Esmu vieglā šokā par «Zemgales ziņām» un PGM

Līdz manīm gan vēl nav nonākušas pašas avīzes, bet viens no maniem klientiem sūdzas pēdējā mēneša laikā jau divas reizes par sūdaino kvalitāti, kādā tiek drukāta Jelgavas avīze «Zemgales Ziņas». Ja es vēl varu saprast to, ka dažkārt PGM (Poligrāfijas grupa Mūkusala) ir taisījuši lažas, tad man neticās, ka tās turpinās vesela mēneša garumā — viņus vienkārši nožņaugtu par to.

Mēģināju noskaidrot, kas ir par vainu un kāpēc tik traki briesmīgi tiek nodrukātas ne vien uz viendabīgiem foniem liktas sīkas vektordetaļas, bet arī pilnkrāsu bildes. Pēc pirmajām aplēsēm vienīgais, ko izdevās izlobīt telefoniski skaidrojoties ar klientu — pastāv iespēja, ka maketi tiek sadirsti, nemaz nenonākot līdz PGM. Kaut kāds mudaks (atkal pieņēmums, bet visticamāk, vārdā Endijs Zariņš, jo tieši tāda persona avīzes mājaslapā ir norādīta kā atbildīgā par reklāmas maketiem) visus PDF sagatavotos maketus, pirms likšanas avīzes gala maketā, pārveido no PDF uz JPG formātu, tādējādi iznīcinot jebkādas iespējas normāli nodrukāt vektorus.

Visa šā sakarā atcerējos kādas senas skaistas dziesmas vārdus: «Man gribas kliegt, bet vai tu spēsi sadzirdēt…». Sasodīts, un kur lai rod stimulu kvalitatīvi strādāt šitādā bardakā?

Par laikrakstu abonēšanas datiem

Es iedomājos, kā šajās dienās drāž Latvijas laikrakstu pārdošanas nodaļas. To, kādi ir laikrakstu abonēšanas rezultāti, var apskatīties pie Onkuļa un Gaišās Puses kunga. Es pats arī biju dilemmas priekšā — pagājušajā gadā abonēju Financial Times (tāpēc, ka varēju to izdarīt par mazāku naudu, nekā man piedāvāja Dienas Biznesu un man bija arī bezmaksas pieeja FT elektroniskajiem resursiem).

Biju domājis, ka šogad tomēr abonēšu Dienas Biznesu, bet kaut kā man kuņģis čokurā rāvās atdot par to pārsimts latu. Ar lielāko prieku lasītu Dienas Biznesu elektroniski (pilnās PDF versijas — kas DB redakcijai arī ir ekonomiski daudz izdevīgāk), bet sakarā ar to, ka viņiem vēl joprojām tas strādā ļoti gļukaini (piemēram, vakar tā arī nevarēju caur Hansanet.lv norēķināties par vakardienas laikrakstu), tad arī šī doma pagaidām ir atmesta. Tad jau labāk RSS padevi ik pa laikam palasīt un noskatīties TV24 ziņas reizi pāris dienās.

Vēl viens faktors, kas nāk par labu šim kritumam — blakus tam vajadzētu ievietot datus par to, kā tiek izmantotas laikrakstu elektroniskās versijas. Piemēram, tā pati Lauku Latvijas avīze jau pirms ļoti ilga laika bija realizējusi efektīvu variantu, kā elektroniski publicēt avīzi internetā (es par to jau rakstīju). Faktors par to, cik daudz ir interneta lietotāju avīzes mājaslapām ir arvien aktuālāks un tas ļoti tieši ietekmē avīžu abonentu skaitu. Ja beidzot mārketinga un pārdošanas nodaļas saņemtos un uztaisītu normālu elektronisko abonentu sistēmas (ar adekvātiem izcenojumiem gala lietotājiem), es esmu pilnīgi pārliecināts, ka nākamajā gadā mēs sagaidītu vēl lielāku drukāto versiju abonēšanas kritumu, toties pieaugums elektroniskajām versijām būtu vismaz par 100%.

Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, cilvēki arvien vairāk ceļo. Līdz ar to man ir daudz svarīgāk konkrētajā brīdī, atrodoties kaut kādā Kambodžas viesnīcas numuriņā izlasīt aktuālāko, kas notiek Latvijā. Šobrīd es to daru, izmantojot to pašu TV24, TVNET, Delfi, ja vēlos uzzināt par nacionālajām ziņām (politika, sabiedrība, ekonomika) vai arī specifiskos portālus, piemēram, SV.LV, HC.LV, ja runājam par kultūru, vai blogus, ja runājam par ikdienu. Tā to sarakstu vēl varētu paturpināt.

Šāds process man var aizņemt samērā daudz laika un es būtu daudz priecīgāks, ja vairāk laika pavadītu Kambodžas krogā, nevis viesnīcā. Tāpēc avīzes vairāk uztveru kā koncentrētu, analītisku aktuālo ziņu apkopojumu, par kuru ir jārūpējas avīžu redakcijām. Šobrīd Latvijā es jau sāku sliekties atpakaļ no Dienas Biznesa uz Dienu, kaut gan kādu laiku atpakaļ man Diena šķita pārbāzta ar ļoti daudz nevajadzīgas informācijas. Šobrīd man patīk abu laikrakstu analītiskā žurnālistika, tāpēc varbūt pat, ka būtu ar mieru ņemt abus.

Ar to visu es gribētu teikt, ka esmu ar mieru maksāt 150Ls gadā nevis par to, lai man uz mājas vai biroja adresi atnāktu svaigākais Dienas vai Dienas Biznesa papīrs, bet gan, lai uz e-pastu atnāk saite, ka es varu dabūt svaigākā numura PDF. Un 150Ls būtu ļoti piemērota cena, ko būtu ar mieru maksāt par abiem šiem laikrakstiem, nevis, kā tagad sanāktu — pāri 200Ls par papīra variantiem.

Vēl viena nianse — elektroniskām laikrakstu versijām ir viena papildus versija, kas varētu ļoti nepatikt preses monitoringu veicošiem uzņēmumiem (LETA, BNS, u.c.). Es varu jebkurā brīdī pameklēt arhīvā mani interesējošos atslēgvārdus un apskatīties, kāda ir bijusi par to publicitāte. Un ja katrs tāds raksts maksā, piemēram, 10 santīmu, laikrakstiem tas ir vērā ņemams ienākums un tas nonāk tieši redakciju budžetā, nevis preses monitoringa kompānijas budžetā (Aģentūras tāpat strādā ar tādām vai līdzīgām metodēm — taisot laikrakstu publicētās informācijas datubāzes. Tikai šīs datubāzes nav publiski pieejamas).

Jaunumi no Yahoo un Adobe

Kā šausmīgs pārsteigums visiem pēkšņi uz galvas uzgāzās ziņa par to, ka Adobe, sadarbībā ar Yahoo, beta testēšanas režīmā sāk piedāvāt jaunu iespēju nopelnīt PDF publicistiem — reklāmas PDF failos.

Es nevaru saprast, kāpēc kādam tas šķiet tik ļoti šausmīgi? Vai tiešām labāk ir tā, kā ir tagad — kad reklāmas teksti ir aptuveni 30% no katras otrās grāmatas satura? Es ar lielāko prieku lasītu trīs reizes īsākus tekstus, zinot to, ka visa reklāma tiek iebāzta blakus slejā, kuru, visticamāk, es varēšu, kā minimums, novākt, atverot dokumentu.

Otra, priecīgāka ziņa — lai ievietotu reklāmas PDF dokumentos, ir jāreģistrējās speciālā Yahoo mājaslapā. Tātad — ir vēl jāpakustina savi pirksti un jātērē laiks, lai varētu kaut ko pareklamēt. Līdz ar to, vismaz pagaidām, noteikti kāda daļa no potenciālajiem reklāmistiem atkrīt.

Treškārt — pašlaik uz apstrādi ir nosūtīts mans PDF fails, kurā es vēlētos redzēt reklāmu.  PDF ir latviski rakstīts kurss par Text Wrap lietošanu iekš InDesign CS2. Redzēsim, ko Yahoo un Adobe teiks par latviskajiem tekstiem.

pdf-mags.com — lielisks lasām- un skatāmvielas resurss

pdf-mags.com logo

Brīžos, kad tiešām ir laiks un gribas kaut ko prātīgu padarīt, iesaku apmeklēt pdf-mags.com. Tas ir lielisks resurss, kur bez jebkādas samaksas ir iespējams šķirstīt visdažādākos PDF žurnālus, tai skaitā arī tos, kurus jau tāpat ikdienā nākas šķirstīt. Mani tas īpaši priecē tāpēc, ka vairs nebūs jāglabā uz sava datora gūzma ar PDF žurnāliem, kurus es lasu — viss ir pieejams vienuviet.

Update: Lai nerastos pārpratumi — nav tā, ka pdf-mags.com fiziski uzglabā PDF failus — tā ir saišu datubāze, lai varētu pa tiešo nokļūt pie resursiem. Iesaku sarosīties ar pašmāju darboņiem, jo ir iespēja pievienot arī savus resursus. Mums tak bija vairāki šādi izdevumi, kas, diemžēl, laikam jau ir nedaudz pamiruši.

Un jā, tikai tāpēc, ka sen jau gribēju, bet nekādi nevarēju atrast iemeslu, beidzot ielikšu arī šo lielisko ilustrāciju, kuru atradu Alekseja blogā. Jā jā, tā ir beztēma.

Kill Bill

Biļešu druka Advertā

Pasūtīju Advertā drukai biļetes. Vajadzēja nelielu porciju par saprātīgu cenu, tāpēc priecājos par to, ka bija iespēja sarunāt, lai tik drukā uz jebkāda krīta, kāds pa rokai pagadās. Tika iedots makets pdf formātā (CMYK, 300dpi rastram, ISO Coated).

Lūk ir rezultāts — viena partija, tikai paņemtas divas biļetes — viena no sākuma un viena no paciņas beigām.

Adverts Supervaroņu skolas biļešu druka

Neiespringstu tikai tāpēc, ka izcilai kvalitātei šoreiz tiešām nav ļoti lielas nozīmes, kaut gan šitik krasu toņu maiņu gan es līdz galam nesapratu.

Beigu beigās, lai nu galīgi neapvainojās, nedaudz paslavēšu viņus arī — iepriekšējais drukas darbs bija izcils — ar Arctic sarežģītajiem papīriem viņi tiek galā lieliski!

PDF2ID — atveram PDF failus InDesign

Līdz manīm pāris dienas atpakaļ nonāca informācija par jauku rīku (idejas līmenī), kas ļauj atvērt *.pdf failus pa tiešo InDesign.

PDF2ID About Logo

Protams, ka man šķita, ka šis Recosoft rīks ar skaļo nosaukumu PDF2ID būs lielisks. It īpaši tad, kad es uzzināju, ka par viņu izstrādātāji vēlas $249,00. Tā kā izstrādātāju mājaslapā nebija pieejama izmēģinājuma versija, nācās izmantot bulgāru draugu palīdzību.

Sākumā apskatīsim, ko tad mums piedāvā šis rīks pilnajā versijā:

Turpināt lasīt “PDF2ID — atveram PDF failus InDesign”