Atmiņas par darbošanos ar Corel Draw. Blogam pieci gadi.

Renārs savā blogā nesen iemeta informāciju par UniConvertor. Teorētiski šitam brīnumam būtu jādarbojas uz veselas čupas dažādu operētājsistēmu, konvertējot lērumu dažādu formātu no viena uz otru. Libre Graphics World ir detalizēts apraksts par šo programmu (uz šo aprakstu paši izstrādātāji, starp citu, atsaucas tā vietā, lai sniegtu pilnīgu specifikāciju).

Import filters:

  • CorelDRAW ver.7-X3,X4 (CDR/CDT/CCX/CDRX/CMX)
  • Adobe Illustrator up to 9 ver. (AI postscript based)
  • Postscript (PS)
  • Encapsulated Postscript (EPS)
  • Computer Graphics Metafile (CGM)
  • Windows Metafile (WMF)
  • XFIG
  • Scalable Vector Graphics (SVG)
  • Skencil/Sketch/sK1 (SK and SK1)
  • Acorn Draw (AFF)

Export filters:

  • AI (Postscript based Adobe Illustrator 5.0 format)
  • SVG (Scalable Vector Graphics)
  • SK (Sketch/Skencil format)
  • SK1 (sK1 format)
  • CGM (Computer Graphics Metafile)
  • WMF (Windows Metafile)
  • PDF (Portable Document Format)
  • PS (PostScript)

(no izstrādātāju mājaslapas)

Protams, ka es teju piečurāju bikses aiz laimes, kad ieraudzīju iespēju konvertēt no *.cdr uz *.ai. Par šādu konfekti es jau ļoti ļoti sen biju sapņojis. Bet nu protams, ka, vismaz priekš manis, šis pasākums beidzās ātri un bez panākumiem — UniConvertor atteicās vispār darboties, izmetot kaut kādu kļūdu ar paziņojumu pie jebkāda programmas izsaukšanas varianta. Сука.

Bet tas netraucēja man izmēģināt, vai tiešām Adobe Illustrator tagad spēj atplēst Corel Draw 9 un vecāku versiju taisītos failus. Lieta tāda, ka savulaik a/s «Dienas mediji» paspārnē sanācis ar šo kaku un tieši šo versiju strādāt, tāpēc diezgan daudz veco *.cdr failu saglabājies un ir interese tajos ieskatīties. Izrādās, ka ver gan vaļā, un gandrīz bez gļukiem. Pat tādus failus, kuros ievietoti ir rastra attēli apvienojumā ar vektoriem. Vienīgi jebkādus caurspīdīgumus vai citus efektus gan nomet nost. Bet nu neba jau mums par to bēdāties.

Nu un sakarā ar to biju izracis 2003. gadā taisītās preses kartes Jelgavas redakcijai (iznāca un vēl joprojām zem viena jumta iznāk divas avīzes — «Zemgales Ziņas» un «Novaja Gazeta»). Pilnīgi nagi niezēja nedaudz pačakarēties, pie reizes pārbaudot atsevišķo elementu dzīvotspēju (lasi — vai *.cdr fails ir korekti atplēsts uz Illustrator).

Zemgales Ziņas. Preses karte. 2003. un 2010. gads.
Zemgales Ziņas. Preses karte. 2003. un 2010. gads.

Tā, uz šo brīdī visiem vajadzētu jau būt aizmirsušiem, par ko ir šis raksts un es varu muldēt arī par citām tēmām.

Tā, ja būsiet tik tālu izlasījuši, tad gan jau arī tas šķitīs būtiski — blogam pieci gadi aiz muguras. Patiesībā īstā dzimšanas diena un pirmais ieraksts šādā veidolā un tieši šajā adresē ir datējams ar 15. septembri, jo pirms tam es rakstīju par visu iespējamo SV.LV, kas vēlāk pārtapa par kultūras portālu un tagad ir pārvērties par fotoarhīvu.

Balticopen.lv, baltsails.lv mājaslapām nonests serveris

Abas lapas ir veltītas burāšanai, kas kā reiz šobrīd ir kļuvusi akurāt ļoti aktuāla man. Jā, jā! Spīdola jau šīs nedēļas nogalē iečunčinās Rīgā un būs pieejama arī tūristiem no malas ne tikai apskatei, bet arī iemēģināšanai. Tad nu sakarā ar šo lielisko notikumu vajadzēja apmeklēt attiecīgās lapas, lai uzzinātu, kas tad uz planētas zeme notiek burāšanas jomā un cik komandas šogad pieteikušās Baltic Open regatei. Ja pirms pāris dienām vispār nebija iespēja piekļūt pie Balticopen.lv vai baltsails.lv lapām, tad tagad vismaz balticopen.lv ir parādījies dizaina šedevrs no Kalašņikova.

balticopen.lv uzlauzts.
balticopen.lv uzlauzts.

