika ņemts vērā viss, kas atrodams PDF dokumentā, pat ja tas atrodas ārpus rāmjiem (šis gan nav pārnestā, bet tiešā nozīmē).

    Īpašu uzmanību vajag pievērst PDF dokumenta izmēram. Tas ir kļuvis stipri lielāks. Tas notiek tāpēc, ka AI saglabā PDF dokumentā gan AI, gan savas interpretācijas PDF. Jebkura programma (ID, Acrobat, utt.) no šī dokumenta lasīs tikai PDF daļu un AI daļu ignorēs. Savukārt ar AI būs tieši pretēji — tas ignorēs jebko, kas ārpus AI ir darīts ar PDF daļu un ielādēs atpakaļ savu saglabāto darba versiju.

    Nečakarēsimies daudz, tikai nomainīsim virsrakstam teksta krāsu un saglabāsim kā jaunu iterāciju PDF dokumentam (2-PDF-edit-in-AI.pdf). Visas augstāk minētās zobusāpes tagad būs skaidri redzamas, atverot PDF dokumentu Acrobat. Mums ir pazudusi ģeometrija, RGB pulkstenis tagad ir CMYK, savukārt teksta rindlasāmība ir sabojāta.

    Spēles ar Illustrator PDF dokumentu Acrobat

    Pēc virsraksta teksta krāsas nomaiņas esam sapratuši, ka mums tomēr nepatīk tas nekvalitatīvais pulksteņa attēls un vēlamies to izdzēst ārā. Pie reizes palielinot virsrakstu un pārbīdot to kompozicionāli loģiskāk. To arī izdarām ar Acrobat pieejamiem rīkiem, saglabājot izrediģēto versiju kā jaunu PDF dokumentu (3-PDF-edit-in-Acrobat.pdf).

    ID neprot lasīt AI saglabāto papildinformāciju, tāpēc tas interpretēs tikai PDF daļu, kas satur PDF pamatinformāciju. Attiecīgi viens un tas pats PDF izskatīsies pavisam dažādi AI un ID.

    Un tagad sākas jautrākais. Ja atvērsim šo PDF dokumentu AI, mums izlēks brīdinājuma logs, ka PDF ir rediģēts ārpus AI (This document has been modified outside Adobe Illustrator). Protams, vēloties saglabāt visas rediģēšanas iespējas, mēs izvēlēsimies pirmo no iespējām un vērsim vaļā dokumentu, ignorējot ārpus AI taisīto. Un ieraudzīsim to pašu dokumentu, kas bija pirms rediģēšanas Acrobat.

    Visu versiju kopums ID un secinājumi

    Lai arī cik jocīgi neliktos, bet Adobe InDesign, runājot mana kolēģa vārdiem, ir tups kā zābaks. Ko tu viņā iemet, to arī dabūsi ārā. Tāpēc neuztraucoties par saturu, var mierīgi samest iekšā ID pa lapaspusēm visus PDF failus un eksportēt kā vienu PDF dokumentu, lai var salīdzināt izmaiņas pa etapiem (4-Combination-export-from-ID.pdf).

    Par to, ka pulksteņa foto ir sačakarēts, mēs pārliecinājāmies jau pie importa AI. Bet tas, kam tajā mirklī vēl nepievērsām uzmanību, ir nianse, ka AI neko nesaprot par objektu statusiem. Ja pēc AI remontdarbiem to vēl grūti ieraudzīt, tad tas ļoti spilgti ir redzams pēc Acrobat remontdarbiem. Virsraksts ir «kļuvis caurspīdīgs». Kaut gan patiesībā notikumu secība bija nedaudz cita un teksts ir nevis caurspīdīgs, bet gan ar ieslēgtu overprint. Noticis tas ir tāpēc, ka sākotnēji teksts PDF dokumentā bijā 100% melns un šādiem objektiem pēc noklusējuma tiek ieslēgts overprint režīms, kas ir pareizi. Bet pēc rediģēšanas AI, kad šim tekstam krāsu nomainījām uz oranžīgo, AI neprot nolasīt objekta overprint uzstādījumus, tāpēc arī nezina, ka tie būtu jālabo. Tāpēc objekts ir palicis šajā stāvoklī, kaut gan tīri tehniski tādam tam nevajadzētu būt.

    Vienmēr, kad tomēr ir nācies bakstīt PDF ārpus Acrobat, es ieteiktu to ielikt tukšā Adobe InDesign dokumentā un vēlreiz eksportēt uz PDF. Tādā veidā būs iespēja vismaz nedaudz atgriezt PDF tā sākotnējo struktūru, piemēram, atjaunojot pareizu dokumenta ģeometriju.

    Es ļoti iesaku pabakstīties un paspēlēties ar visiem arhīvā atrodamajiem failiem kā arī komentēt neskaidrās lietas. Šis nav vieglākais temats, ko sagremot, bet tieši tāpēc es ceru, ka tas liks vēlreiz un vēlreiz pārdomāt, vai ir vērts bakstīt PDF dokumentus ar tam nepiemērotiem rīkiem, jo tieši tikpat daudz zobusāpju sagādās arī citi grafiskie redaktori, kas nav paredzēti PDF rediģēšanai.

  • Rokdarbi. Labojam Rīgas Valsts tehnikuma profesionālās izglītības programmas mācību grafiku

    Tematiski pirms mācību gada sākuma uznāca vēlme padarboties ar kādu stundu sarakstu / mācību grafiku / jaunu zināšanu ieguves plānu. Sauciet to kā nu jums labpatīk. Un kāpēc gan to neizdarīt ar Rīgas Valsts tehnikuma mājaslapā atrodamo mācību grafiku studiju programmai «Iespieddarbu maketu sagatavošana tiražēšanai».

    Vērsim pie ragiem ķerties nebija vienkārši. Nācās izpētīt arī citus RVT mācību grafikus, lai saprastu, kas te notiek (un es tiešām ceru, ka vismaz virspusēji, piemēra vārdā, es to esmu sapratis).

    Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmas «Iespieddarbu maketu sagatavošana tiražēšanai» īstenošanas grafiks. 1. lapaspuse no četrām (saites uz visiem materiāliem atrodamas ieraksta beigās, bet drukājamu PDF failu vari apēst arī pa tiešo).

    Sāksim ar būtiskā saprašanu:

    1. Maketa galvenē un kājenē ir random draza, kas droši vien ir nepieciešama katrā lapaspusē un to uzspiež Eiropas Sociālā fonda prasības dokumentācijai. Vajadzētu to visu salikt kopā un nolikt tā, lai tā ir atrodama, bet neuzbāžas.
    2. Tabulā ir ļoti daudz informācijas, kas atkārtojas vai nav vajadzīga: norāde «Datums», mācību vietas adrese (tā jau norādīta virsrakstā), stundu numerācija (tai nav jēgas, jo 1. stunda dažādās dienās sākas dažādos laikos), līnijas tabulas ailēm, piespiedu ēnojums katram otrajam datumam (jo savādāk vispār neko nevarētu saprast).
    3. Tabula maketēta jocīgā griezumā un nav ne pret ko līdzināta, radot apjukumu pat pie vienkāršas pārskatīšanas.
    4. Nav ievērots tuvuma/tāluma princips — tikpat labi priekšmeta nosaukums, norises vieta un skolotājs vars attiekties gan pie augšējā, gan pie apakšējā stundu uzskaitījuma.

    Man nekad nav bijis skaidrs, kā cilvēkiem var šķist ērti pētīt 20 centimetrus platas desas ar informāciju un mēģināt savilkt kopā pirmo tabulas aili ar pēdējo neapjūkot. Vienmēr stādos priekšā savu klases audzinātāju, kas ar lineālu vilka pāri žurnālam, lai īstajam skolniekam ieliktu vieninieku. Tā arī šeit, makets baudāms ir tikai izdrukātā veidā velkot ar lineālu līdzi.

    Maza pamanītā nianse: dažās dienās stunda, kas sākas 15:35, beidzas 16:10, bet citās dienās — 16:15. Sakarības atrast neizdevās.

    Maketa pārveidei būs nepieciešams izmest visu lieko ārā, atrast kopsakarības un racionāli salikt katru mācību dienu tā, lai tā būtu kā strukturēts bloks, kas ir iterējams (lasi — lai to ir viegli sakopēt vajadzīgos daudzumos).

    Pirmais, no kā uzreiz atteicos: izlīdzināšana pēc laikiem. Nav jēgas atstāt pirmo aili tukšu dienām, kad stundas sākas vēlāk, jo faktiski mācības notiek visu dienu un interese būs par to, cikos konkrētajā datumā stundas sākas un cikos var pazust uz krogu.

    Otrais: saprast, cik kopā ir atsevišķu teksta grupu vienību, lai var paralēli maketa izbūvei sākt arī definēt stilus. Kopā atradu četrus: datums, laiks, priekšmeta nosaukums, priekšmeta apraksts. Papildus izcēlu pusdienu pārtraukumu un vienu īpašo teksta marķējumu, kas norāda uz sarkanajā iekrāsotajām stundām pirmajā lapaspusē, lai arī ko tas nozīmētu (to pašu teksta marķējumu izmantoju arī noslēguma eksāmena izcelšanai).

    Tā kā katras atsevišķas vienības informācija nebija plaša, to varēja viegli ielauzt 3 pārskatāmās slejās un, saglabājot 210×297 formātu, bet pagriežot to stāvus, viss «programmas īstenošanas grafiks» skaisti izvietojās divās lapaspusēs.

    Teksta noformēšanai izmantoju lielisko FF Unit Pro garnitūru, kas pieejama visiem Adobe Creative Cloud abonētājiem pilnīgi bez maksas un ir brīnišķīga tabulu maketēšanai.

    Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmas «Iespieddarbu maketu sagatavošana tiražēšanai» īstenošanas grafika mrserge.lv maketa versijas 1. lapaspuse no divām (saites uz visiem materiāliem atrodamas ieraksta beigās, bet drukājamu PDF failu vari apēst arī pa tiešo).

    No īpašajām «fīčām»:

    1. Viss teksts ir uzlikts un nolīdzināts pēc 12 punktu režģa, bet mācību priekšmeta nosaukumam un aprakstam nolīdzināta ir tikai 1. rinda (lai panāktu šādu efektu, jaunas rindas vietā vajag iesist Shift+Enter).
    2. Datums ir atsevišķs paragrāfs, savukārt laiki ar priekšmetiem ir divu kolonnu tabula.
    3. Mācību priekšmetam no kreisās puses ir nepārtraukta svītra, bet aprakstam un, ja aiz tā vēl ir nepieciešamas tukšās rindas, tad arī tām — svītras vietā ir punktojums. Kombinācija uztaisīta, lai savilktu kopā, cik ilgi stundas notiek, tai pat laikā padarot kopsummā maketu vieglāku. Šī marķējuma izveidei izmantota jaunā InDesign iespēja Paragraph Border.
    4. Ja vienā dienā ir tikai viens priekšmets, kas sākas pirms un beidzās pēc pusdienām, tad netiek atkārtots, kur tas notiek un kas to vada (ja nemainās vieta vai pasniedzējs).

    Solītais fails ar visu saturu vēlā vakara spēlītēm: 2019-08-26-izglitibas-programmas-istenosanas-grafiks.zip (6,5 MB). Arhīvā atrodams oriģināls DOCX formātā un tā paša brīnuma drukājams PDF; pārveidotā maketa INDD un IDML faili un galā uzražotais PDF.

    P.S. Labam ierindas maketētājam ar šo vajadzētu spēt tikt galā pāris stundās (ieskaitot iebraukšanu, kas sākotnējā tabulā vispār ir atrodams un kā tā ir uzbūvēta). Spriežot pēc kursa intensitātes, tikpat ilgā laikā ar to tiek galā arī RVT kursa «Iespieddarbu maketu sagatavošana tiražēšanai» beidzējs.

  • Jaunais Adobe Acrobat DC. Kas lācītim vēderā?

    Adobe ir nākuši klajā ar svaigāko Acrobat ģimenes versiju Acrobat DC, tādējādi pārtraucot kārtas numuru lietošanu nosaukumos (ja vien nav domāts Acrobat 600). Kompānija jau ilgi nevar izdomāt, kā pareizi sagrupēt savu milzīgo programmu daudzumu, tāpēc tagad tiks pieņemts, ka Creative Cloud būs programmas, Document Cloud būs Acrobat ģimene, Marketing Cloud būs analītiķi, bet pārējo mēs tāpat ar meklētāju atradīsim (piemēram Captivate). Un visam pāri dažādi mobilie, mākoņu un starpprogrammu konvertāciju servisi.

    Principā, ja tu strādā ar jebko acīm skatāmu, Adobe ir izdarījis visu, lai tu būtu tās vergs tāpat, kā tu jau tagad esi Google vergs. Bet atgriezīsimies pie Acrobat DC.

    Adobe Acrobat Pro DC
    Adobe Acrobat Pro DC

    Acrobat Reader ir kā nozagta spēlīte, kurai netiec klāt tālāk par ievada video, tāpēc runa būs vienīgi par Acrobat DC Pro versijas jaunumiem.

    Īsumā par jaunumiem. Kārtējo reizi pārstrādāta saskarne, īpaši pielāgojot to skārienekrāniem. Uzlaboti un papildināti rīki darbam ar dokumentu saturu (gan bildēm, gan tekstiem). Formu veidošana, sūtīšana un datu apkopošana, dokumentu sūtīšana un izsekošana (FormsCentral) kā arī mākoņserviss datu uzglabāšanai (Creative Cloud) tagad ir pilnīgi integrēti Acrobat DC. Jaunas aplikācijas mobilajām iekārtām. Izstrādātāji un Adobe iekšējie evanģēlisti tagad jaunumus publicē Adobe Document Cloud blog blogā, pārējie blogi ir slēgti.

    Adobe FormsCentral tagad ir integrēts Acrobat

    Janvārī Adobe paziņoja, ka FormsCentral (programma darbam ar formām, dokumentu revīziju un apriti) kā arī visi servisi, kas ir saistīti ar FormsCentral no 28. jūlija vairs nebūs pieejami. Tā vietā viss tiek integrēts Acrobat DC. Un sen jau bija laiks.

    Acrobat tagad ir iestrādāti forši jaunumi tieši darbam grupās un ar vairākām iekārtām vienlaicīgi. Savukārt formu veidošanā un aizpildīšanā kopš FormsCentral bērēm nekas funkcionāli jauns klāt nav nācis.

    PDF sūtīšanu ar izsekošanu arī varēja veikt iepriekš, bet tas bija tikai PDF formām. Tagad tas ir iespējams jebkuram PDF dokumentam un izsekošanai palīgā nāk uzlabotais Tracker rīks.

    Acrobat DC document tracker.
    Acrobat DC document tracker.

    Varam, piemēram, izsūtīt PDF dokumentu 1000 e-pasta adresēm un saņemt paziņojumus, kad otra puse būs nevis tikai saņēmusi e-pastu, bet gan reāli atvērusi PDF failu. To visu var papildināt ar dokumentu elektronisko parakstīšanu dažādos veidos, gan ar sertifikāciju, gan bez.

    Kopš 2001. gadā PDF/X kļuva par atzītu ISO standartu, Acrobat iestrādātie digitālo parakstu rīki atbalsta praktiski visus pasaulē pieņemtos digitālo parakstu standartus, tai skaitā arī Latvijas e-parakstu.

    Ar Latvijas e-parakstu joprojām gan ir nedaudz jāiespringst konfigurējot, toties pati parakstīšana pēc tam ir tīrais nieks. Piemēram, parakstīta lapa no 1957. gada spirtoto dzērienu kataloga ar Latvijā strādājošu e-parakstu un bildi, kas ir paraksta sastāvdaļa.

    Un tas vēl nav viss. Līdz ar pilnvērtīgu Acrobat integrāciju Adobe dokumentu aprites mākoņservisā, tagad visi PDF faili, kurus tu esi atvēris uz vienas iekārtas, ar Mobile Link būs automātiski pieejami arī uz otras iekārtas. Galvenais neaizmirst autorizēties Creative Cloud un ieslēgt Mobile Link programmā.

    Saskarne skārienjūtīgiem ekrāniem

    Profesionālam un specifiskam darbam (piemēram, failu pirmsdrukas sagatavošana) Acrobat jau kopš devītās versijas pēc katras atjaunošanas bija jāpārkonfigurē saskarne, lai vajadzīgie rīki būtu kaut cik pa rokai. Tā kā tagad modē ir skārienjūtīgie ekrāni, Adobe ir izdarījusi visu, lai Acrobat būtu piemērots glāstvirsmām, un tikai tām (gandrīz).

    Adobe Acrobat DC rīku skats.
    Adobe Acrobat DC rīku skats.

    Gandrīz tāpēc, ka Edit -> Preferences jūs sagaidīs vecais labais Acrobat logs ar gūzmu uzstādījumu, kas izkārtoti vairākos desmitos kategoriju. Un es stipri apšaubu, ka kādam uz skārienjūtīgā ekrāna pietiks pacietības tur bakstīties. Tas pats sagaida arī pie praktiski jebkura rīka dialoga loga. Toties tagad rīkiem ir meklētājs un uz iPad esot parādījusies iespēja rediģēt tekstus un pārkārtot lapas.

    Adobe Acrobat Preflight rīks, kas savu izskatu nav mainījis kopš 2006. gada, nebūs interesantākā vieta programmā, ko bakstīt ar pirkstu uz skārienjūtīga ekrāna.
    Adobe Acrobat Preflight rīks, kas savu izskatu nav mainījis kopš 2006. gada, nebūs interesantākā vieta programmā, ko bakstīt ar pirkstu uz skārienjūtīga ekrāna.

    Visām populārajām platformām (iPhone un atsevišķi iPad, Android, Windows Phone) ir radītas savas mobilās aplikācijas. Katrai sistēmai gan ir vairāk vai mazāk apgrieztas pilnās versijas iespējas, toties ir kopēja saskarne un jau pieminētā dokumentu sinhronizācija caur mākoņservisu.

    Jaunas dokumentu rediģēšanas iespējas

    Par šo iespēju es sapņoju gadus piecpadsmit atpakaļ—pilnvērtīgi rediģēt skenētos dokumentus. Ja līdz šim Acrobat bija lielisks tekstu atpazinējs un par FineReader es jau sen esmu aizmirsis, tad jaunās iespējas vienkārši norauj jumtu.

    Es ar telefonu nofotografēju fragmentu no Jelgavas avīzes «Zemgales Ziņas», ar Adobe Acrobat aplikāciju Android telefoniem konvertēju bildi par PDF un tā automātiski saglabājās mākonī (faila oriģināls). Tad datorā atvēru mākonī saglabāto PDF, apgriezu bildi līdz man vēlamajam izmēram un veicu teksta atpazīšanu. Tālāk seko maģija. Izvēlamies Edit PDF rīku un vēsi dragājam ar kursoru virsū jebkuram teksta blokam. Acrobat ne tikai ļaus šo teksta bloku rediģēt, bet arī automātiski uzzīmēs pilnu fontu, lai ievadītais vai rediģētais teksts maksimāli līdzinātos attēlā redzamajam (fails ar rediģētu tekstu). Protams, viss vēl nav sterili un perfekti. Bet šis ir sasodīti labs rezultāts tik jaunai tehnoloģijai.

    Avīzes «Zemgales Ziņas» fragmenta fotogrāfijas oriģināls un ar Acrobat DC rīkiem rediģētais teksts. Te jāpiebilst, ka, jo labāka, kvalitatīvāka ir bilde, jo labāks būs arī rezultāts.
    Avīzes «Zemgales Ziņas» fragmenta fotogrāfijas oriģināls un ar Acrobat DC rīkiem rediģētais teksts (pievērsiet uzmanību kreisās slejas virsrakstiem un labās slejas raksta autoram). Te jāpiebilst, ka, jo labāka, kvalitatīvāka ir bilde, jo labāks būs arī rezultāts.

    Ja ikdienā nodarbojaties ar PDF dokumentu rediģēšanu (te gan es vairs nedomāju fotografētus attēlus, bet gan reālus teksta un attēlu blokus), patīkami būs uzzināt, ka Acrobat beidzot ir atrisināta mūžsenā problēma ar vairākrindu paragrāfiem. Tagad katra teksta rinda vairs netiek uztverta atsevišķi un var mierīgi rediģēt visu paragrāfu. Teksta blokus var papildināt, samazināt, pat veikt kļūdu pārbaudi (spell-check). Turklāt var ne tikai bīdīt jebkuru objektu lapā, bet arī mainīt teksta bloku platumu un apgriezt bildes arī tādiem PDF failiem, kas taisīti bez rediģēšanas atbalsta (sveiciens no PDF 5.x compliance).

    Turpat Acrobat atvērtā PDF failā esošu attēlu tagad var nosūtīt apstrādei Photoshop (vai uz jebkuru citu bilžu redaktoru), veikt vajadzīgās korekcijas un atgriezties Acrobat. Tagad nav katra brāķētā attēla dēļ jātaisa jauns PDF fails (pirmsdrukas krāsu korektori plaukšķina un smaida).

    Nu un protams arī eksports no PDF uz ofisa programmām. Acrobat tagad pacieš visu. Var tabulu pa tiešo eksportēt uz Excel, var taisīt rediģējamus Word vai PowerPoint dokumentus. Turklāt Acrobat ir iebūvēta Microsoft SharePoint integrācija un tiek solīts, ka tuvākajā laikā parādīsies arī citi mākoņservisi.

    Tagad skenētiem un fotografētiem dokumentiem ir iespēja automātiski novākt apkārtējo fonu (atminaties kopēto dokumentu melnās malas?). Pat pie slikta apgaismojuma uztaisīta čeka fotogrāfija pēc automātiskās apstrādes izskatās ļoti labi (grāmatveži tikko aizgāja pakaļ šampanietim).

    Adobe Acrobat DC rīka Enhance Scans piemērs ar sliktā apgaismojumā fotografēta čeka apstrādi.
    Adobe Acrobat DC rīka Enhance Scans piemērs ar sliktā apgaismojumā fotografēta čeka automātisku apstrādi.

    Kā pēdējais dokumentu rediģēšanas jaunums ir atpazītā teksta kļūdu labošana. Līdzīgi, kā tas ir jebkurā specializētajā teksta atpazīšanas programmā. Un te arī parādās Acrobat vēlme nepārtraukti būt tīklā—visi, vai vismaz liela daļa atpazītā teksta korekcijas datu tiek nosūtīti uz Adobe serveriem, tādējādi audzējot muskuļus atpazīšanas programmas mākslīgajam intelektam. Ja vēl desmitajā Acrobat versijā man teksta atpazīšana no skenētiem dokumentiem vispār šķita muļķīgs joks, tad tagad šis rīks ir ļoti spēcīgs un vēlme to apmācīt kļūt vēl labākam ir apsveicama. Turklāt ne pārāk bieži gadās, ka latviešu valoda ir starp pirmrindniecēm aiz peļķes strādājoša programmatūras giganta must-have lietu sarakstā.

    Pārējie sīkumi un secinājumi

    Katrā jaunā Acrobat versijā uzrodas sīkumi, kurus visticamāk ir beidzot izcīnījis kāds no lietotājiem vai izstrādātāju komandas cilvēkiem. Tā DC versijā ir parādījusies iespēja drukāt dokumentus, par 15% samazinot iztērēto tonera krāsu un automātiskā fona adaptācija vieglākai lasīšanai. Vēlreiz atgādināšu arī par daudz funkcionālākām jaunajām mobilajām aplikācijām, no kurām gan nebūs dižas jēgas, ja nelietosiet Acrobat Pro versiju uz datora. Īpaši Mac lietotājiem beidzot ir parādījušas uz PC jau gadiem esošās iespējas veidot normālas kvalitātes PDF failus no Microsoft Office programmām un VoiceOver atbalsts PDF dokumentu nolasīšanai (šis gan tikai angļu valodai).

    Rezumējot jāsaka, ka jaunais Acrobat DC ir apveltīts ar daudz jaunām un sen gaidītām iespējām. Tai pat laikā pieredzējušiem lietotājiem saskarne būs lielas zobusāpes vismaz dažas pirmās nedēļas. Labi, ka vismaz lielākā daļa šortkatu ir savā vietā.

    Tāpat kā ar pārējiem Creative Cloud produktiem, arī ar Acrobat turpmākā attīstība plānota, nevis taisot reizi divos gados jaunas versijas, bet gan katru mēnesi nākot klajā ar papildinājumiem un uzlabojumiem. Programmu abonēšanas licenču stratēģija sevi ir attaisnojusi un Adobe tagad lēnām, bet godīgi ieplūst nauda visu savu produktu ātrākai attīstīšanai un papildināšanai ar jaunām iespējām. Tā kā liela daļa darbu, kas tiek veikti Acrobat, ir automatizēti (piemēram, 1000 dokumentu ieskenēšana, teksta atpazīšana un saglabāšana, nospiežot vienu pogu), atliek cerēt, ka turpmākie papildinājumi programmas darbībā nesačakarēs iepriekš pierasto darba kārtību, kā tas ir gadījies ar dažām Photoshop un InDesign pārāk gudri renovētām fiškām.

    P.S. Ja maksimums, ko no sevis varat izspiest, ir iesniegums par atvaļinājumu un kredītkartes pieteikuma aizpildīšana, turklāt visus dokumentus glabājat mājās kurpju kastēs, Acrobat jums nav vajadzīgs. Jo tas nav kārtējais failu glabāšanas mākoņserviss ar apskates un parakstīšanas iespējām. Šis rīks ir paredzēts cilvēkiem, kas ikdienā pārstrādā desmitiem, simtiem un tūkstošiem dokumentu, nodarbojas ar to rediģēšanu, šķirošanu, apstrādi vai arhivēšanu. Un ir grūti iedomāties analoģisku programmu, kas ietvertu visas tās iespējas, kas ir Acrobat DC, sākot ar pirmsdrukas sagatavošanu un beidzot ar grāmatu digitalizēšanu.

  • 2015. gada kalendārs (ar ekstrām)

    Ievērojot tradīciju, arī šogad sagatavoju maketu nākamā, 2015. gada kalendāram, kuru katrs var brīvi lejuplādēt, saglabāt, izdrukāt un lietot pēc saviem ieskatiem. Šoreiz ir lauzta tradīcija taisīt pliku datumu kalendāru un tas ir papildināts ar dažām ekstrām, bet pieejams arī makets bez šiem papildinājumiem.

    2015. gada kalendārs (oktobra mēneša fragments).
    2015. gada kalendārs (oktobra mēneša fragments).

    Kā ierasts, kalendārs ir uztaisīts A formātā, brīvi var drukāt gan A4, gan A1 lielumā, kopā ir 13 lapaspuses, ieskaitot vāku. Es joprojām pieturos pie domas, ka absolūti bezjēdzīgi ir kalendārus izķēmot ar līnijām vai rūtīm dienu/nedēļu atdalīšanai. Tāpat man joprojām šķiet nesvarīgs vārdadienu kalendārs un padsmit dažādu atceres dienu pieminēšana.

    Toties šoreiz kalendārā ieliku divas būtiskas lietas, kas attiecas uz darbadienām un brīvdienām: valstī oficiāli par brīvdienām atzītās dienas un divas pārceltās darbadienas, kas paredzētas 2015. gadā.

    Tāpat kalendārā ir atzīmēti visi 2015. gada pilnmēneši (jo pilnmēness izrādījās būtisks faktors daudziem, kas manu kalendāru lieto) un atzīmētas arī abas dienas gadā, kad jāgroza pulksteņi uz ziemas un vasaras laiku.

    Citādā ziņā makets joprojām ir vienkāršs, katram datumam apkārt ir pietiekami vietas, lai pieķēpātu sev vēlamo informāciju. Padomāts arī par tiem, kas kalendāru izdrukās un gribēs uzlikt spirāli — ir papildus atkāpe no lapas augšas.

    mrserge.lv 2015. gada kalendārs ar nedēļu numerāciju, pilnmēness dienām, oficiālajām brīvdienām Latvijā, pārnestajām darbadienām, vasaras un ziemas laika maiņu, un citiem svarīgiem datumiem *.pdf formātā.

    mrserge.lv 2015. gada kalendārs tikai ar datumu skaitļiem un izceltām brīvdienu dienām *.pdf formātā.

    Atliek vien izvēlēties, kurš 2015. gada kalendāra variants šķiet piemērotāks izmantošanai. Digitālās drukas centros drukāt neiesaku (neizprotamu iemeslu dēļ tur ir paranormālas cenas), toties pašiem izdrukājot, pāris € var iekļauties un uz kopēšanas salonu var aiznest iegriezt spirāli, ja kalendāru karinās pie sienas. Iesaku izvēlēties vismaz 200g/m2 smagu papīru un noteikti neņemt stipri krītotu (spīdīgu), lai nav jāskatās uz atspīdumiem un piezīmes jāraksta ar spirta marķieri.

    Tradicionāli — maketēšanas frīkiem, kas vēlas izskaistināt kalendāru ar kaķīšu bildītēm, pieejams *.idml fails makarēšanai InDesign. Es gan šī gada maketā nomainīju fontu no brīvi pieejamā Diavlo uz maksas PF Agora Serif Pro, bet prasmīgām rociņām tas nebūs šķērslis, ja jau būs ticis līdz maketa atvēršanai. Sapakots mrserge.lv 2015. gada kalendārs *.rar (jo ir trīs papildus grafikas, kas vajadzīgas maketam).

    Lūdzu.

  • DIY kalendārs 2014. gadam

    Atjaunoju maketu kalendāra maketam, ar kuru pāris gadus jau dalos.

    Kalendārs, kurā visu pats var saplānot (2008. gada maketa paraugs).
    Kalendārs, kurā visu pats var saplānot (2008. gada maketa paraugs).

    Tipiski sienas kalendārus drukā uz krītota papīra un starp datumiem saliek nekam nevajadzīgas līnijas, savukārt kalendāra dienu maketā, papildus tam, ka sestdiena un svētdiena jau tā ir atzīmētas, vēl samet iekšā tonnu ar nevajadzīgu informāciju (vārdadienas, kuras mēs tāpat varam uzzināt, atverot jebkuru Latvijas interneta portālu; mēness fāzes, no kurām man ne silts, ne auksts; leģionāru, genocīda un kapu svētku piemiņas dienas, utt.) . Mani tas patiesi tracina.

    Man vajag kalendāru, kurā pats varu ar jebkādu rakstāmo salikt vajadzīgo informāciju, un nekas netraucē šo informāciju uztvert, papildināt, labot vai izdzēst. Tieši tāpēc arī 2014. gada kalendārs būs tik vienkāršs, lai to sarežģītu varētu pataisīt tā lietotājs.

    Būtiski ir tas, ka šo kalendāru var drukāt jebkādā izmērā. Tas var būt salokāms kalendārs ielikšanai kabatā vai milzīgs kalendārs, ko ielikt ofisā pie sienas un aizpildīt to kopā ar kolēģiem.

    2014. gada kalendāra makets InDesign CC failā tiem, kam gribas pačakarēties un kaut ko pamainīt (piemēram, salikt uz mēnešu nosaukumu lapas kaķēnu fotogrāfijas).

    2014. gada kalendāra makets InDesign IDML failā tiem, kam gribas pačakarēties un kaut ko pamainīt (piemēram, salikt uz mēnešu nosaukumu lapas kaķēnu fotogrāfijas).

    2014. gada kalendārs PDF formātā drukai un tūlītējai izmantošanai.

    Fonts vēl joprojām ir Diavlo, brīvi lejuplādējams exljbris mājaslapā.

  • Adobe Acrobat X ir klāt

    Visi fiksi dodamies uz http://get.adobe.com/reader/ un uzstādam sev jaunāko Adobe Acrobat Reader versiju. Ātri.

    Download Adobe Acrobat X
    Download Adobe Acrobat X

    Komentāri un stāsti par to, kas tas ir un kāpēc to vajag sekos vēlāk, bet jau tagad varu pateikt galvenās priekšrocības:

    • teju zibenīga *.pdf failu ielāde caur pārlūku
    • iespēja tiešsaitē strādāt ar vienu *.pdf failu kolektīvi
    • daudz plašākas iespējas Reader, attiecīgi, bezmaksas versijā

    Vairāk jau tagad var pasiekaloties Acrobat X produkta lapā.

  • Adobe Creative Suite 4 Printing Guide

    Viens no noderīgākajiem dokumentiem, kādu nācies redzēt iznākam pēdējā laikā. Kaut gan samērā masīvs (viena vakara laikā izlasīt būs grūti), tai pat laikā Adobe Creative Suite 4 Printing Guide atbild uz lērumu sīku un ikdienišķu jautājumu par to, kā būtu pareizi (lasi—kā to ir paredzējuši izstrādātāji) strādāt ar dokumentiem, sagatavojot tos drukai Adobe Creative Suite 4.

    Nokopēju pie sevīm pilno drukas versiju dokumentam (18MB) un arī samazināto, ekrāna lasīšanai paredzēto versiju (5MB). Lasiet veseli un priecājieties.

    Īss satura rādītājs:
    Chapter 1: Common Resources
    Chapter 2: Adobe InDesign CS4
    Chapter 3: Adobe Photoshop CS4 and Photoshop CS4 Extended
    Chapter 4: Adobe Illustrator CS4
    Chapter 5: Adobe Acrobat 9 Pro

  • Quark tagad atbalsta InDesign un InCopy

    Dikti sen nebiju lietojis QuarkXPress. Pa šo laiku ir parādījusies arī InCopy draudzene QuarkCopyDesk un vēl daži labumi. Nav ne mazākās sajēgas, kā tas ir ietekmējis visus tos, kas tiešām Quark lieto. Man līdz šim vienīgais, kas ir bijis vajadzīgs — ik pa laikam nozagt jauno Q2ID versiju, lai varētu ar XPress radītajiem failiem kaut cik operēt.

    Bet šajās dienās Quark ir pārsteidzis ne vien mani, bet arī uzņēmuma akciju turētājus un vēl dažus labus, paziņojot, ka ir iznācis jauns bezmaksas papildinājums, ar kura palīdzību tagad būs iespējams brīvi operēt ar InDesign un InCopy veidotajiem datiem, savukārt MS Word videi tagad ir pielāgots drag&drop (līdz ar to arī Copy&Paste) režīms, kurš jau labu laiku ir pieejams InDesign lietotājiem (man tas savulaik izglāba, strādājot ar kādas apdrošināšanas kompānijas formām, kuras gribēja nevis PDF, bet *.doc formātā).

    Paši Quark par to raksta:

    Benefits by Customer:

    1. Agencies are better equipped to satisfy their customers’ requests, whether a customer uses QuarkXPress or InDesign.
    2. Marketing departments can easily collaborate with business partners such as agencies, pre-press, and print service providers.
    3. Magazine and newspaper publishers can create one workflow system for multiple publications using both QuarkXPress and InDesign.

    Negribu tagad te izplūst ar pāragriem secinājumiem, bet piekrītu domai, ka tas varētu veicināt tirgus paplašināšanos šim produktam, jo vajadzēs tikai vienu programmu paketi, lai redzētu un spētu koriģēt dažādu drukāto dizaineru darbus, neizmantojot komentēšanu PDF dokumentos vai ilgas telefonsarunas, nerunājot par bakstīšanu monitorā pār plecu.

  • Rokdarbi #14. Sakārtojam drukas iekārtas shēmu

    Es piedāvāju prātvēderiem nopelnīt garšīgo labumiņu par šī uzdevuma veikšanu, tomēr necik tālu neviens netika. T.i. — uz e–pastu man atnāca daži neveikli mēģinājumi, bet nekas vairāk. Līdz ar to es pasludinu, ka Rokdarbu konkursā neviens nav uzvarējis, bet savu stāstu izklāstīšu tālāk.

    Vēlreiz apskatīsimies uz attēla oriģinālu.

    Adana pirmās drukas iekārtas uzbūves shēma.
    Adana pirmās drukas iekārtas uzbūves shēma.

    Kas ir tas, kas pirmais mums ir acīmredzamais? Pareizi — tiek izmantota divkrāsu druka. Tālāk? Pareizi — tika uztaisīta filma, bet bija aizmirsts uz tās uzlikt drukas iekārtas sastāvdaļas, tāpēc to izdarīja ar roku vēlāk. Protams, sanāca pabriesmīgi, jo līnijas viena ar otru ņirb kopā un katrai no tām ar pirkstu jāvelk līdzi.

    Droši vien ka acīgākie pamanīja arī to mazo tekstu zem attēla — patiesībā, tas ir viens no svarīgākajiem tekstiem šajā lapā. Tieši tāpēc man nav skaidrs, kāpēc šis teksts atrodas lapas apakšā ar tik nenozīmīgu novietojumu lapā, ka nemaz negribas tam pievērst uzmanību.

    Pieņemsim, ka mums ir nedaudz vairāk iespēju un naudas, nekā tas bija šīs konkrētās lapas veidotājam. Mēs aizejam ar ilustrācijas filmu uz laboratoriju un palielinam to nedaudz lielāku. Tad mēs aizejam pie mākslinieka un liekam viņam uz atsevišķas filmas uzzīmēt mums punktus, kas apzīmētu konkrētas deļas. Tad mēs dodamies pie jaukās meitenes–salicējas, kas mums uzdrukā vajadzīgos tekstus un izdrukā uz filmas.

    Pēdējais posms — sākumā uz lapas nodrukājam melno krāsu (mūsu drukas iekārtu), pēc tam nodrukājam otru filmu, uz kuras ir zaļā krāsa, pirms tam palūdzot izbalināt uz melnās filmas vietas, kas pārklājas ar zaļo krāsu, lai varētu kaut ko salasīt.

    Adana printing machines salabots variants
    Adana printing machines salabots variants

    Un man ir arī Adana Printing Machines salabotais variants PDF formātā, ja kāds grib apskatīties, kā es to izdarīju.

  • Pantone 2026. gada krāsa 11-4201 TCX Cloud Dancer un kā to drukāt

    Ik gadu Pantone kādu no savu katalogu toņiem pasludina par gada krāsu. Šoreiz izvēlēts tonis 11-4201 TCX. Īsumā — lai dabūtu šo toni uz papīra, ir vienkārši jāizvēlās atbilstošs papīrs un tas nemaz nav jāapdrukā.

    Sāksim ar būtiskāko. Pantone gada krāsa nepadara sliktu attēlu lielisku, nesalabo krāsu profilu un neliek UV lakai uzvesties pieklājīgāk uz nepārklātiem materiāliem. Tā neglābj slikti izvēlētu papīru un nepadara bēdīgu maketu par izcilu. Bet tā izskatās labi mārketinga atskaites prezentācijā — it īpaši, ja slaidā nav jārunā par realitāti.

    Mūsdienās kalibrēts ekrāns ir sastopams retāk kā braucošs Volvo 760. Līdz ar to precīzām krāsu referencēm digitāli nav vispār nekādas nozīmes. Der aptuvenais kaut kas. Savukārt spektrālie mērījumi raupjam, nelīdzenam materiālam ir diezgan liels piedzīvojums. Tāpēc tekstila industrija lielākoties joprojām paļaujas uz reāliem, fiziskiem paraugiem.

    Klasiska krāsota materiāla reference: nekrāsots, bāzes paraugs; krāsots paraugs; dilumnoturības tests. Papildus vēl var nākt arī protokolētie spektrālie mērījumi un specifiski, audumiem raksturīgie testi.

    Kā jau raženi un pieredzējuši informatīvās miskastes ražotāji, Pantone ir radījuši TCX katalogu (Pantone Textile Cotton Extended). Tas ir paredzēts krāsotai kokvilnai un nozīmē dažādu krāsiņu paraugu vēdekli, ar kuru spēlēties dizaineriem. Turklāt ļoti dārgu vēdekli, tāpēc arī tā reklamēšanā tiek ieguldīti tik lieli līdzekļi. Tekstila nozarē katram ražotājam parasti tādi katalogi ir pašam un tie balstās uz saražotās produkcijas vēsturi.

    Krāsotas vilnas dzijas referenču katalogs. Attēlā esmu izrediģējis referencēm aprakstus (pielietotās krāsvielu proporcijas, uzskaites kodi un cita specifiska informācija). Pēc šādiem katalogiem arī pēc vairākiem gadiem ražotājs spēj atrast precīzu referenci tam, ko pirms tam jau ir ražojis.

    Savukārt maksātnespējīgiem dizaineriem un dizaineru vadītājiem, kuriem ir galva uz pleciem, Pantone piedāvā tā paša TCX kataloga toņu references pielietojumiem digitālajā pasaulē, no kurām tad arī tālāk tiek atvasināti arī citi pielietojumi. Piemēram, atrādīšanai uz aifoniem vai drukai uz papīra.

    Pantone 11-4201 krāsas references

    • sRGB 240, 238, 233
    • Hex #F0EEE9
    • Lab 94.14, 0.42, 2.51

    Nu lūk, spridziniet, dizaineri. Jums visi vārti vaļā! Bet, bet. A kā šito nodrukāt uz papīra? Ja precīzi, tad nekā. Jo šī krāsas reference vispār tam nav paredzēta un tās pielietošana drukā ir vairāk sevis un iespiedēju mocīšana.

    Tomēr ir risinājums arī tiem, kurus tomēr stipri notramdījuši jaunie un stilīgie klienti un Pantone gada krāsa par visām varītēm drukātā veidā nāksies izmantot. Pantone 11-4201 Cloud Dancer tonis ir ļoti, ļoti tuvs klasiskam, krēmīgam papīram, kuru lieto grāmatās.

    No tiem paraugiem, kas nu man bija pa rokai, vistuvākais bija Munken Premium Cream — ΔE 2.49 pret referenci. Jā, nav izcili. Bet tik precīzi nodrukāt jau ir izaicinājums. Un pavisam droši varu apgalvot, ka ir arī citi krēmīgie papīri, kurus var mierīgi lietot, lai būtu mums kārtīga deja mākoņos. Respektīvi, vienkārši lietojiet krēmīgos papīrus kā jau gada trendam atbilstošo bāzi un bez galvassāpēm drukājiet pāri saturu.

    Galvassāpju mazināšanai un vispārējai pārliecībai par to, ka drukā uz papīra mums viss ir kārtībā: iepriekšējo gadu Pantone gada krāsas. Arīdzan no tekstila (kokvilnas) krāsu kataloga. 2016. un 2021. gadā pat tika izdomāts, ka gada krāsas var būt veselas divas.

    • 2025 Pantone 17-1230 TCX Mocha Mousse
    • 2024 Pantone 13-1023 TCX Peach Fuzz
    • 2023 Pantone 18-1750 TCX Viva Magenta
    • 2022 Pantone 17-3938 TCX Very Peri
    • 2021 Pantone 17-5104 TCX Ultimate Gray & Pantone 13-0647 TCX Illuminating
    • 2020 Pantone 19-4052 TCX Classic Blue
    • 2019 Pantone 16-1546 TCX Living Coral
    • 2018 Pantone 18-3838 TCX Ultra Violet
    • 2017 Pantone 15-0343 TCX Greenery
    • 2016 Pantone 13-1520 TCX Rose Quartz & Pantone 15-3919 TCX Serenity

    Varbūt nākamgad tas varētu būt viss katalogs. Kādam jau galu galā to vajadzētu beidzot saņemties un nopirkt.

  • Oda drukātajai presei — durvīm uz plašāku pasauli tepat blakus

    Ir saprotams, ka nepastāv vairs pārliecinošu argumentu nacionālo laikrakstu lasīšanai — ziņas ir iztirzātas TVNET un Delfu komentāros vēl pirms papīra nokļūšanas iespiedmašīnā. Gluži pretēji ir reģionos. Sēdēšana klasesbiedru vacapā vai ciemata feisītī ir būšana ļoti šaurā burbulī, kurā visu regulē skaļākā balss. Savukārt vietējā laikrakstā ir spēks, jo paustais ir pārlasīts, pārbaudīts un par to uzņemas atbildību.

    Mūs Skrīveros iekristīja par gājputniem — atbraucam līdz ar lakšiem un esam projām pie pirmajām ledus glazūrām uz peļķēm. Toties vietējo laikrakstu abonējam jau gadiem. Ir forši profesionāli pieskatītā informācijas forumā smelties aktuālas zināšanas par vidējo malkas cenu, kultūras notikumiem, rosīgiem cilvēkiem, pašvaldības piruetēm un palaidņu izdarībām. Saprast un iepazīt, kā tad kaimiņi dzīvo. Un varbūt dažkārt arī iepazīstināt ar sevi. Jo ir taču iemesls, kāpēc tieši te izvēlamies pavadīt būtisku daļu dzīves.

    Avīzes satuvina. Tieši vietējā drukātajā medijā mēs iepazināmies ar Vecbebru biškopības tehnikumu, Jaunjelgavas gastronomijas veikalu Lauva, izciliem lauku kafejnīcu pasākumiem Neretā, Krapes muižas svētkiem, kaislīgiem zemeņu lauku kopējiem un to, ka Skrīveru mājas saldējums ir pieejams AirBaltic lidmašīnu ēdienkartēs. Un mūsu kaimiņš pie mums ciemos ir biežāk, jo arī grib lasīt avīzi. Galu galā. Raugi, pat Dainis Īvāns uzrunā Doma laukumā teica: «Vēl vakar kaimiņš man ieteica ielūkoties Aizkraukles novada avīzes Staburags redaktores ievadslejā».

    Tāpēc aicinu tevi saņemties un abonēt drukāto presi. Nopelnīsi no manis milzīgu paldies. Un, ja padomāsi arī par saviem tuviniekiem un savlaicīgi sagatavoties Ziemassvētkiem, dāvinot viņiem vietējās vai nacionālās preses abonementu nākamajam gadam, saņemsi paldies arī no viņiem. Uztver to kā regulāras pastkartes no visiem tiem ceļojumiem, kurus tu jau esi ieplānojis un kuros nekad neiekļausi pasta nodaļas apmeklējumu.

    Kā abonēt reģionālo laikrakstu?

    Rakstīt un stāstīt par avīzēm 2025. gada nogalē nav viegli. Ja vien tu esi izlasījis tik tālu, tad droši vien māj ar galvu un klusē, lai neierosinātu dialogu un varētu šo tēmu ātrāk slēgt. Un arī abonēt laikrakstu 2025. gada nogalē ir sarežģītāk, nekā man likās. Tā ir kombinācija starp monopolizētu tirgus pieskatīšanu, slinkumu vai nespēju ieviest mūsdienīgus risinājumus un izteiktu tendenci turpināt sēdēt uz desmitiem gadu veciem lauriem, kuri sen vairs nepastāv.

    Ātrākais veids abonēt vietējo laikrastu ir ieejot Latvijas Pasta mājaslapā Abone.lv, izvēloties preses izdevumus un tad noformējot pasūtījumu. Superīgā fīča, par ko pastnieki droši ka nebūs sajūsmā — iespēja pasūtīt reģionālo laikrakstu uz jebkuru Latvijas adresi. Visu nākamo gadu Latgales Laiks pienāks mūsu Rīgas dzīvoklī. Bet ir savi mīnusi. Jo abonējot caur pastu būs jāizmet elles loki, lai tiktu pie reģionālās avīzes digitālajām versijām, kad neesi uz vietas.

    Otrs variants ir apmeklēt laikrakstu mājaslapas un abonēt redakcijās. Saraksts ar visiem laikrakstiem un to redakciju mājaslapu adresēm ir apkopots tālāk. Tur ir savi, īpaši piedzīvojumi. Jo ne visiem izdevies saprotamu tehnisko risinājumu uztaisīt, citi prasa piezvanīt (OMG, zvanīt!), un ar dažiem būs e-pastos jāapmainās ar laipnībām. Toties te ir iespējamas priekšrocības, kas nav sienas kalendārs par godu gada abonementam.

    Piemēram, laikrakstu Staburags var abonēt par 9,90 € mēnesī, saņemot laikrakstu pastkastē, mobilajā telefonā un vēl arī piekļuvi fotoreportāžām, iespējai kaut ko dīvainu ierakstīt komentāros un izlasīt pāris gadus vecus rakstus.

    Kādas avīzes Latvijā iznāk un cik tās maksā?

    No Latvijas pasta abonēšanas katalogiem izdevās savilkt kopā 2025. un 2026. gada datus par laikrakstiem, to abonēšanas cenu gadam ar pārskatu par cenām. Ar nodomu izņēmu ārā visu, kas saistīts ar TV programmām un uz to bāzes veidotajiem pielikumiem, toties atstāju superekskluzīvo Kaleidoskopu, par kura esamību tikai nesen uzzināju. Jā, jūs pareizi sapratāt, avīzes krievu valodā es arī neapskatu. Un angliski iznākošais The Baltic Times jau labu laiku ir žurnāla formātā, tāpēc neskaitās. Citās valodās mums abonējama vietējā prese neiznāk.

    Pirmā cena ir, ja abonē kā privātpersona, otrā — kā juridiska persona. Visiem, kam vien bija iespēja, pieliku klāt arī saiti uz laikraksta mājaslapu. Ja juridiskās personas ailē redzi domuzīmi, tad šī laikraksta redakcija vairs nenodarbojas ar dīvaino pieņēmumu «firmām daudz naudas, var atļauties». Realitātē tas nozīmē, ka laikrakstu iznākšanu un abonentu skaitu stutē valsts un pašvaldību budžeti, bet uzņēmumiem labāk laikrakstu abonēt ar avansu norēķinu caur kādu no darbiniekiem.

    Avīzes nosaukums2025. gads Privātpersonām2025. gads Juridiskām personām2026. gads Privātpersonām2026. gads Juridiskām personām
    Nacionālie laikraksti
    DDD24,00 €35,00 €
    Diena159,99 €169,00 €
    Ievas Padomu Avīze55,00 €59,99 €
    Kas Jauns Avīze39,99 €43,99 €
    Kultūrzīmes19,99 €29,88 €
    Latvijas Avīze199,79 €242,31 €249,79 €285,67 €
    Latvijas Mājas Dakteris20,00 €20,00 €
    Lauku Lapa12,00 €
    Meža Avīze24,00 €28,80 €36,00 €
    Reģionālie laikraksti
    Alūksnes un Malienas Ziņas96,00 €132,00 €102,00 €138,00 €
    Auseklis102,00 €150,00 €114,00 €162,00 €
    Bauskas Dzīve108,00 €144,00 €114,00 €150,00 €
    Brīvā Daugava99,60 €120,00 €108,00 €132,00 €
    Druva99,00 €156,00 €101,40 €174,00 €
    Dzirkstele112,00 €144,00 €118,00 €150,00 €
    Ezerzeme45,00 €60,00 €50,00 €65,00 €
    Kaleidoskops15,00 €15,00 €
    Kurzemes Vārds131,88 €155,88 €143,88 €167,88 €
    Kurzemnieks99,00 €144,00 €110,00 €156,00 €
    Latgales Laiks60,00 €85,00 €60,00 €85,00 €
    Liesma105,60 €168,00 €114,00 €180,00 €
    Neatkarīgās Tukuma Ziņas126,00 €144,00 €126,00 €144,00 €
    Ogres Vēstis Visiem77,00 €121,00 €82,00 €121,00 €
    Rēzeknes Vēstis99,50 €132,00 €99,50 €132,00 €
    Rīgas Apriņķa Avīze77,00 €121,00 €75,00 €121,00 €
    Saldus Zeme105,00 €132,00 €105,00 €132,00 €
    Staburags110,00 €156,00 €112,00 €162,00 €
    Stars86,00 €120,00 €90,00 €132,00 €
    Talsu Vēstis83,59 €97,20 €83,59 €97,20 €
    Vaduguns94,89 €103,60 €94,89 €103,60 €
    Ventas Balss108,00 €144,00 €112,00 €144,00 €
    Vietējā Latgales Avīze80,00 €90,00 €80,00 €90,00 €
    Zemgales Ziņas94,00 €138,00 €100,00 €144,00 €
    Ziemeļlatvija112,00 €144,00 €118,00 €150,00 €

    Noslēguma vietā

    Sākumā mēģināju tabulas datus ar gudrajiem NotebookLM un ChatGPT apstrādāt, lai nav rociņām nekas jādara. Es zināju, ka modeļi var muldēt. Bet tik pārliecinoši iedot absolūti izdomātus skaitļus — tas bija pārsteigums. Tāpēc visi dati beigās tika pārlasīti rociņām un gan jau kaut kur ir drukas vai pārskatīšanās kļūdas.

    Nekas neaizvietos čaklas rokas. Un lasošu sabiedrību.

  • Par druku, krāsām un tā visa pieskatīšanu. 1. daļa

    Attēlus pēc aprakstiem mūsu vietā ģenerē lielie valodu modeļi, roboti iemācījušies dejot, tomēr mēs joprojām nesaprotam un neprotam fiksēt un nodot spektrālo informāciju no idejas līdz taustāmam rezultātam. Spoti, pantoņi, krāsu telpas, spektrofotometri, Mansels un profili. Uzsākšu rakstu sēriju, kurā parunāsim nedaudz par krāsām, materiāliem, druku, krāsu valodām un mūsu spējām to visu uztvert.

    Trakākais krāsu vadībā ir tas, ka nav svarīgi, kurā nometnē tu pieklauvēsi, visās būs augstas raudzes speciālisti, kam ir spēcīgi stereotipi, kā darbojas citi ķēdītes posmi. Un ļoti izteikti bieži — gaužām aplami. Dizaineri nesaprot druku, repro neprot optiku, iespiedējs netic materiālu novecošanai, izejvielu ražotāji nav redzējuši drukas procesus un klientu konsultanti nesaprot nevienu un neko, jo tā ir ērtāk visiem pārējiem, kad jāmeklē vainīgais.

    Kā tas viss sākās?

    Pirmos pastāvīgos un noturīgos attēlus cilvēce iemācījās zīmēt alās uz sienām. Pēc tam iemācījās sajaukt pigmentus un saistvielas tā, lai mamuta kaislīga rīvēšana gar sienu nenotīrītu vēsturisko medību ainu. Paralēli nāca arī apskaidrība, ka zīmēt kaujas ornamentus uz vaigiem un krāniņus mamutus uz sienām nav gluži tas pats — krāsvielas dažādi uzsūcās materiālos, pirmajam jābūt ļoti elastīgam, savukārt otrajam — noturīgam.

    Kad izsalkusī alu cilvēku grupa kaut kā saņēmās un tika galā ar šo informācijas daudzumu, no kaimiņu cilts aiz matiem atvilktajam laupījumam uz kājas atklāja vēl neredzētas krāsas zīmējumu. Un cilvēks saprata, ka var ne tikai skatīt, bet arī attēlot dažādās krāsās. Pēc būtības tas ir tas brīdis, kad mēs varam atzīmēt pirmā spota krāsu kataloga dzimšanu. Turklāt tajā laikā katalogi tapa gaužam dabīgi — ko nu var apzīmēt, to arī apzīmē. Un tā arī saprot, kā konkrētā krāsa uz šī materiāla izskatās. Visas references tiek staipītas līdzi un to, ko nevar nodot no paaudzes paaudzē, cilts šamanis pārzīmē un atjauno. Gan jau ka katru reizi radot atkal kaut ko pavisam citu. Jo visas references ir galvā.

    Tālākos gadu tūkstošus izmaiņas bija samērā paredzamas un ļoti, ļoti lēnas. Eksperimentālā kārtā, tostarp bieži vien saindējoties un nomirstot, tiek atklāti arvien jauni pigmentu un krāsvielu veidi. Ik pa laikam radot tik īpašus toņus, ka grūti noticēt to eksistencei. Ēģiptē tas bija zilais, Mezopotāmijā — koši sarkanais, bet Ķīnā — abas šīs krāsas, tika nedaudz citādākā tonī. Tā radās pirmie «idioti, kas nepareizo katalogu lieto», jo vainas novelšana uz tiem neprašām, kas monitorus nekalibrē, vēl pāris tūkstošus gadu būs jāpagaida.

    Ola uz ķilavas garšo savādāk kā ķilava uz olas

    Jaunajiem un talantīgajiem dizaina un drukas entuziastiem sarunas par materiāliem sākas ar pārklātiem un nepārklātiem papīriem, masā krāsotiem specmateriāliem un aptuveni šādām tabulām:

    Cool. Bet vispār nepalīdz, kad gaisīgā un košā zilā fona vietā ir nodrukāts kaut kāds džinsu grīdas lupatas pelēkzilais. Un kā jau minēju raksta ievadā — pilnīgi visiem iesaistītajiem būs sava taisnība, kāpēc ir noticis tā, kā tas ir noticis. Vēlme bija tiktoka kanāla loguča #00B3FF krāsu izmantot kā fonu lojālāko skatītāju Ziemassvētku kalendāram. Bet sanāca saņemt skaidrojumu, ka izvēlētais dārgais, pelēcīgais dizaina papīrs gluži vienkārši nav piemērots spilgtu toņu drukai. Jo iespiedkrāsa daļēji iesūksies materiālā, veidojot materiāla un krāsas sajaukumu. Savukārt biezā slānī klājot to pāri materiālam, piemēram, uzspiežot folijas transfēru, pazūd paša materiāla jēga. Jo tā optiskās un taustāmās īpašības nu ir paslēptas zem dekoratīvā slāņa. Tāpēc mēģināsim saprast, kas tad vispār ir dekorējamie materiāli.

    Krāsviela ar materiālu vai sasaistīties 3 dažādos veidos: uzklājot to uz materiāla, daļēji iesūcinot to materiālā un pilnībā nokrāsojot materiāla.

    Uzklāšana uz materiāla ir kā desas šķēles uzlikšana uz maizes. Desmaizes šķērsgriezumā ir ļoti vienkārši atšķirt, kur sākas salami un beidzas maize. Lūkojoties uz desmaizi no augšas, varam tikai minēt, vai zem salami šķēlēm šoreiz netika aizmirsti kaperi. Tātad pēc būtības salami un maizes šķēle dzīvo katra savu dzīvi arī pēc kļūšanas par desmaizi.

    Dekāldruka uz keramikas, digitālā pigmentdruka uz audumiem, rotācijas sietspiede uz tapetēm, tonerdruka uz papīra, pārtikas sīrupkrāsu druka uz kūkām, folijas krāsvielas slāņa pārnešana ar termoklišejām, visu veidu transfērdruka uzklājot krāsu uz plēves un tad pārspiežot uz materiāliem, digitālā UV druka, jebkura druka pa tiešo uz plastmasas vai metāla. Sarakstu varētu turpināt, bet pievērsīsim uzmanību tieši pēdējam piemēram. Ar metālu viss tā kā skaidrs. Ja uz tā uztriepj DM logo, tad skaidrs, ka tas ir uz materiāla. Lai tas būtu iestrādāts metālā, logucis būtu jāieskrāpē ar naglu. Un šo sakarību civilizācija ir iemācījusies lietot ap to pašu laiku, kad pārvācās no alām uz teltīm.

    Materiālus var speciāli apstrādāt, lai tos apdrukājot, krāsvielas neiesūcās. Piemēram, papildus krītot un kalandrēt papīra virsmu (lasi — padarīt papīru blīvu un spīdīgu) vai arī apstrādāt audumu, pievienojot šķidrumu bloķējošu slāni (Gore-Tex, brezents un citi lamināti) vai arī nolakot keramiku, lai likvidētu porainumu. Celtniecībā to pazīst ar terminu gruntēšana. Var pievienot trasfērdrukas krāsas slānim karstlīmes pulveri, kas būs saistviela starp materiālu un attēlu, tai pat laikā bloķējot iespiedkrāsas iespējas iesūkties materiālā. Ir vēl kaudzīte akrobātikas, ko var veikt iespiedkrāsu pusē, bet par to patērzēsim citreiz.

    Uzklāšana ar daļēju iesūkšanos materiālā ir kā dārzeņu fritēšana — no ārpuses viss ir kraukšķīgs, bet iekšpusē jau atkal palicis neizcepies. Un var vāļāt salvetēs līdz nelabumam, bet tāpat viss būs eļļains. Šai drukas metodei ir divas ļoti lielas priekšrocības pret klāšanu uz virsmas: būtiski palielinās gan apdrukājamo materiālu klāsts, gan arī izmantojamās drukas tehnoloģijas. Bet tagad nozīme ir arī vienai būtiskai niansei, par kuru iepriekš jau stāstīju piemērā ar tiktokeri — dekorācija vairs nav tikai iespiedkrāsa, tagad tā ir materiāla un iespiedkrāsas kombinācija.

    Ar putekļus krājušo HP printeri nodrukātai kolēģu fotogrāfijai ir ne tikai diskutabls saturs, bet arī iespēja pačamdīt sakrokotā astoņdesmitgramīgā ofisa papīra raupjumu, kas ir uzņēmis par daudz mitruma un deformējies. Nonākam pie nākamās atziņas — vairums papīra apdrukas, ieskaitot avīzes, žurnālus, grāmatas un plakātus — ir apdruka, kas veikta drukas slānim daļēji iesūcoties dekorējamā materiālā. Līdzvērtīgi atklājumi sagaida, ieraugot sietspiedē nodrukāta t-kreklā iekrāsotus auduma savēlumus. Arī zebras un joslas uz asfalta uzklāj, krāsai daļēji iesūcoties materiālā. Un uz šī piemēra visvieglāk būs saprast, ka dekorācijas slānis patiesi var būt iespaidīgi biezs. Tomēr būtiski ir apzināties, ka pārvietoties daudz patīkamāk un drošāk ir pa asfaltu un svaigi uzklātā gājēju pāreja ir ideāla vieta, kur paslīdēt. Bet, ja krāsas slānis būs pārāk plāns, tas kopā ar asfaltu pārāk ātri nodils. Tāpēc ievārījums tiek klāts dāsni.

    Materiāla krāsošana, dēvēta arī par krāsošanu masā, tika izgudrota stipri agrāk par zebru un asfalta virsmu dilemmu. Tā darbojas kā mammas salāti — ir ļoti, ļoti garšīgi un visa ģimene ēd bez izņēmumiem, bet labāk nezināt, no kā tie sastāv. Galvenā šīs metodes priekšrocība — neatkarīgi no tā, kā tiks stiķēts vai apstrādāts materiāls, nedekorētā materiāla daļa viscaur būs vienā tonī šķērsgriezumā (grāmatas bloka malas), saraujoties (dzija), dilstot (dažādi cietie polimateriāli), staipot (audums) vai kā citādi ar to dauzoties. Jā, arī papīra celulozes, kokvilnas audumu un vilnas dzijas balināšana pēc būtības ir materiāla krāsošana masā.

    Vēl viena superīga lieta, ko var iegūt ar krāsošanu masā — pietiekami ilgi ieslēdzot vienā telpā bariņu ķīmiķu un fiziķu kopā ar dekorēšanai izvēlēto vielu, to var dabūt praktiski jebkurā krāsā. Izņemot linu. Lins ir čakars.

    Dikti jau nepalīdz šito visu zināt, ja tāpat nav skaidrs, ko ar to visu iesākt. Iesākt vajadzētu ar gala iznākuma formulēšanu. Kad ar to ir tikts galā, var izvēlēties materiālu. Piemēram, ja noklāsim papīru ar hologrāfisko laminātu un tad uz tā drukāsim, ir pilnīgi vienalga, kādā krāsā ir papīrs. Galvenais, lai lamināts pie tā labi turas. Ceļazīmei nav būtiskas taktilās īpašības, bet materiālam jābūt gaismu atstarojošam un krāsai jābūt ilgstoši izturīgai pret Saules gaismu un laikapstākļiem. Papīru nemazgā, tomēr kapilārās īpašības ir būtiskas, lai iespiedkrāsas nekontrolēti neizspiestos cauri materiālam. Auduma krāsošana masā ierobežo to, kā to tālāk var apdrukāt. Un UV druka bez papildus fiksācijas neturēsies uz lielas daļas virsmu.

    Rakstu sēriju sāku ar dekorējamā materiāla definēšanu. Nākamajos rakstos pievērsīšos dažādām mūsdienās izmantojamām drukas metodēm, krāsu telpu aprakstiem, krāsu katalogiem un sistēmām kā arī praktiskā pielietojuma piemēriem. Un ja nu tev ir izdevies tikt līdz šai rindkopai, tad droši komentāros atstāj ziņu arī par citām tēmām, kuras būtu vērts apskatīt.

  • Stāsts par 1. septembri, vecākiem, bērniem un izglītību

    Bija agrs rīts. Anna sēdēja uz gultas malas no pleciem noslīdējušā, atpogātā kleitā un nošļukušās zeķubiksēs. Viņa vēl nebija paguvusi nomazgāt seju un neķemmētās matu pinkas nodevīgi atklāja nemierīgo nakti.

    Rokās viņa turēja glāzi ķiršu kompota, kas pēc skata atgādināja lielisko Doro ielejas portvīnu.

    Sejā bija skaidri nolasāms naids pret visu pasauli. Viņa gribētu izkliegt «Kretīni! Kā jūs man esat izbesījuši ar savu nolādēto dārziņu!», bet nevarēja. Anna vēl neprata izrunāt burtu «r».

  • Kā sadusmot hakerus, bet neizskatīties pēc viegla mērķa — padomi drošībai datorā un telefonā

    Ugunsmūris, paroļu pārvaldnieks, lieko paziņojumu atslēgšana, drošu saziņas rīku izvēle un divfaktoru autentifikācijas lietošana ar prātu jau būtiski samazina iespēju kļūt par kiberuzbrukuma upuri. Un pats labākais — tie ir disciplīnas, nevis finansiālo iespēju jautājumi.

    Pēdējos gados Latvijā uzbrukumi IT sistēmām vairs nav kaut kas, par ko lasa tikai ārzemju ziņu apskatos. Īpaši kopš 2022. gada situācija ir kļuvusi trakāka, tomēr arī pirms tam negāja spoži. Turklāt ir jāapzinās, ka pavirša attieksme pret IT drošību ir ne tikai tiem, kuri datoru un telefonu lieto jūtūbam un engrībērtdiem, bet arī lielos uzņēmumos ar nopietnu apgrozījumu. Tāpēc es nolēmu apkopot dažus tehniski vienkāršus, bet ļoti efektīvus risinājumus, kā būtiski uzlabot savu/uzņēmuma kiberdrošību. Skaidrs, ka tūdaļ uzradīsies vēl 100500 padomdevēji ar vēl labākiem risinājumiem, kurus pavisam noteikti var un vajag pievienot komentāros.

    Uzliec DNS ugunsmūri visām ierīcēm

    Ja nav pacietības uzreiz pieķerties nopietniem uzlabojumiem, vismaz uzliec DNS Ugunsmūri. Tas darbojas kā filtrs, kas bloķē piekļuvi lapām, kuras CERT.LV ir atzinis par krāpnieciskām vai ļaunprātīgām. Piemēram, kāds atsūta e-pastu ar bankas saiti, tu klikšķini, un parasts internets tevi aizved uz viltotu lapu. DNS Ugunsmūris tevi vienkārši neielaidīs šajā lapā.

    Šis strādā datoros, telefonos, planšetēs. Tāpēc DNS Ugunsmūri vajadzētu uzlikt visiem ģimenē un kolektīvā, it īpaši visiem tehnoloģiski kautrīgajiem.

    Aizmirsti USB fleškas tāpat, kā esi aizmirsis disketes

    Jebkurš datu nesējs, kas tiek piesprausts pie datora, mūsdienās ir tikpat drošs kā nejauša garāmgājēja piedāvātā konfekte. Ir praktiski neiespējami atrast tādu ārējo datu nesēju, kas nevarētu būt vīrusa nēsātājs, un tas attiecas arī uz telefonu, ko piespraud pie datora «tikai, lai uzlādētu».

    Jebkuru prezentāciju, atskaiti vai fotogrāfijas no brīvdienu pasākuma var bez maksas izvietot failu apmaiņas servisos, ja tie neielien e-pastā. Pašmāju Failiem.lv ir pilnīgi pietiekams lielākajai daļai situāciju. Tomēr rēķinies, ka atkarībā no tā, ko saspaidīsi uzstādījumos, datus var redzēt arī citi cilvēki. Piedomā pie tā.

    Lieto paroļu pārvaldnieku, nevis atmiņu

    Par universālo paroli bīstamāka ir vienkārša universāla parole. Kā joko IT drošības speciālists Kirils Solovjovs no Possible.lv: «Jālieto parole 12345678. Tā ir vispopulārākā un tik daudz cilvēku nevar kļūdīties».

    Paroles nedrīkst glabāt teksta dokumentos, uz lapiņām pie klaviatūras vai vacapa sarakstēs. Drošākais veids paroļu glabāšanai ir paroļu menedžeri. Un nav obligāti (kaut vēlams) jāmetas iepazīt Bitwarden vai Keeper. Paroļu menedžeri jau eksistē gan Google, gan Apple. Un tie labi draudzējās ar datoru un telefonu. Atliek tikai sākt lietot. Un ir pavisam droši izmantot ieteiktās paroles jaunajiem servisiem.

    Cik bieži mainīt paroles? Sāc ar to, ka uzreiz pēc reģistrēšanās un pirmās veiksmīgās pieslēgšanās jebkuram servisam — uzreiz nomaini paroli. Ja esi pa ausu galam dzirdējis, ka kāds no tevis lietotajiem pakalpojumu sniedzējiem ir kompromitēts — nomaini paroli. Ja esi pārpratuma pēc kaut kur ievadījis savus datus un neesi pārliecināts, vai tas bija autentisks serviss — nomaini paroli. Ja lieto servisu gadiem un nekad neesi uztraucies par drošību — nomaini paroli. Un taisi tās sarezģītas, un glabā paroļu servisos.

    Ja nevari atcerēties, cik sen esi mainījis paroli un vai tā vēl ir droša — nomaini paroli.

    Ne visai biometrijai var uzticēties

    Uztaisi pašportretu ar datora vai telefona kameru. Tieši tik kvalitatīvi ir dati, ar kuriem atpazīst tavu seju. Desmit gadus vecas kameras var apmuļķot, pieliekot sejas vietā fotogrāfiju.

    Pirkstu nospiedumu lasītāji ir stipri prasīgāki apmuļķošanai. Tas pats ar acs zīlītes lasītājiem. Ja pastāv iespēja, labāk lieto tos. Vienkāršākais veids, kā būt drošam — pārliecināties, ka iekārta nav vecāka par 3 līdz 5 gadiem un tai ir pēdējo mēnešu laikā bijuši programmatūras drošības atjauninājumi. Gadījumā, ja kaut kas no tā iztrūkst, biometriju vienu pašu labāk nelietot.

    Un atceries, ka tad, kad Samsung vai Apple pasaka, ka ir uzlabojuši drošību saviem autentifikācijas rīkiem, tas visticamāk attiecās uz jaunākajiem iekārtu modeļiem, kas vēl nemaz nav tavā kabatā.

    Atslēdz paziņojumu troksni telefonā

    Nesaprotamu iemeslu dēļ cilvēkiem patīk, ka to iekārtās nedozētā daudzumā tiek piegādāti paziņojumi no benzīntanku un lielveikalu aplikācijām, atlaižu/akciju ziņas no tiešsaistes veikaliem, nemaz nerunājot par spēlītēm un sociālajiem tīkliem. Nav brīnums, ka šo paziņojumu jūrā pazūd notifikācijas par neautorizētiem maksājumiem vai viegli tiek palaists garām, kad autorizācija pieprasīta brīdī, kad kādam no kontiem piekļūt vēlas krāpnieks.

    Visi paziņojumi, bez kuriem var iztikt, ir jāatslēdz. Jūsmojumi par ierakstiem feisbukā nepazudīs. Kendīkrešu vairs neviens nespēlē un Bukinga piedāvājums vēl vienai rezervācijai Igaunijā tev vairs nav aktuāls, jo tu tur jau biji. Amazon tev tirgos vēl vienu olīveļļas bundžu, bet tev vēl tikko nopirktā nav atnākusi. Neko no tā tev nevajag. Un, ja nu tomēr vajag, to var pieslēgt uz laiku.

    Filtrē ienākošos e-pastus mapēs

    E-pastos izmanto filtrus, lai darba, skolas un arī ģimenes loka e-pasti nonāk atsevišķās mapēs. To piedāvā jebkurš mūsdienīgs serviss kopā ar pamācībām, kā to izdarīt. Ja kaut kas izliekas nācis no zināmām adresēm, bet nav iekritis mapēs, tas ir drošs signāls būt papildus piesardzīgam.

    Vienlaikus ņem vērā, ka ne visas organizācijas ir veikušas priekšdarbus, lai to e-pastus nevarētu viltot un atsūtīt no it kā īstās adreses. Arī, lasot sašķirotos e-pastus, pielieto veselo saprātu.

    Izvairies no SMS lietošanas un esi ļoti piesardzīgs balss saziņā

    SMS ir novecojis un nedrošs saziņas veids. Vēl Skype ziedu laikos īsziņas varēja nosūtīt, uzdodoties par jebkuru telefona numuru vai pat aizstājot numuru ar jebkādu vārdu. Nekas nav mainījies un tā ir joprojām. SMS ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā apmānīt saņēmēju un izlikties par banku, kaimiņu, mazbērnu vai pat drošības iestādi.

    Paskaties savus ienākošos ziņojumus un padomā, kā katram no sūtītājiem var mainīt saziņas kanālu. Bankām un kurjeriem ir savas lietotnes. Ome ir pelnījusi viedtālruni ar drošām, autentificējamām sarakstes aplikācijām.

    Gan SMS, gan telefonzvanu vietā privātajā sarakstē labāk izmantot saziņas platformas — piemēram, Signal vai WhatsApp. Arī videozvans Google Meet vai Microsoft Teams būs drošāka alternatīva, lai izvairītos no personības viltojumiem.

    Divi faktori nav drošība, ja tos dala trīs cilvēki un to vajag ātri

    Es biju pilnīgi pārliecināts, ka tie laiki ir beigušies, kad grāmatvede ievada maksājumu, bet vadītājs kaut kur pludmalē apstiprina to internetbankas uzlecošajā logā. Bet nē, šis attālinātās uzticības sporta veids vēl dzīvo un plaukst. Un ne tikai bankās — to izmanto arī, lai pieslēgtos Latvija.lv, Eparaksts.lv vai VID EDS sistēmai.

    Zelta likums: ja uz ekrāna parādās pieteikšanās pieprasījums, un tu tajā brīdī nekur nepiesakies — nekavējoties noraidi pieprasījumu un sāc domāt, kurš un kāpēc mēģina izlikties par tevi. Un, lūdzu, nedod citiem savus otrā faktora rīkus, jo tad tā vairs nav autentifikācija — tas ir joks.

    Ja šis viss šķiet pārspīlēti, atceries: IT drošība reti mirst ar skaļu sprādzienu. Parasti tā aiziet klusi — ar vienu paviršu klikšķi.

  • Reāls stāsts. Mobilie ar šķiltavām otrajos Dziesmusvētkos

    Tā bija 2005. gada 21. augusta nakts. Pareizāk sakot jau bija 22. augusta pirmās stundas. Apkārušies ar fotosomām, mēs nesteidzīgi pametām Mežaparka estrādi, kur tikko bija aizvadīti vēl vieni Dziesmusvētki. Tā par Prāta vētras uzstāšanos 40 tūkstošu priekšā nākamajās dienās rakstīs mediji, kuriem mēs vēl tikai nesām fotogrāfijas.

    Samsung Galaxy S25 Ultra teleskopa noķertais debesu jums miglā virs Skrīveru pievārtes.

    Savlaicīgi tika pieņemts stratēģiski būtisks lēmums pēc koncerta izbaudīt vēl pāris alus aizskatuvē. Tāpēc parka teritorijā tagad bijām klusumā un ceļa virzienu mums izgaismoja pilnmēness, nevis Rīgas gaisma.

    —Kamēr mobilajos nebūs iebūvēts tūristu prīmuss vai vismaz šķiltavas, to nekad nevarēs nosaukt par multifunkcionālo telefonu. Ar sūdīgu internetu un e-pastu tas nav nekas vairāk kā biznesa bezvadu telefons. Visi tie ar pilnajiem spiedpogu plakandēļiem ir plaukstdatori un neviens normāls cilvēks to zvanīšanai nelietos. Tu stādies priekšā, ka kāds zvanītu no klaviatūras vai peles?

    Es neatceros, vai telefonu no kabatas izvilka Kristaps vai Uldis, bet te nu tas bija. 2 megapikseļu Sony Walkman oranžais brīnums, pavērsts vienīgā redzamā debesu ķermeņa virzienā. Pāris veiklu darbību ar bīdpuļķi un pogām, līdz krāsainajā ekrānā ir redzams gaišs, paplūdis pikseļu kopums ar iespaidīgu zilganzaļu jpg kompresijai raksturīgu halo uz tumša fona.

    —Re. Mēness. Nav nemaz tik slikti.

    —Nu šo no tevis pavisam noteikti neviens medijs nenopirks publikācijai.

    —Un ja tu tagad vilktu ārā vienu no saviem kanoniem, skrūvētu virsū objektīvu un stutētu to nakts vidū uz statīva, lai uztaisītu iespaidīgu kadru un no rīta ieskenētu to redakcijā. Kas no tā mainītos? Kāds to uzreiz gribēs pirkt?

    —Tiesa. Tātad viena no multifunkcijām mobilajam ir palīdzēt iereibušiem koncertfotogrāfiem, kas melanholiskas romantikas apsēsti taisās iemūžināt svarīgo Mēnesi, bet ir pamatots slinkums tamdēļ vērt vaļā fotosomu ar saturu Rāviņa Volvo vērtībā. Tomēr piekritīsi, ka iebūvētas šķiltavas gan nenāktu par ļaunu.

    —Mums vēl palika cigaretes?

    Iesildītāju uzstāšanās pirms 2005. gada 21. augusta Prāta Vētras koncerta Mežaparkā. Foto: Andrejs Veitners, Delfi.

    ***

    Visnotaļ iedvesmots no Kaspara pēdējā laika grafomānijas izpausmēm, nevaru noliegt, ka esmu gana noilgojies pēc paša neizmantotās iespējas uzrakstīt kaut ko garāku par tvītu. Un kaut ko iespaidīgāku par svaigākās drukātās preses fotogrāfiju no kādas apmeklētās pasaules malas.

    Jāsāk jau ar apņemšanos. Tātad, apņemšanās ir ieturēt regularitāti ar vismaz diviem ierakstiem mēnesī. Tāpēc tagad bus jāstrādā pie satura stratēģijas, kuru no padsmit drafta stadijas rakstiem diez vai var izspiest. Droši, ka pačīkstēšu par notikumiem drukā, jaunumiem nozarē un foršām pamanītām lietām. Gan jau ka pa vidu iesprauksies arī kaut kāds tehnisks raksts angliski par īpaši sasāpējušām tēmām.

    Tehniski man te vēl čupa mājasdarbu jāizdara, lai sakoptu šo sen neravēto dārziņu:
    — Sapucēju paskatu uz kaut ko mūsdienām piemērotāku (jā, tagad ir jābūt ērti lasīt arī no telefona).
    — Izvācu čupu spraudņu, kuru jēgu stipri apšaubīju jau stipri sen.
    — Izvācu reklāmas, kas bija salipušas šo pašu spraudņu dēļ.
    — Gandrīz sapratu, kā darbojas jaunā WordPress tēmu rediģēšana.

    Gan jau ka neatteiktos no palīdzības to visu sapucēt vēl sakarīgāk, jo tehnisko speceni sagatavot būtu sīkums. Bet pašam to visu paveikt būtu baisais slinkums.

Rakstu arhīvs

[posts_sparkline]