Parasti gan man nav tik lielas vēlmes publicēt ierakstu par to, ka kaut kur ir parādījies kāds interesants ieraksts, bet tā kā Archijs speciāli priekš manis taisīja apskatu «Doičbāņa shēma», pastāstot gan par vilcienu, gan par sabiedriskā pilsētas transporta lietojuma dizainu fotogrāfijās un arī ārkārtīgi vērtīgā aprakstā, tad nevaru viņam par to nepateikties.
Ak jā, kāpēc es izvēlējos tieši šo bildi — pievērsiet uzmanību tam, kā ir izvietots pieturas stends. Jums nekad neradīsies šaubas, no kuras puses pienāks transports un uz kuru pusi tas dosies. Un vienmēr ir iespēja saregulēt savu pulksteni, jo stendos izvietotie mehāniskie pulksteņi tiek reizi dienā sinhronizēti (es par to pirms kāda gada lasīju par Vācijas sabiedrisko transportu), tāpēc visā Vācijā vienmēr laiks visur būs vienāds.
Papildinājums. Pievienoju raidījuma Zebra sižetu par Rīgas satiksmes sabiedriskā transporta sarakstiem.
“Jums nekad neradīsies šaubas, no kuras puses pienāks transports un uz kuru pusi tas dosies.” Vācijā taču transports brauc pa ceļa labo pusi, kāpēc, lai kāds domātu savādāk?
1) vienvirziena ielas
2) vienvirziena sabiedriskā transporta joslas (kas var būt pretējas pārējai plūsmai)
3) sliežu ceļu transports, kas izmanto vienu ceļu kustībai abos virzienos
4) atsevišķas saliņas maģistrālās ielās, uz kurām izdalīta sabiedriskā transporta pieturvieta un josla/joslas
sarakstu var turpināt.
O, jā. Par to “Zebras” materiālu ilgi un dikti smējos.
JuriMuri, par tavu komentāru runājot, piebildīšu, ka neiet runa, pa kuru pusi īsti satiksme pārvietojas, bet par to, ka no vienas pieturas divos vai vairākos virzienos viens autobuss brauc. Pareizi jau ir – kā man kā lauciniekam Rīgā zināt, kur kas atrodams? ;)
Ot šeit gan, mister, mazliet hreņ tev sanāca ;)
Visā kontinentālajā Eiropā transports pārvietojas virzienā “pa labi” skatoties no pieturas. By default. Izņemot metro visādās alternatīvās barselonās un stacijās, kur tas ir īpaši, desmitkārt uzsvērts.
Kāpēc tik droši apgalvoju? Tāpēc, ka visā kontinentālajā Eiropā transports ir piemērots tam, lai varētu droši apstāties ielas malā, kas nozīmē, ka durvis būs devaisa labajā pusē.
Period.
Muļķības. Vistuvākais piemērs, kāds man šobrīd ienāk prātā tepat Latvijā: Daugavpilī tramvaju kustība posmos, kur ir vienas sliedes pilsētas centrā (ja nemaldos, 2. līnija).
Nav jau taa, ka Vaacijaa visur un vienmeer viss buutu saprotams. Mazu staciju, kuraas vilciens peekshnji bez briidinaajuma atiet no pavisam cita perona, turklaat bez jebkaada briidinaajuma, ir ka biezs. Zinu to, jo sabiju tur n-tos gadus :)
Sorr, kādu laiku nebija sanācis ielūrēt.
Tad lūk — muļķības, ka muļķības. Ja tu stāvi pie hipotētiska sliežu ceļa Rīga — Daugavpils un pa labi no tevis ir Rīga, tad tevi interesējošais mājuptramvajs pienāks no kreisās puses ar durvīm labajā (tavā) pusē. Ja šim tramvajam durvis izrādās abās pusēs un pietura uz abiem virzieniem viena — tas a) ir ārkārtīgs izņēmums, kuru nonullē tava attēlā redzamā ilustrācija, jo tur nekas tāds nav gaidāms, b) par daudz svarīgāku elementu kļūst paša transporta info tablo, jo šādā situācijā tu uz pieturas vari, labākajā gadījumā, norādīt aptuvenu (vistālāko?) galamērķi, bet tas arī apmēram viss. Situācija, ka tu stāvi ielas malā, pieturā, uz trotuāra un tur piestāj autobuss, kurš dodas no labās puses uz kreiso (līdz ar ko tev vēl jams jāapiet, lai tiktu iekšā) hipotētiski, protams, ir iespējama, bet es gribētu redzēt kaut vienu vizuālu liecību tāda idiotisma eksistencei.
Ja nemaldos, iekāpjot 16. trolejbusā pieturā Slimnīca, var aizvizināties gan uz vienu, gan otru pusi. Pašai gan nācies tikai caurbraucot noklausīties pieturas paziņojumu ar piebildi, kurā virzienā tad trolejbuss brauks.