Kāpēc uzlauza tieši šo lapu, es īsti nesaprotu. Nedz tur būtu apmeklējums, nedz tur baigā popularitāte. Varbūt kāds var paskaidrot, kādu mērķu vadīti visi šie Kalašņikovi kaut ko uzlauž?

P.S. Man vienīgā saskare ar uzlauzējiem bija ar SV.LV, kuru paņēma priekšā pirms kādiem gadiem četriem. Toreiz redzamu izmaiņu nebija, bet bija iemests pilnīgi visos failos kaut kāds javascript, kas pareizās lapas iframe vēra vaļā un Google pat uz brīdi bija nobanojis manu lapu.

Par zagļiem un mudakiem

Ir tāds sūdportāls Vipi.lv, kas sēž zem PostFactum.lv, cik noprotu. Tad nu lūk, tajā Vipi.lv par redaktoru uzdevies puisis vārdā Andis, kas ir sūdabrālis un zaglis, kurš nespēj atbildēt par savu vai pakļautībā esošu darbinieku zagšanas darbībām, publicējot, citēju «Google atrastās bildes bez atsaucēm uz oriģinālajiem darbiem», kas patiesībā ir nozagtas no SV.LV. Ja kādam ir vēlme, var izmantot šo nejaušo skaitļu kombināciju, lai iepazītos ar Anda darbības metodēm: 26715461.

Un vēl ir tāda iestāde kā taverna Ala, kuras darbiniekiem ļoti ilgu laiku jau nav izmaksātas algas. Forši uz to bija paskatīties viņu mājaslapā.

Kā Alas hostelim ļoti slikti klājas
Kā Alas hostelim ļoti slikti klājas

Fancybox un SV.LV

Kopš man uzlauza lapu un sabāza tur iekšā sūdakodu, es praktiski pavisam apgriezu SV.LV darbību, atstājot tikai fotogalerijas un sergalerijas, kas dažkārt arī papildinās. Tomēr prātīgākais būtu pārrakstīt visu kodu no nulles, jo baigi daudz kas bija eksperimentējot taisīts un šobrīd pat ir grūti izsekot līdzi šim manam supersenajam projektam.

Priecīgā vēsts ir tāda, ka beidzot sakārtoju navigāciju un ir iespēja normāli skatīties bildes, jo no trešās reizes man tomēr izdevās saprast Fancybox darbību un to, kur es visu laiku kļūdījos. Vienīgais, kas tagad ir uztaisīts ļoti šķībi ir tas, ka saites atribūtam a ir piešķirtas CSS vērtības, kas tiek izmantotas div bloku kārtošanā. Līdz ar to droši vien man varētu nesmuki sakārtoties mazie attēli uz sliktiem sūdainiem pārlūkiem.

Varbūt kāds varētu man izskaidrot, kā lai es to kodu sakārtoju?

Par laikrakstu abonēšanas datiem

Es iedomājos, kā šajās dienās drāž Latvijas laikrakstu pārdošanas nodaļas. To, kādi ir laikrakstu abonēšanas rezultāti, var apskatīties pie Onkuļa un Gaišās Puses kunga. Es pats arī biju dilemmas priekšā — pagājušajā gadā abonēju Financial Times (tāpēc, ka varēju to izdarīt par mazāku naudu, nekā man piedāvāja Dienas Biznesu un man bija arī bezmaksas pieeja FT elektroniskajiem resursiem).

Biju domājis, ka šogad tomēr abonēšu Dienas Biznesu, bet kaut kā man kuņģis čokurā rāvās atdot par to pārsimts latu. Ar lielāko prieku lasītu Dienas Biznesu elektroniski (pilnās PDF versijas — kas DB redakcijai arī ir ekonomiski daudz izdevīgāk), bet sakarā ar to, ka viņiem vēl joprojām tas strādā ļoti gļukaini (piemēram, vakar tā arī nevarēju caur Hansanet.lv norēķināties par vakardienas laikrakstu), tad arī šī doma pagaidām ir atmesta. Tad jau labāk RSS padevi ik pa laikam palasīt un noskatīties TV24 ziņas reizi pāris dienās.

Vēl viens faktors, kas nāk par labu šim kritumam — blakus tam vajadzētu ievietot datus par to, kā tiek izmantotas laikrakstu elektroniskās versijas. Piemēram, tā pati Lauku Latvijas avīze jau pirms ļoti ilga laika bija realizējusi efektīvu variantu, kā elektroniski publicēt avīzi internetā (es par to jau rakstīju). Faktors par to, cik daudz ir interneta lietotāju avīzes mājaslapām ir arvien aktuālāks un tas ļoti tieši ietekmē avīžu abonentu skaitu. Ja beidzot mārketinga un pārdošanas nodaļas saņemtos un uztaisītu normālu elektronisko abonentu sistēmas (ar adekvātiem izcenojumiem gala lietotājiem), es esmu pilnīgi pārliecināts, ka nākamajā gadā mēs sagaidītu vēl lielāku drukāto versiju abonēšanas kritumu, toties pieaugums elektroniskajām versijām būtu vismaz par 100%.

Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, cilvēki arvien vairāk ceļo. Līdz ar to man ir daudz svarīgāk konkrētajā brīdī, atrodoties kaut kādā Kambodžas viesnīcas numuriņā izlasīt aktuālāko, kas notiek Latvijā. Šobrīd es to daru, izmantojot to pašu TV24, TVNET, Delfi, ja vēlos uzzināt par nacionālajām ziņām (politika, sabiedrība, ekonomika) vai arī specifiskos portālus, piemēram, SV.LV, HC.LV, ja runājam par kultūru, vai blogus, ja runājam par ikdienu. Tā to sarakstu vēl varētu paturpināt.

Šāds process man var aizņemt samērā daudz laika un es būtu daudz priecīgāks, ja vairāk laika pavadītu Kambodžas krogā, nevis viesnīcā. Tāpēc avīzes vairāk uztveru kā koncentrētu, analītisku aktuālo ziņu apkopojumu, par kuru ir jārūpējas avīžu redakcijām. Šobrīd Latvijā es jau sāku sliekties atpakaļ no Dienas Biznesa uz Dienu, kaut gan kādu laiku atpakaļ man Diena šķita pārbāzta ar ļoti daudz nevajadzīgas informācijas. Šobrīd man patīk abu laikrakstu analītiskā žurnālistika, tāpēc varbūt pat, ka būtu ar mieru ņemt abus.

Ar to visu es gribētu teikt, ka esmu ar mieru maksāt 150Ls gadā nevis par to, lai man uz mājas vai biroja adresi atnāktu svaigākais Dienas vai Dienas Biznesa papīrs, bet gan, lai uz e-pastu atnāk saite, ka es varu dabūt svaigākā numura PDF. Un 150Ls būtu ļoti piemērota cena, ko būtu ar mieru maksāt par abiem šiem laikrakstiem, nevis, kā tagad sanāktu — pāri 200Ls par papīra variantiem.

Vēl viena nianse — elektroniskām laikrakstu versijām ir viena papildus versija, kas varētu ļoti nepatikt preses monitoringu veicošiem uzņēmumiem (LETA, BNS, u.c.). Es varu jebkurā brīdī pameklēt arhīvā mani interesējošos atslēgvārdus un apskatīties, kāda ir bijusi par to publicitāte. Un ja katrs tāds raksts maksā, piemēram, 10 santīmu, laikrakstiem tas ir vērā ņemams ienākums un tas nonāk tieši redakciju budžetā, nevis preses monitoringa kompānijas budžetā (Aģentūras tāpat strādā ar tādām vai līdzīgām metodēm — taisot laikrakstu publicētās informācijas datubāzes. Tikai šīs datubāzes nav publiski pieejamas).

Ceturtā Ziemassvētku dāvana–DIY kalendārs 2008. gadam

Tikko uzdāvināju jums standarta variantus pieejai kalendāru ražošanai. Tagad vēlējos padalīties ar to kalendāru, kuru pats izmantošu nākamajā gadā.

2008. gada <span class=

Pirms piedāvāt lejuplādēt maketu, nedaudz paskaidrošu, kas ir kā iekārtots un kāpēc tieši šis makets.

Continue reading “Ceturtā Ziemassvētku dāvana–DIY kalendārs 2008. gadam”