Rokdarbi. Mācamies nosūtīt un noformēt e–pastus

Tik izcilu pērli, kāda man pienāca šodien es nebūtu spējis pat iztēloties. E–pasts satur praktiski visu, ko vien sirds varētu kārot, lai tā sūtītāju noformētu Junk filtram uz mūžīgiem laikiem.

E–pasta vēstule no pasākumu organizatora Ūdensputni.
E–pasta vēstule no pasākumu organizatora Ūdensputni.

Pielikumam pat vairs nav nekādas nozīmes, pietiek ar to, kas ir šeit redzams.

Sāksim ar visu pēc kārtas:

  1. E–pasta vēstulei nosaukumā rakstīt «Aktuāli!», «Svarīgi!» un «Jaunums!» var sieva vīram, kad paziņo par gaidāmo bērnu. Korporatīvā sarakstē par tādu risinājumu sliktāk ir tikai atstāt vispār tukšu vēstules virsraksta vietu (man tādi e–pasti praktiski vienmēr nonāk miskastē). Virsrakstā ir jābūt skaidri un īsi norādītam, par ko šajā vēstulē būs runa. Ja gribat, tad tas ir kā Twitter, tikai ar 70 zīmēm. Neiekļāvies, un tavs sūtījums nav sasniedzis adresātu.
  2. Pielikumiem vienmēr, absolūti vienmēr ir jāsatur kaut cik sakarīgs nosaukums. Ja tiek kaut kas pārsūtīts un ir slinkums pārdēvēt failu, tad uzreiz pēc «Čau!» vai «Labdien!» nākamajā rindā uzraksti, par ko ir pielikums. Piemērā izmantotā e–pasta pielikumu es visnotaļ nebūtu vēris vaļā, jo tas jau izskatās pēc pamatīga gļuka, ja pat ne pēc hitrožopā faila formāta kārtējā vīrusa parsūtīšanai. Vēl viena piebilde par pielikumiem: pa līkajiem nagiem gribas sist katram sūtītājam, kas man *.doc vai PowerPoint prezentāciju dokumentos samet un atsūta bildes. Ja bildes ir domātas drukāšanai vai izmantošanai tālāk, tad tām ir jābūt pievienotām atsevišķi. Ja svarīgi ir vienkārši ilustratīvie materiāli, tad sūtiet *.pdf. Tas gan samazinās sūtāmā faila izmēru, gan arī jebkuram būs skaidrs, kas tās par bildēm — ilustratīvs pribambass figņai, ko jūs reklamējiet/par ko jūs informējiet.
  3. Ja tiek izsūtīts korporatīvs spams, tad ir jāizmanto BCC: e–pasta nosūtīšanas protokols (tā tas pareizi saucas?), jo, tajā brīdī, kad tev ir saprotams, ka tādu pašu sūdu, kādu tu atsūtīji man, ir saņēmuši vēl 650+ cilvēki no kaut kur sazagtiem e–pastiem, lasīt un iedziļināties gribās divreiz mazāk, nekā pirms tam. Vēl kas, ja ikdienā ir jāstrādā ar lielāku kolektīvu vai arī ļoti mobili, tad praktiski vienmēr tiek izmantota funkcija Reply to All. Un ja es uz spamu atbildu ar Reply to All ar tekstu: «Iebāz sev dirsā tās šokolādes strūklakas», tad problēmas ar korporatīvo identitāti būs nevis man, bet gan tam, kas man tās strūklakas sūta uz e–pastu.
  4. Paanalizējiet, kas augstāk redzamajā e–pastā vispār tiek piedāvāts. Es to atradu tikai pēc pielikuma atvēršanas, jo pēc: «Kad lapu čaboņa zem kājām un atvasaras saulē dejojoši vasarasraibumi uz mūsu degungaliem ir tie, kas liek apstāties un saprast- sezonas maiņa ir notikusi!!!», pārspīlēti daudz tukšajām rindām, «ŪDENSPUTNI» un «Vēstules pielikumā ir visi smalkumi par to, ko esam jau paveikuši un ko grasāmies Jums piedāvāt turpmāk!» tas, kam bija jābūt izlasāmam uzreiz, ir pazudis. Pat tagad to citējot, man tas ir atsevišķi jāizceļ vēlreiz.

humoristiski, sportiski, netradicionāli tendēts pasākumu organizēšanas uzņēmums ar gaišu skatu uz saulaino nākotni

Ceru, ka kādam manas pārdomas noderēs. Piedāvāju jums pašiem komentāros vēl pievienot piemērus tam, kam nebūtu jāatrodas e–pasta vēstulēs vai kā e–pastus nevajag noformēt.

6 thoughts on “Rokdarbi. Mācamies nosūtīt un noformēt e–pastus”

  1. Ko nu atkal šodien vari cepties ‘par neko’? :) Bet jā – pie rakstīšanas stila jau var piekasīties. Nepatīk jau sevišķi vienmēr, ka neprot arī pieturzīmes pareizi noformulēt, liekot, piemēram tās trīs izsaukuma zīmes aiz katra teikuma. Sajūta rodas, ka nu bez šitās ziņas man nekas cits nav svarīgāks, kā tikai šī, manā ēpastā nonākusī ziņa!!! (šoreiz pielikts speciāli, lai arī būtu svarīgākais komentārs pie tava raksta) :D

  2. Ja tā ir cepšanās par neko, tad es arī vienmēr cepjos “ne par ko”. Pilnībā pievienojos Mr. Serge viedoklim saistībā ar šo rakstu.
    Mani divi santīmi: Izcel svarīgāko – Pirmā rindkopa: Kas?Kur?Kad?Kāpēc?Kāpēc tas ir būtiski? Var iezīmēt boldā. Pārējais teksts (ja tāds ir), zemāk un ne-boldā. Nu gluži tāpat kā preses relīzēs.

  3. Krist2ps: man dienā pienāk vidēji 100 e–pasti pēc tam, kad tos jau filtri atsijājuši un izmetuši ārā pārējo. Man ir ļoti būtiski, lai man sūta e–pastus tā, lai es tos gribētu lasīt arī gadījumā, ja, teiksim, esmu pavadījis trīs dienas bez interneta un man ir pilna pastakaste, bet maz laika. Google variantam ar svarīgiem un nesvarīgiem e–pastiem es nepiekrītu, jo e–pasts nav Twitter ziņa par labu laiku. Ja man kāds kaut ko sūta uz e–pastu, es uzskatu par savu pienākumu ar to iepazīties (arī ar Junk, ko pēc tam vienkārši atfiltrēt uz mūžiem).

    Ak jā, vēl es gribēju piebilst, ka lūk šī ir cepšanās ne par ko: http://www.whimsicalagnesiga.com/?p=8734
    Paprasīja trīs cilvēkiem, vai viņi arī domā, ka plakāts sūds, bet tā vietā, lai ieliktu savu variantu, neielika neko vairāk, kā megapoļu (NY, London, utt.) superbudžetu pasākumu plakātus.

  4. daudziem no ieliktajiem plakātiem nav vajadzīgs superbudžets. tik vien kā rokas un galva. tā kā domāju, ka tur viss korekti.

  5. @goodman_lv: Tas, ka nav vajadzīgs superbudžets ir skaidrs. Jautājums ir par to, kāpēc tad neviens tāds plakāts nenāk no cepšanās autora?

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *